Bankomāts

Nāvinieku parāde: drīz slēgsies vairāk nekā puse banku

160
(atjaunots 11:19 23.02.2020)
Vairāk nekā puse banku pasaulē nepārdzīvos nākamo krīzi – pie tāda secinājuma nonākuši starptautiskās konsaltinga kompānijas McKinsey eksperti.

Ekonomiskā krituma, peļņas un kapitāla trūkuma, kredītu pieprasījuma krišanās apstākļos bankroti ir neizbēgami. Par to, kā pasaules finanšu sistēma nokļuvusi bezdibeņa malā, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Uzvarētāji un nāvei lemtie

Desmit gadus pēc globālās krīzes pasaules banku industrija ir saskārusies ar kārtējo ciklisko kritumu. To apliecina kredītu pieprasījuma samazināšanās: 2018.gadā aizņēmumu apjoms pieaudzis tikai par četriem procentiem – tas ir zemākais rādītājs piecu gadu laikā. Jāpiebilst, ka investoru uzticība bankām vājinās, ņemot vērā operāciju paplašināšanos ar riskantiem aktīviem.

Pasaules ekonomikas bremzēšanās fonā īstu pārbaudījumu bankām sagādājušas rekordzemās procentu likmes, norāda starptautiskā konsaltinga kompānija McKinsey savā pārskatā "Pēdējā pietura? Laiks drosmīgiem soļiem."

Eksperti paskaidroja, ka bankām izdevīga ir likmju celšanās, jo ļauj izsniegt dārgākus kredītus. Zemas likmes vienmēr mazina peļņu.

Visvairāk cieš kredītu organizācijas Eiropā, kas nokļuvušas negatīvo likmju slazdā. "Zem nulles" ir arī Japāna un Šveice. Apdraudētas ir ASV – nesen Donalds Tramps ieteica Federālajai rezervju sistēmai sekot Eiropas piemēram.

Eiropas Centrālās bankas eksperiments ar negatīvām procentu likmēm ilgst jau vairāk nekā piecus gadus. Mērķis – stimulēt ekonomisko izaugsmi un nepieļaut deflāciju, taču pagaidām tamlīdzīga monetārā politika labumu nedod – ekonomikas izaugsme nepaātrinās.

Deutsche Bank vērtē, ka kredītu organizācijas eirozonā negatīvo likmju dēļ zaudē astoņus miljardus dolāru gadā. "Faktiski bankas zona par brīvu naudas līdzekļu glabāšanu CB depozītos," konstatēja McKinsey.

Krievijas fondu tirgus "Freedom Finance" Operāciju pārvaldes analītiķis Aleksandrs Osins norādīja, ka Eiropas un ASV regulatori noveduši finanšu tirgu pie krituma, ņemot vērā nespēju gūt pietiekamus ienākumus no kredītu operācijām. Rezultātā izveidojušies visi priekšnoteikumi, lai sabruktu banku sektora akcijas un bankas zaudētu kapitālu. Lielās bankas palaidušas garām iespēju izdzīvot, jo nav veltījušas pietiekamu uzmanību mūsdienu finanšu tehnoloģijām. McKinsey vērtēja, ka banku sfēras giganti tērē mazāk nekā trešo daļu budžeta tehnoloģisko platformu attīstībai, inovāciju un digitālo pakalpojumu ieviešanai. Perspektīviem finansiālo tehnoloģiju jaunuzņēmumiem rādītājs sasniedz 70%.

Jauno ciklisko krīzi bez īpašām problēmām pārvarēs tikai 45% pasaules banku, uzskata McKinsey. Katrai piektajai bankai vajadzīga biznesa modeļa maiņa un radikāla izdevumu samazināšana. Citādi gaidāms krahs.

Visbeidzot, atlikušie 35% ir problemātiskās organizācijas, kas strādā nelabvēlīgos tirgos. Tādiem spēlētājiem vienīgās izredzes izdzīvot nesīs saplūšana ar tādām pašām bankām vai pārdošana spēcīgākiem konkurentiem.

"Pašreizējā situācijā ir divi ceļi. Pirmais – konsolidēties un pieaugt. Taču tas nav tik vienkārši – ir grūti vienoties. Tāpat jāņem vērā akcionāru vēlmes no saplūšanas un pievienošanas viedokļa. Otrais – atrast savu nišu, kurā iespējams dzīvot mierīgi," uzskata VestaBank valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Fjodorovs.

Krievija – klusā osta

Globālās tendences nepaies garām arī Krievijas banku sektoram, taču krīzes trieciens būtiski mīkstināsies, pateicoties finanšu tirgus attīrīšanai no vājajiem spēlētājiem – to Krievijas Banka sākusi 2013.gadā. Fitch novērtēja, ka KB šiem nolūkiem iztērējusi vairāk nekā 70 miljardus dolāru, taču kredītorganizāciju skaits valstī samazinājies vairāk nekā divas reizes. Pērn KB prezidente Elvīra Nabiuļina atzīmēja, ka lielākā tiesa darba Krievijas banku sistēmas atveseļošanas jomā ir paveikta, un situācija, kurā "normālas, veselīgas bankas konkurēja par klientiem ar "putekļu sūcējiem" (bankām, kas piesaistīja ieguldītājus ar augstām likmēm, lai īstenotu savus riskantos biznesa modeļus) un citām atklāti krāpnieciskām organizācijām", ir palikusi pagātnē.

Eksperti akcentē: tendence ir pozitīva. Nelielās finanšu organizācijas pazūd, lielās – pievieno vidējās un mazās.

"Banku sektora palielināšanās, vairāk nekā 50% institūtu pārgājuši valsts ziņā, daļa no tiem – pie starptautiskajiem banku tīkliem, nav slikta gan no ekonomikas viedokļa kopumā, gan no finansiālās stabilitātes viedokļa šajā tirgū, gan arī garantiju nodrošināšanai ieguldītājiem," paskaidroja Eiropas juridiskā dienesta komerciālās nodaļas vadītājs Aleksandrs Kuļikovs.

Svarīgs faktors ir Krievijas banku tehnoloģiskā attīstība. Tā pati McKinsey vērtē: Krievija iekļāvusies TOP-5 starp valstīm ar labāko valsts sektora digitalizācijas rādītāja pieauguma tempu, tostarp – arī finanšu jomā.

"Biznesa procesu digitalizācija, tehnoloģisko platformu attīstība var palīdzēt bankām pārciest šo periodu ar mazākiem zaudējumiem. Efektīvs darbs ar dariem, mākslīgā intelekta tehnoloģiju, prediktīvās analītikas izmantošana ļauj bankām būt divus vai trīs soļus priekšā un reaģēt uz pārmaiņām tirgū," konstatēja First Line Software attīstības direktors Vladimirs Ļitošenko.

160
Pēc temata
Dana Reizniece-Ozola: krīze Itālijā var izrādīties pārāk smaga Eiropai
Džordžs Soross: šī Eiropas Savienība ir salūzusi, es radīšu jaunu
Sorosa partneris: esam sagatavojuši jaunu, trīskārt spēcīgāku vispasaules krīzi
"Mēs tuvojamies bezdibenim": ASV Kongresā nosaukts valsts defolta termiņš
Kāpostu ražas savākšana. Foto no arhīva

ES pieņēma jaunus agrārās reformas nosacījumus: Latvijas fermas kļūs ekoloģiskākas

0
(atjaunots 15:24 22.10.2020)
Saskaņā ar panāktajām vienošanām fermeriem turpmāk būs pienākums pieturēties pie augstākiem ekoloģiskajiem standartiem saimniecībā.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Trešdien, 21. oktobrī, ES dalībvalstu ministri atbalstīja kompromisa piedāvājumu, ko izvirzīja Vācija, par vērienīgas agrārās reformas veikšanu. Sēde notika Luksemburgā, raksta Bb.lv.

Tiek ziņots, ka saskaņā ar panāktajām vienošanām fermeriem turpmāk būs pienākums pieturēties pie augstākiem ekoloģiskajiem standartiem saimniecībā. Turklāt mazie lauksaimniecības ražotāji tiks pakļauti vienkāršotai kontrolei, "kura ļaus samazināt administratīvo slodzi un tai pašā laikā nodrošinās viņu ieguldījumu ekoloģisko un klimatisko mērķu sasniegšanā".

Visbeidzot, katrai ES valstij būs jāsasaista vismaz 20% tieši lauksaimniecības izmaksu ar fermeru dalību ekoloģiskajās programmās. Lai šie līdzekļi netiktu pazaudēti – gadījumā, ja iesaiste šādās programmās būs nepietiekama, – ir paredzēta divu gadu "apmācību fāze". Tās gaitā norādītie līdzekļi var tikt piesaistīti, ievērojot citus kritērijus.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka, neraugoties uz ES lauksaimniecības dotāciju pieaugumu, fermeri sūrojas, ka beigās saimniecības var saņemt pat mazāk, nekā iepriekš sistēmas trūkumu dēļ.

Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienības brīža starpība tiešajos maksājumos starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm turpina būt viens no sāpīgākajiem jautājumiem. Sākumā jaunajām valstīm maksāja tikai 55% no vidējā ES līmeņa un solīja pakāpeniski palielināt šo apjomu. Taču arī šodien, pēc 16 gadiem kopš iestāšanās ES, Latvijas zemnieki joprojām saņem krietni mazāku atbalstu, nekā veco Eiropas valstu zemnieki, un, patiesībā, saņem vismazāk ES vidū.

0
Tagi:
ES, Latvija, lauksaimniecība
Pēc temata
Saeimas komisija neatbalstīja PVN samazināšanu pienam, maizei un gaļai
Iedzīvotājus aicina pasargāt dārzeņus un augļus no sadārdzinājuma
Latvieši nevēlas līst ārā no vagoniņiem Anglijā pat par 600 eiro: uz laukiem Latvijā neiet
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Meitene ar klēpjdatoru, foto no arhīva

Mikrouzņēmumu režīma reorganizācija atstās bez darba desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju

3
(atjaunots 12:10 22.10.2020)
Finanšu ministrijas projekts paredz, ka 32 tagadējie mikrouzņēmumu darbinieki pārstās strādāt vai kļūs par pašnodarbinātajiem; taču ir vēl arī desmitiem tūkstošu autortiesību honorāru saņēmēju un pašnodarbināto, kuriem nodokļu slogs kļūs nepanesams.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Ja mikrouzņēmumu nodokļu (MUN) režīma reorganizācija tiks īstenota pēc Finanšu ministrijas plāna, šajā režīmā turpinās strādāt tikai 16 tūkstoši, jeb 21%, no tagad tajā reģistrētajiem 80 tūkstošiem darbinieku. Ko darīs pārējie 64 tūkstoši? Finanšu ministrija domā, ka vismaz puse no viņiem, 31 tūkstoši kļūs par algotiem darbiniekiem. Taču arī tiem 16 tūkstošiem, kuri spēs turpināt darbu mikrouzņēmumu režīmā, neklāsies saldi: viņiem nodokļu slogs pieaugs par 67%-100%, atkarībā no apgrozījuma apmēra, raksta Neatkarīgā.

Miljonus budžetā

MUN tika ieviests Latvijā pirms desmit gadiem, lai palīdzētu mazajam biznesam uzsākt uzņēmējdarbību un pamudinātu tos, kas strādā pelēkajā zonā, legalizēt savu darbību. Sākumā MUN sastādīja 9% no apgrozījuma. Pirmajā gadā valsts šādā veidā saņēma aptuveni 40 tūkstošus eiro, pēc tam jau daudzus miljonus katru gadu. Pirms dažiem gadiem nodokļu likmi pacēla līdz 15%. Pērn budžeta ienākumi no šī nodokļa pārsniedza 81 miljonu eiro.

Šobrīd mikrouzņēmuma nodoklis ar apgrozījumu līdz 40 000 eiro gadā sastāda 15%, savukārt virs 40 000 eiro – 20%. Nodoklis ir jāmaksā četras reizes gadā no katra ceturkšņa apgrozījuma. Mikrouzņēmuma darbinieka (ieskaitot tā īpašnieka) ienākumi nedrīkst pārsniegt 720 eiro mēnesī.

No nākamā gada Finanšu ministrija plāno ierobežot mikrouzņēmumu režīmu. Turpmāk tas būs piemērojams tikai uz tā īpašnieku, pārējiem darbiniekiem būs jāpiemēro vispārējais nodokļu režīms. Tas nozīmē, ka pat ģimenes uzņēmumā, kur strādā vairāk nekā viens cilvēks, darbaspēka nodokļu slogs būs tikpat liels, kā lielos uzņēmumos.

Vai visi mikrouzņēmumu darbinieki turēs līdzšinējo darbinieku skaitu, ja viņiem nāksies maksāt par viņiem nodokļus vispārējā režīmā? Visticamāk, ka nē.

Arī īpašniekiem neklāsies saldi

Nodoklis mikrouzņēmuma īpašniekam arī ievērojami pieaugs – ja gada apgrozījums ir mazāks par 25 000 eiro, likme būs 25%, savukārt virs šīs summas – 40%. Tas nozīmē, ka mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu 40 000 eiro, kuri šobrīd maksā 6000 eiro nodoklī, pie jaunās kārtības maksās teju 2 reizes vairāk – 12 500 eiro. Turklāt, ja mikrouzņēmuma īpašnieka alga būs zemāka par minimālo, viņam nāksies piemaksāt obligāto valsts obligātās apdrošināšanas iemaksu.

Finanšu ministrijas projekts paredz, ka mikrouzņēmuma režīmā nevarēs strādāt PVN maksātājs, kā arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Tiesa, mikrouzņēmuma darbinieka algas ierobežojuma vairs nebūs.

Grozījumiem jāstājas spēkā no nākamā gada, taču tiem, kas piereģistrēsies kā MUN maksātāji līdz 2020. gada 31. decembrim, līdz 2021. gada 1. jūlijam būs spēkā esošā kārtība.

Projekts iekļauts budžeta pavadošo likumprojektu paketē. Tas vēl ir jāapstiprina Saeimai.

Ierobežos darba iespējas

Finanšu ministrijas darba tirgus prognozes ir visnotaļ optimistiskas: iestāde uzskata, ka 32 tūkstoši esošo MUN maksātāju kļūt par parastiem algotiem darbiniekiem. Tas būs iespējams, ja daļa mikrouzņēmumu spēs maksāt nodokļus par saviem darbiniekiem vispārējā režīmā vai ja šie cilvēki atradīs darbu citā uzņēmumā.

Vēl 32 tūkstoši cilvēku, saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem, pēc nodokļu izmaiņām vai nu vispār paliks bez darba, vai arīdzan kļūs par saimnieciskās darbības subjektiem. Taču ir svarīgi ņemt vērā, ka reforma skars gan saimnieciskās darbības subjektus, gan autoru honorāru saņēmējus. Saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm, no 92 tūkstošiem saimnieciskās darbības subjektu paliks tikai 28 tūkstošie, jeb 30%, savukārt 32 tūkstoši kļūs par parastiem algotiem darbiniekiem vai arī strādās uz līguma pamata. Tāpat Finanšu ministrija sagaida, ka aptuveni 12% esošo autoru honorāru saņēmēju pēc reformas pāries vispārējā nodokļu režīmā.

Tātad kopumā, saskaņā ar iestādes aprēķiniem, pēc izmaiņām aptuveni 69 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pretendēs uz algota darbinieka pozīciju. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras portālā 20. oktobrī bija vien 3650 vakances, CV-Online portālā bija 6792 darba sludinājumi.

Ko darīs pašreizējie mikrouzņēmumu darbinieki, kuru darba devēji nespēs maksāt par viņiem nodokļus vispārējā režīmā un būs spiesti atlaist viņus? Ko darīs autoru honorāru saņēmēji un pašnodarbinātie, kuriem nodokļu slogs kļūs nepanesams? Vai tiešām viņiem visiem atradīsies darbavietas? Tie ir jautājumi, uz kuriem šobrīd nav atbildes.

3
Tagi:
Latvija, nodokļi, nodokļu reforma, MUN
Pēc temata
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: mikrouzņēmumu īpašniekiem jāpadomā par nākotni
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus