Pamestā slimnīca Mežaparkā

Ekonomikas ziņas, ziņas no frontes: kas jādara Latvijai bez tranzīta un Eiropas fondiem

127
(atjaunots 23:21 12.01.2020)
Latvija zaudē visiem reģionālajiem konkurentiem, savukārt, lai sasniegtu Eiropas vidējo dzīves līmeni ar esošajiem rādītājiem, būs nepieciešams vairāk, nekā 50 gadu, taču tikai tad, ja Eiropas fondi netiks nogriezti, paziņoja Vjačeslavs Dombrovskis.

RĪGA, 10. janvāris – Sputnik. Ekonomikas ziņas Latvijā nu jau līdzinās ziņām no kara frontes. Nedz jaunā Krišjāņa Kariņa valdība, nedz iepriekšējie partijas "Vienotība" ēras Ministru kabineti nerūpējās par Latvijas iedzīvotāju labklājības veicināšanu. Rezultāts: stagnācija, lielas daļas ekonomiski aktīvu iedzīvotāju zaudējums, reģionu izmiršana un hronisks sabiedriskās infrastruktūras finansējuma deficīts, paziņoja "Saskaņas" deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

"Ekonomikas ziņas jau izskatās ka no frontes līnijas. Ventspils ostas kravu apgrozījums decembrī nokrita par 36,8%, salīdzinot ar iepriekšēja gada decembri. Kravu apgrozījums Rīgas ostā 2019. gadā samazinājās par 10%. Novembrī ārējās tirdzniecības apgrozījums par 7,2% zemāks nekā gadu iepriekš. Preču eksporta samazinājums par 6,5%," uzrakstīja politiķis savā Facebook lapā – un tā ir tikai pērnā gada pēdējo divu mēnešu statistika.

Ja runā par desmitgades rādītājiem, situācija izskatās ne mazāk bēdīgi, atzīmēja viņš.

"Lūk, fakti. Paņemsim desmitgadi no 1996. līdz 2005. gadam (t.i., bez īpaši treknajiem 2006. - 2007. gadiem). Ekonomikas izaugsme - vidēji 6,7% gadā. Tā ir reālā izaugsme - bez inflācijas. Tolaik labi saprata, ka rēķināties var tikai ar sevi, ka ekonomika jāattīsta, ka jāstrādā ar visiem partneriem. Un tagad Vienotības desmitgade - bet bez krīzes 2009-2010 -vidējais pieaugums 2011. - 2019. gadā ir tikai 3,4% gadā. Tālāk - vēl sliktāk. Prognoze tuvākajiem gadiem - tikai 2,5 – 2,7% gadā!

Un pat šāds salīdzinājums ir pārāk glaimojošs "Vienotības desmitgadei". Jo 1996. - 2005. gados faktiski nebija Eiropas fondu, kuru apguve dod aptuveni 1,5 – 2,0% gadā," aprēķināja Dombrovskis.

Viņš secina: ja ekonomikas izaugsme ir mazāka par 3%, tad, lai sasniegtu vismaz vidējo Eiropas līmeni, būs nepieciešams daudz vairāk nekā 50 gadi.

"Bet, ja Eiropai apniks mūs barot ar fondiem - un tas esot laika jautājums - tad tas vispār nebūs iespējams. Būsim mūžīgi atpalikusi zeme, no kuras katrs spējīgs un ambiciozs jauns cilvēks sapņos pēc iespējas ātrāk aizbraukt," uzrakstīja Dombrovskis.

Viņš atzīmēja, ka varasiestādes vispār nav ieinteresētas ekonomikas attīstībā, viņiem galvenais ir "ne ražošanas attīstība, ne darba vietas un ne Latvijas iedzīvotāju labklājība. Izpatikt augstiem kungiem ir svarīgāk".

Kā piemēru politiķis minēja reakciju uz viņa piedāvājumu samazināt nodokļus ārvalstu investoriem.

"Jāsaprot šīs spēles noteikumi - jo mēs neesam vienīgie, kuri cenšas tās investīcijas piesaistīt. Mūsu galvenie konkurenti reģionā - Lietuva, Polija, Baltkrievija.

Jāsaprot, ka absolūtais minimums ir tā saucamā industriālā zona. Šodien tikai retais investors ir gatavs investēt "zaļā pļavā". Vairums sagaida, ka valsts jau ir sagatavojusi laukumu ar atbilstošo infrastruktūru - elektrības pieslēgumiem, ceļiem, komunikācijām, utt. Tad investori vērtē trīs galvenos faktorus. Loģistika - piekļuve transporta infrastruktūrai. Pieejams, lēts un kvalificēts darbaspēks. Un visbeidzot, nodokļu atlaides tā sauktajās Speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ).

Pēc šiem kritērijiem mēs zaudējam VISIEM mūsu reģionālajiem konkurentiem! Kaimiņiem ir vismaz tāda pati, ja nē labāka, infrastruktūra. Darbaspēka pieejamība? Piemēram, Rēzeknes SEZ 50 km rādiusā dzīvo tikai 84 tūkstoši cilvēku. Savukārt, katram(!) no sešām Lietuvas SEZiem ir pieejami vismaz 200 tūkstoši iedzīvotāju. Katram Baltkrievijas SEZ - vismaz miljons iedzīvotāju apkārtnē. Cik kvalificēts tas darbaspēks? Latvijas augstskolas gadā izlaiž ap 3 tūkst. STEM absolventu (matemātika un dabas zinātnes). Lietuva - vairāk nekā 7 tūkstoši STEM absolventu gadā, baltkrievi - ap 50 tūkstošu gadā, bet poļu - vairāk nekā 111 tūkstoši gadā.

Lai uzlabotu mūsu pievilcību vismaz nodokļu jomā, es iesniedzu priekšlikumu padarīt mūsu nodokļu piedāvājumu SEZos vienlīdzīgu lietuviešiem - tas ir, pirmajos desmit gados investoriem nepiemērot uzņēmumu ienākuma nodokli. Protams, valdošā koalīcija šo priekšlikumu noraidīja.

Vai zināt, kāpēc? Jo "tas nepatiks OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, ESAO/OECD)!" Galvenais koalīcijai nav ne ražošanas attīstība, ne darba vietas un ne Latvijas iedzīvotāju labklājība. Izpatikt augstiem kungiem ir svarīgāk," nobeigumā sacīja Dombrovskis.

127
Pēc temata
Bezborodovs: nedēļas laikā konkurenti Ventspils ostai neko nav atņēmuši
Kad naudas un kravu nav, talkā nāk Šuplinskas pieredze: SM par plāniem jaunajā gadā
Gāze, Donbass, "pamuļķi" un ekonomika: Putina preses konferences galvenās tēmas
 Ilze Znotiņa,  Jānis Reirs, Džons Leslijs Kārvails

Ziņas par "aizdomīgiem" Latvijas banku klientiem tiks nodotas ASV

3
(atjaunots 10:00 01.10.2020)
Latvijas finanšu sektora svarīgu datu nodošana citai valstij noformēta kā "tehniska palīdzība".

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Vispirms ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumu tika iznīcināta banka ABLV. Tas sašūpoja banku sistēmu Latvijā. Pēc tam amerikāņu ierēdņi uzraudzīja Latvijas finanšu sektora "kapitālo remontu". Tagad sperts nākamais solis – amerikāņu eksperti piedalīsies Latvijas banku klientu sadalīšanā starp "labajiem" un "sliktajiem", stāsta Neatkarīgā.

Uzņēmēji jau sen žēlojas, ka "kapitālremonta" dēļ bankas kļuvušas tik aizdomīgas, ka ir gandrīz neiespējami strādāt Latvijā, tomēr nesen par jautājumu ieinteresējās arī politķi. Aizvadītajā nedēļā aizsardzības ministrs Artis Pabriks sūkstījās par to, ka nesaprātīgi augsto prasību dēļ pat kompānijām ar amerikāņu investoriem ir grūti atvērt kontus Latvijā. Pabriks pieņēma, ka kontroles iestāžu prasības ir neiespējami izpildīt, tātad cieš pat sabiedrotie, un galu galā – arī visa Latvija.

Jau nākamajā dienā Latvija un ASV Finanšu ministrija parakstīja līgumu, kas paredz amerikāņu "tehnisko palīdzību" cīņā ar naudas atmazgāšanu. No Latvijas puses līgumu parakstīja Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa un finanšu ministrs Jānis Reirs, bet ASV pārstāvēja vēstnieks Džons Leslijs Kārvails.

Finanšu ministrija pastāstīja, ka Latvijā ieradīsies amerikāņu eksperti, kuri "sniegs kvalificētu atbalstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā iesaistītajām institūcijām". Nepieciešamības gadījumā tikšot piesaistīti papildu eksperti no ASV.

ASV vēstnieks Džons Leslijs Kārvails uzskata, ka līgums stiprina abu valstu sadarbību cīņā pret naudas atmazgāšanu un "apliecina mūsu nelokāmo apņemšanos atklāt smagos finanšu noziegumus, kas apdraud mūsu ekonomiku, stabilitāti un kopējo drošību".

Finanšu ministrs Jānis Reirs pastāstīja, ka ārvalstu konsultanti palīdzēs finanšu regulatoriem profesionāli vadīt riskus, nevis norobežoties no tiem, tātad, pēc būtības, paskaidros, kā sašķirot uzņēmumus "sliktajos" un "labajos". Neatkarīgā uzskata: tas nozīmē, ka vieniem uzņēmumiem, ko pēc kritērijiem vajadzētu atzīt par augsta riska zonā esošiem, atļaus strādāt normāli, bet citi saskarsies ar milzu spiedienu – kontu bloķēšanu, aktīvu iesaldēšanu un pēdējos desmit gados veikto darījumu analīzi.

3
Tagi:
bankas, Latvija, ASV
Pēc temata
"Ar ugunsmetēju ir nodedzinājis visu": Latvijas bankas pasūdzējās FID un saņēma atbildi
Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā
"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Kalkulātors

Latvijas Banka pauž optimismu: krīzes pīķis ir pārvarēts

7
(atjaunots 14:28 30.09.2020)
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks paziņoja, ka dziļākais ekonomiskais kritums jau ir pārvarēts un noskaņojums ekonomikā ir labāks, nekā iepriekš prognozēts.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas Banka publiskojusi atjaunotas galveno makroekonomikas rādītāju izmaiņu prognozes – tās izskatās visnotaļ optimistiski. Lai gan par precizitāti ekonomisti negalvo – pārliecību par nākotni bojā ģeopolitiskie riski.

Latvijas Banka samazinājusi valsts IKP krituma prognozi šim gadam no 7,5% (jūnija dati) uz 4,7%. Taču IKP prognoze 2021. gadam izskatās mazāk optimistiska – iekļauts ekonomikas pieaugums 5,1% apmērā, nevis iepriekš noteiktie 6,7%. Prognoze IKP izaugsmei 2022. gadā palikusi nemainīga – 5%. Inflācijas prognoze šim gadam paaugstināta no nulles līdz 0,2%, nākamajam gadam – no 0,2% līdz 1,4%, 2022. gadam – no 1,3% līdz 1,8%. Optimistiskāka kļuvusi bezdarba prognoze – no 9,6% tā mainīta uz 8,1%, savukārt 2021. gadā – no 10,3% uz 7,8%.

Kopumā valsts ekonomikas atkopšanās prognoze no Covid-19 krīzes sekām izskatās optimistiskāk. To diskusijas laikā ar ekonomistiem un ekspertiem uzsvēra Latvijas Bankas pārstāvji. Gan mājsaimniecības, gan uzņēmēji pārdzīvoja smagu pavasara laiku ar mazākām negatīvām sekām, savukārt vasaras garumā ekonomika manāmi atjaunojās.

Diskusijas gaitā, kas tika veltīta ekonomikas attīstības prognozēm, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsvēra: "Dziļākais krīzes punkts viennozīmīgi palicis mums aiz muguras – gan no noskaņojumu, gan no darījumu aktivitātes viedokļa. Pašlaik notiek atgriešanās process pie līdzšinējām pozīcijām. Noskaņojumi ir labāki, nekā varēja cerēt, tas ļauj domāt, ka nedz uzņēmumi, nedz mājsaimniecības neņems ilgstošāku pauzi, tātad – var negaidīt otro krīzes negatīvo seku vilni… Ienākumi nav stipri samazinājušies, tie sāka lēnāk uzkrāties, kā jau jebkādā krīze, taču izteiktu krīzes pazīmju nav."

Esošā krīze, kā norāda Kazāks, būtiski atšķiras no iepriekšējās, 2008. gada krīzes. Tad notika ekonomikas sabrukums, šobrīd vērojama tā saucamā finanšu krīze, taču pagaidām nevar teikts, vai tā sekas būs nopietnas. Turklāt, ņemot vērā situāciju pasaules finanšu tirgos, valdībai šī gada pavasarī izdevās izdevīgi refinansēt valsts ārējās saistības, kas ļāva ietaupīt aptuveni 200 miljonus uz parāda apmaksas rēķina. Milzīgu atbalstu sniedza (un sniegs) Eiropas fondi, tai skaitā ekonomikas atveseļošanas Next Generation EU programma Eiropas Savienības valstīs, kuras ir Latvijas tirdzniecības partneri.

Krīze kopumā vienādi ietekmējusi Baltijas valstu ekonomiku, taču pastāv nianses. Tā, pēc Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkases sacītā, Igaunijā un Latvijā stiprāk, nekā Lietuvā, ir cietis pakalpojumu eksports. Latvijā – stiprāk, nekā pārējās Baltijas valstīs, krīze radīja triecienu iekšzemes pieprasījumam: "Latvijas raksturīgā atšķirība ir bieža patērēšana, kura strauji saruka. Pie tam, gan Latvijas, gan Igaunijas gadījumā cieta pakalpojumu eksports."

Krīzes ietekme uz Latvijas ekonomiku būtu mazāka, ja nebūtu bijušas problēmas, kas parādījās vēl pirms Covid-19. Pie šādām Rutkaste pieskaitīja divas: apgrozījuma kritumu transporta un tranzīta nozarē un Latvijas banku sistēmas "kapitālremonts". Par pēdējā negatīvajām sekām diskusijas laikā minēja arī  Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka: "Finanšu pakalpojumu apjoma samazināšanās, diemžēl, nozīmē, ka "kapitālremontam" ir otra, negatīvā puse. Manuprāt, to ir nepieciešams mazināt pēc iespējas ātrāk. Jo banku darbs tik smagos apstākļos neuzlabo nedz investīciju klimatu valstī, nedz attieksmi no klientu puses, kuri var un kuri aizies uz citām valstīm."

Pēc nozarēm var teikt sekojošo: visstiprāk ir cietusi tūrisma un viesu apkalpošanas nozare (restorāni un viesnīcas). Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm, šī nozare izies no krīzes lēnāk, nekā pārējās. Krīze ir satricinājusi kultūras nozari – masveida pasākumi ir atcelti un pārcelti, un situācija saglabāsies vēl kādu laiku. Transporta nozare diez vai atgriezīsies pie līdzšinējiem, pirmskrīzes rādītājiem. Šajā gadījumā vainot nākas ne tik daudz "koronakrīzi", cik, piemēram, ES jūlijā apstiprinātās Mobilitātes pakotnes dēļ, kura nozīmē virkni nopietnu ierobežojumu ES austrumu valstu transporta kompānijām. Uzlabošanās pārstrādes rūpniecībā ir saistīta ar to, cik ātri no krīzes izkļūs valstis, kur tradicionāli iet eksporta plūsma no Latvijas. Labākā situācijā atrodas celtniecības nozare. Pēc Rutkastes sacītā, turpmāk katru gadu valsts ekonomika papildus saņems ap 500-600 miljoniem eiro, un lielākā daļa no šīs naudas nonāks tieši celtniecībā. "Tādēļ derētu uzmanīgāk izturēties pret pārkarsuma risku celtniecībā," sacīja Rutkaste.

Pastāv vēl viens risks, kuram uzmanību pievērsa Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklis, deputāts Ivars Zariņš: "Notiek masveida naudas ieplūdināšanas ekonomikā. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka inflācija paliek zema. Tas, manuprāt, nozīmē, ka nauda aizkavējas finanšu tirgos un nenonāk līdz reālajai ekonomikai." Deputāts painteresējās – kas būs, ja ekonomikā tomēr tiks ieguldītas lielas naudas summas. Vai tas nenozīmē, ka pēc iziešanas no "koronakrīzes", ekonomika neizrādīsies citā krīze, kuru būs izraisījusi pārkaršana? Latvijas Bankas pārstāvji uzskata šādu notikumu attīstības variantu par ļoti maz iespējamu – jo šobrīd līdzekļi tiek novirzīti nozaru un darba tirgus "iesildīšanai", nevis pieprasījuma stimulēšanai, kas iedzītu inflāciju. Runājot par zemo pieprasījumu, tad šeit bremzējošu efektu rada mājsaimniecību uzvedība – tās pagaidām nelabprāt lemj par labu liekiem tēriņiem, tostarp neaktīvi kreditējas bankās, acīmredzot, gaidot prognozējamākus laikus.

Par prognozēm. No Latvijas Bankas pārstāvju uzstāšanām top skaidrs, ka, lai gan pagaidām prognozes izskatās labvēlīgi, Eiropā pieaugošā pandēmija var būtiski mainīt situāciju šī gada pēdējā ceturksnī. Pēc Kazāka sacītā, "lielu lomu Latvijas ekonomikas attīstībā spēlē ģeopolitiskie riski – attiecības starp ASV un Ķīnu, politiskie procesi Eiropas Savienībā un ar tās kaimiņvalstīm, ASV prezidenta vēlēšanas, ilgstošais Brexit. Taču galvenais risks joprojām ir un paliek koronavīruss.

7
Tagi:
Latvijas Banka, ekonomiskā krīze, ekonomika, IKP
Pēc temata
Jaunieši Eiropā zaudējuši darbu "koronakrīzes" dēļ
IKP lejupslīde Savienotajās Valstīs sasniegusi rekordu
Tagad – miljoni, vēlāk – miljardi: kā koronakrīze kaitē Latvijas budžetam
Ekonomists: Brisele izvēlas – zaudēt ienākumus vai riskēt ar cilvēku veselību