Naudas skaitīšana. Foto no arhīva

Vidējā alga Latvijā pieaugusi, taču joprojām ir vismazākā Baltijas valstīs

69
(atjaunots 21:37 03.12.2019)
Šī gada trešajā ceturksnī Latvijā bija mazākā alga bruto Baltijas valstīs: vidējā alga Igaunijā pirms nodokļu nomaksas sasniegusi 1397 eiro, Lietuvā – 1318, bet Latvijā – 1091 eiro.

RĪGA, 3. decembris — Sputnik. Šī gada trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas pilnas slodzes darbā Latvijā sasniegusi 1091 eiro – par 8,3%, jeb 84 eiro vairāk nekā gadu iepriekš, liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes vietnē.

Privātajā sektorā vidējā alga bruto pieaugusi par 8,4%, līdz 1078 eiro, sabiedriskajā sektorā – par 8,5%, līdz 1124 eiro. Valsts sektorā vidējā alga trešajā ceturksnī sasniegusi 1081 eiro – par 8,9% vairāk nekā šajā periodā pērn.

Vidējā alga neto trešajā ceturksnī Latvijā sastādīja 801 eiro – gada laikā tā pieaugusi par 7,7%. Vienlaikus reālais atalgojuma pieaugums pēc nodokļu nomaksas, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu (par 2,9%), trešajā cetursknī sastādīja 4,7%.

Visātrāk trešajā ceturksnī algas pieaugušas veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 15,1%. Par 10% pieaugusi alga administratīvajā un pakalpojumu nozarē, par 11% - celtniecībā.

Algu samazināšanās (par 1,1%) fiskēta "citu pakalpojumu" sektorā (tajā iekļauta sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība, ķīmisko tīrītavu, frizētavu, apbedīšanas biroju utt. darbība).

Par vidējo augstākas algas trešajā ceturksnī fiksētas finanšu un apdrošināšanas, IKR, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, ieguves rūpniecības, medicīnas un sociālās aprūpes jomās.

Zemākā alga fiksēta viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas, citu pakalpojumu, izklaides un sporta, kā arī izglītības jomās.

Vidējā alga trešajā ceturksnī visātrāk augusi Rīgas reģionā – par 9%. Zemgalē un Latgalē tā pieaugusi par 8,8%, Vidzemē – par 7,9%. Latgalē vidējā alga bija viszemākā Latvijā – 769 eiro, tātad 71% no vidējās algas valstī un 63% no vidējās algas Rīgā (1218 eiro).

69
Pēc temata
Latvijā nosaukts policista algas apmērs, zemāk par kuru parādās korupcijas risks
Ja pacels algu – pārstāj strādāt: kafejnīca sūdzas par "slinkajiem" latviešiem
Cilvēki sapņo par 3500 eiro algā, taču ir gatavi strādāt par 1500 eiro
Kādu algas pielikumu sniedz Latvijas augstskolas diploms
Liepājas panorāma, foto no arhīva

Lietuvas tūristi izglāba vasaru Liepājā

1
(atjaunots 14:25 28.09.2020)
Tūrisma bizness Latvijas galvaspilsētā ir cietis Covid-19 pandēmijas dēļ, toties Liepājā tūristu plūsma ir tikai pieaugusi.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Šī gada tūrisma sezona Liepājā un Kurzemē izrādījusies negaidīti veiksmīga, pateicoties Lietuvas tūristiem un rīdziniekiem, raksta LSM.lv.

Tūrisma sezona Liepājā sākās jūnijā, uzreiz pēc ārkārtējās situācijas režīma atcelšanas. Sākumā viesu plūsma bija visnotaļ neliela, taču jūlijā dambis plīsa – tik daudz tūristu Liepājā sen nav bijis.

"Jūlijs un augusts Liepājā, kā saka paši uzņēmēji, bija labākā vasara piecu gadu laikā. Cilvēku – un mēs paši to redzējām ielās un restorānos, kafejnīcās, viesnīcās bija neiedomājami daudz. Tostarp, protams, daudz viesu no Lietuvas, kā arī rīdzinieku, Latvijas iedzīvotāju, kuri gadiem ilgi nav ceļojuši apkārt valstij," pastāstīja Liepājas Tūrisma informācijas reģionālā biroja vadītāja Inta Šoriņa.

Jaunais restorāns Liepājā, kura atklāšana aizkavējās ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas dēļ, beigās aizvadīja veiksmīgu pirmo sezonu, pateicoties apmeklētājiem no Lietuvas.

"Ļoti labi gāja! Protams, lielākā daļa klientu bija lietuvieši. Tas nav noslēpums, Liepājā visur tā bija – gan viesnīcās, gan restorānos, praktiski visur bija lietuvieši. Lietuvieši faktiski "izvilka" mums šo vasaru. Taču tagad, sākot no 3. septembra, sācies straujš kritums, var teikt, ka par 50%," pastāstīja restorāna īpašniece.

"Karostas glābšanas biedrībā", kas strādā tūristu vidū populārajā Kara pilsētiņas virssardzē, vasaras sākumā uztraucās, ka sezona būs neveiksmīga, taču bailes nepiepildījās.

"Varu pateikt, ka tūristu bija vairāk, nekā jebkad ir bijis. Un, protams, tie visi bija Latvijas tūristi un lietuvieši, ļoti daudz lietuviešu, pīķa brīžos mums tur bija vairāk nekā 200 tūristu vienlaikus. Mēs strādājām ne tikai uz 100%, bet dažkārt uz 150% un 200%, strādājām dažkārt dienu un nakti, taču mēs visi sapratām, ka tā būs vien dažas nedēļas, ir jāiztur. Nu, tā, protams, arī bija - kolīdz augusts beidzās, tad vairāk vai mazāk viss kaut kā arī beidzās," stāsta biedrības vadītāja Monta Krafte.

Lai atbalstītu uzņēmējus un piesaistītu tūristus, Liepājas dome sarīkoja projektu konkursu un piešķīra finansējumu to īstenošanai. Pateicoties konkursam, Karostas virssardze atrada jaunus sadarbības ceļus ar citiem uzņēmējiem, piedāvāja tūristiem jaunus maršrutus un pasākumus, piemēram, ar lieliem panākumiem notikušo ar nosaukumu "Karostas vasara".

Rezultātā Liepājā tūrisma sezona pagāja daudz veiksmīgāk nekā galvaspilsētā.

"Šī vasara Liepājā, salīdzinot ar Rīgu… Vispār nevar salīdzināt! Visi sabiedriskās ēdināšanas nozares, restorānu biznesa pārstāvji no Rīgas, ar kuriem ir gadījies runāt, atzīmēja, ka slikti viss ir gājis. Liepājā gāja ļoti labi, Kuldīgā labi un vispār Kurzemē gāja neslikti. Tāda īpašība, man liekas, ir pirmo gadu. Arī mūsu piegādātāji teica, ka visi ir šokā – tā, kā gāja Kurzemē, nav bijis nekad. Savukārt Rīgā gan bija slikti, gan arī tagad turpinās. Jā, vairāk vai mazāk var teikt, ka lietuviešu dēļ. Domāju, ka lietuvieši mums bija vismaz 60% apmeklētāju," pastāstīja kāda restorāna īpašniece.

Viens no izskaidrojumiem – Rīgas iedzīvotāji vēlējās atpūsties ārpus galvaspilsētas robežām, tādēļ arī brauca uz reģioniem, pirmām kārtām izvēloties Kurzemi.

"Atpūtu bieži saista ar skaistu pludmali, un mums Liepājā tā ir. Tādēļ tūristu plūsma rietumu piekrastē arī bija nesalīdzināmi augstāka, nekā viesu skaits citos reģionos. Taču mēs dzirdējām, ka Vidzemē, Latgalē un Zemgalē arī neslikti gājis. Domāju, ka rīdzinieki ļoti gribēja izrauties no galvaspilsētas. Un ar lietuviešiem bijis tāpat – Kauņas un Viļņas iedzīvotāji meklēja iespējas aizbraukt no lielas pilsētas uz jūru," pastāstīja Šoriņa.

Tūristu plūsma no Lietuva strauji apstājās pēc 3. septembra, kad pārplīsa "Baltijas burbulis". Tomēr Liepājā arī tagad ir visai daudz viesu – Latvijas iedzīvotāji steidz izbaudīt septembrim neierasto siltumu.

1
Tagi:
Lietuva, tūrisms, Liepāja, Latvija
Pēc temata
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Viņķele: mēs izvēlējāmies starp tūrisma biznesu un visu Latviju
Latvijā aug bezdarbs, bet varasiestādes dzen postā kafejnīcas: tūrisma nozare bailēs trīc
Pasaules tūrisma diena
VID ēka, foto no arhīva

Atlaidi darbiniekus atgriez dīkstāves pabalstus: VID pastāstīja par attiecībām ar firmām

7
(atjaunots 10:51 28.09.2020)
Ja uzņēmums ir pārkāpis dīkstāves pabalstu piešķiršanas nosacījumus un neatgrieza tos, sods var sasniegt 1500 eiro.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Piešķirot nodokļu nomaksas atlikšanu, Valsts ieņēmumu dienests ņem vērā to, kā uzņēmumi līdz šim ir maksājuši nodokļus, pastāstīja iestādes vadītāja Ieva Jaunzeme telekanālam TV3.

"Visiem, kam bijusi ļoti laba, laba vai ciešama disciplīna, mēs esam pretimnākoši, savukārt tiem, kuri jau pirmskrīzes laikā nav rādījuši īpaši labu nodokļu nomaksas disciplīnu, mēs esam vai nu nogaidoši, vai atsakoši," pastāstīja Jaunzeme.

Tāpat VID turpina sekot līdzi firmu darbībai, kuras saņēmušas dīkstāves pabalstus. Visvairāk tos ir saņēmuši sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi un viesnīcas, kā arī mazumtirdzniecības darbinieki.

"Viens no šo [pabalstu saņemšanas] nosacījumiem bija saglabāt darba vietas. Tiem, kuri neilgi pēc tam atbrīvoja darbiniekus, ir pienākums atmaksāt [pabalstus], jo tā bija ar konkrētu mērķi mērķēta palīdzība," paziņoja Jaunzeme.

Ja uzņēmums ir pārkāpis dīkstāves pabalstu piešķiršanas nosacījumus un neatgrieza tos, sods var sasniegt 1500 eiro.

Ja runā par budžeta ienākumiem, šeit ir vērojamas zināmas grūtības, taču situācija nav tik slikta, kā tika gaidīts. 60% iemaksu budžetā nodrošina 1800 uzņēmumi. Kā pastāstīja Jaunzeme, 20% no tiem stāvolis ir uzlabojies, taču 50% lietām klājies sliktāk.

"Tendences nav tik sliktas, kā mēs, iespējams, gaidījām, bet tagad ir jau oktobris, un [nodokļu] ieņēmumi [valsts budžetā] atpaliek par 7-8% pievienotās vērtības nodoklī, bet darba spēka nodokļos mazākā mērā – tur varētu [atpalikt] būt 3-4%," paziņoja VID vadītāja.

Tai pašā laikā par kaut kādu lielu optimismu runāt nenākas, nobeigumā sacīja Jaunzeme.

7
Tagi:
sods, pabalsts, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Stingra režīma palīdzība. Dīkstāves pabalstus Latvijā iedeva cietumiem
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem
Vīrietis ar viedtālruni, foto no arhīva

"Smadzenēm ir jāatslābinās". Vai spēlēt spēles telefonā ir kaitīgi?

0
(atjaunots 17:13 28.09.2020)
Spēles telefonā, kuras neprasa īpašu koncentrēšanos un saspringšanu liekas vienkāršs laika kavēklis. Taču noteikts labums šajās spēlēs tomēr ir, uzskata speciālisti.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Spēles telefonā – tas ir kaitīgi? Psihiatre, medicīnas zinātņu doktore, atkarību no spēlēm speciāliste Nataļja Šemčuka pastāstīja radio Sputnik intervijā, ka viss nav tik viennozīmīgi.

Spēles telefonā, kuras neprasa īpašu koncentrēšanos un saspringšanu – tās pašas bumbiņas, kuras ir jāsaliek pa trim vienā rindā, – liekas vienkāršs laika kavēklis. Taču noteikts labums šajās spēlēs tomēr ir, uzskata psihiatre Nataļja Šemčuka.

"Bumbiņas ļauj atslābināties visām smadzeņu daļām. Mūsu smadzenes pašas izvēlas atslābināšanās veidus. Kāds šim nolūkam klausās klasisko mūziku (viens klausās Vāgneru, cits – Čaikovski, taču viņi abi atslābinās, lai gan mūzika ir dažāda), savukārt cits cilvēks teiks: kā tas var palīdzēt atslābināties?" atzīmēja radio Sputnik intervijā Nataļja Šemčuka.

Viņasprāt, ja cilvēks spēlē laiku pa laikam pēc darba, nevis tā vietā, tad šādā brīvā laika pavadīšanas veidā nav nekāda pamata raizēm – tā nav atkarība, bet gan vienkāršs atpūtas veids.

"Nedrīkst jaukt atslābinošas spēles ar atkarību no spēlēm. Ja cilvēks brauca metro – spēlēja, izgāja no metro – spēlē, atnāk mājās – atkal turpina, vai spēlē darba vietā – tā ir atkarība. Bet kad cilvēks ar kaut ko ir aizņemts 2-3 stundas brīvajā laikā, tajā nav nekādas atkarības," padalījās domās ar radio Sputnik Nataļja Šemčuka.

Viņa piebilda, ka nav nekā briesmīga, ja šādas spēles palīdz atbrīvoties no emocionālās, prāta un fiziskās spriedzes. Galvenais – lai tas netraucē cilvēka sociālajiem un darba pienākumiem, neaizstāj citas viņa dzīves jomas.

0
Tagi:
azartspēles
Pēc temata
Pusotrs tūkstotis Latvijas iedzīvotāju atzina sevi par atkarīgiem no azartspēlēm
Angliete laimēja loterijā XVII gadsimta kotedžu