Naudas skaitīšana. Foto no arhīva

Vidējā alga Latvijā pieaugusi, taču joprojām ir vismazākā Baltijas valstīs

76
(atjaunots 21:37 03.12.2019)
Šī gada trešajā ceturksnī Latvijā bija mazākā alga bruto Baltijas valstīs: vidējā alga Igaunijā pirms nodokļu nomaksas sasniegusi 1397 eiro, Lietuvā – 1318, bet Latvijā – 1091 eiro.

RĪGA, 3. decembris — Sputnik. Šī gada trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas pilnas slodzes darbā Latvijā sasniegusi 1091 eiro – par 8,3%, jeb 84 eiro vairāk nekā gadu iepriekš, liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes vietnē.

Privātajā sektorā vidējā alga bruto pieaugusi par 8,4%, līdz 1078 eiro, sabiedriskajā sektorā – par 8,5%, līdz 1124 eiro. Valsts sektorā vidējā alga trešajā ceturksnī sasniegusi 1081 eiro – par 8,9% vairāk nekā šajā periodā pērn.

Vidējā alga neto trešajā ceturksnī Latvijā sastādīja 801 eiro – gada laikā tā pieaugusi par 7,7%. Vienlaikus reālais atalgojuma pieaugums pēc nodokļu nomaksas, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu (par 2,9%), trešajā cetursknī sastādīja 4,7%.

Visātrāk trešajā ceturksnī algas pieaugušas veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 15,1%. Par 10% pieaugusi alga administratīvajā un pakalpojumu nozarē, par 11% - celtniecībā.

Algu samazināšanās (par 1,1%) fiskēta "citu pakalpojumu" sektorā (tajā iekļauta sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība, ķīmisko tīrītavu, frizētavu, apbedīšanas biroju utt. darbība).

Par vidējo augstākas algas trešajā ceturksnī fiksētas finanšu un apdrošināšanas, IKR, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, ieguves rūpniecības, medicīnas un sociālās aprūpes jomās.

Zemākā alga fiksēta viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas, citu pakalpojumu, izklaides un sporta, kā arī izglītības jomās.

Vidējā alga trešajā ceturksnī visātrāk augusi Rīgas reģionā – par 9%. Zemgalē un Latgalē tā pieaugusi par 8,8%, Vidzemē – par 7,9%. Latgalē vidējā alga bija viszemākā Latvijā – 769 eiro, tātad 71% no vidējās algas valstī un 63% no vidējās algas Rīgā (1218 eiro).

76
Pēc temata
Latvijā nosaukts policista algas apmērs, zemāk par kuru parādās korupcijas risks
Ja pacels algu – pārstāj strādāt: kafejnīca sūdzas par "slinkajiem" latviešiem
Cilvēki sapņo par 3500 eiro algā, taču ir gatavi strādāt par 1500 eiro
Kādu algas pielikumu sniedz Latvijas augstskolas diploms
Rīgas Brīvosta, foto no arhīva

Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus

16
(atjaunots 14:18 17.01.2021)
Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Pērn Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedza Ventspils, Rīgas un Liepājas kopējos rādītājus.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis komentēja Latvijas un Lietuvas ostu darbības rezultātus 2020. gadā. Dati liecina: Latvijas politika tranzīta jomā ir cietusi absolūtu fiasko, uzskata politiķis.

Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Osta vēstīja, ka pērn pārkrāvusi 47,7 miljonus tonnu kravu – par 3,2% vairāk nekā 2019. gadā.

Savukārt kravu plūsma caur Latvijas ostām aizvadītajā gadā joprojām samazinājās.

Rīgas ostas kravu apgrozījums pērn krities par 27,6%, līdz 23,7 milj. tonnu, Ventspils ostas – par 36,9%, līdz 12,9 milj. tonnu, Liepājas – par 10%, līdz 6,6 milj. tonnu.

Koncerns "Tallinna Sadam" (Tallinas osta), kas kontrolē piecas ostas, paziņoja, ka to kravu apgrozījums pērn bijis par 7% lielāks, nekā 2019. gadā – 21,3 milj. tonnu.

Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot rādītājus, paziņoja, ka kravu apstrādes lejupslīde Latvijas ostās cita starpā skaidrojama arī ar valdības politiku.

"Absolūts fiasko Latvijas tranzīta politikā vienā grafikā. Aizvadītajā gadā Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedzis triju pašu lielāko Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) summāro kravu apgrozījumu. Bet 2003. gadā Klaipēda vairāk nekā 2 reizes atpalika no Latvijas "trijnieka"!

Grafiks liecina, ka pēdējo divu gadu laikā tagadējā valdība paspējusi ieguldīt savu artavu Rīgas un Ventspils ostu attīstībā," Dombrovskis konstatēja savā lapā Facebook.

16
Tagi:
tranzīts, Liepāja, Ventspils, Rīgas brīvosta, osta, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Nevar kompensēt apjomus no Krievijas: kravu apgrozījums Ventspilī krities par 37%
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Rīgas osta izdomājusi, kā konkurēt ar Krievijas ostām Baltijas jūrā
Vladimirs Oļenčenko

Eksperts: obligātais ienākums nomierinātu cilvēkus, tomēr Latvijai nav naudas

70
(atjaunots 11:32 16.01.2021)
Valstij ir jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Savienības valstīs tiek vākti paraksti iniciatīvai ieviest neapstrīdmo bāzes ienākumu. Plānots, ka fiksēto izmaksu apmērs visiem cilvēkiem neatkarīgi no nodarbinātības un ienākumu līmeņa varētu sastādīt līdz 800 eiro.

Diskusija par neapstrīdamo bāzes ienākumu ES ieguvusi "nomierinošu zāļu" formu, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļenčenko.

"Neapstrīdamā bāzes ienākuma teorija dzimusi, atbildot uz augošo ekonomisko un sociālo nevienlīdzību pasaulē. Pie tam ražošanas digitalizācijas un robotizācijas process rada bažas par bezdarba pieaugumu. Tāpēc radusies neapstrīdam bāzes ienākuma ideja," pastāstīja Oļenčenko.

Eksperts atgādināja, ka iniciatīva praktiski izmēģināta Somijā.

"Runa bija par summām līdz 200 eiro apmērā, un mērogs nebija liels. Valdība izraudzījās apmēram 5% iedzīvotāju, kam deviņus mēnešus tika izmaksāts bāzes ienākums. Eksperiments noslēdzās, tomēr varasiestādes tā rezultātus nepublicēja. Tātad mēs nevaram spriest, vai sistēma ir attaisnojusies," paskaidroja Oļenčenko.

Sakarā ar bezdarba būtisko pieaugumu (Baltijas valstīs – virs 10%) palielinās sociālā spriedze, un diskusijai par iespēju ieviest neapstrīdamo bāzes ienākumu vajadzētu darboties nomierinoši, norādīja eksperts.

"Tomēr faktiski ES valstu budžetos tādu punktu nav, un idejas realizācijai būs vajadzīgi brīvi līdzekļi. Varu pieņemt, ka Baltijas valstīm tās būs dotācijas. Tomēr jāsaprot, ka tās veidojas uz donorvalstu rēķina. Ja neapstrīdamā bāzes ienākuma izmaksas iegūs dotāciju režīmu, no kurienes donorvalstis ņems tam naudu? Tām ir pašām savi bezdarbnieki," sprieda Oļenčenko.

Pēc eksperta domām, pagaidām runas par neapstrīdamo bāzes ienākumu ir nevietā. "Valstij  jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu," piezīmēja Oļenčenko.

Оленченко: безусловный доход успокоит людей, но платить не из чего
70
Tagi:
Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju
No pavasara likts lietā sliktākais: ekonomiste par valdības soļiem epidēmijas gadā
Deputāts: uzņēmējiem Latvijā atliek ar skaudību skatīties uz Krieviju un maksāt nodokļus
VID organizēs interneta semināru par izdzīvošanu krīzes apstākļos