Skultes osta, foto no arhīva

SDG Latvijai nav prioritāte: investoriem iesaka pašiem "karot" ar vietējiem iedzīvotājiem

36
(atjaunots 10:28 19.11.2019)
Latvijas valdība iesaka investoriem pašiem pārliecināt SDG termināļa būvdarbu pretiniekus Skultē par projekta lielo nozīmi.

RĪGA, 19. novembris — Sputnik. SDG termināļa celtniecība Skultes ostā nav valdības prioritāte, potenciālajiem investoriem jāiesaistās pārrunās ar pašvaldību, jānovērtē projekta ietekme uz apkārējo vidi un jāpārliecina vietējie iedzīvotāji, ka tas nepieciešams, pavēstīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, informēja Neatkarīgā Rīta Avīze.

Ministrs atzina, ka vizītes laikā Dienvidkorejā viņš ticies ar vairākiem Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināla projekta potenciālajiem investoriem, bet konkrētu kompāniju nosaukumus neatklāja. Vienlaikus ekonomikas ministrs pauda pārliecību, ka šis projekts ir svarīgs, tomēr tas nav valdības prioritāte.

"Ekonomikas ministrija uzskata, ka enerģijas piegādes ir jādiversificē, bet neviens investors nav prioritārs. Ja kāds vēlas būvēt, lai dodas pie pašvaldības, veic ietekmes uz vidi novērtējumu, skaidro projekta nepieciešamību iedzīvotājiem utt.," akcentēja Nemiro.

Iepriekš vēstīts, ka projekta stratēģiskais investors varētu būt Dienvidkorejas valsts kompānija "Korea Gas Corporation" (Kogas) – lielākais sašķidrinātās dabasgāzes importētājs pasaulē.

SGD termināļa būvniecības ieceri Skultē īsteno akciju savienība "Skulte LNG Terminal". Šobrīd 83% kompānijas akciju pieder Nacionālajai gāzes termināļa biedrībai, savukārt pārējie 17% pieder amerikāņu biznesmenim Pēteris Aloizam Ragaušam (viņš ir arī valdes priekšsēdētājs).

Kopējās investīcijas SDG termināļa būvdarbos Skultē lēstas 90 miljonu eiro apjomā, no kuriem 60 miljonus plānots veltīt paša termināļa būvdarbiem Rīgas līcī, 20 miljonus – gandrīz 40 km garajam gāzesvadam no Skultes līdz Inčukalna PGK. Vēl 10 miljoni ir rezerve, arī gadījumam, ja cauruļvada izbūve izmaksās dārgāk nekā sākotnēji plānots, paskaidroja "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Pēc viņa vārdiem, projektu piekritusi finansēt amerikāņu komercbanka: kompānija varēs paņemt kredītā 85% summas, ja iekārtas piegādās partneris no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valsts. Pārējos 15% būs jānodrošina piesaistītajam stratēģiskajam partnerim. Miķelsons apliecināja, ka partneris ir atrasts. Tā nosaukumu viņš neminēja, taču, pēc LSM datiem, interesi par investīcijām termināļa attīstībā paudusi Korejas kompānija Kogas.

Saskaņā ar nākošo vienošanos, stratēģiskais partneris saņems "Skulte LNG Terminal" akciju kontrolpaketi, atzina Miķelsons.

"Skulte LNG Terminal" uzskata, ka projektā varētu piedalīties valsts uzņēmums "Latvenergo" vai arī tam daļēji piederošais "Conexus", kas pēc tam varētu kļūt par gāzesvada operatoru. Miķelsons atklāja, ka interese par iespējamo sinerģiju ar "Conexus" pastāv: "Conexus" varētu pats uzbūvēt cauruļvadu, vai to paveiks "Skulte LNG Terminal", un "Conexus" šo infrastruktūru vēlāk izpirks.

Dienvidkorejas gāzes korporācija Kogas piedalās dažādos projektos gāzes un naftas sfērā, sadarbojas arī ar Krievijas uzņēmumiem. Piemēram, 2016.gadā "Gazprom" un Korejas gazes korporācija parakstīja sadarbības vienošanos, kas paredz īstenot projektus SDG ražošanas, transportēšanas un regāzifikācijas sfērā. Tiek apspriesta arī iecere būvēt gāzesvadu no Krievijas uz Dienvidkoreju caur KTDR.

2005. gadā "Sakhalin Energy Investment Company Ltd." ("Sahalin 2" operators) un Kogas parakstīja līgumu par 1,5 milj. t SDG piegādi projekta gadā. Pastāv perspektīvas palielināt piegādes no šīs rūpnīcas.

Termināļa projekts

Saskaņā ar projektu SDG terminālis Skultē atradīsies Rīgas līcī. Pats terminālis tiks izbūvēts 2,5 km attālumā no krasta, tas varēs apkalpot kravas kuģus ae SDG, bet no tā pa 40 km garu gāzesvadu regazificētā degviela tiks novirzīta uz Inčukalna pazemes glabātavu.

"Skulte LNG Terminal" pārstāvji informē, ka viens gāzes kuģis varēs piegādāt terminālim aptuveni 100 miljonus kubikmetru gāzes (apjoms pēc regazifikācijas – red.), pie tam degvielas kopējais patēriņš Latvijā sastāda 1,4 miljardus kubikmetru gadā. Tātad 14 gāzes kuģi varēs nodrošināt valsti ar gada degvielas rezervi.

No kurienes terminālī nāks gāze, izlems tirgotāji, kompānija Skulte LNG Terminal plāno uzbūvēt tikai infrastruktūru.

Termināļa būvniecības nepieciešamību projekta autori pamato ar gāzes piegādes alternatīvām no Krievijas un Latvijas enerģētisko neatkarību, kā arī konkurences parādīšanos dabasgāzes piegādātāju vidū, kas samazinās tās cenu gala patērētājiem.

Pirmās sabiedriskās apspriešanas notika 29. jūnijā, tajās vietējie iedzīvotāji izteica asu neapmierinātību saistībā ar ieceri. Viņi uztraucas, ka terminālis nodarīs nenovēršamu kaitējumu dabai, kā arī ietekmēs cilvēku ikdienu un tūrismu.

36
Pēc temata
Inčukalns teju vai nav plīsis pa šuvēm: Latvija saskārusies ar jaunu situāciju
Skultes ostas vadītājs par SDG termināļa būvniecību: sākumā ekoloģija, gāze pēc tam
Eksperts paskaidroja, kā rusofobija Baltijā palīdzēja infrastruktūras attīstībai Krievijā
Glābiet Saulkrastus no SDG! Iedzīvotāji pret termināļa būvniecību