Pirkumi, foto no arhīva

Nabagie maksā vairāk: kāpēc pārtika Latvijā ir tik dārga

112
(atjaunots 11:33 12.12.2019)
Mazas algas, aizrobežu tirgi, materiālu imports un uzcenojumi: kāpēc iedzīvotāji Latvijā par uzturu spiesti tērēt vairāk, nekā cilvēki citās ES valstīs.

RĪGA, 12. decembris — Sputnik. Eksperti Latvijas radio pārraidē "Doma laukums" pastāstīja, kāpēc nebūt ne visbagātākajiem Eiropas Savienībā iedzīvotājiem tik dārgi izmaksā pārtikas produkti. Statistika rāda, ka 2018.gadā Latvijas iedzīvotāji pārtikas produktiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem tērēja 17,8% ģimenes budžeta, bet vidējais rādītājs ES nepārsniedz 12,1% no kopējiem izdevumiem. Kāpēc tā? Kāpēc ne īpaši bagātajā Latvijā cilvēki spiesti lielu daļu ienākumu tērēt uzturam?

Pie tam citās, attīstītākās valstīs uzturam cilvēki tērē daudz mazāk naudas. Piemēram, Vācijā izdevumi iztikai sasniedz 11%, Lielbritānijā - 7,8 %, Īrijā - 8,7. Toties Rumānijā tie sasniedz pat 27,8% no budžeta, Lietuvā - 20,9%, Horvātijā - 18,8%, Ungārijā – 18,1%.

Korelācija ir acīmredzama. Jo nabadzīgāka valsts, jo vairāk cilvēki tērē produktiem. Eksperti saskata vairākus šīs parādības iemeslus.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis pastāstīja, ka Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir mazāki nekā citās Eiropas valstīs, tāpēc izdevumi pārtikai mājsaimniecību kopējā patēriņa grozā ir lielāki, jo ES vērojama cenu izlīdzināšanās tendence. Vēl vairāk, pēc viņa vārdiem, dažu produktu cenas ir pat augstākas nekā ES valstīs ar augstāku dzīves līmeni.

Savukārt Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste konstatēja, ka objektīvu iemeslu dēļ pārtikas produktu cenas Latvijā cenšas sasniegt Rietumeiropas līmeni, jo tirgus ir vienots.

Protams, ražotāji no Latvijas savu produktu vēlas pārdot dārgāk. Ja tāda iespēja pastāv kādā citā valstī, viņi savas preces pārdos tur, un cenas valstī tiks salīdzinātas ar cenām, par kurām Latvijas ražotāji pārdod produktus, piemēram, kaimiņvalstī.

Bez tam preču ražošanai Latvijā nākas importēt no ārvalstīm degvielu, iepakojumu, metālu konservu bundžām. Tas viss sadārdzina ražošanu un atkal pietuvina cenas Rietumeiropas valstu līmenim.

Pie tam pastāv arī reģionālais faktors. Lielās pilsētās produkti vienmēr ir dārgāki. Noteicošais ir tirgus apjoms un tā dalībnieku skaits – piedāvāto preču daudzveidība. Piemēram, Rīga ir Baltijas centrs, atzīmēja eksperts, tāpēc cenas tur būs augstākas nekā Tallinā vai Viļņā.

Pie tam pat viens un tas pats tirdzniecības tīkls pat savos veikalos dažādās valstīs var piedāvāt preces par atšķirīgām cenām.

Žņaudz nodokļi un iedzīvotāju skaita samazināšanās

Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs atzīmēja, ka produktu cenas Latvijā ir augstas lielo nodokļu dēļ, turklāt ar lieliem nodokļiem tiek aplikta gan pati prece, gan darbaspēks. Vienlaikus tirgus Latvijā ir relatīvi neliels, cilvēku nav daudz, un nav kam pārdot produktus.

Danusēvičs uzsvēra, ka daudzās valstīs PVN pārtikas produktiem svārstās 5-10% diapazonā, bet Latvijā – 21% visam pēc kārtas. Pie tam cilvēki pelna mazāk nekā citviet. Situāciju apgrūtina arī nelielais iedzīvotāju blīvums, tātad sadārdzinās piegāde.

Graudaugu novākšana. Foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

Atgādināsim, ka pārtikas produkti un bezalkoholiskie dzērieni ir trešā svarīgākā mājsaimniecību izdevumu kategorija pēc mājokļa, ūdens piegādes, elektrības, gāzes un citu veidu degvielas apmaksas, kam tiek atvēlēti 24% kopējā budžeta, un transporta izdevumiem, kas sasniedz 13,2% budžeta.

Mājsaimniecību izdevumi mājokļa, ūdens piegādes, elektrības, gāzes un citu veidu degvielas apmaksai Latvijā pērn sastādīja 21,4% kopējo izdevumu, bet transporta izdevumi – 11,8% no kopējā budžeta.

Mājsaimniecību izdevumi Lietuvā abās minētajās kategorijās atbilstoši sastādīja 15% un 15,8%, bet Igaunijā – 19,1% un 11,6%.

112
Pēc temata
Eiropas kompānijas sodīs par "dubultās kvalitātes" produktiem
Eksperti pastāstīja, ko gaidīt pārtikas produktu eksportētājiem no Latvijas pēc Brexit
Lietuvas Lauksaimniecības ministrija prognozē pārtikas cenu pieaugumu
Premjerministrs Krišjānis Kariņš, foto no arhīva

Var atjaunot dīkstāves pabalstus: Kariņš ir apmierināts ar situāciju Latvijas ekonomikā

12
(atjaunots 16:44 21.10.2020)
Valdība izskata visus atbalsta pasākumus, kuri varētu noderēt situācijas ar koronavīrusu valstī pasliktināšanās gadījumā, atzīmēja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Premjerministrs Krišjānis Kariņš LTV "Rīta panorāmas" ēterā paziņoja, ka dīkstāves pabalsti varētu tikt atgriezti, ja ekonomikā Covid-19 uzliesmojumu dēļ sāksies strauja lejupslīde, raksta jauns.lv.

Viņš uzsvēra, ka valdība ir gatava sniegt atbalstu, ja tas būs nepieciešams. Situācijas pasliktināšanās gadījumā valdība būs spiesta pastiprināt ierobežojumus, kuri tā vai savādāk radīs negatīvu ietekmi uz ekonomiku.

Kariņš norādīja uz "pārsteidzošo dzīvotspēju" un "veselīgām tendencēm" Latvijas ekonomikā, īpaši viņš atzīmēja samazinājušos bezdarbnieku skaitu valstī.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieprasīja uzņēmējiem atgriezt dīkstāves pabalstus, kas tika izmaksāti kļūdas pēc. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme toreiz paziņoja, ka VID bija pretimnākošs un ļoti steidzās uzsākt izmaksas, tādēļ arī kļuva iespējamas kļūdas.

Tāpat viņa uzsvēra, ka situācijas atkārtošanās gadījumā visi darba mīnusi tiks ņemti vērā un šāda lietu kārtība vairs nenotiks. Tostarp Jaunzeme paziņoja, ka VID vairs neizrādīs tik lielu uzticību uzņēmējiem, un izmaksas notiks daudz vēlāk, nekā tas notika iepriekšējā reizē.

Savukārt tiesību aizstāve Elizabete Krivcova atzīmēja, ka šāds lēmums ir nelikumīgs, jo, saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu, privātpersonai ir tiesības paļauties uz valsts iestādes lēmumiem.

12
Tagi:
koronavīruss, pabalsts, Latvija, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Lielākā daļa dīkstāves pabalsta saņēmēju neatgriezīsies darbā
Stingra režīma palīdzība. Dīkstāves pabalstus Latvijā iedeva cietumiem
Tev nepienākas, neesi kārtīgi ēdis! Kā Latvijā dala pabalstus
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem
Pasažieri lidostā Rīga, foto no arhīva

Kad atjaunosies pasažieru plūsma: Rīgas lidosta sniedz prognozes

17
(atjaunots 12:26 20.10.2020)
Kad Rīgas lidostas vadība plāno palielināt apgrozījumu, kā palīdz nomniekiem, kuri saskārušies ar grūtībām, kāpēc lidosta līdz šim nav saņēmusi naudu, ko valdība tai piešķīra pavasarī.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Pašreizējās prognozes liecina, ka pasažieru plūsma aviācijā, kam būtisku kaitējumu nodarīja Covid-19 pandēmija, var atjaunoties no 2024. gada, vēsta TV3.

"Prognozes patlaban nav pārāk spīdošas attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem. Ja gada sākumā, pavasarī, vēl bija prognozes, ka tāda pakāpeniska atjaunošanās notiks un apmēram no nākamā gada viss varētu atjaunoties, tad šā brīža prognozes saka, ka atjaunošanās tieši pasažieru pārvadājumos varētu notikt 2024. gadā," atzina lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pastāstīja, ka pašreizējos apstākļos lidosta iegulda lielākus līdzekļus kravu pārvadājumu un biznesa aviācijas attīstīšanā ar mērķi pievilināt jaunus kravu pārvadātājus un audzēt apgrozījumu. Kravas perons ir ļoti moderns, ar pazemes degvielas hidrantiem, kas ļauj ātrāk apkalpot lidmašīnas, un tas var pieņemt vislielākos – F un E klases – gaisa kuģus, kam iepriekš kapacitātes nebija.

Tomēr viņa konstatēja, ka pašreizējais brīdis nav labvēlīgs jaunu pasažieru pārvadātāju piesaistīšanai epidemioloģiskās situācijas un karantīnas prasību dēļ. Nozare gaida, kad valsts atbalstīs industriju un radīs risinājumu Covid-19 testiem kombinācijā ar pašizolāciju, lai padarītu regulējumu elastīgāku. Pēc viņas domām, vislabāk būtu, ja visā Eiropas Savienībā būtu vienota pieeja šim jautājumam, kas palīdzētu industrijai ātrāk atgūties.

Lidosta Rīga, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Patlaban lidosta izdzīvo, pateicoties pērnajai peļņai. Finansējumu, ko valsts pavasarī piešķīra  lidostai, tā vēl nav saņēmusi – šim nolūkam nepieciešams Eiropas Komisijas saskaņojums, un jāpierāda, ka piešķirtais finansējums tiks atdots piecu gadu laikā. Patlaban izraudzīts viens no scenārijiem, ko plānots iesniegt EK šajā nedēļā. Pie tam EK pagājušajā nedēļā arī mainījusi regulējumu, iekļaujot izmaiņas saistībā ar 100% valsts kapitālsabiedrībām, tātad ir cerības panākt pozitīvu risinājumu. Odiņa pauda cerību, ka attiecīgo jautājumu izdosies nokārtot līdz gada beigām.

Viņa pastāstīja, ka lidostā ir 62 nomnieki, no kuriem 28 strādā terminālī, pārējie – ārpus termināļa, lidostas teritorijā. Visvairāk cietuši ir terminālī strādājošie, tostarp trīs uzņēmumi jau pametuši lidostu, vēl pieci pārdomā šo jautājumu. Lidosta samazina nomas maksu nomniekiem, kam apgrozījums krities par 30%.

17
Tagi:
koronavīruss, lidosta Rīga, pasažieru pārvadājumi
Pēc temata
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Neļauj vīrusam ceļot: Rīgas lidosta atsāk darbu
Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele, foto no arhīva

Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19

0
(atjaunots 21:17 21.10.2020)
Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele ar nepacietību gaida koronavīrusa pandēmijas beigas, bet tikmēr stāsta sekotājiem sociālajos tīklos savus sapņus.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele savā Twitter lapā pastastīja sekotājiem par to, ko redzēja savā sapnī, kurš skāra jau visiem sāpīgo tematu – koronavīrusu.

Viņķele pastāstīja, ka sapnī viņa veica kādas aptiekas inspekciju, par kuru tika saņemtas sūdzības, ka tā tirgo maskas ar defektu, it kā tām gumijas ir par īsu.

"Ja vien būtu tik daudz vārdu, lai izteiktu, cik ļoti gaidu Covid pandēmijas beigas..." noslēdz savu publikāciju ministre.

​Iepriekš Viņķele pirmajā obligātā sejas masku režīma spēkā stāšanās dienā Latvijā izbrauca ar tramvaju Rīgā un pārbaudīja, kā pilsētnieki ievēro jaunos noteikumus. Kopumā viņa bijusi gandarīta.

Atgādināsim, ka no 7. oktobra sejas maska bija jālieto tikai sabiedriskajā transportā, taču kopš pagājušās nedēļas šī prasība tiek piemērota visām sabiedriskām vietām. Pašlaik ierobežojumi ir spēkā līdz 6. novembrim, tomēr valdība neizslēdz, ka sejas masku lietošanas prasība sabiedriskās vietās var tikt pagarināta arī līdz gada beigām, kā arī var tikt ieviesti arī papildu pasākumi ar mērķi novērst Covid-19 izplatību.

0
Tagi:
koronavīruss, maska, Ilze Viņķele
Pēc temata
"Smaga laušanās ar lāčiem": Viņķele par valdības sēdi Covid-19 jautājumā
Viņķele: plānveida medicīnisko pakalpojumus neatcels pilnībā
"Aizej pa labam, citādi padzīs": Gobzems aicina Viņķeli atkāpties no ministres amata
Viņķele: visiem kopā jābūt piesardzīgiem