Naftas termināļi Ventspils ostā, foto no arhīva

Konkurenti tranzītā Latvijai ir, taču smadzeņu izstrādāt jaunu stratēģiju nav

65
(atjaunots 16:43 07.01.2020)
Latvijā nav, kas izstrādātu ekonomikas attīstības stratēģijas, nav mērķu izpratnes, paziņoja ekonomists Igors Zlotņikovs.

RĪGA, 7. janvāris – Sputnik. Latvijas tranzīta nākotne ir bēdīga, valsts ir ieslēgusies sevī, varasiestādēm nav globāla redzējuma. Savukārt situācijas ar sankciju ieviešanu un pēcāk atcelšanu pret Ventspils ostu parāda, ka Latvijā ir ne vien ekonomikas problēmas, bet arī tiesiskuma krīze, paziņoja ekonomists Igors Zlotņikovs Baltnews intervijā.

"Runājot par Latviju, es uzskatu, ka tai nav patstāvīgas ekonomikas politikas. Savukārt nesenie notikumi ar ASV sankciju ieviešanu pret Aivaru Lembergu (Ventspils mēru – red.) un ar viņu sasistām juridiskajām struktūrām, un pēc tam sankciju atcelšana pret Ventspils Brīvostu kā reizi aprāda, ka arī mums situācija ir ļoti kustīga. Taču es vēlētos pievērst uzmanību tam, ka šāda manipulēšana ar tiesiskuma lietām parāda dziļu leģitimitātes krīzi," pateica Zlotņikovs.

Pēc viņa domām, Ventspils un Rīgas ostas pārņemšana valsts pārziņā nav pati galvenā problēma. Galvenais ir tas, ka valstij nav redzējuma tam, kā tās vadīt.

"Latvijas ostām jau sen ir reāli konkurenti, un es šobrīd nerunāju par Ustjlugu, kur pilnā sparā rīt būvdarbi. Paskatīsimies uz to pašu Klaipēdas ostu, kurai ir savs prāmis uz Vāciju, kas katru dienu pārvadā milzīgu daudzumu kravu. Šajā ziņā Latvijas lielākā problēma – tā ir tāda lokālā ieslēgšanās sevī, un absolūts globālā redzējuma trūkums," pateica ekonomists.

Viņš atzīmēja, ka uz Latviju neatnāca nedz ķīniešu investīcijas, nedz konteineru vilcieni, kurus tik ļoti gaidīja, jo Āzijas bizness nesaskatīja šeit ekonomisku izdevību.

"Man liekas, ka tranzīts nav Latvijas Republikas stratēģiskais mērķis un tā perspektīvas ir visnotaļ bēdīgas. Tad nav īsti skaidrs, kas ir valsts stratēģiskais mērķis. Es nevaru pateikt. Un man arī liekas, ka Latvijai vispār nav izpratnes par šiem mērķiem," nobeigumā sacīja Zlotņikovs.

Pēc viņa domām, stratēģiski plānot ekonomikas un visas valsts attīstību Latvijai traucē tostarp attiecīgu resursu, tai skaitā intelektuālo resursu trūkums.

Atgādināsim, ka 9. decembrī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC), balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, ieviesa sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī pret Ventspils Brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.

Šajā sakarā valdība iniciēja grozījumus par Rīgas un Ventspils ostas pāreju valsts kontrolē un pašvaldību pārstāvju izslēgšanu no šo ostu valdēm.

Astoņpadsmitajā decembrī Ventspils Brīvostas pārvalde un Ventspils osta tika izslēgta no OFAC sankciju saraksta.

65
Tagi:
osta, tranzīts, Latvija
Pēc temata
Vispirms bankas, tagad – tranzīts: Latvija aizrautīgi dzen postā savu ekonomiku
Dombrovskis: Krievija atstās Latviju bez tranzīta, no kā lai pārtiek – nav skaidrs
Latvija mēģina rast aizvietotāju Krievijas tranzītam. Rinkēvičs uzaicinājis Etiopiju
Krištopāns: Latvijas varasvīri nedraudzējas ar galvu, ja neuzskata tranzītu par prioritāti
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

9
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

9
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē
Ustjlugas osta, foto no arhīva

Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai

2
(atjaunots 14:25 18.09.2020)
Baltkrievijas tranzītu iespējams pārorientēt uz Ustjlugu – osta var piedāvāt atbilstošus noteikumus, tomēr viss ir atkarīgs no tā, vai baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievija pārorientēs savas kravu plūsmas no Baltijas uz Krieviju, ja tai tiks piedāvāti līdzīgi noteikumi, valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko norādīja Krievijas valsts vadītājam Vladimiram Putinam tikšanās laikā Sočos. Viņš piezīmēja, ka Putins devis rīkojumu "visu aprēķināt" un organizēt pārrunas.

Spriežot pēc agrākajiem izteikumiem, Baltkrievijas valdībai tranzīta jautājums nav prioritārs, svarīgāka ir politiskā aktivitāte, atzīmēja Integrācijas perspektīvu pētījumu centra direktors, portāla RuBaltic.Ru galvenais redaktors Sergejs Rekeda.

Eksperts atgādināja, ka pirms dažiem gadiem Krievija jau ir piedāvāja Baltkrievijai izdevīgus tranzīta noteikumus.

"Minska atteicās, sakot, ka ar to nepietiek. Toreiz godā bija tranzīta un ogļūdeņražu piegādes daudzveidības un diversifikācijas idejas," Rekeda atgādināja sarunā ar Sputnik Latvija.

Pēc viņa domām, patlaban iespējama pārorientācija drīzāk uz Ustjlugu nekā uz Kaļiņingradu – šī osta var piedāvāt piemērotus noteikumus.

"Tagad Krievija var piedāvāt Baltkrievijai izdevīgus finansiālos noteikumus, atliek politiskais jautājums – cik lielā mērā baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas un atteikties no Baltijas republiku ostām," konstatēja Rekeda.

Baltijas valstis ieviesa individuālās sankcijas pret virkni Baltkrievijas amatpersonu, ieskaitot valsts prezidentu. Lukašenko informēja, ka necīnīsies par to, lai viņu tur ielaistu, viņš risinās problēmu ekonomiski. Pēc viņa vārdiem, Baltkrievijai "būs mazliet neizdevīgi" pārorientēt kravas uz Krievijas ostām, taču ar Krieviju "var vienoties par tarifiem".

Baltkrievijā joprojām nerimst protesti pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarējis Lukašenko. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai" republikā. Ģenerālprokuratūra to kvalificēja kā valstiskuma apdraudējumu un ierosināja krimināllietu. Vairāki opozīcijas aktīvisti ir aizturēti.

2
Tagi:
tranzīts, Krievija, Baltkrievija
Pēc temata
Kurss uz Krievijas ostām: kā Baltija palikusi bez Baltkrievijas naftas tranzīta
Latvijas Augstākā tiesa apglabājusi cerības par naftas tranzītu uz Baltkrieviju
Ventspils zaudējusi izredzes saņemt Baltkrievijas minerālmēslu tranzītu
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu