Skultes osta, foto no arhīva

SDG Latvijai nav prioritāte: investoriem iesaka pašiem "karot" ar vietējiem iedzīvotājiem

67
(atjaunots 10:28 19.11.2019)
Latvijas valdība iesaka investoriem pašiem pārliecināt SDG termināļa būvdarbu pretiniekus Skultē par projekta lielo nozīmi.

RĪGA, 19. novembris — Sputnik. SDG termināļa celtniecība Skultes ostā nav valdības prioritāte, potenciālajiem investoriem jāiesaistās pārrunās ar pašvaldību, jānovērtē projekta ietekme uz apkārējo vidi un jāpārliecina vietējie iedzīvotāji, ka tas nepieciešams, pavēstīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, informēja Neatkarīgā Rīta Avīze.

Ministrs atzina, ka vizītes laikā Dienvidkorejā viņš ticies ar vairākiem Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināla projekta potenciālajiem investoriem, bet konkrētu kompāniju nosaukumus neatklāja. Vienlaikus ekonomikas ministrs pauda pārliecību, ka šis projekts ir svarīgs, tomēr tas nav valdības prioritāte.

"Ekonomikas ministrija uzskata, ka enerģijas piegādes ir jādiversificē, bet neviens investors nav prioritārs. Ja kāds vēlas būvēt, lai dodas pie pašvaldības, veic ietekmes uz vidi novērtējumu, skaidro projekta nepieciešamību iedzīvotājiem utt.," akcentēja Nemiro.

Iepriekš vēstīts, ka projekta stratēģiskais investors varētu būt Dienvidkorejas valsts kompānija "Korea Gas Corporation" (Kogas) – lielākais sašķidrinātās dabasgāzes importētājs pasaulē.

SGD termināļa būvniecības ieceri Skultē īsteno akciju savienība "Skulte LNG Terminal". Šobrīd 83% kompānijas akciju pieder Nacionālajai gāzes termināļa biedrībai, savukārt pārējie 17% pieder amerikāņu biznesmenim Pēteris Aloizam Ragaušam (viņš ir arī valdes priekšsēdētājs).

Kopējās investīcijas SDG termināļa būvdarbos Skultē lēstas 90 miljonu eiro apjomā, no kuriem 60 miljonus plānots veltīt paša termināļa būvdarbiem Rīgas līcī, 20 miljonus – gandrīz 40 km garajam gāzesvadam no Skultes līdz Inčukalna PGK. Vēl 10 miljoni ir rezerve, arī gadījumam, ja cauruļvada izbūve izmaksās dārgāk nekā sākotnēji plānots, paskaidroja "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Pēc viņa vārdiem, projektu piekritusi finansēt amerikāņu komercbanka: kompānija varēs paņemt kredītā 85% summas, ja iekārtas piegādās partneris no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valsts. Pārējos 15% būs jānodrošina piesaistītajam stratēģiskajam partnerim. Miķelsons apliecināja, ka partneris ir atrasts. Tā nosaukumu viņš neminēja, taču, pēc LSM datiem, interesi par investīcijām termināļa attīstībā paudusi Korejas kompānija Kogas.

Saskaņā ar nākošo vienošanos, stratēģiskais partneris saņems "Skulte LNG Terminal" akciju kontrolpaketi, atzina Miķelsons.

"Skulte LNG Terminal" uzskata, ka projektā varētu piedalīties valsts uzņēmums "Latvenergo" vai arī tam daļēji piederošais "Conexus", kas pēc tam varētu kļūt par gāzesvada operatoru. Miķelsons atklāja, ka interese par iespējamo sinerģiju ar "Conexus" pastāv: "Conexus" varētu pats uzbūvēt cauruļvadu, vai to paveiks "Skulte LNG Terminal", un "Conexus" šo infrastruktūru vēlāk izpirks.

Dienvidkorejas gāzes korporācija Kogas piedalās dažādos projektos gāzes un naftas sfērā, sadarbojas arī ar Krievijas uzņēmumiem. Piemēram, 2016.gadā "Gazprom" un Korejas gazes korporācija parakstīja sadarbības vienošanos, kas paredz īstenot projektus SDG ražošanas, transportēšanas un regāzifikācijas sfērā. Tiek apspriesta arī iecere būvēt gāzesvadu no Krievijas uz Dienvidkoreju caur KTDR.

2005. gadā "Sakhalin Energy Investment Company Ltd." ("Sahalin 2" operators) un Kogas parakstīja līgumu par 1,5 milj. t SDG piegādi projekta gadā. Pastāv perspektīvas palielināt piegādes no šīs rūpnīcas.

Termināļa projekts

Saskaņā ar projektu SDG terminālis Skultē atradīsies Rīgas līcī. Pats terminālis tiks izbūvēts 2,5 km attālumā no krasta, tas varēs apkalpot kravas kuģus ae SDG, bet no tā pa 40 km garu gāzesvadu regazificētā degviela tiks novirzīta uz Inčukalna pazemes glabātavu.

"Skulte LNG Terminal" pārstāvji informē, ka viens gāzes kuģis varēs piegādāt terminālim aptuveni 100 miljonus kubikmetru gāzes (apjoms pēc regazifikācijas – red.), pie tam degvielas kopējais patēriņš Latvijā sastāda 1,4 miljardus kubikmetru gadā. Tātad 14 gāzes kuģi varēs nodrošināt valsti ar gada degvielas rezervi.

No kurienes terminālī nāks gāze, izlems tirgotāji, kompānija Skulte LNG Terminal plāno uzbūvēt tikai infrastruktūru.

Termināļa būvniecības nepieciešamību projekta autori pamato ar gāzes piegādes alternatīvām no Krievijas un Latvijas enerģētisko neatkarību, kā arī konkurences parādīšanos dabasgāzes piegādātāju vidū, kas samazinās tās cenu gala patērētājiem.

Pirmās sabiedriskās apspriešanas notika 29. jūnijā, tajās vietējie iedzīvotāji izteica asu neapmierinātību saistībā ar ieceri. Viņi uztraucas, ka terminālis nodarīs nenovēršamu kaitējumu dabai, kā arī ietekmēs cilvēku ikdienu un tūrismu.

67
Pēc temata
Inčukalns teju vai nav plīsis pa šuvēm: Latvija saskārusies ar jaunu situāciju
Skultes ostas vadītājs par SDG termināļa būvniecību: sākumā ekoloģija, gāze pēc tam
Eksperts paskaidroja, kā rusofobija Baltijā palīdzēja infrastruktūras attīstībai Krievijā
Glābiet Saulkrastus no SDG! Iedzīvotāji pret termināļa būvniecību
 Ventspils

Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli

24
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.

Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).

Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.

Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.

"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.

Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.

Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.

Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.

24
Tagi:
kravas, Ventspils
Pēc temata
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Krievijas attieksme pret tranzītu mainīsies: Ventspils osta saskata iespēju ietekmēt KF

2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām par 30%

43
(atjaunots 13:04 20.01.2021)
Latvijas ostās 2020. gadā zaudējuši gandrīz 80% ogļu kravu, kā arī 20% no naftas produktu pārkraušanas apjoma.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā pērn samazinājās par 41,9%, bet ostās tika pārkrauts par 28% kravu, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Dzelzceļš

Salīdzinājumā ar 2019. gadu dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā 2020. gadā samazinājās par 41,9% un sastādīja 24,113 miljonus tonnu.

Tostarp starptautisko pārvadājumu apjoms bija 22,047 miljoni tonnu (-44,6%), bet iekšzemes pārvadājumu apjoms palielinājās par 20,8%, līdz 2,066 miljoniem tonnu.

Tranzīta pārvadājumi sastādīja 19,028 miljonus tonnu (-47,4%), importa kravu apjoms - 2,695 miljonus tonnu (-18,9%), eksporta - 324 000 tonnu (+15,4%).

Dzelzceļa tranzītkravu pārvadājumi caur ostām pērn bija 15,31 miljons tonnu (-51,6%), sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju - 3,718 miljoni tonnu (-18,%).

2019. gadā kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 15,8%, salīdzinot ar 2018. gadu, un sastādīja 41,492 miljonus tonnu.

Ostas

Latvijas ostās 2020. gadā pārvadātais kravu apjoms salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājies par 28% un bija 44,928 miljoni tonnu.

Visvairāk pērn Latvijas ostās tika pārkrautas beramkravas - 21,205 miljoni tonnu (-39,3%), tai skaitā ogles - 3,449 miljoni tonnu (-79,6%), labība un tās produkti - 6,21 miljons tonnu (+12,8%), šķeldas - 2,061 miljoni tonnu (+0,5%%), ķīmiskās kravas - 1,833 miljoni tonnu (-21,6%).

Lejamkravas tika pārkrautas 11,687 miljonu tonnu (-19,9%) apmērā. Lielāko daļu no tiem veidoja naftas produkti - 10,968 miljoni tonnu (-20,2%).

Ģenerālkravas pērn pārkrautas 12,035 miljonu tonnu apmērā (-6,4%), tostarp konteineros pārkrautas 4,683 miljoni tonnu (-4,1%) apmērā, kokmateriāli - 3,784 miljoni tonnu (-8,1%), ro-ro kravas - 3,088 miljoni tonnu (-9,7%) apmērā.

Pēc kravas apgrozījuma pirmo vietu ieņēma Rīgas osta ar 23,68 miljoniem tonnu, kas ir par 27,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Ventspils ostas kravu apgrozījums 2020. gadā bija 12,902 miljoni tonnu, kas ir par 36,9% mazāk nekā gadu iepriekš, Liepājas ostas - 6,603 miljoni tonnu, kas ir par 10% mazāk nekā pērn.

43
Tagi:
Kravu pārvadājumi, kravas, osta, dzelzceļš
Pēc temata
Puškovs: Krievijai nav jānovirza savas kravas caur Latviju
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Krievija atņems Latvijai 70% kravu plūsmu