Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs

Latvijā atzīst, ka mērķtiecīgi iznīcina uz Krieviju orientētus uzņēmumus

181
(atjaunots 13:50 26.11.2019)
Latvija nav spējusi radīt rūpniecības vidi, kas dāvātu ilgtermiņa ienākumus valstij, ne tikai atsevišķiem aktīvu īpašniekiem, pastāstīja Henriks Danusēvičs.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Latvijā ir attīstīta IT un kokapstrādes nozare. Lielie rūpniecības uzņēmumi tika slēgti pēc valsts iestāšanās ES pēc nacionālās pazīmes – tie bija orientēti uz Krieviju. Patlaban valstij virs ūdens turēties palīdz Eiropas finansējums, paziņoja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs intervijā YouTube kanālam "Pervij kazackij".

"Kad iestājāmies ES, protams, mēs tur esam "nabaga radinieki", mūsu valsts ir trešā no beigām, sliktāka par mums ir tikai Bulgārija un Rumānija. Mēs pastāvīgi saņemam ES finansiālo atbalstu, ko, starp citu, saņem arī Ukraina, un tas palīdz Latvijai tagad labi turēties virs ūdens, - konstatēja Danusēvičs. – Slikti, ka, atjaunojot nacionālo neatkarību, tika nolemts slēgt virkni rūpniecības uzņēmumu, kas valstij deva visai lielus ienākumus, taču tie bija orientēti uz Krieviju, tas ir, dibinātāji bija Krievijas pilsoņi, un strādnieki pārsvarā bija krievi. Rūpnīcas tika slēgtas pēc nacionālās pazīmes, un mēs daudz zaudējām arī elektronisko rūpniecību, to pašu VEF un citus uzņēmumus.

Šodien Latvijas ekonomika pārsvarā turas uz IT tehnoloģijām, kas pie mums ir visai labi attīstītas, un kokapstrādes... Pārējais ir sīkas rūpniecības nozares, ar ko nepietiek normālai, stabilai valstij bez ārējā atbalsta."

Danusēvičs piebilda, ka Latvijā, protams, palikusi pārtikas rūpniecība – valstij ir lieli resursi, tīra daba, taču tās nav plaša eksporta preces. Bez tam Latvijai ir spēcīgs konkurents – Lietuva, kas lielāko daļu, piemēram, piena produktus ražo lētāk un labāk.

"Laikā, kad tika investēti Eiropas līdzekļi, valsts pie mums radīja lielu skaitu uzņēmumu, kas bija noslogoti par 30-40%, līdz ar to produkti bija daudz dārgāki. Pie tam konsolidācija pie mums notika lēnāk un nevienmērīgi – ir viens liels piena koncerns un pāris vidēji koncerni, un mums neizdevās izstrādāt tik labus produktus, kā, piemēram, Lietuvas siers "Džiugas", kas, var teikt, jau izgājis pasaules līmenī. Bet pie mums šodien nav pat cietā siera, ko es varētu piedāvāt Ukrainas tirgum. Ir mīkstie sieri, taču tie nav tik kvalitatīvi, lai tos būtu iespējams piedāvāt grupā "ekonom+". Bet "lētajā" grupā tie cieš sakāvi konkurencē ar Poliju," stāstīja Danusēvičs.

Turpinot "produktu" tēmu, Danusēvičs atbildēja uz jautājumiem par pazīstamajiem Latvijas produktiem – šprotēm un balzamu – vai paši latvieši tos ēd, vai tie ir tikai labumi eksportam.

"Latvijā zivis mīl – ne tikai šprotes. Visai populāras ir siļķes. Nezinu, kāpēc mēs šurp eksportējam tik maz siļķu, iespējams, arī tā varētu būt pieprasīta prece. Balzama nozare attīstās, rodas jaunas mūsdienīgas prečzīmes, piemēram, ar upenēm, tagad gatavo arī līdzīgu degvīnu. Vēl labs eksporta produkts, kas arī šeit tiek labi pārdots, - alus. Pārsvarā tas arī ir viss. Vēl ir čipši, ko mēs eksportējam, bija Laimas šokolāde – tagad to nopircis norvēģu koncerns," teica Danusēvičs.

Pēc viņa domām, lietuvieši labāk pastrādājuši vēl vienā nozīmīgā nozarē – tranzītā.

"Lietuvieši labāk vienojas ar kaimiņiem. Diemžēl ar Minsku tagad labāk sadarbojas Klaipēdas osta nekā Ventspils un Liepāja, kas dāvā alternatīvu ceļu baltkrievu precēm uz Eiropu vai Ķīnas precēm – uz Eiropu un Skandināviju," paskaidroja Danusēvičs.

Viņš norādīja, ka pēc neatkarības atjaunošanas Latvija nav spējusi radīt rūpniecības vidi, kas dāvātu ilgtermiņa ienākumus valstij, ne tikai atsevišķiem aktīvu īpašniekiem.

Patlaban Latvijā joprojām tiek pieņemti likumi, kuri apkalpo noteiktu grupu intereses. Partijas, nākdamas pie varas, "atpelna" sponsoru naudu, jūtama arī ekonomisko grupu un uzņēmumu ietekme likumdošanas procesā. "Pie mums nesen pieņēma likumu par taras depozīta sistēmu. Tur, protams, daudz ieguldījis skandināvu kapitāls un cits, pagaidām man nezināmas izcelsmes kapitāls, kas rada alternatīvu skandināviem. Viņi kopā "radīja" likumu par depozītu un tagad cīnīsies, kurš no viņiem te saimniekos un saņems 80 miljonus eiro, ko plānots ieguldīt šīs sistēmas attīstībā" Danusēvičs minēja piemēru.

Viņš atzīmēja, ka katrā likumā saskatāma tamlīdzīga ietekme.

Nodokļu politikas aspektā izmaiņas vairāk atbilst valsts un aparāta politiskajām interesēm, uzskata Danusēvičs.

"Mums ir ļoti liels valsts aparāts, un trešo daļu darbinieku baro budžets. Līdz ar to "budžetā" strādājošo cilvēku intereses gūst pārsvaru pār uzņēmējdarbības attīstības interesēm. Šodien nodokļu politika ir visai nelabvēlīga uzņēmējiem," norādīja Danusēvičs.

Tāpat viņš savā intervijā pieminēja valdības vēlmi politiski ierobežot biznesa sadarbību ar Austrumiem, piemēram, tagad noteiktas bankas slēdz kontus uzņēmumiem, kuru ekonomiskā darbība pārsvarā saistīta ar tirgu austrumos. Pie tam bizness nevēlas bez nepieciešamības saasināt attiecības ar Krieviju.

"Šeit nav loģikas, tikai politiskais diktāts, iespējams, citu valstu intereses – slēgt Latviju kā banku peļņas sektoru, kas atņem ienākumus citām finanšu grupām. Tā ir latviešu ierēdņu un politiķu īpatnība – viņi ļoti klausa tos, kas dod mazus vai lielus ienākumus, amatus ES vai zināmas priekšrocības," teica Danusēvičs.

181
Pēc temata
Medvedevs: Latvija neko nespēs ražot bez izejvielām no Krievijas
Agrāk eksportējām uz Krieviju: Latvijā izputējis kārtējais šprotu ražotājs
Atlikušas vien šprotes un trikotāža: Latvija nogalinājusi rūpniecību ES un NATO dēļ
Latvijas iedzīvotāji vēlas sniegt pakalpojumus, krievi un ķīnieši – ražot
Eirofondi nav izglābuši šprotes: zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas pērk Krievija
Jānis Jurkāns

Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā

42
(atjaunots 11:06 23.09.2020)
Latvijai ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu, pieprasot sankcijas, citādi Baltkrieviju gaida tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss kā Ukrainā, bet Latvijai zudīs jebkādas kravas no Baltkrievijas.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja Eiropas Savienību nekavēties ar sankciju pieņemšanu pret Baltkrieviju. Viņš uzskata, ka situācija, kurā viena no ES valstīm saņēmusi visu savienību ķīlniekos, rada sarūgtinājumu. Reuters iepriekš ziņoja, ka sankcijas pret Baltkrieviju bloķē Kipra, kas ar tādu paņēmienu cenšas panākt Briseles reakciju par Turcijas kompāniju darbu gāzes atradņu meklēšanā un izstrādē Vidusjūras austrumu daļā.

"Rinkēvičs skatās uz Briseles pusi, uzskata to par savu glābšanas riņķi un cenšas būt dievbijīgāks nekā paši briselieši," atzīmēja valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

"Rinkēvičs neizprot Latvijas ģeogrāfiju, nesaprot, cik svarīga Baltkrievija ir Latvijai, nesaprot, ko mēs zaudējam ekonomikā, paliekot bez Baltkrievijas kravām, ņemot vērā to, ka kravas no Krievijas jau esam zaudējuši. Rezultātā, iztapdami Briselei, Latvijas varasvīri upurē savu valsti, savu pilsoņu labklājību," Jānis Jurkāns konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Diplomāts atzīmēja, ka pagājis pārāk īss laiks pēc vēlēšanām, lai kļūtu skaidrs, kāda būs Baltkrievija un kāda ir baltkrievu tautas izvēle.

"Opozīcijas protesti, ko mēs redzam, ir daļa no baltkrievu tautas. Ko domā pārējie, kas nepiedalās demonstrācijās? Nedomāju, ka Lukašenko nav piekritēju. Tāpēc jāskatās, kādu lēmumu pieņems baltkrievu tauta. Ja Latvijai rūp demokrātija, pirms grūst Baltkrieviju uz politisko kanālu pusi, jādod tai iespēja nobalsot vēlreiz vai pieņemt jaunu konstitūciju – kā viņi paši nolems," uzsvēra Jurkāns.

Viņš uzskata, ka ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu.

"Nu, novāks Lukašenko, nu, ieviesīs sankcijas pret tiem ierēdņiem, un tad? Kur jūs Baltkrievijā redzat organizatorisku opozīciju? Viena dāma vizinās pa pasauli un kaut ko stāsta, bet kas būs vēlāk? Ja padzīs Lukašenko, kas notiks tālāk – Ukraina, tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss? Citu es neredzu," sprieda diplomāts.

"Latvijas ĀM izvēlējās Briseles pozu, sāka apsaukāties un pieprasīt to, kam pašas ES valstis nav gatavas, nevis novēroja un pa diplomātiskiem kanāliem palīdzēja baltkrieviem," noslēgumā piebilda Jurkāns.

Augusta beigās Baltijas valstis noteica sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Latvija, Lietuva un Igaunija apsūdz ierēdņus prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un mierīgu protestu apspiešanā. ES izskata savu sankciju sarakstu, kurā, pēc avotu sniegtās informācijas, Lukašenko nav iekļauts.

Baltkrievijas CVK informēja, ka prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis pašreizējais valsts vadītājs. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un izveidoja Koordinācijas padomi "varas nodošanai". Ģenerālprokuratūra uzskata to par nacionālo apdraudējumu un ierosinājumi krimināllietu saskaņā ar pantu par aicinājumiem sagrābt varu.

"Уйдут" Лукашенко, и что? Юрканс предостерег от украинского сценария
42
Tagi:
tranzīts, Jānis Jurkāns, Edgars Rinkēvičs, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Jurists: Latvijas sankcijas pret Lukašenko neatbilst tiesiskajām normām
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas valdība apstiprinājusi OIK samazināšanu par 23%

18
(atjaunots 08:31 23.09.2020)
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu no pašreizējiem 22,68 eiro, jeb par 23%, vēsta tvnet.lv.

OIK samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

2022. gadā OIK likmi plānots samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, 2023. gadā – līdz 13,25 eiro.

Ministrija plānosaja samazināt OIK mazliet ātrāk – līdz 16,78 eiro par MWh 2021. gadā, tas ir, par 26%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņemumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, eklektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

18
Tagi:
Latvenergo, OIK, Latvija
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK
Artis Pabriks

"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām

0
(atjaunots 18:33 23.09.2020)
Latvijas aizsardzības ministrs pēkšņi norūpējies par valsts finanšu sektora problēmu un pieprasīja pārtraukt spiedienu, ko jūt banku iebiedētie klienti.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Sarežģītais stāvoklis Latvijas finanšu sektorā, kas radies banku sistēmas "kapitālremonta" rezultātā, šķiet, satraucis ne tikai nozares speciālistus, bet arī varas pārstāvjus.

Piemēram, aizsardzības ministrs Artis Pabriks asi kritizēja banku nesamērīgās prasības.

"Ir pēdējais laiks visiem atzīt, ka prasības banku klientiem ir pārmērīgas un nesaprātīgas. Ieviestas, aizsedzoties ar drošības jautājumiem," Pabriks ar sašutumu klāstīja savā lapā Twitter.

​Tomēr sociālo tīklu lietotāji Pabrika aizbildniecisko žestu novērtēja atšķirīgi – daži atbalstīja politiķa sašutumu cits ironiski atzīmēja, ka bez nopietniem valdības lēmumiem tie ir tikai tukši vārdi.

"Starp citu, šo prasību tiešās sekas ir lielas sabiedrības daļas iedzīšana ātro kredītu lamatās un ātro kredītu nozares uzplaukums kā tāds. Jo, kad pēkšņi banka nekreditē vairs pat gludekļa iegādi – ko gan cilvēkam iesākt?" bija sašutis pazīstamais reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

​Viens no komentētājiem atgādināja, ka kredītu trūkuma dēļ reģionos nav iespējams izdzīvot.

"Tieši tā! Bankas reģionos nefinansē ne mājokļa rekonstrukcijas, ne jaunas būvniecības, tikai iegādi, vēl pie tam banka, kuru mēs visi Latvija kopīgi pēdējo izglābām! Kā reģionos dzīvot? Viens ceļš – uz Rīgu... ļoti skumji..." konstatēja Edgars Kaļva.

​"Neticu, ka jūs pats pēkšņi tā izdomājāt, izklausās pēc partijas sponsoru lūguma," politiķi par spēlēm aizdomās tur Misters Futbols.

​"Un kas ir vainīgs? MK un Saeima! Skatoties budžetu, sapratāt, ka nauda garām iet, jo LV iedzīvotāji kontus atvēra LT un EE? Regulējumu vajadzēja, bet kā parasti Latvijā notiek - pārspīlēja ar īstenošanu," ironizēja rilekta.

​"Un banku lobijs , kas ierobežo skaidru naudu, tikpat nesamērīgs un nelikumīgs," autoru atbalstīja lasītājs ar lietotājvārdu "Patiesība ir tur ārā".

​Komentētāji droši kritizēja politiķi par bezdarbību.

"Teica Artis, pamostoties rapšu laukā, kas bija viņa partijas biedru a/parts..." atgādināja Juris Lipsnis.

​"Kapteinis Acīmredzamais no miesas un asinīm," sarkastiski konstatēja cits komentētājs.

​"Es to atzinu pirms gada. Visi atzīs, un? Dzīvos ar atziņu? It kā jau tāpēc ir Saeima un valdība, lai ar atziņām kaut ko arī iesāktu," neapmierināts atzīmēja Kaspars.

​"Vai kāds vēl atceras "pelēko sarakstu" un Krišjāņa Kariņa satraukumu par LV iekļaušanu tajā?" ar izsmieklu apjautājās Arvis Villa.

​"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā ko paši sadaram, mazohistiski šaujot sev visās iespējamās vietās," uz pārmetumu attrauca aizsardzības ministrs.

​Atgādināsim, ka Latvijā pilnā sparā rit finanšu sektora "kapitālremonts" ar mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tas sākās 2018. gadā, kad komisijas Moneyval eksperti publicēja ziņojumu par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā un norādīja: ja valsts nelabosies, tā nokļūs "pelēkajā sarakstā", kas ļoti negatīvi ietekmēs tās ekonomiku.

Represiju giljotīna sāka darbu pilnā sparā, taču kontrolējošās struktūras pieprasa aizvien jaunus upurus. Ārvalstnieki jau ir aizgājuši, tāpēc bez darba palikušie finanšu uzraugi sāka bloķēt vietējo uzņēmēju un vienkāršu iedzīvotāju kontus.

0
Tagi:
Artis Pabriks, bankas, Latvija
Pēc temata
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu
Atlaižu nebūs: bankas nav gatavas atbalstīt uzņēmējus no Baltkrievijas
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu