Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotāji maksās mazāk par gāzi un elektrību: no kurienes nāk cenu samazinājums

66
(atjaunots 15:27 29.11.2019)
No nākamā gada gāzes un elektroenerģijas tarifos Latvijā ir gaidāmas izmaiņas; ar ko ir saistīts šis samazinājums un vai tas būs būtisks.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Nākamgad Latvijas patērētājiem būs nedaudz mazāk jāmaksā par elektroenerģiju un gāzi. Par to liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumi, kas tika pieņemti šonedēļ, vēsta TV3.

Katru rudeni SPRK apstiprina nākamā gada tarifus. 2020. gadā ir gaidāmas izmaiņas.

Tarifu samazinās, OIK paliks

Pirmām kārtām tie skars elektroenerģijas sadales tarifus, kuri ietilpst elektroenerģijas gala cenā kopā ar elektroenerģijas cenu, obligātā iepirkuma komponenti (OIK), pievienotās vērtības nodokli un elektroenerģijas pārvades tarifu.

Regulators samazinājis uzņēmuma "Sadales tīkls" kapitāla atdeves likmi, kurš sniedz sadales pakalpojumus, savukārt pati kompānija ir samazinājusi izmaksas un plāno turpināt šo procesu.

Lai gan daudzi politiķi solīja atbrīvoties no OIK, nākamgad tas joprojām būs rēķinos – praktiski tādā pašā apjomā, kā šogad.

Ja ņem vērā visu kopā, mēneša rēķins mājsaimniecībai ar vienas fāzes pieslēgumu un patēriņu līdz 100 kilovatstundām var samazināties par aptuveni 0,4 eiro, ja nemainīsies elektroenerģijas cena.

"Ja elektrības lietotāji ir aktīvi, viņi paši var ietekmēt elektrības cenu komponenti, izvēloties sev atbilstošāko tirgotāju," norādīja SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Kas ir ar gāzi

Izmaiņas, visticamāk, skars tās mājsaimniecības, kuras gāzi lieto ēdiena pagatavošanai vai apkurei. Tarifu samazinājums ir saistīts ar tirgus cenas izmaiņām un gāzes transportēšanas tarifa samazinājumu, ko apstiprinājis regulators.

"Mēs arī esam šo jautājumu pārrunājuši ar "Latvijas gāzi". Visticamāk, gaidāms samazinājums, bet "Latvijas gāzes" pusē tas ir jāaprēķina un jāpublisko līdz 10. decembrim," piebilda Irklis.

Jaunais gāzes transporta tarifs ir svarīgs arī tāpēc, ka nākamgad tiks izveidots Latvijas, Igaunijas un Somijas vienotais gāzes tirgus.

66
Pēc temata
Četras no desmit Latvijas ģimenēm pārmaksā par elektrību
Latvijā kritusies elektrības cena mājsaimniecībām
Nemiro sola samazināt elektrības tarifus par 10%
Zemnieku elektrības rēķinus apspriedīs ministra sapulcē
VUGD

Latvijas IeM lūdz 10 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei ugunsdzēsējiem

10
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Saskaņā ar IeM ziņojumu, nākotnē, ja VUGD vajadzībām savlaicīgi netiks piešķirta nauda, atsevišķus ugunsdzēsības depo var slēgt.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) ir nepieciešami 10 miljoni eiro autoparka atjaunošanai, savādāk nākotnē nāksies slēgt dažus depo, raksta Bb.lv ar atsauci uz Iekšlietu ministrijas ziņojumu, kas tika iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sēdē.

IeM piedāvā piešķirt papildu budžeta līdzekļus VUGD transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādei 2021. gadā, un tālāk ik gadu izskatīt jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu budžeta likumprojektu ietvaros.

Ziņojumā IeM norāda, ka VUGD ir nepietiekams transportlīdzekļu nodrošinājums savu funkciju izpildei, liela daļa speciālo automobiļu ir ražoti vairāk nekā pirms 20 gadiem vai ir saņemti 90. gados kā tehniskā palīdzība no Zviedrijas un Vācija.

"Ja tālākā perspektīvā joprojām pastāvēs situācija, ka transportlīdzekli netiks savlaicīgi iegādāti, VUGD būs spiests aizvērt vairākus ugunsdzēsības depo un tas nozīmē, ka faktiskais reaģēšanas laiks uz notikumiem palielināsies četras līdz piecas reizes," tiek uzsvērts ziņojumā.

Katru gadu 10 miljoni eiro VUGD tehnikas iegādei ir nepieciešami tikai, lai saglabātu esošo stāvokli bez attīstības perspektīvām nākotnē, atzīmē IeM.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas VUGD aprēķināja, cik daudz naudas tam ir nepieciešams jaunu ugunsdzēsības mašīnu iegādei.

Saskaņā ar 2019. gada datiem, VUGD autoparkā bija tikai 111 mašīnas, kuras tiek ekspluatētas mazāk nekā 10 gadus. 246 ugunsdzēsības mašīnām beidzies ekspluatācijas termiņš. 107 VUGD automašīnas tika ražotas uz ZIL-130 un ZIL-131 šasiju bāzes. Šajās automašīnās to gabarītu dēļ nav iespējams pārvadāt mūsdienu glābšanas dienesta instrumentus.

Nevar teikt, ka autoparku nav centušies atjaunot. Tostarp laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam tika nopirktas 84 speciālās tehnikas vienības 37 miljonu eiro vērtībā. Taču tā rezultātā ugunsdzēsējiem neparādījās vairāk automobiļu, jo līdz ar jauno iegādi, vecās mašīnas tika norakstītas.

Tagad VUGD uzskata par nepieciešamu iegādāties 421 transportlīdzekli laika periodā līdz 2028. gadam. Un tam visam būšot nepieciešami 86 miljoni eiro.

Turklāt VUGD atzīmē, ka arī ugunsdzēsības depo ir novecojuši: 82 no 92 esošajām ēkām ir sliktā tehniskā stāvoklī.

10
Tagi:
IeM, ugunsdzēsēji
Pēc temata
Iekšējās drošības birojs interesējas par Valsts policijas jaunā formastērpa iepirkumu
IeM vadītājs LFF prezidenta vēlēšanām nodrošinājis futbola zvaigžņu atbalstu
Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu
Dzelzceļš

Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā

48
(atjaunots 15:44 03.07.2020)
Lietu stāvokli uzņēmumā "Latvijas Dzelzceļš" apsprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Lielie Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu, kuros bija plānots investēt ne mazāk par 534 miljoniem eiro, netiks īstenoti iecerētajos termiņos un ieplānotajā apjomā. Ar šādu ziņojumu Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē uzstājās Valsts kontrole, vēsta Latvijas Radio 4.

Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne paziņoja, ka, neraugoties uz to, ka LDz kravu pārvadājumu apjoms nemitīgi kritās, kompānija paradoksāli optimistiski plānoja savus ienākumus un izdevumus.

"Uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" izplānoja finanšu līdzsvara mehānismu neizskaidrojamā veidā, ja ņem vērā pretējo tirgus situācijas attīstību. Konkrētāk runājot, tas nolēma, ka kravu pārvadājumu apjomi nesamazināsies un ka Latvijas dzelzceļš turpinās strādāt ar peļņu. Un tiks pieņemti lēmumi par dividendu izmantošanu uzņēmuma vajadzībām," sacīja viņa.

Kalvāne atzīmēja, ka Valsts kontrole jau pārbaudes laikā saskatīja vērā ņemamus riskus tik optimistiskā scenārijā, uzskatot, ka kompānijas finanšu līdzsvara nodrošināšanai jau tuvākajā laikā var būt nepieciešams valsts finansējums.

Tā arī notika, jo "Latvijas Dzelzceļš" pieprasīja papildu finansējumu valstij 41 miljona eiro apmērā. Nauda pagaidām nav piešķirta, taču laikam ritot kļuva skaidrs, ka summa, kas ir nepieciešama LDz, var mainīties, paziņoja Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.

"Pagaidām finansējums vēl nav piešķirts. Ir pieņemts tikai konceptuāls lēmums par 66 miljoniem eiro, kurus Satiksmes ministrija varētu novirzīt šo aktuālo jautājumu atrisināšanai. Ja runājam par "Latvijas Dzelzceļam" nepieciešamo finansējumu, tad patlaban rit darbs pie valdības lēmumu projektiem," sacīja viņa.

Pēc Valsts kontroles revīzijas rezultātiem noskaidrojies arī tas, ka lielie investīciju projekti, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā pusmiljards eiro, nevar tiks īstenoti noteiktos termiņos un ieplānotajā apjomā. Taču tiek uzsvērts, ka 454 miljoni eiro – tie ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļi. Tādējādi pastāv risks šo naudu pazaudēt. Valsts kontrole norāda, ka izgāšanās ar investīciju projektiem ir saistīta tieši ar trūkumiem dzelzceļa sektora attīstības plānošanā un aktīvas rīcības trūkumu no ieinteresētajām pusēm, tostarp Satiksmes ministrijas un LDz puses.

"Latvijas Dzelzceļš" jau ir atteicies no lielākā investīciju projekta "Dzelzceļa tīkla elektrifikācija", kura sagatavošanā un saskaņošanā pagāja 5 gadi. Projekta izmaksas tika lēstas 440 miljonos eiro. Šis lēmums izraisīja kritiku, tā atkārtoti izskanēja arī šajā komisijas sēdē.

"Elektrifikācijas projekts ir ļoti svarīgs projekts, ja mēs skatāmies, kā turpmāk notiks kravu pārvadājumi pa tranzīta ceļiem ne tikai Latvijā, bet arī ņemot vērā konkurenci Eiropā. Un ja šādā situācijā mēs atsakāmies no šī projekta, tas nozīmēm, ka mēs atsakāmies no tranzīta biznesa kā tāda. Šobrīd man absolūti nav skaidrs, kā satiksmes ministrs var pateikt, ka tā ir "jaunā realitāte"! Manuprāt, mums ir jācīnās – tāpat kā tagad strādā lietuvieši, kuri pierāda, ka viņiem nekrīt, bet ceļas kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu un viņu ostās," paziņoja Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Savukārt Valsts kontrole atzīmē, ka esošo situāciju pasliktina pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, un turpmākos "Latvijas Dzelzceļa" nākotnes attīstības soļus noteikt tīri politiski lēmumi.

Problēmas LDz

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar 14,408 miljonu eiro peļņu iepriekšējā gadā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% no šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno Latvijas dzelzceļa kravu plūsmas daļu veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

"Latvijas Dzelzceļa" ienākumi šogad ir kritušies tik lielā mērā, ka vairs nesedz izdevumus. Šī iemesla dēļ uzņēmums prasa piešķirt no valsts budžeta 25 miljonus eiro finansiālā līdzsvara nodrošināšanai. Vēl 15,8 miljoni eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas izdevumu kompensācijai, paziņoja LDz.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis iespējas īstenot plānotos un iesāktos projektus, kurus līdzfinansē ES struktūrfondi. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To tika plānots īstenot kopā ar Daugavpils stacijas parka un piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Kā arī līdz šī gada beigām "Latvijas Dzelzceļš" būs spiests atlaist 1500 darbiniekus, kas ir aptuveni 24% no visiem darbiniekiem. Pašlaik ir atlaisti jau aptuveni tūkstotis darbinieku.

Turklāt LDz atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem. Tā, jūnija sākumā tika izsludinātas izsoles, kurās plānots pārdot 46 automobiļus. Savukārt maija vidū tika izsludināta Jelgavas ceha brigāžu atpūtas nama pārdošanas izsole.

48
Tagi:
tranzīts, Kravu pārvadājumi, Valsts kontrole, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus
Audi par 2300 eiro un GAZ par 115: "Latvijas Dzelzceļš" izpārdod mašīnas
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā
Krievijas ĀM

Krievijas ĀM pieļauj, ka ASV vēlas atteikties no kodolizmēģinājumu moratorija

0
(atjaunots 10:06 05.07.2020)
Rodas iespaids, ka Vašingtona gatavo pasauli, lai atteiktos no ASV vēl spēkā esošā brīvprātīgā kodolizmēģinājumu moratorija, tātad – lai sagrautu arī Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumu, norāda Krievijas ĀM.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrija komentēja ASV pārskatu par bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu ievērošanu un pieļāva, ka Vašingtona varētu atteikties no kodolizmēģinājumu moratorija, vēsta RIA Novosti.

"Rodas iespaids, ka Vašingtona gatavo pasauli, lai atteiktos no ASV vēl spēkā esošā brīvprātīgā kodolizmēģinājumu moratorija, tātad – lai sagrautu arī Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumu," norāda Krievijas ĀM.

Resors atzīmēja, ka apgalvojumi par to, ka Krievija it kā neievērojot 1974. gadā noslēgtajā PSRS un ASV Līgumā par pazemes kodolizmēģinājumu ierobežošanu paredzētās saistības, veidoti uz absolūti melīgiem pieņēmumiem.

"Kā jau bija sagaidāms, ne ar kādiem pierādījumiem nepamatotas amerikāņu pretenzijas par to, ka Krievija it kā esot pārkāpusi kodolizmēģinājumu moratoriju, veicot kodoleksperimentus, kuri neatbilst amerikāņu "nulles jaudas" standartiem. Pie tam paši amerikāņi atzīst, ka viņiem nav zināms ne par tādu eksperimentu skaitu 2019. gadā, ne par to, vai tie vispār bijuši," uzsvēra ĀM.

Resors norādīja, ka Maskava ņem vērā savas starptautiskās saistības un tai nav jāseko nekādiem "ASV standartiem" šajā jomā.

Vašingtonas "iemestajām" ziņām vajadzētu novērst uzmanību no Vispārējā Kodolizmēģinājumu aizlieguma līgums, piebilda ĀM.

Krievijas Ārlietu ministrija atzīmēja, ka "atsakoties no līguma ratifikācijas, ASV nostādījušas to uz pilnīga sabrukuma sliekšņa". Savukārt Maskava pirms 20 gadiem ratificējusi dokumentu un sekmīgi to pilda.

"Oficiāli apstiprinām, ka Krevija joprojām stingri ievēro izsludināto kodolizmēģinājumu moratoriju, kā arī VKAL nolikumus no izmēģinājumu aizlieguma viedokļa, lai arī līgums nav stājies spēkā," teica diplomāti.

Viņi piebilda, ka nav produktīvi apspriest ar Vašingtonu saistības kodolizmēģinājumu aizlieguma jomā, kamēr valsts nav ratificējusi līgumu.

Vispārējā Kodolizmēģinājumu aizlieguma līgums parakstīts 1996. gadā, tomēr vairākas valstis, ieskaitot ASV un Ķīnu vēl joprojām nav to ratificējušas.

Valstis, kuru rīcībā ir kodolieroči, uzņēmās brīvprātīgas saistības neveikt tamlīdzīgus izmēģinājumus.

ASV ievēro pašas savu "nulles jaudas" standartu. Tas nav atzīts starptautiski, tomēr Savienotās Valstis izmanto minēto standartu, lai novērtētu citu valstu politiku.

0
Tagi:
kodolieroči, Krievija, ASV
Pēc temata
Sliktāk par nāvi. Pie kādiem aizliegtajiem ieročiem paslepus strādā ASV
Maskavu uztrauc ASV poligonu gatavība kodolizmēģinājumiem
Šoigu pastāstīja, kas būs ar valstīm, kuras izvietos savā teritorijā ASV raķetes
Militārais eksperts par ASV "aizdomām": reiz viņi jau izgāzās