ASV Senāta ēka

ASV Kongress plāno vērst aizsardzības budžetu pret "Ziemeļu straumi 2"

43
(atjaunots 20:42 25.11.2019)
Amerikāņu valstsvīri plāno sankcijas pret Krievijas un Vācijas gāzesvadu iekļaut valsts aizsardzības budžetā 2020.gadam.

RĪGA, 24. novembris — Sputnik. Fakts, ka "Ziemeļu straumes 2" lielākā daļa jau uzbūvēta, licis ASV Kongresa locekļiem spert ārkārtas soļus pret Krievijas un Vācijas projekta dalībniekiem, vēsta Sputnik Igaunija.

Pēdējās iespējas likt šķēršļus

Senāta Ārlietu komitejas vadītājs Džims Rišs atklāja, ka sankcijas pret gāzesvada būvdarbos iesaistītajiem uzņēmumiem politiķi iekļāvuši likuma "Par nacionālo aizsardzību 2020.gadā" projektā.

Senators pauda cerību, ka sankcijas "pārliecinās" būvuzņēmumus pārtraukt darbu pie projekta, jo amerikāņu ierobežojumi "tām dārgi maksās". Pēc viņa domām, ja sankcijas tiks iekļautas ASV aizsardzības budžetā, "Ziemeļu straumes 2" būvdarbos iesaistītās kompānijas tiks "slēgtas", un tad Krievijai nākšoties meklēt  citus apakšuzņēmējus.

Tiesa, Rišs atzina, ka Pārstāvju palātas un Senāta locekļi vēl nav vienisprātis par likumprojektu kopumā.

Kas — "par", kas — "pret", un kāpēc

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straumei". Tas vedīs pa Baltijas jūras dzīlēm un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.

Krievijas Tautsaimniecības un valsts dienesta akadēmijas Sibīrijas pārvaldes institūta Politikas un starptautisko attiecību fakultātes dekāns, politologs Sergejs Kozlovs
© Sputnik / Санжар Алиаскаров

Pret cauruļvadu iebilst Polija, Latvija, Lietuva un Ukraina, kas nevēlas zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus. "Ziemeļu straumei 2" šķēršļus liek arī ASV, jo plāno piegādāt Eiropai savu sašķidrināto dabasgāzi. 2019.gada jūlija beigās ASV Senāta Ārlietu komiteja nobalsoja par likumprojektu, kas vērš sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2". to sagatavoja republikānis Teds Krūzs un demokrāte Džīna Šahina.

Likumprojekts paredz aizliegt iebraukt ASV personām, kas iesaistītas "Krievijas cauruļvadu izbūvei jūrā no 30 metru dziļumā paredzēto kuģu pārdošanai, nomai, piešķiršanai vai piešķiršanas veicināšanai", kā arī šīm personām piederošo ASV jurisdikcijā esošo aktīvu iesaldēšanu.

Lai likumprojekts stātos spēkā, tas jāapstiprina ASV Pārstāvju palātai un Senātam, kā arī prezidentam Donaldam Trampam.

Neskatoties uz Vašingtonas nepārprotamajiem "ieteikumiem", Dānija oktobra beigās tomēr izsniedza atļauju cauruļvada izbūvei Dānijas kontinentālajā šelfā uz dienvidaustrumiem no Bornholmas Baltijas jūrā, tāpēc "Ziemeļu straumes 2" ceļā pazuda pēdējais šķērslis.

Iepriekš projektu saskaņoja Vācija, Zviedrija un Somija. Projektu atbalsta Vācija un Austrija, kam nepieciešama stabila degvielas piegāde, un Norvēģija, kuras valdībai pieder 30% kompānijas Kvaerner, celtniecības apakšuzņēmēja akciju.

Kremlis jau vairākkārt norādījis, ka "Ziemeļu straume 2" ir komerciāls, nevis politisks projekts. Tā mērķis – Eiropas enerģētiskās drošības celšāna, kura pēc valsts apvērsuma Kijevā 2014.gadā kļuva par Ukrainas politisko kaprīžu ķīlnieci.

43
Pēc temata
ASV enerģētikas ministrs ir pārliecināts: Baltijai ir jāpiemaksā par "neatkarību"
Slimīgas fantāzijas: KF vēstniecība Igaunijā sašutusi par diskusiju ap Nord Stream 2
Eksperts: jo tuvāk gāzes "straumju" starts Eiropā, jo skaļāka histērija
 Ventspils

Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli

27
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.

Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).

Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.

Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.

"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.

Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.

Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.

Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.

27
Tagi:
kravas, Ventspils
Pēc temata
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Krievijas attieksme pret tranzītu mainīsies: Ventspils osta saskata iespēju ietekmēt KF

2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām par 30%

43
(atjaunots 13:04 20.01.2021)
Latvijas ostās 2020. gadā zaudējuši gandrīz 80% ogļu kravu, kā arī 20% no naftas produktu pārkraušanas apjoma.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā pērn samazinājās par 41,9%, bet ostās tika pārkrauts par 28% kravu, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Dzelzceļš

Salīdzinājumā ar 2019. gadu dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā 2020. gadā samazinājās par 41,9% un sastādīja 24,113 miljonus tonnu.

Tostarp starptautisko pārvadājumu apjoms bija 22,047 miljoni tonnu (-44,6%), bet iekšzemes pārvadājumu apjoms palielinājās par 20,8%, līdz 2,066 miljoniem tonnu.

Tranzīta pārvadājumi sastādīja 19,028 miljonus tonnu (-47,4%), importa kravu apjoms - 2,695 miljonus tonnu (-18,9%), eksporta - 324 000 tonnu (+15,4%).

Dzelzceļa tranzītkravu pārvadājumi caur ostām pērn bija 15,31 miljons tonnu (-51,6%), sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju - 3,718 miljoni tonnu (-18,%).

2019. gadā kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 15,8%, salīdzinot ar 2018. gadu, un sastādīja 41,492 miljonus tonnu.

Ostas

Latvijas ostās 2020. gadā pārvadātais kravu apjoms salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājies par 28% un bija 44,928 miljoni tonnu.

Visvairāk pērn Latvijas ostās tika pārkrautas beramkravas - 21,205 miljoni tonnu (-39,3%), tai skaitā ogles - 3,449 miljoni tonnu (-79,6%), labība un tās produkti - 6,21 miljons tonnu (+12,8%), šķeldas - 2,061 miljoni tonnu (+0,5%%), ķīmiskās kravas - 1,833 miljoni tonnu (-21,6%).

Lejamkravas tika pārkrautas 11,687 miljonu tonnu (-19,9%) apmērā. Lielāko daļu no tiem veidoja naftas produkti - 10,968 miljoni tonnu (-20,2%).

Ģenerālkravas pērn pārkrautas 12,035 miljonu tonnu apmērā (-6,4%), tostarp konteineros pārkrautas 4,683 miljoni tonnu (-4,1%) apmērā, kokmateriāli - 3,784 miljoni tonnu (-8,1%), ro-ro kravas - 3,088 miljoni tonnu (-9,7%) apmērā.

Pēc kravas apgrozījuma pirmo vietu ieņēma Rīgas osta ar 23,68 miljoniem tonnu, kas ir par 27,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Ventspils ostas kravu apgrozījums 2020. gadā bija 12,902 miljoni tonnu, kas ir par 36,9% mazāk nekā gadu iepriekš, Liepājas ostas - 6,603 miljoni tonnu, kas ir par 10% mazāk nekā pērn.

43
Tagi:
Kravu pārvadājumi, kravas, osta, dzelzceļš
Pēc temata
Puškovs: Krievijai nav jānovirza savas kravas caur Latviju
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Krievija atņems Latvijai 70% kravu plūsmu