Eiro naudaszīmes, foto no arhīva

Krievijas investīcijas aiziet no Latvijas: 2019. gadā uzstādīts antirekords

71
(atjaunots 10:43 15.01.2020)
Pēc 2020. gada 1. janvāra datiem, Latvijas kompānijās līdzekļus ieguldīja 5101 investors no KF, kopējais investīciju apjoms samazinājies līdz 525,56 miljoniem eiro.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Ārzemju investīciju apjoms Latvijā reģistrēto kompāniju pamatkapitālā samazinās jau ceturto gadu pēc kārtas – 2019. gadā to summa samazinājās par 186 miljoniem eiro, savukārt pēdējo dažu gadu laikā – jau par 560 miljoniem eiro. Noturēt samazināšanos 2,7% apmērā pērn ļāva vien vācu investoru aktivitāte, liecina Lursoft pētījums balstoties uz Uzņēmumu reģistra datiem.

Pēc 2020. gada 1. janvāra rādītājiem, tiešās ārzemju investīcijas, kuras ir akumulētas Latvijas kompāniju pamatkapitālā, sastādīja 6,97 miljardus eiro, kas aptuveni atbilst 2012. un 2013. gada rādītājiem.

"Nedomāju, ka tā (560 miljonu eiro zaudēšana četru gadu laikā – red.) Latvijai ir nenozīmīga summa, par kuru var neuztraukties," pateica Lursoft eksperts Ainars Brūvelis.

Tāpat pērn samazinājās Latvijā reģistrēto uzņēmumu skaits, tostarp arī ar ārzemju kapitālu. Kopējais skaits bija 23 880. Oficiālā līmenī nekāds uztraukums šajā sakarā netiek izteikts – skaitās, ka tas ir saistīts ar to kompāniju izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra, kuras nesniedz finanšu atskaites, kuras nav atklājušas savus patiesā labuma guvējus un tā tālāk. Taču daudzi avīzes Dienas Bizness aptaujātie eksperti norāda, ka šāda lietu kārtība var būt saistīta ar nerezidentu aiziešanu no Latvijas pēc stingrāku prasību ieviešanas attiecībā uz viņu biznesa transakcijām. Bankas sāka slēgt viņu kontus, kā rezultātā viņiem nācies pārvest savu biznesu uz citām valstīm un likvidēt juridiskās personas Latvijā.

"Pērn ir likvidēti vairāki tūkstoši uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu, jo tie nav paziņojuši patiesā labuma guvējus, un tas kopumā ne tikai samazināja kopējās ārvalstu investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā, bet arī kopējo kompāniju skaitu ar ārvalstu kapitālu mūsu valstī," pateica Brūvelis.

Krievijas investoru aiziešana

Pirmo vietu Latvijas uzņēmumu pamatkapitāla ieguldīto līdzekļu apjoma ziņā ieņem investori no Zviedrijas. Kopumā viņi ir ieguldījuši 1,15 miljardus eiro. "Pērn Zviedrijas investoru bilance bija negatīva par 189,1 milj. eiro, jo šīs valsts ieguldītāji izņēma vairāk, nekā ieguldīja," pateica Brūvelis.

Otro vietu investīciju apjoma ziņā ieņem Nīderlande – 636,7 miljonus eiro. Gada laikā investori no šīs valsts samazināja ieguldījumus Latvijas uzņēmumu kapitālā par 5,9 miljoniem eiro, savukārt pēdējo divu gadu laikā – gandrīz par 24 miljoniem eiro.

Taču vislielākais investīciju apjoma kritiens Latvijas kompānijās ir vērojams Krievijas investoru kategorijā. Pirms gada investīciju apmērs sastādīja 708,3 miljonus eiro, šobrīd – 525,8 miljonus.

Lursoft pētnieks norāda, ka situācija ar ārzemju investīcijām varēja būt vēl bēdīgāka, ja nebūtu bijis Vācijas.

"Pērn Vācijas investoru ieguldījumi pieauguši par 365,3 milj. eiro, kā rezultātā šīs valsts ieguldītāju apjomi pārsnieguši pusmiljardu eiro – 561 milj. eiro, kas ir lielākie pēdējo 30 gadu laikā," uzsvēra Brūvelis.

Viņš atzīmēja, ka šīs izaugsmes pamatu izveidoja divi vācu investori – Schwenk Zement Beteiligungen GmbH, kurš pērn iegādājās Brocēnu cementa ražošanas uzņēmuma kapitāldaļas, un Beteiligungen GmbH, kuram pieder "Lidl Latvija". Kopā tie ieguldīja 106,5 miljonus eiro.

71
Pēc temata
Efektīva cīņa ar ārzemju investoriem: bankas Latvijā zaudējušas miljardiem eiro
Bankām neuzticas nedz investori, nedz latvieši
Eiropas Savienība sāk "izsekot" ārvalstu investorus
Investors no Krievijas ieguldījis 160 miljonus eiro Rīgas ostā
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

42
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

42
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē
Ustjlugas osta, foto no arhīva

Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai

14
(atjaunots 14:25 18.09.2020)
Baltkrievijas tranzītu iespējams pārorientēt uz Ustjlugu – osta var piedāvāt atbilstošus noteikumus, tomēr viss ir atkarīgs no tā, vai baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievija pārorientēs savas kravu plūsmas no Baltijas uz Krieviju, ja tai tiks piedāvāti līdzīgi noteikumi, valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko norādīja Krievijas valsts vadītājam Vladimiram Putinam tikšanās laikā Sočos. Viņš piezīmēja, ka Putins devis rīkojumu "visu aprēķināt" un organizēt pārrunas.

Spriežot pēc agrākajiem izteikumiem, Baltkrievijas valdībai tranzīta jautājums nav prioritārs, svarīgāka ir politiskā aktivitāte, atzīmēja Integrācijas perspektīvu pētījumu centra direktors, portāla RuBaltic.Ru galvenais redaktors Sergejs Rekeda.

Eksperts atgādināja, ka pirms dažiem gadiem Krievija jau ir piedāvāja Baltkrievijai izdevīgus tranzīta noteikumus.

"Minska atteicās, sakot, ka ar to nepietiek. Toreiz godā bija tranzīta un ogļūdeņražu piegādes daudzveidības un diversifikācijas idejas," Rekeda atgādināja sarunā ar Sputnik Latvija.

Pēc viņa domām, patlaban iespējama pārorientācija drīzāk uz Ustjlugu nekā uz Kaļiņingradu – šī osta var piedāvāt piemērotus noteikumus.

"Tagad Krievija var piedāvāt Baltkrievijai izdevīgus finansiālos noteikumus, atliek politiskais jautājums – cik lielā mērā baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas un atteikties no Baltijas republiku ostām," konstatēja Rekeda.

Baltijas valstis ieviesa individuālās sankcijas pret virkni Baltkrievijas amatpersonu, ieskaitot valsts prezidentu. Lukašenko informēja, ka necīnīsies par to, lai viņu tur ielaistu, viņš risinās problēmu ekonomiski. Pēc viņa vārdiem, Baltkrievijai "būs mazliet neizdevīgi" pārorientēt kravas uz Krievijas ostām, taču ar Krieviju "var vienoties par tarifiem".

Baltkrievijā joprojām nerimst protesti pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarējis Lukašenko. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai" republikā. Ģenerālprokuratūra to kvalificēja kā valstiskuma apdraudējumu un ierosināja krimināllietu. Vairāki opozīcijas aktīvisti ir aizturēti.

14
Tagi:
tranzīts, Krievija, Baltkrievija
Pēc temata
Kurss uz Krievijas ostām: kā Baltija palikusi bez Baltkrievijas naftas tranzīta
Latvijas Augstākā tiesa apglabājusi cerības par naftas tranzītu uz Baltkrieviju
Ventspils zaudējusi izredzes saņemt Baltkrievijas minerālmēslu tranzītu
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Covid-19 ekspress testēšana, foto no arhīva

KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā

0
(atjaunots 14:14 19.09.2020)
Kontinentālajā hokeja līgā palūdza Rīgas "Dinamo" nomainīt Covid-19 testēšanas izpildītāju.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Latvijā lietotie koronavīrusa testi piekāpjas Krievijas testiem datu precizitātes ziņā, paziņoja Kontinentālās hokeja līgas vadītājs Aleksejs Morozovs.

"Sarežģītība ir tajā, ka tur ir viltus pozitīvie rezultāti. Mēs par to zinām uz "Ņeftehimik" hokejistu piemēra. Pēc atlidošanas Ņižņekamskā spēlētāji izgāja detalizētu testēšanu, un neviens saslimšanas gadījums neapstiprinājās, savukārt "Ņeftehimik" nospēlēja nākamo regulārā čempionāta maču Sanktpēterburgā," citē Morozova vārdus līgas oficiālā mājaslapa.

Tāpat KHL prezidents atgādināja gadījumu ar arbitru, kuram pirmreizējais tests Rīgā izrādījās pozitīvs, savukārt tiesnesis tika ievietots karantīnā, taču nākošā testēšana jau uzrādīja negatīvu rezultātu.

"Mēs nosūtījām Rīgas "Dinamo" vēstuli ar lūgumu nomainīt testēšanas izpildītāju. Krievijas PĶR testi, kuru rezultāti tiek saņemti pēc 8-10 stundām, sniedz visprecīzākos datus," paziņoja Morozovs.

Analoģisku viedokli pauda arī Omskas "Avangard" direktoru padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Krilovs.

"Situācija līgā ar maču pārcelšanu ir saistīta ar eksprestestiem. Ja Rīgā būtu normāli testi, nekas tāds nebūtu," paziņoja viņš Sport24.

Ar Covid-19 testiem Latvijā nodarbojas kompānija "E.Gulbja laboratorija". Šīs kompānijas valdes locekle Sandra Dimante sarunā ar Sportacentrs.com kategoriski noliedza, ka laboratorija izmanto eksprestestus:

"Nezinu, kur KHL prezidents smeļas informāciju, taču mēs nevienu eksprestestu neesam veikuši! Tā gluži vienkārši ir nepatiesa informācija. Mēs veicam RNS testus, jā, ar dažādām metodēm. Eksperimenta kārtībā eksprestesti ir tikuši izmēģināti, taču esam pārliecinājušies, ka tie nav precīzi, un attiecīgi vairs neizmantojam."

Dimante nekomentēja to, ka pēc pozitīviem Covid-19 analīžu rezultātiem, kas tika veiktas Rīgā, "Ņeftehimik" spēlētāju saņēma negatīvus rezultātus Krievijā.

"Pateikšu tikai, ka testu paraugus iespējams iegūt dažādi," atzīmēja viņa.

KHL vadītāja lūgumu Rīgas klubam par organizācijas nomaiņu, kura veic testēšanu Latvijā, "E.Gulbja laboratorija" valdes locekle uzskata par absurdu: "Mediķi taču netiek sūtīti tiesāt hokeja spēli."

Patlaban karantīnā atrodas divi klubi – Somijas "Jokerit" un Kazahstānas "Baris", ar kuru vakar bija jāspēlē Rīgas "Dinamo". Turklāt aizvakar trīs pozitīvus rezultātus uzrādīja Jaroslavļas "Lokomotiv" hokejistu Covid-19 testi. Komandas mačs Sočos tika atcelts, visi "Lokomotiv" spēlētāji un personāls izies papildu izmeklējumu.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss, KHL
Pēc temata
Latvijā 11 jauni Covid-19 gadījumi, ieskaitot "Ņeftehimik" hokejistus
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
Ja izdevās sazvanīt, gatavojieties stāvēt rindā: kā šobrīd iespējams nodot Covid-19 testu