Naudas skaitīšana. Foto no arhīva

Vidējā alga Latvijā pieaugusi, taču joprojām ir vismazākā Baltijas valstīs

64
(atjaunots 21:37 03.12.2019)
Šī gada trešajā ceturksnī Latvijā bija mazākā alga bruto Baltijas valstīs: vidējā alga Igaunijā pirms nodokļu nomaksas sasniegusi 1397 eiro, Lietuvā – 1318, bet Latvijā – 1091 eiro.

RĪGA, 3. decembris — Sputnik. Šī gada trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas pilnas slodzes darbā Latvijā sasniegusi 1091 eiro – par 8,3%, jeb 84 eiro vairāk nekā gadu iepriekš, liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes vietnē.

Privātajā sektorā vidējā alga bruto pieaugusi par 8,4%, līdz 1078 eiro, sabiedriskajā sektorā – par 8,5%, līdz 1124 eiro. Valsts sektorā vidējā alga trešajā ceturksnī sasniegusi 1081 eiro – par 8,9% vairāk nekā šajā periodā pērn.

Vidējā alga neto trešajā ceturksnī Latvijā sastādīja 801 eiro – gada laikā tā pieaugusi par 7,7%. Vienlaikus reālais atalgojuma pieaugums pēc nodokļu nomaksas, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu (par 2,9%), trešajā cetursknī sastādīja 4,7%.

Visātrāk trešajā ceturksnī algas pieaugušas veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 15,1%. Par 10% pieaugusi alga administratīvajā un pakalpojumu nozarē, par 11% - celtniecībā.

Algu samazināšanās (par 1,1%) fiskēta "citu pakalpojumu" sektorā (tajā iekļauta sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība, ķīmisko tīrītavu, frizētavu, apbedīšanas biroju utt. darbība).

Par vidējo augstākas algas trešajā ceturksnī fiksētas finanšu un apdrošināšanas, IKR, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, ieguves rūpniecības, medicīnas un sociālās aprūpes jomās.

Zemākā alga fiksēta viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas, citu pakalpojumu, izklaides un sporta, kā arī izglītības jomās.

Vidējā alga trešajā ceturksnī visātrāk augusi Rīgas reģionā – par 9%. Zemgalē un Latgalē tā pieaugusi par 8,8%, Vidzemē – par 7,9%. Latgalē vidējā alga bija viszemākā Latvijā – 769 eiro, tātad 71% no vidējās algas valstī un 63% no vidējās algas Rīgā (1218 eiro).

64
Pēc temata
Latvijā nosaukts policista algas apmērs, zemāk par kuru parādās korupcijas risks
Ja pacels algu – pārstāj strādāt: kafejnīca sūdzas par "slinkajiem" latviešiem
Cilvēki sapņo par 3500 eiro algā, taču ir gatavi strādāt par 1500 eiro
Kādu algas pielikumu sniedz Latvijas augstskolas diploms
Kafejnīca

Latvijā aug bezdarbs, bet varasiestādes dzen postā kafejnīcas: tūrisma nozare bailēs trīc

26
(atjaunots 15:27 11.07.2020)
Jaunu pasākumu ieviešanu, kuri ierobežo sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darbu Latvijā, tūrisma nozare uztvēra vairāk nekā nepriecīgi, gaidot jaunus triecienus.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Piektdien, 10. jūlijā, Ministru kabinets pieņēma lēmumu par sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darba laika saīsināšanu ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un novērst jaunus saslimšanas uzliesmojumus.

Kultūras, sporta, izklaides iestāžu, tai skaitā diskotēku, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un baznīcu darba laiks nedrīkst sākties agrāk par plkst. 6:00 un beigties vēlāk par plkst. 0:00, kinoseansi ārpustelpās var turpināties līdz plkst. 2:00.

Turklāt, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem ir jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kuri vienlaikus drīkst atrasties iestādē, apmeklētājiem redzamā vietā (pie ieejas un pie kases).

Tāpat līdz 1. septembrim plānots pagarināt ierobežojumus cilvēku skaitam, kuri drīkst vienlaikus atrasties sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Pie viena galdiņa iestādē varēs sēdēt ne vairāk par četriem cilvēkiem, ja viņi nav vienas mājsaimniecības locekļi, savukārt terasē – ne vairāk par 8 cilvēkiem.

Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele skaidroja šādus ierobežojumus ar to, ka, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) iegūto informāciju, viens no kontaktēšanas veidiem, kura rezultātā notiek inficēšanās, ir izklaides pasākumi, privāti pasākumi un sabiedriskās ēdināšanas vietas – bāri, kafejnīcas un klubi, vēsta Rus.lsm.lv.

Tūrisms šokā

Taču Rīgas Tūrisma attīstības biroju Viņķeles skaidrojumi nemierina.

Biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis uzsver, ka katram ierobežojumam būs ekonomiskas sekas. Šajā gadījumā – klientu skaita un apgrozījuma kritums.

Tikmēr Latvijā šobrīd tiek fiksēts augstākais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā, atzīmē Jenzis.

Pašos restorānos pret ierobežojumiem attiecās mierīgāk. Restorāna "Buržujs" vadītājs Gaitis Burba pastāstīja, ka jaunajiem ierobežojumiem nebūtu īpaši jāietekmē bizness, jo normāla viesu komplektācija restorānā ir 2-4 cilvēki. Vai līdz 8 cilvēkiem, ja ņem vērā terasi.

26
Tagi:
tūrisms, bezdarbs
Pēc temata
Trīs mēnešu laikā bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 22 tūkstošiem
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Cilvēki aizbrauc no Rīgas, lai dzīvotu un strādātu
Arodbiedrības: pēc robežu atvēršanas desmitiem tūkstošu cilvēku var pamest valsti
Aivars Lembergs

Lauzt ir vieglāk nekā celt: Lembergs pastāstīja, Latvija iznīcina Ventspils ostu

74
(atjaunots 10:24 11.07.2020)
Labā ziņa ir tāda, ka Latvijas varasiestādes nepalūdza amerikāņiem nomest kodolbumbu uz Ventspili, taču ir acīmredzami, ka valsts arī bez tā iznīcina ostu un pilsētu, paziņoja Aivars Lembergs.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits un tranzīta nozares pārstāvji tikšanās laikā Ventspilī apsprieda jauno Latvijas ostu pārvaldes stratēģiju. Linkaits aicināja trīs lielāko Latvijas ostu pārstāvjus strādāt pie jaunām sadarbības idejām un tranzīta pakalpojumu kvalitātes celšanas.

Ar savām darbībām Latvijas valsts iznīcina Ventspils ostu kopā ar pilsētu, paziņoja Sputnik Latvija bijušais Ventspils Brīvostas priekšsēdētājs, Ventspils mērs Aivars Lembergs.

"Sankcijas un absolūtais juceklis radīja apstākļus, kad klienti nesaprot, ar ko viņiem būs jākārto darīšanas un kas viņus sagaida, vai ar ostu vispār var noslēgt līgumus. Tie klienti, kuri varēja aiziet no Ventspils ostas, aizgāja uzreiz," konstatēja Lembergs.

Pēc viņa sacītā, šāda ir ostas īpašnieka – Latvijas valsts – mērķtiecīgā politika.

"Šajās darbībās nav nekādas loģikas, izņemot politisko – sodīt Ventspils iedzīvotājus par to, ka viņi nebalso par valdošo koalīciju, sodīt mani kā politiķi, kurš atrodas opozīcijā. Latvijas varasiestādes iznīcina ostu un Ventspils pilsētu – tas ir nepieļaujami, bet tas ir fakts. Ir arī labā ziņa – viņi nepalūdza amerikāņiem nomest kodolbumbu uz pilsētu," ironiski atzīmēja Lembergs.

Visas Latvijas varasiestāžu darbības ar sankcijām un pārvaldes izmaiņām ievieš nervozitāti un neizpratni – kas būs rīt, uzsvēra Ventspils mērs.

"Turklāt tas notiek ne tikai attiecībā uz Ventspils ostu, bet arī Rīgas un Liepājas ostām. Ir iedragāta visa Latvijas tranzīta nozare, tai skaitā dzelzceļš. Kā saka, lauzt ir vieglāk nekā celt," atgādināja krievu teicienu Lembergs.

ASV Finanšu ministrija pērnā gada decembrī iekļāva sankciju sarakstā Lembergu un četrus ar viņu saistītus uzņēmumus, tai skaitā Ventspils ostu. Nākamajā dienā Lembergs pameta ostas valdi, paziņojot, ka nevēlas traucēt tās darbam. Taču Latvijas valdība paziņoja par nepieciešamību pārvest Ventspils ostu valsts kontrolē, kā arī Rīgas ostu. Saeima operatīvi atbalstīja grozījumus, kuri ļāva veikt reorganizāciju ostu valdes struktūrā.

Uzreiz pēc nacionalizācijas Ventspils osta tika izslēgta no sankciju saraksta. Pēc 2020. gada pirmā ceturkšņa datiem, kravu iekraušana Ventspils ostā kritusies par 41%, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni.

Лембергс рассказал, как власти Латвии уничтожают порт Вентспилса
74
Tagi:
osta, ventspils, Aivars Lembergs
Pēc temata
Bijušais premjers par sankcijām pret Lembergu: kauns par Latviju
Sprūds pastāstīja, kādēļ Latvija joprojām dzīvo Padomju Savienībā
Tikai Latvijas pilsonis, vēlams – Lembergs: rīdzinieki par ideālu mēru
ZRK S-400 Triumf

Turcija izmēģina S-400 pret amerikāņu lidmašīnām

0
Turcija ignorējusi ASV brīdinājumus par iespējamām sankcijām, ja republika sāks izmēģinājumus pret ASV ražotajām kara lidmašīnām.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Turcijas bruņotie spēki sākuši Krievijā iegādāto zenītraķešu kompleksu S-400 jaunos izmēģinājumus pret amerikāņu iznīcinātājiem F-16 un F-4 Murtedas aviobāzē netālu no Ankaras, informēja Fighter Jets World.

Portāla rīcībā esošā informācija liecina, ka testi sākušies 4. jūlijā un ilgs līdz 26. novembrim.

Pie tam Turcija ignorējusi ASV brīdinājumus par iespējamām sankcijām, ja republika sāks izmēģinājumus pret ASV ražotajām kara lidmašīnām, vēsta RIA Novosti.

Fighter Jets World publicēja Turcijas provinces varasiestāžu sniegto informāciju – tās ziņo, ka iznīcinātāji lidos dažādā augstumā.

Pērnā gada rudenī turku karavīri jau izmēģināja S-400 pret amerikāņu iznīcinātājiem, kuri pārvietojās virs Ankaras dažādā augstumā, bet sistēmas kontrolēja debesis virs Turcijas galvaspilsētas.

Krievijas ZRS S-400 iegāde izprovocēja krīzi Ankaras un Vašingtonas attiecībās. Sistēmas piegādes sākās pērnā gada vasarā, tomēr amerikāņu varasiestādes pieprasīja Turcijai atteikties no darījuma un iegādāties kompleksus Patriot. Pretējā gadījumā ASV draudēja aizturēt vai pat atcelt iznīcinātāju F-35 pārdošanu Turcijai un ieviest sankcijas, tomēr Ankara atteicās piekāpties.

Krievija izpildīja pirmo kontraktu, kas paredzēja četru S-400 divizionu piegādi Turcijai par kopsummu 2,5 miljardu dolāru apmērā. Pēc tam puses vienojās par otras partijas iegādi.

0
Tagi:
militārā tehnika, S-400, Krievija, Turcija, ASV
Pēc temata
Vašingtonas un Ankaras konflikts: ASV gatavo sankcijas, Turcija draud slēgt aviobāzes
Serbija iegādājusies Krievijas pretgaisa aizsardzības kompleksus
Baltijas flotes nākotne: pirmais Krievijas kuģis saņēmis PGA kompleksu "Pancirj"
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"