Eiro naudaszīmes, foto no arhīva

Kredītņēmēju asociācija: paradi jāatlaiž visiem Latvijas iedzīvotājiem, ne tikai Parex

45
(atjaunots 13:01 22.01.2020)
Neatgriežamie parādi neļauj Latvijas iedzīvotājiem atgriezties dzimtenē, turpina pasliktināt valsts vispārējos ekonomiskos rādītājus un tās kredītreitingu.

RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Latvijas Kredītņēmēju asociācija uzskata, ka pēc parādu norakstīšanas bijušajiem Parex bankas īpašniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim par nākamo valsts soli jākļūst Latvijas iedzīvotāju bezcerīgo parādu atlaišanai, raksta Tvnet.

Šonedēļ ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro piedāvāja izskatīt jautājumu par to, vai ri iespējams noslēgt miera vienošanos ar Karginu un Krasovicki, kuri joprojām valstij ir parādā 222 miljonus eiro.

Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš ir pārliecināts, ka tas ir signāls Latvijas iedzīvotājiem par to, ka valsts ir gatava piedot parādus arī viņiem.

"Raugoties juridiski, atlaižot bezcerīgus parādus vienā gadījumā, šis pats princips valstij jāīsteno arī tūkstošiem citu identisku gadījumu," saka viņš.

2007. gadā tiesu izpildītājiem bija 81 843 privātpersonu izpildu lietas par kopējo summu 205,5 miljonu eiro apmērā. Sekojošajos gados piedzenamo parādu skaits un apjoms tikai un vienīgi pieauga, un līdz 2019. gada pirmajai pusei izpildu lietu skaits tiesu izpildītājiem pieaudzis līdz 441 613 par kopējo summu gandrīz 5,5 miljardu eiro apmērā.

"Kopš 2007.gada nav bijis neviens gads, kad izpildlietu skaits pie tiesu izpildītājiem būtu samazinājies, vai samazinājies būtu piedzenamās summas kopējais apmērs. Turklāt šīs ir tikai lietas, kas nonākušas pie tiesu izpildītājiem. Tām klāt vēl pieskaitāmi parādi, kuru piedziņa juridiski ar tiesas lēmumu vēl nav sākta.

Daļa no šīm kredītsaistībām ir dzēšama, taču vismaz ceturtā daļa no šiem parādiem ir bezcerīgi. Tūkstošiem cilvēku tieši bēgšana no nenomaksājamu parādu jūga bijis galvenais iemesls emigrācijai uz citām valstīm, turklāt neatgūstamie parādi turpina pasliktināt valsts kopējos ekonomikas rādītājus un kredītreitingu.
Daudzkārt to esam akcentējuši deputātiem un ministriem, aicinot pieņemt lēmumu par bezcerīgo parādu brīvlaišanu, kas desmitiem, pat simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju ļautu atgriezties dzimtenē un ekonomiskajā apritē, turklāt arī valsti atbrīvotu no bezcerīgā un negatīvā kredītportfeļa. Tomēr šādam lēmumam politikas veidotāji nekad nav varējuši saņemties.

Tagad, redzot, ka Ekonomikas ministrija publiski atzīst gatavību pārtraukt miljonos mērāmu bezcerīgu parādu piedziņu no bijušajiem baņķieriem, sagaidu, ka parādu brīvlaišanas prakse tiks attiecināta arī uz tiem tūkstošiem iedzīvotāju, kas nav nedz miljonāri, nedz baņķieri, nedz politiķiem vai varai pietuvināti," atzīmēja Āboliņš.

Kredītņēmēju asociācija vairāk nekā desmit gadu garumā cīnījās par grozījumiem Maksātnespējas likumā, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos, lai atvieglotu Latvijas iedzīvotājiem iespējas atbrīvoties no parādu sloga.

Pa šo laiku tā ir panākusi svarīgus grozījumus, kuri ievērojami paātrina privātpersonu maksātnespējas procesu, savukārt kreditoriem liek būt atbildīgākiem. Tomēr piedāvājums piedod neatgriežamos parādus, liela daļa kuru izveidojās krīzes gados, joprojām paliek nesadzirdēts.

Pēc publiski izskanējušās ekonomikas ministra atzīšanās, ka ir nelietderīgi tērēt valsts līdzekļus, tiesājoties par nepiedzenamiem parādiem, Kredītņēmēju asociācija cer, ka politiķiem mainīsies arī kopīgais viedoklis par neatgriežamo parādu piedziņu.

45
Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits

Covid-19 krīze un KF kravu aiziešana: Latvijas ostu likteni apsprieda "slepenā" seminārā

33
(atjaunots 08:53 10.07.2020)
Iespējams, neviens īsti neuzzinātu par pusslepenu satiksmes ministra tikšanos ar tranzīta nozares pārstāvjiem par ostu pārvaldes reformu, ja ne tūristi, kuri nevarēja nopirkt biļetes braucienam ar kuģīti.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Otrdien, 7. jūlijā, Ventspils ostā notika slēgts seminārs, kurā piedalījās satiksmes ministrs Tālis Linkaits, trīs lielāko Latvijas ostu pārstāvji, kā arī VAS "Ventas osta", SIA "Rīgas brīvostas flote" un VAS "Latvijas Dzelzceļš". Pasākumā tika apspriests jaunais ostu pārvaldes modelis.

Seminārs notika privātās telpās un paaugstinātas konfidencialitātes apstākļos, un oficiāla informācija par tā norisi parādījās tikai post factum, tādēļ portāls Pietiek.com nodēvēja to par "slepenu".

Nesaprotamais slepenums

Par to, ka Ventspilī notiek seminārs ar augsta līmeņa ierēdņiem, kļuva zināms nejauši, jo tūristi nespēja nopirkt biļetes uz kuģīti "Hercogs Jēkabs". Kuģīša darba bija apturēta, jo uz reisiem plkst. 14:00 vai 18:00 varēja atnākt "augstie viesi", tai skaitā satiksmes ministrs.

Turklāt pats Linkaits, kurš parasti aktīvi ziņo par savām tikšanās reizēm un braucieniem Twitter vietnē, šoreiz neko neuzrakstīja.

Tālāk no Ventspils brīvostas pārvaldes darbiniekiem izdevās noskaidrot, ka pārvalde patiešām rīko semināru, taču tas ir tik konfidenciāls, ka to nolēma sarīkot privātās telpās.

Par pasākumu zināja arī Ventspils domes darbinieki, tur paziņoja arī semināra tematu – ostu pārvaldes reforma. Domē piebilda: lai arī puse nekustamo īpašumu, kurus izmanto ostas pārvalde, pieder pašvaldībai un to vērtība tuvojas 170 miljoniem eiro, turklāt daudzas ēkas ir ieķīlātas kredītu ostas modernizācijas saņemšanai, no Ventspils domes netika uzaicināts neviens pārstāvis. Par semināru tur arī uzzināja nejauši.

Vietējā izdevuma Ventas Balss redakcijā paziņoja, ka atšķirībā no citiem analoģiskiem pasākumiem, uz šo vietējos žurnālistus neuzaicināja nedz rakstiskā veidā, nedz pa telefonu.

Tranzīta izaicinājumi

Jau pēc tam, kad Pietiek publicēja rakstu par "slepeno" semināru, Satiksmes ministra birojs izplatīja paziņojumu par šo pasākumu. Tika atzīmēts, ka Tālis Linkaits aicināja trīs lielāko Latvijas ostu pārstāvjus strādāt pie jaunām sadarbības idejām un tranzīta pakalpojumu kvalitātes celšanas.

"Visā Eiropā pēdējo gadu desmitu laikā ir notikusi ostu komercializācija, un arī Latvijai beidzot ir jāiet šis ceļš, lai mēs iegūtu efektīvi strādājošu ostu nozari, kas tiek pārvaldīta starptautiski saprotamā veidā un stiprina Latvijas kā kravu pārvadājumu valsts konkurētspēju," paziņoja ministrs ievadvārdos.

Satiksmes ministrijā paziņoja, ka grozījumi likumos par ostām un Liepājas SEZ, kurus iestāde izstrādāja vairāk nekā gada garumā, tagad tiek nodoti sabiedriskai apspriešanai, savukārt 15. jūlijā tos apspriedīs Ostu, tranzīta un loģistikas padome. Pēc Ministru kabineta apstiprināšanas tie tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā. Lielās ostas var kļūt par kapitālsabiedrībām 2021. gada otrajā pusē.

No Satiksmes ministrijas paziņojuma izriet, ka izņemot semināru notika arī paneļdiskusija, kurā tika apspriesta vienotas kravu piesaistīšanas stratēģijas Latvijas ostā nepieciešamība, dzelzceļa loma ostu attīstībā un iespējamās izmaiņas speciālo ekonomisko zonu regulēšanā.

Turpat tiek minēts Ventspils ostas pārvaldnieka Andra Purmaļa komentārs: "Ventspils brīvosta 2020. gadu iesāka, sastopoties ar virkni izaicinājumu. Krievijas politika pārvirzīt kravas uz savām ostām, kā arī siltā ziema un Covid-19 izraisītā krīze gandrīz pilnībā apstādinājusi akmeņogļu pārkraušanu Ventspils ostā, kas 2019. gadā veidoja trešo daļu visu kravu.

Šī situācija, ko varēja paredzēt jau iepriekš, nozīmē, ka ostu pārvaldēm jāmaina iepriekšējā stratēģija, jo esam jaunā realitātē. Neskatoties uz grūtībām, saredzam arī iespējas, piemēram, jaunu kravu segmentu piesaistē, bet te būtiski svarīga ir visu līmeņu - valsts, ostu pārvalžu, dzelzceļa pārvadātāju un termināļu elastīga un koordinēta sadarbība."

Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš seminārā atzīmēja, ka sakarā ar ostu pārvaldes modeļa izmaiņām jānodrošina visu procesu caurspīdīgums, kas ir svarīgi kreditoriem un to sadarbības partneriem. Viņš pievērsa uzmanību, ka jaunu investīciju piesaistīšanu apgrūtina apbūves tiesību regulēšana, kas palēnina ostu uzņēmumu būvprojektu īstenošanu. Zeltiņš aicina pārskatīt juridisko bāzi un kopā meklēt risinājumus, kuri palīdzēs izveidot Latvijas ostās investīcijām un uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi.

Ar cilvēkiem braukt nevēlas

Tikai nākamajā dienā informāciju par semināru apstiprināja Ventspils Brīvostas pārvalde, atbildot Ventas Balss forumā uz jautājumiem, vēsta Pietiek. Izrādījās, ka tieši tā bija pasākuma iniciators, tiesa, pārvaldē apgalvo, ka tas nebija slepens, bet gan vienkārši slēgta darba sapulce.

Tieši tā – par darba sapulci – pārvalde nosauca šo semināru savā Twitter publikācijā, kurā teikts, ka pirms pasākuma tā dalībnieki pagodināja bojāgājušo jūrnieku un zvejnieku piemiņu. Šajā paziņojumā padalījās ar ministrs Linkaits.

Starp citu, kā pateica Ventas Balss fotogrāfs, izbraukumā ar kuģīti ministrs tā arī nedevās. Kāds vietējais iedzīvotājs forumā komentēja to šādi: "Nevar izbraukt kopā ar tautu? Laikam zina, ko ēdis, baidās, ka neiemet Ventā (kādreiz labi sen līdzīgi mācīja vienu nešpetnu Ventspils milici). Kauns valdībai!"

33
Tagi:
tranzīts, kravas, Latvija, Tālis Linkaits
Pēc temata
Ideoloģiski nepareiza nozare: Latvija iznīcina tranzītu krievu dēļ
Latvijas tranzītam netiks Krievijas ogles pat optimistiska scenārija gadījumā
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā
Kravu tranzīts caur Latviju krities gandrīz par 60%
Latvijā audzētās ogas, foto no arhīva

Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz

18
(atjaunots 17:13 09.07.2020)
Jaunā zemnieku saimniecību un tirdzniecības tīklu sadarbības memoranda mērķis ir palīdzēt vietējiem dārzeņiem un augļiem paaugstināt piedāvāto preču apjomu vietējos veikalos, taču patērētājs vienalga beigu beigās vadās pēc cenas; risinājums ir.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Latvijas fermeri un tirdzniecības tīkli vienojās veltīt vairāk uzmanības tam, lai veikalu plauktos būtu vairāk vietējo ogu, dārzeņu un augļu. Šāda iecere ir nosprausta speciālā memorandā, kuru pirmdien, 6. jūlijā, parakstīja nozares pārstāvji, kā arī Zemkopības ministrija, vēsta TV3

Labumu no šādas pieejas ir jāgūst gan zemniekiem, gan gala patērētājiem.

"(Cilvēki varēs) saņemt kvalitatīvu Latvijas produktu ikdienā savām vajadzībām, kvalitatīvu, atbilstošu visām prasībām. Un, no otras puses, lai arī stiprinātu Latvijas vietējo ražotāju pārliecību un iespējas ražot kvalitatīvu produkciju, piegādāt viņu Latvijas tirgos," pastāstīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

"Lauksaimniekiem būs stabilitātes sajūta, viņi zinās, ka viņu produkciju ņems. Jo tas jau tomēr ir ilgtermiņa process, zemniekam ir jārēķinās ar to, cik viņam ir jāražo, cik varēs pārdot. Un arī patērētājiem būs garantija, ka viņi pirks kvalitatīvu produkciju," piebilda Lauksaimnieku organizāciju Sadarbības padomes vadītājs Edgars Treibergs.

Iniciatīvu atbalstīja arī tirdzniecības tīkli. Jau šobrīd tie ir pamanījuši, ka liela daļa iedzīvotāju vēlas pirkt vietējo produkciju, taču ne visi veikali spēj to nodrošināt, jo ir nepietiekama sadarbība ar ražotājiem.

"Šis memorands ir tieši laikā un vietā. Tas ir nepārprotams signāls, ka sezonas laikā prioritāte ir Latvijas dārzeņi, ogas un augļi. Un tam būtu jādominē gandrīz visos mazumtirdzniecības veikalos. To arī vēlas pircējs," uzskata Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš uzskata, ka, lai arī sezonā Latvijas lauksaimnieki spēs saražot pietiekami daudz vietējās produkcijas, lai nodrošinātu veikalus, lielāka pieprasījuma gadījumā tiem nāksies tikt galā ar veselu virkni izaicinājumu – tie ir gan kvalitātes nodrošināšana, gan spēja piegādāt produkciju ar konkrētu biežumu.

"Un trešais arī cena. Jo šobrīd, kā rāda pēdējie pētījumi, ka cilvēki arvien vairāk orientējas uz cenu un mazāk ir nacionālpatriotiski.

Pēdējos gados mazāk izvēlas Latvijas produktu neatkarīgi no cenas. Savukārt cenas princips joprojām ir ļoti spēcīgs un ir pat pieaudzis," atzina Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Tādēļ tirgotāji vēlētos PVN samazinājumu ne tikai Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, bet arī citiem pārtikas produktiem. Tad iedzīvotāji spētu atļauties iegādāties kvalitatīvus produktus un palīdzētu vietējiem ražotājiem pārdot savu produkciju lielākā apjomā.

18
Tagi:
Zemkopības ministrija, veikals, Latvijas prece
Pēc temata
Dārzeņi ar atlaidi un stikla taras pieņemšana: kā tauta spējusi ietekmēt varu Latvijā
Latvijā ievērojami sadārdzinājušies dārzeņi un kartupeļi
Dārzeņi Latvijā kļūs dārgāki, bet augļi Latvijas iedzīvotājiem jau sen nav pa kabatai
Latvijā var atkal palielināt PVN vietējiem dārzeņiem un augļiem
Covid-19 tests, foto no arhīva

Ieveda un kontaktēja: Latvijā 11 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi

0
(atjaunots 18:58 10.07.2020)
SPKC jau zina, ka viens no inficētajiem atvedis koronavīrusu no ārzemēm, savukārt vēl pieci kontaktējuši ar inficēto. Speciālisti noskaidro, kā tika inficēti vēl pieci cilvēki.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informāciju, aizritējušajā diennaktī tika veikts 1841 Covid-19 tests un atklāti 11 jauni inficēšanās gadījumi.

SPKC paskaidroja, ka, saskaņā ar viņu rīcībā esošajiem datiem, viens inficētais atvedis koronavīrusu no ārzemēm. Vēl pieci cilvēki kontaktēja ar saslimušo. Saistībā ar atlikušajiem pieciem jauniem gadījumiem speciālisti veic izmeklēšanu.

Toties aizritējušajā diennaktī neviens ar Covid-19 diagnozi nav nonācis slimnīcā. Pašlaik stacionāros ārstējas trīs ar koronavīrusu inficētie. Viens no viņiem atrodas smagā stāvoklī. Visā pandēmijas laikā no slimnīcām ir izrakstīti 183 pacienti.

Ir veikti 165 610 testi. Kopējais inficēto skaits ir 1165. 30 cilvēki ar Covid-19 diagnozi ir miruši.

SPKC izmeklē visus jaunos inficēšanās gadījumus. Tas draudēja pastiprināt ierobežojumus, ja neizdosies atrast koronavīrusa izplatības avotu Latvijā.

Tikmēr Valsts policijā atzīmēja, ka gadījumā ar braucieniem Eiropas Savienības robežās, inficētos atsekot nav iespējams. Robežas ir atvērtas un cilvēki brīvi pārvietojas.

Turklāt ne visi atceras, ka ierodoties Latvijā no valstīm, kur saslimstība ar koronavīrusu pēdējo divu nedēļu laikā pārsniedza 15 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ir jādodas divu nedēļu pašizolācijā.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: kā Latvijā kontrolē Covid-19
Jauns Covid-19 uzliesmojums Latvijā: inficējušies vēl 13 cilvēki
Palielināts izmeklējumu skaits: valstī krasi pieaudzis Covid-19 gadījumu skaits