ASV Senāta ēka

ASV Kongress plāno vērst aizsardzības budžetu pret "Ziemeļu straumi 2"

28
(atjaunots 20:42 25.11.2019)
Amerikāņu valstsvīri plāno sankcijas pret Krievijas un Vācijas gāzesvadu iekļaut valsts aizsardzības budžetā 2020.gadam.

RĪGA, 24. novembris — Sputnik. Fakts, ka "Ziemeļu straumes 2" lielākā daļa jau uzbūvēta, licis ASV Kongresa locekļiem spert ārkārtas soļus pret Krievijas un Vācijas projekta dalībniekiem, vēsta Sputnik Igaunija.

Pēdējās iespējas likt šķēršļus

Senāta Ārlietu komitejas vadītājs Džims Rišs atklāja, ka sankcijas pret gāzesvada būvdarbos iesaistītajiem uzņēmumiem politiķi iekļāvuši likuma "Par nacionālo aizsardzību 2020.gadā" projektā.

Senators pauda cerību, ka sankcijas "pārliecinās" būvuzņēmumus pārtraukt darbu pie projekta, jo amerikāņu ierobežojumi "tām dārgi maksās". Pēc viņa domām, ja sankcijas tiks iekļautas ASV aizsardzības budžetā, "Ziemeļu straumes 2" būvdarbos iesaistītās kompānijas tiks "slēgtas", un tad Krievijai nākšoties meklēt  citus apakšuzņēmējus.

Tiesa, Rišs atzina, ka Pārstāvju palātas un Senāta locekļi vēl nav vienisprātis par likumprojektu kopumā.

Kas — "par", kas — "pret", un kāpēc

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straumei". Tas vedīs pa Baltijas jūras dzīlēm un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.

Krievijas Tautsaimniecības un valsts dienesta akadēmijas Sibīrijas pārvaldes institūta Politikas un starptautisko attiecību fakultātes dekāns, politologs Sergejs Kozlovs
© Sputnik / Санжар Алиаскаров

Pret cauruļvadu iebilst Polija, Latvija, Lietuva un Ukraina, kas nevēlas zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus. "Ziemeļu straumei 2" šķēršļus liek arī ASV, jo plāno piegādāt Eiropai savu sašķidrināto dabasgāzi. 2019.gada jūlija beigās ASV Senāta Ārlietu komiteja nobalsoja par likumprojektu, kas vērš sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2". to sagatavoja republikānis Teds Krūzs un demokrāte Džīna Šahina.

Likumprojekts paredz aizliegt iebraukt ASV personām, kas iesaistītas "Krievijas cauruļvadu izbūvei jūrā no 30 metru dziļumā paredzēto kuģu pārdošanai, nomai, piešķiršanai vai piešķiršanas veicināšanai", kā arī šīm personām piederošo ASV jurisdikcijā esošo aktīvu iesaldēšanu.

Lai likumprojekts stātos spēkā, tas jāapstiprina ASV Pārstāvju palātai un Senātam, kā arī prezidentam Donaldam Trampam.

Neskatoties uz Vašingtonas nepārprotamajiem "ieteikumiem", Dānija oktobra beigās tomēr izsniedza atļauju cauruļvada izbūvei Dānijas kontinentālajā šelfā uz dienvidaustrumiem no Bornholmas Baltijas jūrā, tāpēc "Ziemeļu straumes 2" ceļā pazuda pēdējais šķērslis.

Iepriekš projektu saskaņoja Vācija, Zviedrija un Somija. Projektu atbalsta Vācija un Austrija, kam nepieciešama stabila degvielas piegāde, un Norvēģija, kuras valdībai pieder 30% kompānijas Kvaerner, celtniecības apakšuzņēmēja akciju.

Kremlis jau vairākkārt norādījis, ka "Ziemeļu straume 2" ir komerciāls, nevis politisks projekts. Tā mērķis – Eiropas enerģētiskās drošības celšāna, kura pēc valsts apvērsuma Kijevā 2014.gadā kļuva par Ukrainas politisko kaprīžu ķīlnieci.

28
Pēc temata
ASV enerģētikas ministrs ir pārliecināts: Baltijai ir jāpiemaksā par "neatkarību"
Slimīgas fantāzijas: KF vēstniecība Igaunijā sašutusi par diskusiju ap Nord Stream 2
Eksperts: jo tuvāk gāzes "straumju" starts Eiropā, jo skaļāka histērija