VID ēka, Rīgā

Vai būs sodi: VID sūta vēstules tiem, kam konta apgrozījums ir virs 15 000 eiro

240
(atjaunots 16:59 28.11.2019)
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju 28 536 iedzīvotāji, kuriem ir jāiesniedz gada deklarācija par ienākumiem 2018. gadā obligātā kārtībā, joprojām nav to izdarījuši.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Lūk kādas vēstules sākuši saņemt Latvijas iedzīvotāji no VID: "Kopējā summa Jūsu kontos kredītiestādēs pārsniedz Jūsu ienākumus, kuri norādīti Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniegtajās deklarācijās."

Par šādu brīdinājumu saņēmējiem kļuva privātpersonas, kuru kontos kopējā kredīta un debeta apgrozījuma summa sastādījusi 15 tūkstošus eiro un vairāk, savukārt ienākumu apjoms varēja pārsniegt deklarēto, raksta avīze "Segodņa".

VID preses dienests šajā sakarā paziņojis sekojošo: ja jums ir izveidojusies nodokļu starpība, nodokļus nāksies samaksāt, pat ja jūs neesat iesniedzis deklarāciju. Pagaidām lūdz samaksāt tikai nodokļus, taču nākotnē būs arī sankcijas.

VID: ignorēšana neatbrīvo no pienākumiem

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju, 28 536 iedzīvotāji, kuriem ir jāiesniedz gada deklarācija par ienākumiem 2018. gadā obligātā kārtībā, joprojām nav to izdarījuši.

Tās ir personas, kurām ir pienākums iemaksāt valsts budžetā nodokļu starpību, kura radusies diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās nodokļu likmes piemērošanas rezultātā.

Taču VID norāda: ja šī deklarācija tiks iesniegta līdz šī gada beigām, sankcijas netiks piemērotas, taču no nākamā gada tolerances periods tiks atcelts un sekos parāda piedziņas process.

Cik vēstuļu ir nosūtīts

"VID atklājusi visas personas, kurām ir jāiesniedz deklarācija par ienākumiem 2018. gadā, un laika periodā no šī gada maija līdz novembrim vairākkārt nosūtījusi atgādinājuma vēstules gan elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), gan pa pastu, papīra formātā, tiem iedzīvotājiem, kuri nelieto EDS; ar daļu iedzīvotāju sazinājās telefoniski. Kopumā patlaban VID elektroniski nosūtījusi 170 507 un papīra formātā – 6 970 aicinājumus iesniegt gada deklarācijas par ienākumiem 2018. gadā," paskaidroja VID preses dienestā.

Sākotnējais iedzīvotāju skaits, kuriem bija obligātā kārtībā jāiesniedz gada deklarācija par ienākumiem 2018. gadā saistībā ar nodokļu starpības rašanos, sastādīja vairāk nekā 80 tūkstošus, un VID izsaka pateicību visiem, kas ir izdarījuši to savlaicīgi vai atsaucoties uz atgādinājumu.

Savukārt iedzīvotājiem, kuri vēl nav to izdarījuši, VID atgādina, ka deklarācijas neiesniegšana vai arī apzināta atgādinājumu ignorēšana nekādā veidā neatbrīvo personu nedz no pienākuma iesniegt deklarācijas datus, nedz no pienākuma samaksāt radušos nodokļa starpību.

Tādēļ VID aicina katru iedzīvotāju ielūkoties savā EDS lietotāja profilā vai e-pastā, lai pārliecinātos, vai nav saņemta aicinājuma vēstule. Ja tāda ir saņemta, tad nevajag vilcināties un ir jāiesniedz gada deklarācija par ienākumiem 2018. gadā elektroniski, VID EDS, vai arī klātienē jebkurā VID Klientu apkalpošanas centrā visā Latvijā.

Summu ir iespējams samazināt

Tāpat VID atgādina, ka iemaksas budžetā summu var samazināt vai arī pilnībā segt, ja ienākumu deklarācijai tiks pievienoti čeki, kvītis, bankas maksājumu uzdevumi vai konta izraksts, kas apliecina attaisnotos izdevumus.

Turklāt, ja persona atbilst noteiktiem kritērijiem, viņai tiks noteikts cits nodokļa nomaksas termiņš. Tostarp deklarācijā par ienākumiem 2018. un 2019. gadā nodokļa aprēķinātās summas termiņš ir noteikts līdz 2020. gada 1. decembrim personām, kuru ar nodokli apliekamie gada ienākumi atbilst sekojošiem nosacījumiem:

- 2018. gadā tie nepārsniedza 55 000 eiro, savukārt 2019. gadā – 62 800 eiro;

- tie ir iegūti tikai Latvijā;

- izmaksas vietā no tiem tika ieturēts nodoklis;

- viņiem ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus (piemēram, ienākumi no algota darba, autortiesību honorāri, pensijas, darbnespējas pabalsti, ieņēmumi no uzņēmuma līguma, ja persona nav reģistrējusi saimniecisko darbību un c.).

Informācija par personai noteikto samaksas termiņu būs redzama EDS uzreiz pēc deklarācijas aizpildīšanas un nospiešanas "Pārbaudīt un saglabāt".

Turklāt, ja, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018. un sekojošajiem gadiem, persona konstatē, ka aprēķinātā nodokļu parāda summa nepārsniedz 1 eiro, tā netiek aprēķināta un tā nav jāiemaksā valsts budžetā.

Plašāka informācija ir pieejama VID mājaslapā, sadaļā "Gada ienākumu deklarācija". Jautājumu un neskaidrību gadījumā iedzīvotājus aicina zvanīt pa VID konsultāciju tālruni 67120000, konsultēties jebkurā VID Klientu apkalpošanas centrā vai vienotajos valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centros.

240
Pēc temata
Rīgā no tūristiem iekasēs nodokli, savukārt VID ķersies klāt iznomātājiem
VID uzkrāvis parādus godīgo nodokļu maksātāju plecos
Nesteidzieties apmaksāt nodokļu parādus: VID sola atbrīvot no soda naudas
VID vēlas sodīt par nodokļu nemaksāšanu elektroniski
Dzelzceļš

Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā

36
(atjaunots 15:44 03.07.2020)
Lietu stāvokli uzņēmumā "Latvijas Dzelzceļš" apsprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Lielie Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu, kuros bija plānots investēt ne mazāk par 534 miljoniem eiro, netiks īstenoti iecerētajos termiņos un ieplānotajā apjomā. Ar šādu ziņojumu Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē uzstājās Valsts kontrole, vēsta Latvijas Radio 4.

Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne paziņoja, ka, neraugoties uz to, ka LDz kravu pārvadājumu apjoms nemitīgi kritās, kompānija paradoksāli optimistiski plānoja savus ienākumus un izdevumus.

"Uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" izplānoja finanšu līdzsvara mehānismu neizskaidrojamā veidā, ja ņem vērā pretējo tirgus situācijas attīstību. Konkrētāk runājot, tas nolēma, ka kravu pārvadājumu apjomi nesamazināsies un ka Latvijas dzelzceļš turpinās strādāt ar peļņu. Un tiks pieņemti lēmumi par dividendu izmantošanu uzņēmuma vajadzībām," sacīja viņa.

Kalvāne atzīmēja, ka Valsts kontrole jau pārbaudes laikā saskatīja vērā ņemamus riskus tik optimistiskā scenārijā, uzskatot, ka kompānijas finanšu līdzsvara nodrošināšanai jau tuvākajā laikā var būt nepieciešams valsts finansējums.

Tā arī notika, jo "Latvijas Dzelzceļš" pieprasīja papildu finansējumu valstij 41 miljona eiro apmērā. Nauda pagaidām nav piešķirta, taču laikam ritot kļuva skaidrs, ka summa, kas ir nepieciešama LDz, var mainīties, paziņoja Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.

"Pagaidām finansējums vēl nav piešķirts. Ir pieņemts tikai konceptuāls lēmums par 66 miljoniem eiro, kurus Satiksmes ministrija varētu novirzīt šo aktuālo jautājumu atrisināšanai. Ja runājam par "Latvijas Dzelzceļam" nepieciešamo finansējumu, tad patlaban rit darbs pie valdības lēmumu projektiem," sacīja viņa.

Pēc Valsts kontroles revīzijas rezultātiem noskaidrojies arī tas, ka lielie investīciju projekti, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā pusmiljards eiro, nevar tiks īstenoti noteiktos termiņos un ieplānotajā apjomā. Taču tiek uzsvērts, ka 454 miljoni eiro – tie ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļi. Tādējādi pastāv risks šo naudu pazaudēt. Valsts kontrole norāda, ka izgāšanās ar investīciju projektiem ir saistīta tieši ar trūkumiem dzelzceļa sektora attīstības plānošanā un aktīvas rīcības trūkumu no ieinteresētajām pusēm, tostarp Satiksmes ministrijas un LDz puses.

"Latvijas Dzelzceļš" jau ir atteicies no lielākā investīciju projekta "Dzelzceļa tīkla elektrifikācija", kura sagatavošanā un saskaņošanā pagāja 5 gadi. Projekta izmaksas tika lēstas 440 miljonos eiro. Šis lēmums izraisīja kritiku, tā atkārtoti izskanēja arī šajā komisijas sēdē.

"Elektrifikācijas projekts ir ļoti svarīgs projekts, ja mēs skatāmies, kā turpmāk notiks kravu pārvadājumi pa tranzīta ceļiem ne tikai Latvijā, bet arī ņemot vērā konkurenci Eiropā. Un ja šādā situācijā mēs atsakāmies no šī projekta, tas nozīmēm, ka mēs atsakāmies no tranzīta biznesa kā tāda. Šobrīd man absolūti nav skaidrs, kā satiksmes ministrs var pateikt, ka tā ir "jaunā realitāte"! Manuprāt, mums ir jācīnās – tāpat kā tagad strādā lietuvieši, kuri pierāda, ka viņiem nekrīt, bet ceļas kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu un viņu ostās," paziņoja Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Savukārt Valsts kontrole atzīmē, ka esošo situāciju pasliktina pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, un turpmākos "Latvijas Dzelzceļa" nākotnes attīstības soļus noteikt tīri politiski lēmumi.

Problēmas LDz

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar 14,408 miljonu eiro peļņu iepriekšējā gadā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% no šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno Latvijas dzelzceļa kravu plūsmas daļu veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

"Latvijas Dzelzceļa" ienākumi šogad ir kritušies tik lielā mērā, ka vairs nesedz izdevumus. Šī iemesla dēļ uzņēmums prasa piešķirt no valsts budžeta 25 miljonus eiro finansiālā līdzsvara nodrošināšanai. Vēl 15,8 miljoni eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas izdevumu kompensācijai, paziņoja LDz.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis iespējas īstenot plānotos un iesāktos projektus, kurus līdzfinansē ES struktūrfondi. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To tika plānots īstenot kopā ar Daugavpils stacijas parka un piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Kā arī līdz šī gada beigām "Latvijas Dzelzceļš" būs spiests atlaist 1500 darbiniekus, kas ir aptuveni 24% no visiem darbiniekiem. Pašlaik ir atlaisti jau aptuveni tūkstotis darbinieku.

Turklāt LDz atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem. Tā, jūnija sākumā tika izsludinātas izsoles, kurās plānots pārdot 46 automobiļus. Savukārt maija vidū tika izsludināta Jelgavas ceha brigāžu atpūtas nama pārdošanas izsole.

36
Tagi:
tranzīts, Kravu pārvadājumi, Valsts kontrole, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus
Audi par 2300 eiro un GAZ par 115: "Latvijas Dzelzceļš" izpārdod mašīnas
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā
Airbaltic

Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700

17
(atjaunots 13:12 03.07.2020)
Atlaistie airBaltic darbinieki sākuši atgriezties savās darbavietās; pagaidām darba attiecības ar lidsabiedrību atjaunojuši 11 cilvēki.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 1. jūlijam atjaunojusi darba attiecības ar 11 darbiniekiem, kuri iepriekš tika atlaisti Covid-19 krīzes dēļ, raksta BB.lv.

Kompānijas pārstāve Alise Briede pastāstīja, ka pašlaik airBaltic komandā ir "vairāk nekā 1000 profesionāļu, kuru prasmes, zināšanas, uzcītīgais darbs ir bijis ļoti nozīmīgs, lai varētu pakāpeniski atsākt lidojumus ar samazinātu floti, ievērojot drošību un ieviešot virkni efektīvu veselības aizsardzības pasākumu".

Pēc viņa sacītā, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības darbības atjaunošana notiek pakāpeniski un mazākā apjomā, nekā iepriekš, arī bijušo un jauno darbinieku pieņemšana darbā notiek lēni un pakāpeniski.

Briede paskaidroja, ka primāri aktuālās vakances tiek piedāvātas kompānijas esošajiem darbiniekiem vai arī bijušajiem kolēģiem, un tikai pēc tam par vakanci tiek ziņots publiski. Līdz 1. jūlijam darba attiecības ar airBaltic atjaunojuši 11 bijušie darbinieki. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šis skaitlis kautru mēnesi pieaugs.

Martā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā un starptautiskās gaisa satiksmes apturēšanas airBaltic sāka samazināt darbinieku skaitu. Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, kopumā darbu zaudēja aptuveni 700 cilvēku. Tiesa, lidsabiedrība pauda gatavību ar laiku pieņemt atpakaļ darbā savus atlaistos darbiniekus.

Šī gada maijā valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Tas ir vairāk, nekā saņēmusi ikviena cita kompānija.

Regulāros reisus airBaltic atsāka 18. maijā. Kopš tā brīža lidsabiedrība pastāvīgi pievieno klāt jaunus galamērķus. Piemēram, šonedēļ tika atjaunoti tiešie lidojumi uz Londonu no Rīgas un Tallinas.

17
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju
"Tas izskatās, kā milzīga avantūra." Kā un kāpēc palīdzēs airBaltic
Swedbank

Latvijā Swedbank klientu nauda ar viltīgu krāpšanu palīdzību aizplūst uz Ukrainu

0
(atjaunots 12:56 04.07.2020)
Noziedznieki, kuri uzdodoties par Swedbank apzog cilvēkus, ir sasnieguši tādu pilnību, ka pat izmanto orģinālo bankas telefona numuru, lai piemānītu klientus.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Ludzas policijas iecirknī ir ierosinātas četras krimināllietas sakarā ar krāpšanās faktu, vēsta Rus.lsm.lv.

Krāpnieki zvana Swedbank klientiem un stādās priekšā kā bankas darbinieki. Klientu vārdus un uzvārdus, kā arī personas kodus viņi zina. Turklāt viņi zvana no orģinālā Swedbank numura.

Valsts policijas Latgales reģionālās pārvaldes priekšnieka vietnieks Guntars Kračus pastāstīja, ka ir bijuši tādi gadījumi, kad numurs nebija noteikts. Taču lielākoties viltojumi ir bijuši tik naturāli, ka cilvēki nav spējuši tos atšķirt no oriģināla.

Ziņapmaiņas lietotne WhatsApp
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Swedbank klientiem zvanīja, lūdza pieslēgties ar Smart-ID palīdzību. Teica, ka viņiem esot problēmas ar kontiem. Pēc kā nauda no tiem pašiem kontiem vienkārši pazuda.

Valsts policijā atgādina, ka bankas darbinieki nekad nelūgs nosaukt jūsu personas datus. Nevajag tos sniegt arī aizdomīgiem zvanītājiem.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, krāpnieki zvanījuši no zvanu centriem, kuri atrodas Ukrainā. Policija veic izmeklēšanu. Taču tā var turpināties visnotaļ ilgi, jo noziedznieki strādā ārzemēs.

Savukārt Swedbank pastāstīja, kā krāpnieki vispār spējuši iegūt klientu numurus. Tur paskaidroja, ka bankas pieslēgšanos izmanto mijiedarbībā ar citiem servisiem. Tā ir "Latvijas Gāze", mobilo sakaru operatori, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, VID. Un kaut kādi dati var "aizplūst".

Turklāt pastāv daudz dažādu vīrusu programmu, kuras iegūst klientu datus. Un arī pašu klientu neuzmanība mēdz novest pie datu noplūdēm.

0
Tagi:
krāpnieki, nauda, Swedbank
Pēc temata
Krāpšanās tīmeklī: simtiem cilvēku aizmirsuši drošību cīņā par atlaidēm
Valsts policija brīdina: apgrozījumā parādījusies viltota nauda
Neveriet vaļā aizdomīgas hipersaites! Krāpnieki maskējas par "Swedbank" banku