RĪGA, 3. decembris — Sputnik. Šī gada trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas pilnas slodzes darbā Latvijā sasniegusi 1091 eiro – par 8,3%, jeb 84 eiro vairāk nekā gadu iepriekš, liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes vietnē.

Privātajā sektorā vidējā alga bruto pieaugusi par 8,4%, līdz 1078 eiro, sabiedriskajā sektorā – par 8,5%, līdz 1124 eiro. Valsts sektorā vidējā alga trešajā ceturksnī sasniegusi 1081 eiro – par 8,9% vairāk nekā šajā periodā pērn.

Vidējā alga neto trešajā ceturksnī Latvijā sastādīja 801 eiro – gada laikā tā pieaugusi par 7,7%. Vienlaikus reālais atalgojuma pieaugums pēc nodokļu nomaksas, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu (par 2,9%), trešajā cetursknī sastādīja 4,7%.

© CC0 / pixabay

Bezdarba rādītāju ziņā Latvija ieņēmusi vidējo vietu Baltijas valstīs

Visātrāk trešajā ceturksnī algas pieaugušas veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 15,1%. Par 10% pieaugusi alga administratīvajā un pakalpojumu nozarē, par 11% - celtniecībā.

Algu samazināšanās (par 1,1%) fiskēta "citu pakalpojumu" sektorā (tajā iekļauta sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība, ķīmisko tīrītavu, frizētavu, apbedīšanas biroju utt. darbība).

Par vidējo augstākas algas trešajā ceturksnī fiksētas finanšu un apdrošināšanas, IKR, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, ieguves rūpniecības, medicīnas un sociālās aprūpes jomās.

Zemākā alga fiksēta viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas, citu pakalpojumu, izklaides un sporta, kā arī izglītības jomās.

Vidējā alga trešajā ceturksnī visātrāk augusi Rīgas reģionā – par 9%. Zemgalē un Latgalē tā pieaugusi par 8,8%, Vidzemē – par 7,9%. Latgalē vidējā alga bija viszemākā Latvijā – 769 eiro, tātad 71% no vidējās algas valstī un 63% no vidējās algas Rīgā (1218 eiro).

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Savienības valstīs tiek vākti paraksti iniciatīvai ieviest neapstrīdmo bāzes ienākumu. Plānots, ka fiksēto izmaksu apmērs visiem cilvēkiem neatkarīgi no nodarbinātības un ienākumu līmeņa varētu sastādīt līdz 800 eiro.

Diskusija par neapstrīdamo bāzes ienākumu ES ieguvusi "nomierinošu zāļu" formu, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļenčenko.

"Neapstrīdamā bāzes ienākuma teorija dzimusi, atbildot uz augošo ekonomisko un sociālo nevienlīdzību pasaulē. Pie tam ražošanas digitalizācijas un robotizācijas process rada bažas par bezdarba pieaugumu. Tāpēc radusies neapstrīdam bāzes ienākuma ideja," pastāstīja Oļenčenko.

Eksperts atgādināja, ka iniciatīva praktiski izmēģināta Somijā.

"Runa bija par summām līdz 200 eiro apmērā, un mērogs nebija liels. Valdība izraudzījās apmēram 5% iedzīvotāju, kam deviņus mēnešus tika izmaksāts bāzes ienākums. Eksperiments noslēdzās, tomēr varasiestādes tā rezultātus nepublicēja. Tātad mēs nevaram spriest, vai sistēma ir attaisnojusies," paskaidroja Oļenčenko.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Naudu visiem: LKS ierosina apspriest neapstrīdamo bāzes ienākumu

Sakarā ar bezdarba būtisko pieaugumu (Baltijas valstīs – virs 10%) palielinās sociālā spriedze, un diskusijai par iespēju ieviest neapstrīdamo bāzes ienākumu vajadzētu darboties nomierinoši, norādīja eksperts.

"Tomēr faktiski ES valstu budžetos tādu punktu nav, un idejas realizācijai būs vajadzīgi brīvi līdzekļi. Varu pieņemt, ka Baltijas valstīm tās būs dotācijas. Tomēr jāsaprot, ka tās veidojas uz donorvalstu rēķina. Ja neapstrīdamā bāzes ienākuma izmaksas iegūs dotāciju režīmu, no kurienes donorvalstis ņems tam naudu? Tām ir pašām savi bezdarbnieki," sprieda Oļenčenko.

Pēc eksperta domām, pagaidām runas par neapstrīdamo bāzes ienākumu ir nevietā. "Valstij  jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu," piezīmēja Oļenčenko.