Bankomāts

Nāvinieku parāde: drīz slēgsies vairāk nekā puse banku

158
(atjaunots 11:19 23.02.2020)
Vairāk nekā puse banku pasaulē nepārdzīvos nākamo krīzi – pie tāda secinājuma nonākuši starptautiskās konsaltinga kompānijas McKinsey eksperti.

Ekonomiskā krituma, peļņas un kapitāla trūkuma, kredītu pieprasījuma krišanās apstākļos bankroti ir neizbēgami. Par to, kā pasaules finanšu sistēma nokļuvusi bezdibeņa malā, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Uzvarētāji un nāvei lemtie

Desmit gadus pēc globālās krīzes pasaules banku industrija ir saskārusies ar kārtējo ciklisko kritumu. To apliecina kredītu pieprasījuma samazināšanās: 2018.gadā aizņēmumu apjoms pieaudzis tikai par četriem procentiem – tas ir zemākais rādītājs piecu gadu laikā. Jāpiebilst, ka investoru uzticība bankām vājinās, ņemot vērā operāciju paplašināšanos ar riskantiem aktīviem.

Pasaules ekonomikas bremzēšanās fonā īstu pārbaudījumu bankām sagādājušas rekordzemās procentu likmes, norāda starptautiskā konsaltinga kompānija McKinsey savā pārskatā "Pēdējā pietura? Laiks drosmīgiem soļiem."

Eksperti paskaidroja, ka bankām izdevīga ir likmju celšanās, jo ļauj izsniegt dārgākus kredītus. Zemas likmes vienmēr mazina peļņu.

Visvairāk cieš kredītu organizācijas Eiropā, kas nokļuvušas negatīvo likmju slazdā. "Zem nulles" ir arī Japāna un Šveice. Apdraudētas ir ASV – nesen Donalds Tramps ieteica Federālajai rezervju sistēmai sekot Eiropas piemēram.

Eiropas Centrālās bankas eksperiments ar negatīvām procentu likmēm ilgst jau vairāk nekā piecus gadus. Mērķis – stimulēt ekonomisko izaugsmi un nepieļaut deflāciju, taču pagaidām tamlīdzīga monetārā politika labumu nedod – ekonomikas izaugsme nepaātrinās.

Deutsche Bank vērtē, ka kredītu organizācijas eirozonā negatīvo likmju dēļ zaudē astoņus miljardus dolāru gadā. "Faktiski bankas zona par brīvu naudas līdzekļu glabāšanu CB depozītos," konstatēja McKinsey.

Krievijas fondu tirgus "Freedom Finance" Operāciju pārvaldes analītiķis Aleksandrs Osins norādīja, ka Eiropas un ASV regulatori noveduši finanšu tirgu pie krituma, ņemot vērā nespēju gūt pietiekamus ienākumus no kredītu operācijām. Rezultātā izveidojušies visi priekšnoteikumi, lai sabruktu banku sektora akcijas un bankas zaudētu kapitālu. Lielās bankas palaidušas garām iespēju izdzīvot, jo nav veltījušas pietiekamu uzmanību mūsdienu finanšu tehnoloģijām. McKinsey vērtēja, ka banku sfēras giganti tērē mazāk nekā trešo daļu budžeta tehnoloģisko platformu attīstībai, inovāciju un digitālo pakalpojumu ieviešanai. Perspektīviem finansiālo tehnoloģiju jaunuzņēmumiem rādītājs sasniedz 70%.

Jauno ciklisko krīzi bez īpašām problēmām pārvarēs tikai 45% pasaules banku, uzskata McKinsey. Katrai piektajai bankai vajadzīga biznesa modeļa maiņa un radikāla izdevumu samazināšana. Citādi gaidāms krahs.

Visbeidzot, atlikušie 35% ir problemātiskās organizācijas, kas strādā nelabvēlīgos tirgos. Tādiem spēlētājiem vienīgās izredzes izdzīvot nesīs saplūšana ar tādām pašām bankām vai pārdošana spēcīgākiem konkurentiem.

"Pašreizējā situācijā ir divi ceļi. Pirmais – konsolidēties un pieaugt. Taču tas nav tik vienkārši – ir grūti vienoties. Tāpat jāņem vērā akcionāru vēlmes no saplūšanas un pievienošanas viedokļa. Otrais – atrast savu nišu, kurā iespējams dzīvot mierīgi," uzskata VestaBank valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Fjodorovs.

Krievija – klusā osta

Globālās tendences nepaies garām arī Krievijas banku sektoram, taču krīzes trieciens būtiski mīkstināsies, pateicoties finanšu tirgus attīrīšanai no vājajiem spēlētājiem – to Krievijas Banka sākusi 2013.gadā. Fitch novērtēja, ka KB šiem nolūkiem iztērējusi vairāk nekā 70 miljardus dolāru, taču kredītorganizāciju skaits valstī samazinājies vairāk nekā divas reizes. Pērn KB prezidente Elvīra Nabiuļina atzīmēja, ka lielākā tiesa darba Krievijas banku sistēmas atveseļošanas jomā ir paveikta, un situācija, kurā "normālas, veselīgas bankas konkurēja par klientiem ar "putekļu sūcējiem" (bankām, kas piesaistīja ieguldītājus ar augstām likmēm, lai īstenotu savus riskantos biznesa modeļus) un citām atklāti krāpnieciskām organizācijām", ir palikusi pagātnē.

Eksperti akcentē: tendence ir pozitīva. Nelielās finanšu organizācijas pazūd, lielās – pievieno vidējās un mazās.

"Banku sektora palielināšanās, vairāk nekā 50% institūtu pārgājuši valsts ziņā, daļa no tiem – pie starptautiskajiem banku tīkliem, nav slikta gan no ekonomikas viedokļa kopumā, gan no finansiālās stabilitātes viedokļa šajā tirgū, gan arī garantiju nodrošināšanai ieguldītājiem," paskaidroja Eiropas juridiskā dienesta komerciālās nodaļas vadītājs Aleksandrs Kuļikovs.

Svarīgs faktors ir Krievijas banku tehnoloģiskā attīstība. Tā pati McKinsey vērtē: Krievija iekļāvusies TOP-5 starp valstīm ar labāko valsts sektora digitalizācijas rādītāja pieauguma tempu, tostarp – arī finanšu jomā.

"Biznesa procesu digitalizācija, tehnoloģisko platformu attīstība var palīdzēt bankām pārciest šo periodu ar mazākiem zaudējumiem. Efektīvs darbs ar dariem, mākslīgā intelekta tehnoloģiju, prediktīvās analītikas izmantošana ļauj bankām būt divus vai trīs soļus priekšā un reaģēt uz pārmaiņām tirgū," konstatēja First Line Software attīstības direktors Vladimirs Ļitošenko.

158
Pēc temata
Dana Reizniece-Ozola: krīze Itālijā var izrādīties pārāk smaga Eiropai
Džordžs Soross: šī Eiropas Savienība ir salūzusi, es radīšu jaunu
Sorosa partneris: esam sagatavojuši jaunu, trīskārt spēcīgāku vispasaules krīzi
"Mēs tuvojamies bezdibenim": ASV Kongresā nosaukts valsts defolta termiņš

Ekonomists pastāstīja par rekordlielu cenu starpību Lietuvā un Polijā

43
(atjaunots 08:08 06.07.2020)
Ekonomists uzskata, ka zemās cenas Polijā saistītas ar spēcīgu konkurenci iekšējā tirgū un vājo valūtas kursu.

RĪGA, 6. jūlijs – Sputnik. Preču un pakalpojumu patēriņa cenas Polijā vidēji ir par piekto daļu zemākas nekā Lietuvā, un cenu līmeņa starpība jau sasniegusi 20%, savā lapā Facebook konstatēja Luminor ekonomists Žigimants Maurics.

"Polija atgādina Eiropas Ķīnu, kurp saplūst ne tikai lietuvieši, bet arī citu kaimiņvalstu iedzīvotāji, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus. Polijas zemās cenas nosaka augstā konkurence iekšzemes tirgū un (pārlieku) vājais Polijas zlota kurss, kas šīs krīzes laikā novājējis vēl par pieciem procentiem. Tātad cenu līmeņa starpība starp Lietuvu un Poliju, rēķinot eiro, sasniegusi rekordlielos 20 procentus," ekonomista teikto citēja Sputnik Lietuva.

Maurics piebilsa, ka pat gadījumā, ja Lietuvas iedzīvotāji nebrauc pēc Polijas precēm, kaimiņvalsts produkcija tik un tā nokļūst Lietuvas tirgū. Lietuvas ārējās tirdzniecības deficīts ar Poliju 2019. gadā sasniedza rekordu – 1,7 miljardus eiro un bija trīsreiz lielāks nekā ar Ķīnu.

Vienlaikus ekonomists ir pārliecināts, ka zemāka PVN likme pārtikas produktiem Viļņai nepalīdzēs, jo pārtikas preces veido vien ceturto daļu kopējo izdevumu. Pēc viņa domām, Lietuvas vienīgā cerība ir spēcīgāks zlota apmaiņas kurss.

Viens no faktoriem, kas varētu to pastiprināt, ir pasaules ekonomikas stabilizācija, jo Polijas zlota apmaiņas kurss krītas ekonomiskās krīzes laikā un nostiprinās izaugsmes periodā.

Tāpat Maurics uzsvēra politiskās situācijas ietekmi uz Polijas kursu, konkrēti – pašreizējās prezidenta vēlēšanas.

"Tāpēc atliek cerēt, ka Polijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 12. jūlijā uzvarēs kandidāts, kurš sola lielāku stabilitāti attiecībās ar ES, un ekonomiskā situācija pasaulē stabilizēsies, jo citādi mēs nevarēsim izvairīties no vēl viena starptautiskās un pārrobežu tirdzniecības rekorda šogad," viņš uzrakstīja.

Lietuvas iedzīvotāji nereti brauc uz kaimiņvalstīm pēc pirkumiem, jo tur cenas ir zemākas, nekā Lietuvā. Cita starpā viņi iegādājas pārtikas preces un alkoholu.

Iepriekš Sputnik Lietuva korespondents aprunājās ar Viļņas iedzīvotājiem, kuri brauc iepirkties uz Poliju. Cilvēki konstatēja, ka šie braucieni ļauj ietaupīt vairākus simtus eiro.

43
Tagi:
ekonomika, Polija, Lietuva
Pēc temata
Uzzināt savu cenu: eksperti aprēķināja dzīves izmaksas Latvijā
Pametam ballīti: kas sagaida Latvijas pierobežas tirdzniecību
Covid-19 ietekmējis augļu un dārzeņu tirdzniecību: kāpēc cenas mainās katru dienu
Aprīlī Latvijā augušas produktu cenas – dažas pat vairāk nekā uz pusi
VUGD

Latvijas IeM lūdz 10 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei ugunsdzēsējiem

19
(atjaunots 22:05 06.07.2020)
Saskaņā ar IeM ziņojumu, nākotnē, ja VUGD vajadzībām savlaicīgi netiks piešķirta nauda, atsevišķus ugunsdzēsības depo var slēgt.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) ir nepieciešami 10 miljoni eiro autoparka atjaunošanai, savādāk nākotnē nāksies slēgt dažus depo, raksta Bb.lv ar atsauci uz Iekšlietu ministrijas ziņojumu, kas tika iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sēdē.

IeM piedāvā piešķirt papildu budžeta līdzekļus VUGD transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādei 2021. gadā, un tālāk ik gadu izskatīt jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu budžeta likumprojektu ietvaros.

Ziņojumā IeM norāda, ka VUGD ir nepietiekams transportlīdzekļu nodrošinājums savu funkciju izpildei, liela daļa speciālo automobiļu ir ražoti vairāk nekā pirms 20 gadiem vai ir saņemti 90. gados kā tehniskā palīdzība no Zviedrijas un Vācija.

"Ja tālākā perspektīvā joprojām pastāvēs situācija, ka transportlīdzekli netiks savlaicīgi iegādāti, VUGD būs spiests aizvērt vairākus ugunsdzēsības depo un tas nozīmē, ka faktiskais reaģēšanas laiks uz notikumiem palielināsies četras līdz piecas reizes," tiek uzsvērts ziņojumā.

Katru gadu 10 miljoni eiro VUGD tehnikas iegādei ir nepieciešami tikai, lai saglabātu esošo stāvokli bez attīstības perspektīvām nākotnē, atzīmē IeM.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas VUGD aprēķināja, cik daudz naudas tam ir nepieciešams jaunu ugunsdzēsības mašīnu iegādei.

Saskaņā ar 2019. gada datiem, VUGD autoparkā bija tikai 111 mašīnas, kuras tiek ekspluatētas mazāk nekā 10 gadus. 246 ugunsdzēsības mašīnām beidzies ekspluatācijas termiņš. 107 VUGD automašīnas tika ražotas uz ZIL-130 un ZIL-131 šasiju bāzes. Šajās automašīnās to gabarītu dēļ nav iespējams pārvadāt mūsdienu glābšanas dienesta instrumentus.

Nevar teikt, ka autoparku nav centušies atjaunot. Tostarp laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam tika nopirktas 84 speciālās tehnikas vienības 37 miljonu eiro vērtībā. Taču tā rezultātā ugunsdzēsējiem neparādījās vairāk automobiļu, jo līdz ar jauno iegādi, vecās mašīnas tika norakstītas.

Tagad VUGD uzskata par nepieciešamu iegādāties 421 transportlīdzekli laika periodā līdz 2028. gadam. Un tam visam būšot nepieciešami 86 miljoni eiro.

Turklāt VUGD atzīmē, ka arī ugunsdzēsības depo ir novecojuši: 82 no 92 esošajām ēkām ir sliktā tehniskā stāvoklī.

19
Tagi:
IeM, ugunsdzēsēji
Pēc temata
Iekšējās drošības birojs interesējas par Valsts policijas jaunā formastērpa iepirkumu
IeM vadītājs LFF prezidenta vēlēšanām nodrošinājis futbola zvaigžņu atbalstu
Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu
Fonda Vēsturiskā atmiņa vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs

Vēsturnieks atbildēja uz Latvijas vēstnieka spriedumiem par 1939.-1940. gadu notikumiem

0
(atjaunots 16:20 08.07.2020)
Vēsturnieks Aleksandrs Djukovs paskaidroja, kāpēc Latvijas vēstnieka Krievijā Māra Riekstiņa viedoklis jautājumā par Baltijas valstu pievienošanu Padomju Savienībai ir nepamatots.

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš norādīja, ka fonda "Vēsturiskā atmiņa" vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs savā rakstā "diezgan gari, pieminot kaut kādus 30. un 40. gadu Politbiroja lēmumus, ar kaut kādiem netiešiem slēdzieniem mēģinājis pierādīt, ka līdz pat 1940. gada maijam Padomju Savienībai nebija nekādu Baltijas valstu inkorporācijas plānu". Pie tam Riekstiņš atzīmēja, ka vēsturnieka vārdi neatbilstot tam, kas rakstīts Krievijas prezidenta Vladimira Putina materiālā.

Sarunā ar Sputnik Latvija Djukovs atgādināja, ka viņa publikācijas pamatā ir arhīva dokumenti, kas pirmo reizi ieraudzījuši dienas gaismu.

"Tie ir nesen atslepenotie dokumenti no Krievijas prezidenta arhīva. Tie rāda, ka lēmums par Baltijas galīgo inkorporāciju PSRS sastāvā tika pieņemts Kremlī nevis 1939. gada septembrī, maijā vai jūnija sākumā, bet gan 1940. gada jūnija beigās un jūlija sākumā," pastāstīja Djukovs.

Vēsturnieks apstiprināja, ka viņa slēdziens nesakrīt pilnībā ar tēzi Krievijas prezidenta Vladimira Putina rakstā, kurā teikts, ka lēmums par inkorporāciju pieņemts 1939. gada rudenī.

"Lieta tāda, ka dokumenti, ar kuriem strādāju es, tika iekļauti zinātniskajā apgrozījumā pēc tam, kad Putina raksts bija sagatavots. Tajā vienkārši nebija iespējams ņemt vērā jaunos atradumus arhīvos. Esmu pārliecināts: ja raksts būtu iznācis vēlāk, mēs ieraudzītu citādus formulējumus, pamatotus ar jaunajām arhīvu liecībām. Tāpēc Latvijas vēstnieka mēģinājumi izlikties, ka mans viedoklis balstās uz netiešiem slēdzieniem, ir nepamatoti," uzsvēra Djukovs.

Viņš atgādināja, ka Krievijas vēsturnieki jau ilgus gadus iekļauj zinātniskajā apgrozījumā jaunas arhīvu liecības par Krievijas un Baltijas attiecībām, paplašinot avotu bāzi.

"Esam spiesti strādāt ne tikai par sevi, bet arī Latvijas kolēģu vietā. Piemēram, pērn publicējām dokumentus no Latvijas vēstniecības arhīva par 1939.-40. gadu. Lai arī tie glabājas Latvijā, vietējie vēsturnieki ar tiem nav strādājuši. Gribētos, lai Latvijas vēstnieks Krievijā tam pievērstu uzmanību," konstatēja Djukovs.

Latvija līdz ar Lietuvu un Igauniju apgalvo, ka PSRS to bija okupējusi līdz 1991. gadam. Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka par "padomju okupāciju" Baltijas valstīs 1940. gadā nevar būt ne runas, Baltijas pievienošana PSRS tiek uzskatīta par tālaika starptautisko tiesību normām atbilstošu. Turklāt laikā, kad republikas bija PSRS sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu), tajās darbojās nacionālās varas iestādes.

0
Tagi:
fonds "Vēsturiskā atmiņa", Māris Riekstiņš, Latvija
Pēc temata
Baltijas valstis Otrā pasaules kara priekšvakarā: arhīvi stāsta neglītu patiesību
Kolektīva pašiedvesma: kāpēc Latvija atkal cilā "okupācijas" kompensāciju tēmu
Krievijas kultūras ministrs devis vēstures mācību Viļņas mēram
Neapgūtā vēstures mācība: kāpēc nevēlēšanās nožēlot grēkus nāk par ļaunu