Eiro naudaszīmes, foto no arhīva

"Izņēmumi savu laiku ir izdzīvojuši": valdošie politiķi apspriež nodokļu reformu

48
(atjaunots 17:45 13.01.2020)
Nav viegli sameklēt naudu priekšvēlēšanu solījumu izpildei, ņemot vērā ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos, taču valdošajai koalīcijai ir savas idejas. Kādi ir pagājušās reformas rezultāti? Vai gaidāma neapliekamā minimuma paaugstināšana?

RĪGA, 13. janvāris — Sputnik. Valdošās koalīcijas partijas turpina sarunas par izmaiņām nodokļu likmēs. Lēmumi vēl nav pieņemti, bet politiķi vienprātīgi vēsta, ka straujāk vai lēnāk izbeidzams mikrouzņēmumu nodokļu režīms, ziņo programma "De facto" telekanālā LTV.

Diskusija par nodokļu reformu pašlaik notiek divos formātos. Saeimā izveidota īpaša apakškomisija, kas, pēc kāda deputāta novērojumiem, vairāk domāta "tvaika nolaišanai". Tajā piedalās arī opozīcija un aicinātas dažādas interešu grupas.

Paralēli reizi nedēļā slēgtās sēdēs tiekas koalīcijas politiķi. Koalīcijas partiju tikšanās grafiks sastādīts līdz februāra beigām. Līdz šim jau apspriestas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes un atvieglojumi, mikrouzņēmuma nodokļa un citu vienkāršoto uzņēmējdarbības nodokļu režīmi. Turpmāk paredzēts pārrunāt vides nodokļus, veselības nodokli, pievienotās vērtības nodokli un akcīzes nodokļus.

Kas notiks ar uzņēmumu ienākumu nodokli

Sastādītais grafiks un politiķu izteikumi liecina, ka nav plānots mainīt uzņēmuma ienākuma nodokli. Tā transformēšana bija iepriekšējās nodokļu reformas pamatā: bija paredzēts neiekasēt uzņēmumu peļņas nodokli, ja peļņa netiek izmaksāta īpašniekiem dividendēs, bet tiek atstāta uzņēmumā. Rezultātā pērn 11 mēnešos UIN tika iekasēts 40 miljonu eiro apmērā, bet pirms nodokļu reformas – vairāk nekā 400 miljonu apmērā.

Finanšu ministrijā uzskata, ka reforma veicinājusi ekonomikas izaugsmi, bet iekasēšanu sliktāku padarīja fakts, ka valstij bija jāatmaksā uzņēmumiem avansi, ko tie valstij bija iemaksājuši pirms reformas. Tomēr nopietni UIN reformas efekts nav pētīts, jo pagājis pārāk maz laika.

Pašreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") un bijušais premjerministrs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība), kura vadībā tika īstenota nodokļu reforma, uzskata, ka UIN iekasēšana uzlabosies, tiklīdz uzņēmumi sāks izmaksāt dividendes.

"Šis ir tāds izšķirošais gads, kad ir jāanalizē, ko uzņēmumi dara ar šo naudu," saka Kučinskis.

Reirs prognozēja, ka šogad UIN diez vai izdoties iekasēt plānoto 240 miljonu apmērā, taču tik slikti kā 2019.gadā arī nebūs.

Kur ņemt naudu

Koalīcijas partijas nonākušas grūtā situācijā: no vienas puses, tās devušas lielus solījumus priekšvēlēšanu periodā, un daudzām nozarēm vajadzīgi papildu līdzekļi, bet, no otras puses, ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanās nav pateicīgs brīdis nodokļu paaugstināšanai.

Tādēļ visi cer uz aktīvāku Valsts ieņēmumu dienesta darbu ēnu ekonomikas apkarošanā.

Turklāt partijas cer saņemt papildu līdzekļus, likvidējot nodokļu atlaides mikrouzņēmumiem. Šis režīms ļāva maksāt mazākus nodokļus, taču bieži kropļoja konkurenci un nenodrošināja darbiniekiem pienācīgas sociālās garantijas.

"Tas nav tikai mikrouzņēmuma nodokļa režīms, ir arī citi šie izņēmumi. Tie būtu jāpārskata. Viena daļa savu laiku ir izdzīvojuši. Pienācis laiks no tiem atteikties, bet vienlaikus stimulējot to, lai būtu arī motivācija iekļauties vispārējā režīmā," uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!").

Īpašas vēlmes

Partijām ir arī savas īpašās vēlmes, piemēram, "jaunie konservatori" nevēlas atteikties no neapliekamā minimum būtiskas palielināšanas.

"Gandrīz visiem ir skaidrs, ka nodokļu slogs, īpaši zemajām algām, ir parāk liels, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju," uzskata Saeimas deputāts Gatis Eglītis no JKP.

Viņš piedāvāja noteikt 500 eiro neapliekamo minimumu algām līdz pat 2000 eiro un, iespējams, vairāk.

Savukārt Nacionālajai apvienībai šķiet svarīgi atcelt vienīgā mājokļa aplikšanu ar nodokli.

Dažādu partiju pārstāvji norāda arī to, ka nodokļu sistēma jāpadara saprotamāka un vieglāk administrējama.

48
Pēc temata
Reirs: ārzemju bizness nesaprot latviski un nezina, ka "te viss ir slikti"
Reirs apsolīja, ka 270 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju sāks maksāt vairāk nodokļu
OIK lobētāju meklējumos: kā Latvijā piesedz zādzību divu miljardu eiro apmērā
Reirs: sociālais nodoklis Latvijā jāliek maksāt visiem
Kafejnīca

Latvijā aug bezdarbs, bet varasiestādes dzen postā kafejnīcas: tūrisma nozare bailēs trīc

1
(atjaunots 15:27 11.07.2020)
Jaunu pasākumu ieviešanu, kuri ierobežo sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darbu Latvijā, tūrisma nozare uztvēra vairāk nekā nepriecīgi, gaidot jaunus triecienus.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Piektdien, 10. jūlijā, Ministru kabinets pieņēma lēmumu par sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darba laika saīsināšanu ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un novērst jaunus saslimšanas uzliesmojumus.

Kultūras, sporta, izklaides iestāžu, tai skaitā diskotēku, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un baznīcu darba laiks nedrīkst sākties agrāk par plkst. 6:00 un beigties vēlāk par plkst. 0:00, kinoseansi ārpustelpās var turpināties līdz plkst. 2:00.

Turklāt, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem ir jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kuri vienlaikus drīkst atrasties iestādē, apmeklētājiem redzamā vietā (pie ieejas un pie kases).

Tāpat līdz 1. septembrim plānots pagarināt ierobežojumus cilvēku skaitam, kuri drīkst vienlaikus atrasties sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Pie viena galdiņa iestādē varēs sēdēt ne vairāk par četriem cilvēkiem, ja viņi nav vienas mājsaimniecības locekļi, savukārt terasē – ne vairāk par 8 cilvēkiem.

Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele skaidroja šādus ierobežojumus ar to, ka, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) iegūto informāciju, viens no kontaktēšanas veidiem, kura rezultātā notiek inficēšanās, ir izklaides pasākumi, privāti pasākumi un sabiedriskās ēdināšanas vietas – bāri, kafejnīcas un klubi, vēsta Rus.lsm.lv.

Tūrisms šokā

Taču Rīgas Tūrisma attīstības biroju Viņķeles skaidrojumi nemierina.

Biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis uzsver, ka katram ierobežojumam būs ekonomiskas sekas. Šajā gadījumā – klientu skaita un apgrozījuma kritums.

Tikmēr Latvijā šobrīd tiek fiksēts augstākais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā, atzīmē Jenzis.

Pašos restorānos pret ierobežojumiem attiecās mierīgāk. Restorāna "Buržujs" vadītājs Gaitis Burba pastāstīja, ka jaunajiem ierobežojumiem nebūtu īpaši jāietekmē bizness, jo normāla viesu komplektācija restorānā ir 2-4 cilvēki. Vai līdz 8 cilvēkiem, ja ņem vērā terasi.

1
Tagi:
tūrisms, bezdarbs
Pēc temata
Trīs mēnešu laikā bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 22 tūkstošiem
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Cilvēki aizbrauc no Rīgas, lai dzīvotu un strādātu
Arodbiedrības: pēc robežu atvēršanas desmitiem tūkstošu cilvēku var pamest valsti
Aivars Lembergs

Lauzt ir vieglāk nekā celt: Lembergs pastāstīja, Latvija iznīcina Ventspils ostu

23
(atjaunots 10:24 11.07.2020)
Labā ziņa ir tāda, ka Latvijas varasiestādes nepalūdza amerikāņiem nomest kodolbumbu uz Ventspili, taču ir acīmredzami, ka valsts arī bez tā iznīcina ostu un pilsētu, paziņoja Aivars Lembergs.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits un tranzīta nozares pārstāvji tikšanās laikā Ventspilī apsprieda jauno Latvijas ostu pārvaldes stratēģiju. Linkaits aicināja trīs lielāko Latvijas ostu pārstāvjus strādāt pie jaunām sadarbības idejām un tranzīta pakalpojumu kvalitātes celšanas.

Ar savām darbībām Latvijas valsts iznīcina Ventspils ostu kopā ar pilsētu, paziņoja Sputnik Latvija bijušais Ventspils Brīvostas priekšsēdētājs, Ventspils mērs Aivars Lembergs.

"Sankcijas un absolūtais juceklis radīja apstākļus, kad klienti nesaprot, ar ko viņiem būs jākārto darīšanas un kas viņus sagaida, vai ar ostu vispār var noslēgt līgumus. Tie klienti, kuri varēja aiziet no Ventspils ostas, aizgāja uzreiz," konstatēja Lembergs.

Pēc viņa sacītā, šāda ir ostas īpašnieka – Latvijas valsts – mērķtiecīgā politika.

"Šajās darbībās nav nekādas loģikas, izņemot politisko – sodīt Ventspils iedzīvotājus par to, ka viņi nebalso par valdošo koalīciju, sodīt mani kā politiķi, kurš atrodas opozīcijā. Latvijas varasiestādes iznīcina ostu un Ventspils pilsētu – tas ir nepieļaujami, bet tas ir fakts. Ir arī labā ziņa – viņi nepalūdza amerikāņiem nomest kodolbumbu uz pilsētu," ironiski atzīmēja Lembergs.

Visas Latvijas varasiestāžu darbības ar sankcijām un pārvaldes izmaiņām ievieš nervozitāti un neizpratni – kas būs rīt, uzsvēra Ventspils mērs.

"Turklāt tas notiek ne tikai attiecībā uz Ventspils ostu, bet arī Rīgas un Liepājas ostām. Ir iedragāta visa Latvijas tranzīta nozare, tai skaitā dzelzceļš. Kā saka, lauzt ir vieglāk nekā celt," atgādināja krievu teicienu Lembergs.

ASV Finanšu ministrija pērnā gada decembrī iekļāva sankciju sarakstā Lembergu un četrus ar viņu saistītus uzņēmumus, tai skaitā Ventspils ostu. Nākamajā dienā Lembergs pameta ostas valdi, paziņojot, ka nevēlas traucēt tās darbam. Taču Latvijas valdība paziņoja par nepieciešamību pārvest Ventspils ostu valsts kontrolē, kā arī Rīgas ostu. Saeima operatīvi atbalstīja grozījumus, kuri ļāva veikt reorganizāciju ostu valdes struktūrā.

Uzreiz pēc nacionalizācijas Ventspils osta tika izslēgta no sankciju saraksta. Pēc 2020. gada pirmā ceturkšņa datiem, kravu iekraušana Ventspils ostā kritusies par 41%, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni.

Лембергс рассказал, как власти Латвии уничтожают порт Вентспилса
23
Tagi:
osta, ventspils, Aivars Lembergs
Pēc temata
Bijušais premjers par sankcijām pret Lembergu: kauns par Latviju
Sprūds pastāstīja, kādēļ Latvija joprojām dzīvo Padomju Savienībā
Tikai Latvijas pilsonis, vēlams – Lembergs: rīdzinieki par ideālu mēru