Aģentūras Infranews ģenerāldirektors Aleksejs Bezborodovs, foto no arhīva

Bezborodovs: nedēļas laikā konkurenti Ventspils ostai neko nav atņēmuši

38
(atjaunots 16:37 20.12.2019)
Nedēļas laikā, ko Ventspils osta pavadīja ASV sankciju sarakstā, nekas briesmīgs nav noticis, varbūt tikai divi vai trīs kuģi pagājuši garām, paziņoja aģentūras "Infranews" ģenerāldirektors Aleksejs Bezborodovs.

RĪGA. 20. decembris – Sputnik. Šī gada 9. decembrī kļuva zināms, ka tā saucamā globālā Magņitska akta ietvaros ASV Finanšu ministrija ieviesusi sankcijas pret 15 fiziskām personām un 29 kompānijām no Eiropas, Āzijas un Latīņamerikas. Ierobežojošie pasākumi vērsti pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Ventspils brīvostu, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa Attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.

Šī iemesla dēļ valdība iniciēja grozījumus par Rīgas un Ventspils ostu pāreju valsts kontrolē un pašvaldību pārstāvju izslēgšanu no minēto ostu valdēm.

18. decembrī Ventspils brīvostas valde un Venstpilks osta tika izslēgti no OFAC sankciju saraksta.

Ventspils brīvosta
© Sputnik / Sergey Melkonov

Aģentūras "Infranews" ģenerāldirektors Aleksejs Bezborodovs uzskata, ka galvenās grūtības amerikāņu sankciju ietekmē radīja jautājums, kā šajos apstākļos darbosies bankas, vai tās veiks transakcijas.

"Jautājums ir par to, kā bankas novērtē riskus: ja tās riskus palaiž garām, visi strādā tālāk," intervijā Sputnik Latvija paskaidroja Bezborodovs.

Viņš atzīmēja, ka kravu sūtītājiem ir iespējas izvēlēties ostu Baltijas austrumu piekrastē, taču nedēļas laikā, kamēr uz Ventspils ostu bija attiecinātas sankcijas, nekādas nopietnas izmaiņas nav notikušas.

"Kad kuģis jau devies ceļā, nav nekādas konkurences (ar kaimiņu ostām – red.). Kuģis dodas uz galamērķa ostu, tur nerodas nekādi jautājumi. Ļoti reti ir gadījumi, kad kuģis ar ogļu vai kādu citu kravu maina virzienu. Šajā gadījumā pagājusi tikai nedēļa, tāpēc nekas briesmīgs nav noticis. Man šķiet, šajā laikā divi vai trīs kuģi pagāja garām, tas arī viss," konstatēja Bezborodovs.

38
Pēc temata
Politiskais analītiķis: ASV tieši iejaukušās politiskajā cīņā Latvijā
"Bezkompromisa tiesiskuma osta": latvieši meklē nosaukumu "labajai" Ventspils ostai
Lembergs: pret mani ieviesa sankcijas Danas Reiznieces-Ozolas dēļ
Bijušais LR prezidents atbalsta valsts kontroli pār Rīgas ostu: tagad nav jābaidās no ASV
Latvijā ražotie piena produkti, foto no arhīva

Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs

26
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Latvijas valdība plāno izmaiņas Dabas resursu nodokļa piemērošanā pārtikas rūpniecībai; ražotāji būs spiesti iekļaut izmaksu kāpumu savas produkcijas cenā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Pārtikas rūpniecības uzņēmumi, kuri noslēguši sadarbības līgums ar kādu no iepakojumu apsaimniekotājiem, turpmāk netiks atbrīvoti no Dabas resursu nodokļa, vēsta TV3. Šāds piedāvājums iekļauts nodokļu politikas galveno nosacījumu projektā uz 2021.-2025. gadu.

Pārtikas produktu ražotājiem tas kļuvis par ārkārtīgi nepatīkamu pārsteigumu, pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Bija šoka reakcija. Pārtikas nozarē tas pašlaik ir viens no sāpīgākajiem punktiem. Ir hroniskas kaites, bet ir arī jaunas kaites. Un tā bija jaunā problēma, kas pēkšņi parādījās, kad VARAM kopā ar Finanšu ministriju iestrādāja valsts nodokļu pamatnostādnēs. Pēkšņi tur 100% atbrīvojums no Dabas resursu nodokļa ir pazudis un parādījies tikai 65% atbrīvojums," pastāstīja Šure.

Saskaņā ar Pārtikas uzņēmumu federācijas aprēķiniem, dažiem uzņēmumiem kopējās izmaksas maksājumiem iepakojumu pārstrādes firmām un Dabas resursu nodoklis var pieaugt no trim līdz četrām reizēm.

"Tas nozīmē, ka par vienu un to pašu lietu mums jāmaksā divas reizes – gan par (iepakojuma) apsaimniekošanu, gan arī valstij, ka atbrīvojuma vairs nav," paskaidroja Šure.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu sloga izaugsme neizbēgami novedīs pie cenu kāpuma.

"Nākamais solis ir inflācija, jo skaidrs, ka uzņēmums to nevar pavilkt. Tātad viņš pārcels šo slogu uz pārtikas cenām. Un šīs cenas var augt 3 līdz 5% vismaz," atzīmēja nozares pārstāve.

Pēc viņas sacītā, Dabas resursu nodoklis jau tā katru gadu pieaug, radot slogu Latvijas ražotājiem, taču turpmāk nāksies maksāt arī par atkritumu apsaimniekošanu, un daļu Dabas resursu nodokļa valstij.

26
Pēc temata
Pārtikas produktiem Latvijā tērē vairāk nekā vidēji ES
Noskaidrojies, kādas summas Latvijā atvēl pārtikai un alkoholam
Pārtikas produktu cenas: burkāni varbūt kļūs lētāki, taču piens – diezin vai
Latvijā turpina mazināties pārtikas "nacionālpatriotisms"
Bankas ABLV ēka, foto no arhīva

ABLV tērē 10 miljonus eiro gadā arestētās naudas uzglabāšanai

15
(atjaunots 16:25 10.08.2020)
Izmaksas par pārbaudēm un naudas uzglabāšanu ir divas lielākās likvidējamās ABLV bankas izdevumu sadaļas, pastāstīja Andris Kovaļčuks.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Likvidējamās ABLV Bank izmaksas par naudas uzglabāšanu negatīvo likmju dēļ sastāda vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks, vēsta jauns.lv.

Kopumā bankas uzturēšanas izdevumus izdevies ievērojami samazināt, tostarp administratīvos izdevumus.

"Jau darbinieku skaita samazinājums vien liecina, ka izdevumi ir kritušies vairāk nekā uz pusi. Savukārt otra daļa ir ar likvidāciju specifiski saistītie izdevumu posteņi. Viens no tiem ir naudas glabāšanas izdevumi, kuri mums veido vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā," sacīja Kovaļčuks.

Banka cenšas samazināt šo negatīvo efektu, aktīvi piedaloties valsts vērtspapīru izsolēs. Otra lielākā izmaksu sadaļa ir pārbaužu izdevumi.

Kovaļčuks paziņoja, ka pašlaik ABLV Bank strādā aptuveni 240 cilvēki. Salīdzinājumam, 2018. gada februārī pirms slēgšanas bankā bija 670 darbinieki.

2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, tobrīd otro lielāko banku Latvijā, kura bija lielākā neatkarīgā privātā banka valstī, naudas atmazgāšanā, saiknē ar Ziemeļkoreju saistītām transakcijām un ierēdņu uzpirkšanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo to nenolēma glābt nedz ECB, nedz Latvijas Banka.

Fizisko personu noguldījumus līdz 100 tūkstošiem eiro sāka izmaksāt praktiski uzreiz, taču lielākiem – un juridisko personu noguldījumiem – tiek rīkota pārbaude pēc apstiprinātas metodoloģijas.

ABLV Bank turpina cieši sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā ar valsts iestādēm un amatpersonām, lai nodrošinātu caurspīdīgu un atvērtu likvidācijas procesu. Ernst & Young komanda turpina rīkot neatkarīgas kreditoru pārbaudes atbilstoši prasībām, kuras aprakstītas regulatora apstiprinātajā kreditoru pārbaudes metodoloģijā.

Savukārt Valsts policija 2019. gada oktobra sākumā paziņoja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē vairākus kriminālprocesus par ABLV Bank un tās darbinieku iespējamo lomu naudas atmazgāšanā.

15
Tagi:
Latvija, bankas
Pēc temata
Banka ABLV iejaukta priekšvēlēšanu skandālā Baltkrievijā
Vairāk nekā miljards eiro? Cik "netīrās" naudas bija ABLV
Divdesmit piecas valstis meklēs ABLV bankas vainas pierādījumus
Eiropas komisija izpētīs ABLV bankrota scenāriju