Eiro naudaszīmes, foto no arhīva

Krievijas investīcijas aiziet no Latvijas: 2019. gadā uzstādīts antirekords

64
(atjaunots 10:43 15.01.2020)
Pēc 2020. gada 1. janvāra datiem, Latvijas kompānijās līdzekļus ieguldīja 5101 investors no KF, kopējais investīciju apjoms samazinājies līdz 525,56 miljoniem eiro.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Ārzemju investīciju apjoms Latvijā reģistrēto kompāniju pamatkapitālā samazinās jau ceturto gadu pēc kārtas – 2019. gadā to summa samazinājās par 186 miljoniem eiro, savukārt pēdējo dažu gadu laikā – jau par 560 miljoniem eiro. Noturēt samazināšanos 2,7% apmērā pērn ļāva vien vācu investoru aktivitāte, liecina Lursoft pētījums balstoties uz Uzņēmumu reģistra datiem.

Pēc 2020. gada 1. janvāra rādītājiem, tiešās ārzemju investīcijas, kuras ir akumulētas Latvijas kompāniju pamatkapitālā, sastādīja 6,97 miljardus eiro, kas aptuveni atbilst 2012. un 2013. gada rādītājiem.

"Nedomāju, ka tā (560 miljonu eiro zaudēšana četru gadu laikā – red.) Latvijai ir nenozīmīga summa, par kuru var neuztraukties," pateica Lursoft eksperts Ainars Brūvelis.

Tāpat pērn samazinājās Latvijā reģistrēto uzņēmumu skaits, tostarp arī ar ārzemju kapitālu. Kopējais skaits bija 23 880. Oficiālā līmenī nekāds uztraukums šajā sakarā netiek izteikts – skaitās, ka tas ir saistīts ar to kompāniju izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra, kuras nesniedz finanšu atskaites, kuras nav atklājušas savus patiesā labuma guvējus un tā tālāk. Taču daudzi avīzes Dienas Bizness aptaujātie eksperti norāda, ka šāda lietu kārtība var būt saistīta ar nerezidentu aiziešanu no Latvijas pēc stingrāku prasību ieviešanas attiecībā uz viņu biznesa transakcijām. Bankas sāka slēgt viņu kontus, kā rezultātā viņiem nācies pārvest savu biznesu uz citām valstīm un likvidēt juridiskās personas Latvijā.

"Pērn ir likvidēti vairāki tūkstoši uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu, jo tie nav paziņojuši patiesā labuma guvējus, un tas kopumā ne tikai samazināja kopējās ārvalstu investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā, bet arī kopējo kompāniju skaitu ar ārvalstu kapitālu mūsu valstī," pateica Brūvelis.

Krievijas investoru aiziešana

Pirmo vietu Latvijas uzņēmumu pamatkapitāla ieguldīto līdzekļu apjoma ziņā ieņem investori no Zviedrijas. Kopumā viņi ir ieguldījuši 1,15 miljardus eiro. "Pērn Zviedrijas investoru bilance bija negatīva par 189,1 milj. eiro, jo šīs valsts ieguldītāji izņēma vairāk, nekā ieguldīja," pateica Brūvelis.

Otro vietu investīciju apjoma ziņā ieņem Nīderlande – 636,7 miljonus eiro. Gada laikā investori no šīs valsts samazināja ieguldījumus Latvijas uzņēmumu kapitālā par 5,9 miljoniem eiro, savukārt pēdējo divu gadu laikā – gandrīz par 24 miljoniem eiro.

Taču vislielākais investīciju apjoma kritiens Latvijas kompānijās ir vērojams Krievijas investoru kategorijā. Pirms gada investīciju apmērs sastādīja 708,3 miljonus eiro, šobrīd – 525,8 miljonus.

Lursoft pētnieks norāda, ka situācija ar ārzemju investīcijām varēja būt vēl bēdīgāka, ja nebūtu bijis Vācijas.

"Pērn Vācijas investoru ieguldījumi pieauguši par 365,3 milj. eiro, kā rezultātā šīs valsts ieguldītāju apjomi pārsnieguši pusmiljardu eiro – 561 milj. eiro, kas ir lielākie pēdējo 30 gadu laikā," uzsvēra Brūvelis.

Viņš atzīmēja, ka šīs izaugsmes pamatu izveidoja divi vācu investori – Schwenk Zement Beteiligungen GmbH, kurš pērn iegādājās Brocēnu cementa ražošanas uzņēmuma kapitāldaļas, un Beteiligungen GmbH, kuram pieder "Lidl Latvija". Kopā tie ieguldīja 106,5 miljonus eiro.

64
Pēc temata
Efektīva cīņa ar ārzemju investoriem: bankas Latvijā zaudējušas miljardiem eiro
Bankām neuzticas nedz investori, nedz latvieši
Eiropas Savienība sāk "izsekot" ārvalstu investorus
Investors no Krievijas ieguldījis 160 miljonus eiro Rīgas ostā
Dzintars

"Dzintara" darbinieki pieprasa no uzņēmuma vairāk nekā 600 tūkstošus eiro

22
(atjaunots 20:47 04.06.2020)
Šonedēļ ieplānota "Dzintara" kreditoru sapulce, tomēr pandēmijas dēļ tā notiks rakstiskā režīmā, tāpēc bijušie darbinieki ir nobažījušies par to, ka viņu viedoklis netiks sadzirdēts.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Kosmētikas ražotājs AS "Dzintars" palicis parādā saviem darbiniekiem 640 tūkstošus eiro, vēsta jauns.lv.

Divi simti datbinieku, kuri strādāja "Dzintara" fabrikā, palikuši ne tikai bez darba, bet arī bez algas. Daži nav saņēmuši atalgojumu par pusi mēneša, daži – par vairākiem mēnešiem. Dokumenti liecina, ka uzņēmumam jāizmaksā darbiniekiem 640 tūkstoši eiro un vairāk nekā 200 tūkstoši eiro – akcionāriem, kopējie maksātnespējas izdevumi pārsnieguši miljonu eiro.

Piektdien, 5. jūnijā ieplānota ieplānota "Dzintara" kreditoru sapulce tomēr ārkārtējās situācijas režīma apstākļos to nolemts organizēt rakstiskā formā. Tas pārsteidzis daudzus darbiniekus, jo viņi nevarēs paust savu viedokli sapulces gaitā.

Iepriekš uzņēmuma administrators Jānis Ozoliņš izstādīja pārdošanai fabrikai piederošās kosmētikas un parfimērijas ražošanas iekārtas. Kopumā tiks pardotas 749 vienības, to starpā – ražošanas iekārtas, transports, kā arī citi uzņēmuma īpašumi.

Visa īpašuma kopsumma tiek vērtēta aptuveni 534 300 eiro apmērā, neskaitot PVN.

Piedāvājumi iekārtu iegādei tiek pieņemti līdz 19. jūnijam, visi interesenti var tās apskatīt pirms iegādes.

22
Tagi:
Dzintars
Pēc temata
Stāsta beigas? "Dzintaru" pasludināja par maksātnespējīgu
Kas zināms par masveida kadru samazināšanu uzņēmumā "Dzintars"
"Dzintara" bankrots: vairāk nekā simt darbinieki vēl nav atraduši darbu
"Dzintars" atjauno divu veikalu darbu Rīgā
Jūrmala

Uzturēšanās atļauja apmaiņā pret mājokļa iegādi: vairums iedzīvotāju atbalsta programmu

30
(atjaunots 20:47 04.06.2020)
Lai arī premjers Kariņš uzskata, ka Uzturēšanās atļaujas piešķiršanas programma apmaiņā pret investīcijām ir izsmēlusi sevi, vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka šī iespēja ir jāsaglabā.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Atšķirībā no Latvijas premjera, gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju uzstājas par iespējas saglabāšanu saņemt Uzturēšanās atļauju apmaiņā pret mājokļa iegādi vai investīcijām. Šādi ir Kantar TNS aptaujas dati iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kurus publicēja TV3

Par esošās Uzturēšanās atļaujas programmas investoriem saglabāšanu izteicās 48% aptaujāto. Pret – mazāk nekā trešā daļa (32%). Vēl piektajai daļa respondentu (20%) nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Jau marta sākumā premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka gribētāju skaits iegūt Uzturēšanās atļauju Latvijā apmaiņā pret investīcijām ir ievērojami sarucis un programma ir zaudējusi savu aktualitāti, tādēļ tā esot jālikvidē.

Ne visas valdības partijas atbalsta šādu viedokli, tādēļ ministrijā uzdots līdz jūnijam sagatavot piedāvājumus šīs programmas ierobežošanai.

30
Tagi:
aptauja, uzturēšanās atļauja
Pēc temata
Trīs pirkstu kombinācija: bez Krievijas pircējiem cieš nekustamo īpašumu tirgus
Uzturēšanās atļauja turpina strādāt: ārzemnieki ieguldījuši Latvijā 1,5 miljardus eiro
KF ĀM palīdzēs atgriezties Latvijā Krievijas pilsoņiem, kuriem šeit ir palikušas ģimenes
MiG-29SMT

Sīrija saņēmusi Krievijas iznīcinātāju MiG-29 otro partiju

0
(atjaunots 17:44 04.06.2020)
MiG-29 ir ceturtās paaudzes iznīcinātājs, paredzēts darbam pret visu tipu gaisa mērķiem vienkāršos un sarežģītos laikapstākļos, kā arī virszemes mērķu likvidācijai.

RĪGA, 4. jūnijs - Sputnik. Sīrijas armija saņēmusi no Krievijas pilnveidoto iznīcinātāju MiG-29 otro partiju, vēsta Krievjas vēstniecība Sīrijā savā lapā Twitter.

Lidmašīnas nodotas Sīrijai abu valstu militāri tehniskās sadarbības ietvaros, informēja diplomātiskā misija.

Diplomāti precizeja, ka Tuvo Austrumu valsts piloti jau sākuši lidojumus ar šiem iznīcinatājiem.

Laikā, kad Sīrijā sākās militārais konflikts, valsts Gaisa spēku bruņojumā bija vairāki desmiti MiG-29, to piegādes turpinājās kopš 80. gadu sāuma. Bez tam Krievijas Gaisa Kosmiskie spēki izmantoja vairākus MiG-29SMT operācijā pret teroristiem Arābu republikā.

MiG-29 ir ceturtās paaudzes iznīcinātājs. Tas paredzēts visu tipu gaisa mērķu likvidācijai ar vadāmo raķešu un borta lielgabala palīdzību vienkāršos un sarežģītos laikapstākļos, brīvā telpā un zemes fonā, arī traucējumu apstākļos, kā arī virszemes mērķu likvidācijai ar nevadāmiem lādiņiem vizuālas redzamības apstākļos.

MiG-29 pirmo reizi pacēlās gaisā 1977. gadā. Piecus gadus vēlāk to saņēma Bruņotie spēki, zināmu laiku tas bija Krievijas Gaisa kara spēku galvenais iznīcinātājs. Patlaban lielākā daļa šo lidmašīnu GKS aizvietota pret jaunāka tipa mašīnām.

0
Tagi:
Sīrija, Krievija
Pēc temata
Nevajag kļūt nekaunīgiem: Krievijas Su-35 sastapušas ASV spiegu pēc visiem noteikumiem
Krievijas GKS iznīcinātāji un trieciennieki sacensībās "Aviadarts"
MiG-31 maksimālā ātrumā un augstumā: pārtveršana stratosfērā
Kādiem nolūkiem Krievijai tālā darbības rādiusa raķešu bumbvedēji Tu-22M3