Eiro naudaszīmes, foto no arhīva

Viena klienta dēļ? "SEB bankai" Latvijā piemērots pusotra miljona eiro naudas sods

116
(atjaunots 09:26 22.12.2019)
"SEB bankai" Latvijā nāksies samaksāt sodu vairāk nekā pusotra miljona eiro apmērā klienta dēļ, kura ienākošie maksājumi sastādīja 592 eiro, savukārt izejošie – 712 eiro.

RĪGA, 22. decembris – Sputnik. Skandināvu "SEB bankai" Latvijā piemērots vairāk nekā miljonu eiro liels naudas soda par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā un par pārkāpumiem starptautisko sankciju jomā, vēsta Mixnews.lv.

Pārkāpumus konstatēja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Par pārkāpumiem noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā "SEB bankai" ir jāsamaksā 672 684 eiro, savukārt par sankcijām – 1,121 miljonu eiro.

Sodu, ko noteica FKTK "SEB bankai", tā apņēmusies samaksāt.

Taču tiek atzīmēts, ka FKTK ņēmusi vērā, ka "SEB bankas" klientu un finanšu pakalpojumu bāzei ir raksturīgs zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas riska līmenis, kā arī to, ka banka jau ir veikusi daļu pasākumu, ko paredz administratīvais līgums, kurš tika noslēgts 2017. gadā pēc tā darbības pārbaudes, ko veica FKTK.

Tostarp "SEB banka" veica divas ārējās revīzijas, pilnveidoja iekšējos normatīvos dokumentus, IT-sistēmas klientu darījumu kontrolei.

Taču 2019. gada mērķa pārbaude tomēr atklāja zināmus trūkumus. Interesanti, ka trūkumi tika atklāti kāda klienta konta pārbaudes laikā, kura līdzekļi netika iesaldēti.

Klients izrādījās kompānijas meitasuzņēmums, kura tika iekļauta Eiropas Savienības sankciju sarakstā. Pie tam ienākošie maksājumi šī klienta kontā, kurus banka neapturēja, sastādīja 592 eiro, izejošais maksājums – 712 eiro.

Atgādināsim, ka baumas par naudas atmazgāšanu jau sen klīst apkārt šai Baltijas valstīs populārajai skandināvu bankai.

Taču, neraugoties uz to, 2019. gada pirmajā pusgadā Latvijas banku vidū, kuras ieguva lielāko peļņu, "SEB banka" izrādījās otrajā vietā, nopelnot 23,986 miljonus eiro.

Turklāt, kā aģentūras LETA pasūtītā kompānijas SKDS veiktā socioloģiskā aptauja, 33,3% Latvijas iedzīvotāju izmanto tieši "SEB bankas" pakalpojumus.

116
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (91)
Pēc temata
ASV pieprasījušas SEB un Nordea ziņas par bankām Baltijā
Izskatās nomācoši: SEB bankā pastāstīja, kā izdzen klientus
SEB bankā izdomāts, kā nopelnīt pēc skandāla
Dzelzceļš

Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā

34
(atjaunots 15:44 03.07.2020)
Lietu stāvokli uzņēmumā "Latvijas Dzelzceļš" apsprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Lielie Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu, kuros bija plānots investēt ne mazāk par 534 miljoniem eiro, netiks īstenoti iecerētajos termiņos un ieplānotajā apjomā. Ar šādu ziņojumu Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē uzstājās Valsts kontrole, vēsta Latvijas Radio 4.

Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne paziņoja, ka, neraugoties uz to, ka LDz kravu pārvadājumu apjoms nemitīgi kritās, kompānija paradoksāli optimistiski plānoja savus ienākumus un izdevumus.

"Uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" izplānoja finanšu līdzsvara mehānismu neizskaidrojamā veidā, ja ņem vērā pretējo tirgus situācijas attīstību. Konkrētāk runājot, tas nolēma, ka kravu pārvadājumu apjomi nesamazināsies un ka Latvijas dzelzceļš turpinās strādāt ar peļņu. Un tiks pieņemti lēmumi par dividendu izmantošanu uzņēmuma vajadzībām," sacīja viņa.

Kalvāne atzīmēja, ka Valsts kontrole jau pārbaudes laikā saskatīja vērā ņemamus riskus tik optimistiskā scenārijā, uzskatot, ka kompānijas finanšu līdzsvara nodrošināšanai jau tuvākajā laikā var būt nepieciešams valsts finansējums.

Tā arī notika, jo "Latvijas Dzelzceļš" pieprasīja papildu finansējumu valstij 41 miljona eiro apmērā. Nauda pagaidām nav piešķirta, taču laikam ritot kļuva skaidrs, ka summa, kas ir nepieciešama LDz, var mainīties, paziņoja Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.

"Pagaidām finansējums vēl nav piešķirts. Ir pieņemts tikai konceptuāls lēmums par 66 miljoniem eiro, kurus Satiksmes ministrija varētu novirzīt šo aktuālo jautājumu atrisināšanai. Ja runājam par "Latvijas Dzelzceļam" nepieciešamo finansējumu, tad patlaban rit darbs pie valdības lēmumu projektiem," sacīja viņa.

Pēc Valsts kontroles revīzijas rezultātiem noskaidrojies arī tas, ka lielie investīciju projekti, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā pusmiljards eiro, nevar tiks īstenoti noteiktos termiņos un ieplānotajā apjomā. Taču tiek uzsvērts, ka 454 miljoni eiro – tie ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļi. Tādējādi pastāv risks šo naudu pazaudēt. Valsts kontrole norāda, ka izgāšanās ar investīciju projektiem ir saistīta tieši ar trūkumiem dzelzceļa sektora attīstības plānošanā un aktīvas rīcības trūkumu no ieinteresētajām pusēm, tostarp Satiksmes ministrijas un LDz puses.

"Latvijas Dzelzceļš" jau ir atteicies no lielākā investīciju projekta "Dzelzceļa tīkla elektrifikācija", kura sagatavošanā un saskaņošanā pagāja 5 gadi. Projekta izmaksas tika lēstas 440 miljonos eiro. Šis lēmums izraisīja kritiku, tā atkārtoti izskanēja arī šajā komisijas sēdē.

"Elektrifikācijas projekts ir ļoti svarīgs projekts, ja mēs skatāmies, kā turpmāk notiks kravu pārvadājumi pa tranzīta ceļiem ne tikai Latvijā, bet arī ņemot vērā konkurenci Eiropā. Un ja šādā situācijā mēs atsakāmies no šī projekta, tas nozīmēm, ka mēs atsakāmies no tranzīta biznesa kā tāda. Šobrīd man absolūti nav skaidrs, kā satiksmes ministrs var pateikt, ka tā ir "jaunā realitāte"! Manuprāt, mums ir jācīnās – tāpat kā tagad strādā lietuvieši, kuri pierāda, ka viņiem nekrīt, bet ceļas kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu un viņu ostās," paziņoja Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Savukārt Valsts kontrole atzīmē, ka esošo situāciju pasliktina pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, un turpmākos "Latvijas Dzelzceļa" nākotnes attīstības soļus noteikt tīri politiski lēmumi.

Problēmas LDz

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar 14,408 miljonu eiro peļņu iepriekšējā gadā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% no šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno Latvijas dzelzceļa kravu plūsmas daļu veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

"Latvijas Dzelzceļa" ienākumi šogad ir kritušies tik lielā mērā, ka vairs nesedz izdevumus. Šī iemesla dēļ uzņēmums prasa piešķirt no valsts budžeta 25 miljonus eiro finansiālā līdzsvara nodrošināšanai. Vēl 15,8 miljoni eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas izdevumu kompensācijai, paziņoja LDz.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis iespējas īstenot plānotos un iesāktos projektus, kurus līdzfinansē ES struktūrfondi. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To tika plānots īstenot kopā ar Daugavpils stacijas parka un piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Kā arī līdz šī gada beigām "Latvijas Dzelzceļš" būs spiests atlaist 1500 darbiniekus, kas ir aptuveni 24% no visiem darbiniekiem. Pašlaik ir atlaisti jau aptuveni tūkstotis darbinieku.

Turklāt LDz atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem. Tā, jūnija sākumā tika izsludinātas izsoles, kurās plānots pārdot 46 automobiļus. Savukārt maija vidū tika izsludināta Jelgavas ceha brigāžu atpūtas nama pārdošanas izsole.

34
Tagi:
tranzīts, Kravu pārvadājumi, Valsts kontrole, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus
Audi par 2300 eiro un GAZ par 115: "Latvijas Dzelzceļš" izpārdod mašīnas
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā
Airbaltic

Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700

17
(atjaunots 13:12 03.07.2020)
Atlaistie airBaltic darbinieki sākuši atgriezties savās darbavietās; pagaidām darba attiecības ar lidsabiedrību atjaunojuši 11 cilvēki.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 1. jūlijam atjaunojusi darba attiecības ar 11 darbiniekiem, kuri iepriekš tika atlaisti Covid-19 krīzes dēļ, raksta BB.lv.

Kompānijas pārstāve Alise Briede pastāstīja, ka pašlaik airBaltic komandā ir "vairāk nekā 1000 profesionāļu, kuru prasmes, zināšanas, uzcītīgais darbs ir bijis ļoti nozīmīgs, lai varētu pakāpeniski atsākt lidojumus ar samazinātu floti, ievērojot drošību un ieviešot virkni efektīvu veselības aizsardzības pasākumu".

Pēc viņa sacītā, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības darbības atjaunošana notiek pakāpeniski un mazākā apjomā, nekā iepriekš, arī bijušo un jauno darbinieku pieņemšana darbā notiek lēni un pakāpeniski.

Briede paskaidroja, ka primāri aktuālās vakances tiek piedāvātas kompānijas esošajiem darbiniekiem vai arī bijušajiem kolēģiem, un tikai pēc tam par vakanci tiek ziņots publiski. Līdz 1. jūlijam darba attiecības ar airBaltic atjaunojuši 11 bijušie darbinieki. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šis skaitlis kautru mēnesi pieaugs.

Martā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā un starptautiskās gaisa satiksmes apturēšanas airBaltic sāka samazināt darbinieku skaitu. Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, kopumā darbu zaudēja aptuveni 700 cilvēku. Tiesa, lidsabiedrība pauda gatavību ar laiku pieņemt atpakaļ darbā savus atlaistos darbiniekus.

Šī gada maijā valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Tas ir vairāk, nekā saņēmusi ikviena cita kompānija.

Regulāros reisus airBaltic atsāka 18. maijā. Kopš tā brīža lidsabiedrība pastāvīgi pievieno klāt jaunus galamērķus. Piemēram, šonedēļ tika atjaunoti tiešie lidojumi uz Londonu no Rīgas un Tallinas.

17
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju
"Tas izskatās, kā milzīga avantūra." Kā un kāpēc palīdzēs airBaltic
Policijas mašīna

IeM vadītājs piedāvā atdot informatoriem daļu konfiscēto līdzekļu

0
(atjaunots 10:44 04.07.2020)
IeM vadītājs Sandis Ģirģens uzskata, ka noziegumu atklāšanu varētu palielināt, leģitimējot izmaksas informatoriem.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts policijas atskaites par to, ka Latvijā samazinās noziedzības līmenis, nav pelnījis uzticību, uzskata IeM vadītājs Sandis Ģirģens. Noziegumu atklāšanai varētu palīdzēt jauni pasākumi, uzskata ministrs, tostarp atlīdzību izmaksa informatoriem, vēsta LSM.

Ģirģens uzsver, ka visnopietnākās problēmas Latvijā, kas ir saistītas ar noziedzības jomu, ir zādzības un izvairīšanās no nodokļu samaksas. Viens no risinājuma ceļiem IeM vadītāja skatījumā ir aktīvākā Valsts un pašvaldības policijas sadarbība. Tostarp noziegumu atklāšanai ir jāizmanto videokameru tīkls. Šobrīd šādas informācijas iegūšana ir apgrūtināta.

Ģirģens piedāvāja vēl trīs, viņaprāt, efektīvus veidus, kuri palīdzēs uzveikt gan organizēto noziedzību, gan korupciju, gan ēnu ekonomiku.

Pirmām kārtām Ģirģens piedāvā aktīvāk attīstīt informatoru institūtu, kuri varētu ziņot par pārkāpumiem dažādās nozarēs – un saņemt no valsts maksu par saviem pakalpojumiem. Taču šim nolūkam vienlaikus nāksies veikt grozījumus Operatīvās darbības likumā.

"Normas nodrošinās praksē šādu mehānismu: ja pateicoties operatīvajai informācijai, kas tiks saņemta no informatora, izdosies konfiscēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, daļu šo līdzekļu – likumā noteiktā apmērā – varēs saņemt pats informators. Šādi mēs spēsim panākt konfidencialitāti un būtiski palielināt iegūtās operatīvās informācijas apjomu. Jo ir zināms, ka mūsu sistēmā šobrīd ir ass operatīvo darbinieku trūkums, viņu iespējas ir ierobežotas – tātad, samazinās operatīvās informācijas apjoms apstrādei. Ar informatoru palīdzību šo caurumu varēs aizpildīt," pārliecināts ministrs.

Otrais piedāvājums – lai konfiscētie līdzekļi – iepriekš noteikts procents – atgriežas atpakaļ tiesībsargājošo iestāžu budžetā materiālās bāzes papildināšanai un infrastruktūras stiprināšanai.

Trešajā punktā Ģirģens piedāvāja parūpēties par birokrātisko šķēršļu mazināšanu, lai uzņēmēji spētu ātri un vienkārši pārbaudīt savus potenciālos biznesa partnerus ar piekļuvi noteiktai datubāzei.

0
Tagi:
Sandis Ģirģens
Pēc temata
Kariņš: Ģirģens dezinformē sabiedrību, taču es ar viņu tikšu galā
Grišins: jaunajam Valsts policijas priekšniekam nāksies pieņemt nepopulārus lēmumus
Latvijā plāno bez maksas "izlabot" seksa industrijas klientus un darbiniekus