Rietumu

Bijušais ekonomikas ministrs: bankas atbaida investorus

20
(atjaunots 21:37 17.11.2019)
Investori nevēlas gaidīt, kamēr Latvijas bankas veiks visas iespējamās pārbaudes un piekritīs atvērt viņiem kontu.

RĪGA, 15. novembris – Sputnik. Latvijas banku prasības kļūst par šķērsli investīciju piesaistīšanai, paziņoja bijušais ekonomikas ministrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieks Aigars Štokenbergs nra.lv intervijā.

Atbildot uz jautājumu par to, ar kādu investīciju piesaistīšanu viņš nodarbojas, Štokenbergs minēja kompāniju, kura ir gatava izbūvēt nekustamā īpašuma objektus ar kopējo plātību 200 tūkstošu kvadrātmetru apmērā, un kādus investorus, kuri tostarp interesējas par Rīgas ostu.

"Taču ir viens objektīvs kavēklis investīciju piesaistei: mums ar katru dienu samazinās iespējas investoram atvērt kontu bankā. Žēl darba, kas ieguldīts, - investori negrib gaidīt mēnesi, kamēr atvērs kontu. Viņi apvainojas, sakot - jūs laikam uzskatāt mūs par kaut kādiem ākstiem, es netērēšu ar jums laiku. Es nevaru saukt klientu vārdus un nevaru nosaukt bankas, bet vismaz trīs gadījumi tikai novembrī tādi ir bijuši," paziņoja viņš.

Štokenbergs norādīja, ka ar šādu attieksmi saskaras arī investori no ES valstīm. Kā piemēru viņš minēja kādu itāļu kompāniju, kura Ventspilī vēlējās atvērt izpētes un attīstības centru, uzsākot ar 50 darbiniekiem (un, acīmredzot pārgribēja, saskaroties ar banku nelojālo attieksmi).

"Mēs jau neceram, ka kāds atnāks uzreiz ar diviem miljardiem. Var būt tā kā dāņu Jensen Metal, kurš sāka ar nelielu darbnīcu, bet tagad katru gadu pieinvestē pa vienam diviem miljoniem klāt. Skaidrs, ka investīcijas ir process. Bet, ja tevi aptur jau pirmajā piegājienā, tad ir skaidrs, ka vari vairs nenākt," paziņoja politiķis.

Pēc viņa sacītā, 21. novembrī notiks POLARIS sēde (kur vietējie augsta līmeņa ierēdņi un politiķi skata lielo investīcijas piesaistīšanas jautājumus) – saskaņā ar Štokenberga cerībām, banku attiecību jautājums ar investoriem tur tiks iekļauts dienas daba kārtībā.

Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, 2018. gada ārzemju klientu noguldījumu summa Latvijas bankās būtiski samazinājusies. Gada laikā ārzemju klientu noguldījumu atlikums samazinājies par 37,4%, jeb 2,4 miljardiem eiro.

Gada laikā (2018. gada otrā puse – 2019. gada pirmais pusgads) summārais kredītu portfelis, kas izsniegti mazajiem un vidējiem Latvijas uzņēmumiem un privātpersonām, samazinājies par 300 miljoniem eiro.

Pēc ekspertu domām, bez nerezidentu līdzekļiem bankas būs nostādītas nežēlīgas konkurences apstākļos cīņā pār vietējiem klientiem, kuru skaits ir pavisam neliels. Turklāt compliance prasību pieaugums praktiski neizbēgami novedīs pie tarifu kāpuma.

20
Pēc temata
Jūs tikai pasakiet, kam kas jāatņem: tiesas iesaistās banku "remontā" Latvijā
"Ja nu pēkšņi sākas karš": ekonomists paskaidroja, kādēļ ir svarīgi turēt skaidru naudu
Totāla tīrīšana: no Latvijas bēg gan cilvēki, gan uzņēmumi
Par ko priecājas Rimšēvičs? Jūrmalā sākušās tiesvedības pret Latvijas Bankas prezidentu