Pamestā slimnīca Mežaparkā

Ekonomikas ziņas, ziņas no frontes: kas jādara Latvijai bez tranzīta un Eiropas fondiem

125
(atjaunots 23:21 12.01.2020)
Latvija zaudē visiem reģionālajiem konkurentiem, savukārt, lai sasniegtu Eiropas vidējo dzīves līmeni ar esošajiem rādītājiem, būs nepieciešams vairāk, nekā 50 gadu, taču tikai tad, ja Eiropas fondi netiks nogriezti, paziņoja Vjačeslavs Dombrovskis.

RĪGA, 10. janvāris – Sputnik. Ekonomikas ziņas Latvijā nu jau līdzinās ziņām no kara frontes. Nedz jaunā Krišjāņa Kariņa valdība, nedz iepriekšējie partijas "Vienotība" ēras Ministru kabineti nerūpējās par Latvijas iedzīvotāju labklājības veicināšanu. Rezultāts: stagnācija, lielas daļas ekonomiski aktīvu iedzīvotāju zaudējums, reģionu izmiršana un hronisks sabiedriskās infrastruktūras finansējuma deficīts, paziņoja "Saskaņas" deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

"Ekonomikas ziņas jau izskatās ka no frontes līnijas. Ventspils ostas kravu apgrozījums decembrī nokrita par 36,8%, salīdzinot ar iepriekšēja gada decembri. Kravu apgrozījums Rīgas ostā 2019. gadā samazinājās par 10%. Novembrī ārējās tirdzniecības apgrozījums par 7,2% zemāks nekā gadu iepriekš. Preču eksporta samazinājums par 6,5%," uzrakstīja politiķis savā Facebook lapā – un tā ir tikai pērnā gada pēdējo divu mēnešu statistika.

Ja runā par desmitgades rādītājiem, situācija izskatās ne mazāk bēdīgi, atzīmēja viņš.

"Lūk, fakti. Paņemsim desmitgadi no 1996. līdz 2005. gadam (t.i., bez īpaši treknajiem 2006. - 2007. gadiem). Ekonomikas izaugsme - vidēji 6,7% gadā. Tā ir reālā izaugsme - bez inflācijas. Tolaik labi saprata, ka rēķināties var tikai ar sevi, ka ekonomika jāattīsta, ka jāstrādā ar visiem partneriem. Un tagad Vienotības desmitgade - bet bez krīzes 2009-2010 -vidējais pieaugums 2011. - 2019. gadā ir tikai 3,4% gadā. Tālāk - vēl sliktāk. Prognoze tuvākajiem gadiem - tikai 2,5 – 2,7% gadā!

Un pat šāds salīdzinājums ir pārāk glaimojošs "Vienotības desmitgadei". Jo 1996. - 2005. gados faktiski nebija Eiropas fondu, kuru apguve dod aptuveni 1,5 – 2,0% gadā," aprēķināja Dombrovskis.

Viņš secina: ja ekonomikas izaugsme ir mazāka par 3%, tad, lai sasniegtu vismaz vidējo Eiropas līmeni, būs nepieciešams daudz vairāk nekā 50 gadi.

"Bet, ja Eiropai apniks mūs barot ar fondiem - un tas esot laika jautājums - tad tas vispār nebūs iespējams. Būsim mūžīgi atpalikusi zeme, no kuras katrs spējīgs un ambiciozs jauns cilvēks sapņos pēc iespējas ātrāk aizbraukt," uzrakstīja Dombrovskis.

Viņš atzīmēja, ka varasiestādes vispār nav ieinteresētas ekonomikas attīstībā, viņiem galvenais ir "ne ražošanas attīstība, ne darba vietas un ne Latvijas iedzīvotāju labklājība. Izpatikt augstiem kungiem ir svarīgāk".

Kā piemēru politiķis minēja reakciju uz viņa piedāvājumu samazināt nodokļus ārvalstu investoriem.

"Jāsaprot šīs spēles noteikumi - jo mēs neesam vienīgie, kuri cenšas tās investīcijas piesaistīt. Mūsu galvenie konkurenti reģionā - Lietuva, Polija, Baltkrievija.

Jāsaprot, ka absolūtais minimums ir tā saucamā industriālā zona. Šodien tikai retais investors ir gatavs investēt "zaļā pļavā". Vairums sagaida, ka valsts jau ir sagatavojusi laukumu ar atbilstošo infrastruktūru - elektrības pieslēgumiem, ceļiem, komunikācijām, utt. Tad investori vērtē trīs galvenos faktorus. Loģistika - piekļuve transporta infrastruktūrai. Pieejams, lēts un kvalificēts darbaspēks. Un visbeidzot, nodokļu atlaides tā sauktajās Speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ).

Pēc šiem kritērijiem mēs zaudējam VISIEM mūsu reģionālajiem konkurentiem! Kaimiņiem ir vismaz tāda pati, ja nē labāka, infrastruktūra. Darbaspēka pieejamība? Piemēram, Rēzeknes SEZ 50 km rādiusā dzīvo tikai 84 tūkstoši cilvēku. Savukārt, katram(!) no sešām Lietuvas SEZiem ir pieejami vismaz 200 tūkstoši iedzīvotāju. Katram Baltkrievijas SEZ - vismaz miljons iedzīvotāju apkārtnē. Cik kvalificēts tas darbaspēks? Latvijas augstskolas gadā izlaiž ap 3 tūkst. STEM absolventu (matemātika un dabas zinātnes). Lietuva - vairāk nekā 7 tūkstoši STEM absolventu gadā, baltkrievi - ap 50 tūkstošu gadā, bet poļu - vairāk nekā 111 tūkstoši gadā.

Lai uzlabotu mūsu pievilcību vismaz nodokļu jomā, es iesniedzu priekšlikumu padarīt mūsu nodokļu piedāvājumu SEZos vienlīdzīgu lietuviešiem - tas ir, pirmajos desmit gados investoriem nepiemērot uzņēmumu ienākuma nodokli. Protams, valdošā koalīcija šo priekšlikumu noraidīja.

Vai zināt, kāpēc? Jo "tas nepatiks OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, ESAO/OECD)!" Galvenais koalīcijai nav ne ražošanas attīstība, ne darba vietas un ne Latvijas iedzīvotāju labklājība. Izpatikt augstiem kungiem ir svarīgāk," nobeigumā sacīja Dombrovskis.

125
Pēc temata
Bezborodovs: nedēļas laikā konkurenti Ventspils ostai neko nav atņēmuši
Kad naudas un kravu nav, talkā nāk Šuplinskas pieredze: SM par plāniem jaunajā gadā
Gāze, Donbass, "pamuļķi" un ekonomika: Putina preses konferences galvenās tēmas
Jūrmala

Uzturēšanās atļauja apmaiņā pret mājokļa iegādi: vairums iedzīvotāju atbalsta programmu

4
(atjaunots 17:18 02.06.2020)
Lai arī premjers Kariņš uzskata, ka Uzturēšanās atļaujas piešķiršanas programma apmaiņā pret investīcijām ir izsmēlusi sevi, vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka šī iespēja ir jāsaglabā.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Atšķirībā no Latvijas premjera, gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju uzstājas par iespējas saglabāšanu saņemt Uzturēšanās atļauju apmaiņā pret mājokļa iegādi vai investīcijām. Šādi ir Kantar TNS aptaujas dati iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kurus publicēja TV3

Par esošās Uzturēšanās atļaujas programmas investoriem saglabāšanu izteicās 48% aptaujāto. Pret – mazāk nekā trešā daļa (32%). Vēl piektajai daļa respondentu (20%) nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Jau marta sākumā premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka gribētāju skaits iegūt Uzturēšanās atļauju Latvijā apmaiņā pret investīcijām ir ievērojami sarucis un programma ir zaudējusi savu aktualitāti, tādēļ tā esot jālikvidē.

Ne visas valdības partijas atbalsta šādu viedokli, tādēļ ministrijā uzdots līdz jūnijam sagatavot piedāvājumus šīs programmas ierobežošanai.

4
Tagi:
aptauja, uzturēšanās atļauja
Pēc temata
Trīs pirkstu kombinācija: bez Krievijas pircējiem cieš nekustamo īpašumu tirgus
Uzturēšanās atļauja turpina strādāt: ārzemnieki ieguldījuši Latvijā 1,5 miljardus eiro
KF ĀM palīdzēs atgriezties Latvijā Krievijas pilsoņiem, kuriem šeit ir palikušas ģimenes
Krišjānis Kariņš

Kariņa recepte: sadalīt divus miljardus eiro

11
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Lēmumu par valsts budžeta divu miljardu eiro sadali pieņēma nevis valdībā un ne Saeimā, bet gan Satversmē nenorādītā veidojumā, kurš saucas Koalīcijas partiju sadarbības padome.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc koalīcijas padomes sēdes, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka krīzes seku pārvarēšanai un ekonomikas atdzīvināšanai tuvāko divu gadu laikā būs pieejami divi miljardi eiro.

Valdības vadītāja paziņojums, protams, atstāja iespaidu publikā, taču radīja ne mazumu jautājumu un aizdomu. Sākot ar to, ka lēmumu par valsts budžeta naudas sadali pieņēma nevis valdībā vai Saeimā, bet gan absolūti nekonstitucionālā veidojumā ar nosaukumu Koalīcijas partiju sadarbības padome. Sekojot līdzi loģikai, šāda līmeņa jautājumi bija jāpieņem valdībai un jāapstiprina Saeimai. Taču vienoties nolēma "aiz aizvērtām durvīm" padomē.

Tomēr pat valdošajā koalīcijā, cik var nospriest pēc izteiktajiem paziņojumiem, nav pilnas saskaņas par pieņemtajiem lēmumiem. Premjers paziņoja, ka debates koalīcijas sēdē "bijušas interesantas un saspringtas". Bet tomēr izdevās vienoties par sekojošo gadu stratēģiskajām investīcijām.

Koalīcija pieņēma lēmumu tuvāko divu gadu laikā novirzīt ekonomikas atveseļošanai divus miljardus eiro. "Ja pagājušajā nedēļā pieņēmām lēmumu par to, kā naudu ieguldīt, tad tagad būs konkrēti par kategorijām. Nauda būs sadalīta aptuveni trīs vienādās daļās starp pabalstiem, infrastruktūru un modernizāciju. Domāju, ka varēsim ieviest skaidrību par to, kā varēs pārvarēt krīzi," atzīmēja premjers Kariņš.

Pēc valdības vadītāja sacītā, katrai no minētajām kategorijām tiks piešķirti aptuveni 660 miljoni eiro. Šeit ietilpst arī 32 miljoni eiro, kas iepriekš tika paredzēti kultūrai, kā arī 42 miljoni eiro – zinātnes attīstībai. Pēc premjera sacītā, līdzekļi tiks piešķirti arī tūrisma attīstībai "un citiem procesiem". "Lielā politiskā diskusija, kas aizkadrā ilgusi vairākas nedēļas, veiksmīgi noapaļota. Risinājums ir labs valstij un tautsaimniecībai. Katram ministram un politiskajam spēkam tur būs, ko uzrādīt," paziņoja Krišjānis Kariņš.

Papildinot valdības vadītāja sacīto, Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Gatis Eglītis paziņoja, ka, neskaitot minētās kultūru un zinātni, "daudzi miljoni eiro" tiks piešķirti sportam. Tāpat nauda ir paredzēta namu siltināšanas programmas attīstībai, valsts fonda "Altum" finansēšanai, ar kura starpniecību uzņēmumi saņems atbalstu, kā arī demogrāfijas uzlabošanai un citiem pasākumiem. Taču Gatis Eglītis norādīja arī uz domstarpībām koalīcijā: "Novērots, ka publiski runājam par lieliem cipariem, bet tikmēr varam vairākas stundas koalīcijā pavadīt, strīdoties par 300 000 eiro." Kādiem mērķiem tika paredzēta šī summa, palicis nezināms.

"Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc pārrunām atzīmēja, ka šogad nepieciešams līdz galam atrisināt jautājumu par veselības aprūpes nozares darbinieku algas paaugstinājumu, "kura virzība iepriekš ievilkās". Tāpat viņš pozitīvi novērtēja panāktās vienošanās par ieplānoto veselības aprūpes sistēmas finansējumu tuvākajam pusotram gadam. Rīcības plāns, pēc Pavļuta sacītā, ietver sevī slimnīcu tīkla reformu, lai pakalpojumi tiktu sniegti pilnā atbilstībā ar iedzīvotāju vajadzībām un budžetam optimālā viedā. Kopumā, valdība grasās atbalstīt veselības ministres Ilzes Viņķeles izstrādāto dažāda līmeņa slimnīcu izveidošanas plānu. Līdz gada beigām Ministru kabinets grasās ieviest pilnu skaidrību attiecībā uz to, kur kādas slimnīcas paliks un kādus pakalpojumus tās sniegs.

Paralēli tam, kad valdības ēkā notika koalīcijas padomes sanāksme, Saeimā Budžeta un finanšu komisijas sēdē tika apspriesti grozījumi, kurus valdība piedāvājusi likumprojektam par krīzes seku pārvarēšanu. Šis dokuments tiks iesniegts izskatīšanai kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm.

Komisijā opozīcija uzstājās pret grozījumiem – tā iemesla pēc, ka tie paredz varas koncentrēšanos premjerministra un finanšu ministra rokās tik svarīgos jautājumos, kā valsts līdzekļu sadale, papildu naudas piesaistīšanas nepieciešamības jautājumu lemšana, izmantojot aizdevumus un citus veidus. Būtībā, Saeima no šādu lēmumu pieņemšanas tiek atstādināta. Jo īpaši Saeimas opozīcija.

Ieviestā attālinātā balsošanas sistēma "e-Saeima" faktiski atņēmusi opozīcijai iespējas ietekmēt Saeimas koalīcijas vairākuma lēmumu pieņemšanu. Politiskajās aprindās šīs sistēmas ieviešanu jau iesaukuši par "elektronisko parlamenta demontāžu".

Opozīcijā ir pilnībā pārliecināti, ka valdības politika, visticamāk, koncentrēsies uz ierēdņu aparāta un lielo kompāniju, nevis parasto iedzīvotāju vajadzībām. To apstiprina arī dīkstāves pabalsti 4 eiro apmērā mēnesī, kurus saņēma atsevišķi bezdarbnieki. Tā ir arī koalīcijas nevēlēšanās piešķirt katram darbu zaudējušajam cilvēkam ikmēneša papildu pabalstu vismaz 180 eiro apmērā. Tikmēr vienīgais nozares uzņēmums – airBaltic (jā, nacionālā lidsabiedrība, valsts lepnums un t.t.) – saņēma 280 miljonus eiro. Tātad, būtībā, jau lielu daļu no sekojošo divu gadu budžeta.

"Mums ir pienākums palīdzēt ne visiem, kas elpo, bet tiem, kas maksā nodokļus," aptuveni šādu frāzi Saeimas tribīnē izteica koalīcijas deputāts Atis Zakatistovs. Tajā, pēc opozīcijas domām, slēpjas visa valdības partiju valsts atbalsta sadalīšanas būtība. Tas arī sniedz pamatu ar zināmu neuzticību izturēties pret paziņojumiem par pārdomātu divu miljardu eiro sadali no valsts budžeta.

11
Tagi:
Krišjānis Kariņš, koalīcija, ekonomika
Pēc temata
Kučinskis: nodokļu sistēma ir jāmaina, taču tā, lai nenobiedētu biznesu
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku