Dana Reizniece-Ozola

Lembergs: pret mani ieviesa sankcijas Danas Reiznieces-Ozolas dēļ

148
(atjaunots 00:27 20.12.2019)
ASV apsūdzēja Ventspils mēru Aivaru Lembergu centienos ietekmēt valdību, taču vienīgā viņa partijas pārstāve Ministru kabinetā bija Dana Reizniece-Ozola.

RĪGA, 17. decembris – Sputnik. Ventspils mērs Aivars Lembergs atbildēja uz Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) aicinājumu radio Baltkom ēterā.

Šonedēļ Reizniece-Ozola aicināja Lembergu, pret kuru ASV ieviesa sankcijas, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Ventspils un visas valsts interesēs aiziet no politikas.

"Pašpasludinātajai tiesiskuma koalīcijai" Lembergs ir kļuvis par "ļaunuma centru", politisko apvienību ZZS valdošās partijas cenšas parādīt kā marginālu politisko spēku, dēvē to par "Kremļa roku" un "oligarha kabatas partiju", paziņoja viņa.

"Ja tā turpināsies, iegrimsim pašu radītā muklājā un zaudēsim vēlētāju uzticību. Ne tikai Saeimā nonāksim "mūžīgajā opozīcijā", bet arī pašvaldībās zaudēsim atbalstu. (…) Šīs ir tās krustceles, kur LZS jāiet pa labi – visiem redzamā, citā virzienā - jau bez Aivara Lemberga," uzskata Reizniece-Ozola.

Lembergs atgādināja, ka Reizniece-Ozola sākumā tika ievēlēta Saeimā partijas "Latvijai un Ventspilij" sarakstā, kuru viņš vada, un pārstāvēja šo partiju Māra Kučinska (ZZS) Ministru kabinetā. (Pagājušajā rudenī viņa izstājās no partijas un iestājās Latvijas Zemnieku savienībā).

ASV Valsts departamenta paziņojumā teikts, ka Lembergs izmantojis savu ietekmi uz politisko partiju līderiem, lai virzītu "savu cilvēkus" amatiem valdībā un traucētu ar viņu saistītiem cilvēkiem ieņemt augstus posteņus. Taču, kā atgādinājis radio ēterā Lembergs, vienīgais partijas "Latvijai un Ventspilij" pārstāvis valdībā bija Reizniece-Ozola, kura tagad aicina viņu mest politiku pie malas.

"Man nav tiesību uz aizstāvību, jo tamdēļ Latvijas likumdošanā ir jālegalizē un jāadaptē ASV lēmums. Taču man šādas tiesības nav dotas. Un runājot par Reiznieci-Ozolu… Viņa bija manis vadītajā partijā, vairākas reizes viņu ievēlēja parlamentā, viņa divas reizes ir bijusi ministre. Amerikāņi kritizē mani par to, ka es lieku savus cilvēkus valdībā. Taču vienīgais cilvēks no mūsu partijas valdībā ir Dana Reizniece-Ozola. Iznāk, ka viņas dēļ pret mani piemērojuši sankcijas. Tādēļ, pirms kliegt uz visu pasauli, ka es esmu noziedznieks, viņai būtu jāpaskatās uz sankciju iemeslu," pateica viņš.

Reizniece-Ozola paziņoja radio Baltkom ēterā, ka viņu vada tikai un vienīgi valsts intereses.

"Šis bija ļoti asprātīgs Lemberga komentārs. Taču šeit īsti nav vietas jokiem. Jā, es patiešām sāku ar šo politisko spēku, pateicoties tam es spēju aktīvi strādāt. Taču ikviens, kurš mani pazīst, var pateikt, ka savus lēmumus es pieņemu neatkarīgi, valsts interesēs," uzsvēra viņa.

ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankciju sarakstos 9. decembrī uz tā dēvētā Magņitska likuma pamata iekļāva virkni personu un organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp Lembergu un četrus ar viņu saistītos uzņēmumus: Ventspils brīvostu, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa Attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.

Šī iemesla dēļ valdība iniciēja grozījumus par Ventspils un Rīgas ostas pāreju valsts pārziņā, savukārt pašvaldību izvirzītie ostu valdes locekļi amatus zaudēs.

148
Pēc temata
Atstumto mēru tandēms: vai Ušakovs un Lembergs apvienosies vēlēšanās Rīgā
Baltijas valstu antirekords: Amerikas žurnāls nosauca pasaules ietekmīgākās valstis
Ventspils osta 8. janvārī varētu apturēt darbu: kravu īpašniekiem iesaka neriskēt
Ušakovs: Latvijai draud smagākā krīze kopš 1991. gada
Latvijā ražotie piena produkti, foto no arhīva

Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs

28
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Latvijas valdība plāno izmaiņas Dabas resursu nodokļa piemērošanā pārtikas rūpniecībai; ražotāji būs spiesti iekļaut izmaksu kāpumu savas produkcijas cenā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Pārtikas rūpniecības uzņēmumi, kuri noslēguši sadarbības līgums ar kādu no iepakojumu apsaimniekotājiem, turpmāk netiks atbrīvoti no Dabas resursu nodokļa, vēsta TV3. Šāds piedāvājums iekļauts nodokļu politikas galveno nosacījumu projektā uz 2021.-2025. gadu.

Pārtikas produktu ražotājiem tas kļuvis par ārkārtīgi nepatīkamu pārsteigumu, pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Bija šoka reakcija. Pārtikas nozarē tas pašlaik ir viens no sāpīgākajiem punktiem. Ir hroniskas kaites, bet ir arī jaunas kaites. Un tā bija jaunā problēma, kas pēkšņi parādījās, kad VARAM kopā ar Finanšu ministriju iestrādāja valsts nodokļu pamatnostādnēs. Pēkšņi tur 100% atbrīvojums no Dabas resursu nodokļa ir pazudis un parādījies tikai 65% atbrīvojums," pastāstīja Šure.

Saskaņā ar Pārtikas uzņēmumu federācijas aprēķiniem, dažiem uzņēmumiem kopējās izmaksas maksājumiem iepakojumu pārstrādes firmām un Dabas resursu nodoklis var pieaugt no trim līdz četrām reizēm.

"Tas nozīmē, ka par vienu un to pašu lietu mums jāmaksā divas reizes – gan par (iepakojuma) apsaimniekošanu, gan arī valstij, ka atbrīvojuma vairs nav," paskaidroja Šure.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu sloga izaugsme neizbēgami novedīs pie cenu kāpuma.

"Nākamais solis ir inflācija, jo skaidrs, ka uzņēmums to nevar pavilkt. Tātad viņš pārcels šo slogu uz pārtikas cenām. Un šīs cenas var augt 3 līdz 5% vismaz," atzīmēja nozares pārstāve.

Pēc viņas sacītā, Dabas resursu nodoklis jau tā katru gadu pieaug, radot slogu Latvijas ražotājiem, taču turpmāk nāksies maksāt arī par atkritumu apsaimniekošanu, un daļu Dabas resursu nodokļa valstij.

28
Pēc temata
Pārtikas produktiem Latvijā tērē vairāk nekā vidēji ES
Noskaidrojies, kādas summas Latvijā atvēl pārtikai un alkoholam
Pārtikas produktu cenas: burkāni varbūt kļūs lētāki, taču piens – diezin vai
Latvijā turpina mazināties pārtikas "nacionālpatriotisms"
Bankas ABLV ēka, foto no arhīva

ABLV tērē 10 miljonus eiro gadā arestētās naudas uzglabāšanai

18
(atjaunots 16:25 10.08.2020)
Izmaksas par pārbaudēm un naudas uzglabāšanu ir divas lielākās likvidējamās ABLV bankas izdevumu sadaļas, pastāstīja Andris Kovaļčuks.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Likvidējamās ABLV Bank izmaksas par naudas uzglabāšanu negatīvo likmju dēļ sastāda vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks, vēsta jauns.lv.

Kopumā bankas uzturēšanas izdevumus izdevies ievērojami samazināt, tostarp administratīvos izdevumus.

"Jau darbinieku skaita samazinājums vien liecina, ka izdevumi ir kritušies vairāk nekā uz pusi. Savukārt otra daļa ir ar likvidāciju specifiski saistītie izdevumu posteņi. Viens no tiem ir naudas glabāšanas izdevumi, kuri mums veido vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā," sacīja Kovaļčuks.

Banka cenšas samazināt šo negatīvo efektu, aktīvi piedaloties valsts vērtspapīru izsolēs. Otra lielākā izmaksu sadaļa ir pārbaužu izdevumi.

Kovaļčuks paziņoja, ka pašlaik ABLV Bank strādā aptuveni 240 cilvēki. Salīdzinājumam, 2018. gada februārī pirms slēgšanas bankā bija 670 darbinieki.

2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, tobrīd otro lielāko banku Latvijā, kura bija lielākā neatkarīgā privātā banka valstī, naudas atmazgāšanā, saiknē ar Ziemeļkoreju saistītām transakcijām un ierēdņu uzpirkšanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo to nenolēma glābt nedz ECB, nedz Latvijas Banka.

Fizisko personu noguldījumus līdz 100 tūkstošiem eiro sāka izmaksāt praktiski uzreiz, taču lielākiem – un juridisko personu noguldījumiem – tiek rīkota pārbaude pēc apstiprinātas metodoloģijas.

ABLV Bank turpina cieši sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā ar valsts iestādēm un amatpersonām, lai nodrošinātu caurspīdīgu un atvērtu likvidācijas procesu. Ernst & Young komanda turpina rīkot neatkarīgas kreditoru pārbaudes atbilstoši prasībām, kuras aprakstītas regulatora apstiprinātajā kreditoru pārbaudes metodoloģijā.

Savukārt Valsts policija 2019. gada oktobra sākumā paziņoja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē vairākus kriminālprocesus par ABLV Bank un tās darbinieku iespējamo lomu naudas atmazgāšanā.

18
Tagi:
Latvija, bankas
Pēc temata
Banka ABLV iejaukta priekšvēlēšanu skandālā Baltkrievijā
Vairāk nekā miljards eiro? Cik "netīrās" naudas bija ABLV
Divdesmit piecas valstis meklēs ABLV bankas vainas pierādījumus
Eiropas komisija izpētīs ABLV bankrota scenāriju