Santa Purgaile

Purgaile: trešā daļa Latvijas banku ir riska zonā

94
(atjaunots 21:37 17.11.2019)
Katrā trešajā Latvijas bankā uzsvars tika likts uz nerezidentiem, trešajām valstīm, sarežģītiem darījumiem un sarežģītiem produktiem, kas var novest pie to slēgšanas.

RĪGA, 15. novembris – Sputnik. Aptuveni trešā daļa Latvijā strādājošo banku atrodas augsta riska zonā, paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile Latvijas Radio.

Pēc viņas sacītā, patlaban FKTK pārbauda Latvijā strādājošās komercbankas, pēc kā sekos secinājumi un turpmākie soļi. Viena no Purgailes prioritātēm ir līdz gada beigām pabeigt visas iesāktās pārbaudes.

Viņa paziņoja, ka visas Latvijā strādājošās bankas tika "klasificētas" atbilstoši biznesa risku modeļiem. Visvairāk pārbaužu tiek veikts bankās ar paaugstinātu risku.

"Tas arī ir tas mūsu mērķis – ar šīm atkārtotām pārbaudēm pārliecināties, ka visi tie mājasdarbi, kas konkrētajai bankai uzdoti, ir izpildīti vai ir procesā," pateica Purgaile.

Šobrīd FKTK komanda "dažādos statusos" pārbauda atsevišķas bankas. Vienās finanšu iestādēs pārbaudes ir beigušās un tiek gatavots gala slēdziens, savukārt ar citu banku padomēm tiek apspriesti secinājumi un turpmākie soļi.

"Gada beigas ir mūsu pašu mērķis tikt galā ar tām visaugstākā riska bankām un saprast, kāda ir tā nākotne," paziņoja Purgaile, norādot, ka runa ir par piecām bankām, kuru nosaukumus viņa atteicās atklāt.

Kopumā Latvijā strādā piecpadsmit bankas, tādēļ runa ir par trešo daļu valsts finanšu iestāžu.

"Augsta riska banka nozīmē, ka biznesa modelis ir augsta riska. Tas nozīmē, ka, visticamāk, lielākais biznesa īpatsvars bijis saistīts ar nerezidentiem, ar trešajām valstīm, sarežģītiem darījumiem un sarežģītiem produktiem," pateica viņa.

Purgaile apgalvo, ka katra no šīm te bankām atsevišķi ne īpaši ietekmē valsts finanšu sistēmu:

"Protams, šobrīd negribētu teikt, ka tagad tās tiks slēgtas. Mēs joprojām palīdzam un ticam, ka tas [risku novēršana] ir process fināla stadijā, ko realizē. Bet, ja izrādīsies, ka tā nav, tad, visticamāk, nāksies beigt biznesu."

Spēkā esošā likumdošana sniedz FKTK plašākas iespējas gan uzraudzības īstenošanā, gan arī bankas licences anulēšanas procesā, kaut gan gala lēmums šajā jautājumā paliek Eiropas Centrālās Bankas rokās.

94
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (92)
Pēc temata
"Rīgas namu pārvaldniekam" palikuši seši miljoni eiro PNB bankā
ABLV Bank pašlikvidāciju varētu apturēt
Totāla tīrīšana: no Latvijas bēg gan cilvēki, gan uzņēmumi
Par ko priecājas Rimšēvičs? Jūrmalā sākušās tiesvedības pret Latvijas Bankas prezidentu
Finanšu ministrija

Brisele nav apmierināta ar Latvijas "pandēmijas naudas" tēriņu plānu

12
(atjaunots 08:45 08.03.2021)
Nesen Finanšu ministrija ar prieku paziņoja, ka Latvija ir viena no pirmajām dalībvalstīm, kas iesniegusi Eiropas Komisijā plānu par "ārkārtas naudas" sadali. Taču šīs izrādījās gadījums, kad Latvijai būtu bijis jārīkojas bez steigas.

RĪGA, 8. marts — Sputnik. Latvijas plāns ne pa jokam samulsināja eiroieredņus, raksta Eduards Eldarovs portālā Bb.lv.

Divi miljardi visam

Atgādinām, ka pandēmijas un tās radītās ekonomiskās krīzes dēļ Brisele nolēmusi palaist naudas drukāšanas ierīci, proti, izveidot speciālu palīdzības fondu visu ES dalībvalstu ekonomikas atbalstam. Fondā tika nolemts "iesūknēt" 672,5 miljardus eiro. Latvijai no šīs astronomiskās summas labākajā gadījumā varētu tikt 2 miljardi eiro. Pagaidām gan mums garantēja vien 1,6 miljardus.

Ņemot vērā šo summu, Finanšu ministrija sagatavojusi plāna projektu — kā tā vēlētos iztērēt līdzekļus, kas tiks piešķirti no tā saucama Atveseļošanas un noturības mehānisma. Atzīmēsim, ka veseli 57% no šīs summas Latvijai, tāpat kā pārejām ES dalībvalstīm, ir jāatvēl digitalizācijai (20%) un klimata aizsardzībai (37%). Tādējādi visam pārējam valsts varēs iztērēt 43% šajā gadījumā no 1,6 miljardiem.

Finanšu ministrijas ierēdņu sagatavotais projekts nav apmierinājis ne tikai Briseli, bet vēl līdz tam arī sociālos partnerus — Darba devēju konfederāciju un Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Kas arī ir saprotams: pirmkārt, saskaņā ar to, lauvas tiesa līdzekļu ir jāpiešķir valsts un pašvaldību institūcijām. Turklāt šie līdzekļi diez vai veicinās ekonomikas attīstību, jo, piemēram, Rīgas dome vēlas iztērēt desmitiem miljonu eiro ekoloģiski tīra sabiedriskā transporta iepirkšanai.

Ar metrobusu uz gaišo nākotni

Vispār metrobusi tā ir visai brīnišķīga ideja, bet kāds tai ir sakars ar ekonomikas atbalsta programmas mērķiem? Jo tie nesekmēs produktu ar pievienoto vērtību radīšanu, turklāt mēs paši nekādus metrobusus neražojam, tātad liela daļa šīs naudas aizies uz ārzemēm. Jau aprēķināts, ka no 1,6 miljardiem eiro reālajai ekonomikai, proti, privātajam sektoram tiks ne vairāk kā 13 –15%.

Otrkārt, valdības sociālajiem partneriem, lai iepazītos ar plānu bija mazāk nekā 48 stundas. Rezultātā sociālie partneri ir spējuši tikai pieņemt dokumentu zināšanai un izteikt savu neapmierinātību. Tiesa šī neapmierinātība valdības lēmumu nekādi neietekmēja - projekts tika apstiprināts un nosūtīts uz Briseli. Sociālajiem partneriem gan apsolīja, ka pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju plānā varēs veikt korekcijas.

Kas tas par plānu?

Pēc plāna izskatīšanas Briselē izrādījās, ka būs jāveic ļoti daudz korekciju. Eiropieši bija neapmierināti ar daudziem plāna punktiem. Piemēram, Eiropas Komisija bija skeptiski noskaņota pret investīcijām ceļos. Valsts un vietējas nozīmes ceļiem no šā fonda Satiksmes ministrija plāno piešķirt 102,3 miljonus eiro. No vienas puses, varētu teikt, ka kvalitatīvi ceļi arī ir svarīgs ekonomikas attīstības aspekts. Nav ceļu – nav jaunu uzņēmumu, jaunu darba vietu provincē utt. Tomēr jāsaprot, ka šo grantu mērķis ir palīdzēt ES valstīm pārvarēt pandēmijas ekonomiskas sekas. Savukārt ceļu būvniecība un remonts ir valsts lokālais uzdevums, kura risināšanai jāpiesaista līdzekļi no valsts budžeta un speciālā ES fonda.

Eiropas Komisija tomēr vēlas, lai piešķirtie līdzekļi tiktu virzīti uz ekonomikas attīstību, inovācijām un reformām, kuras ļaus nodrošināt ekonomikas stabilitāti. Taču ar reformu idejām Latvijai pagaidām klājas švaki. Tādu ideju praktiski nav. Kaut valdībai vēl ir laiks pastrādāt pie kļūdām. Vismaz līdz aprīļa beigām. Ja plānu tomēr izdosies saskaņot, tad vēl šogad tuvāk rudenim varēsim saņemt 13% no šiem 1,6 miljardiem eiro. Tie mums ļoti noderēs, it īpaši ņemot vērā, ka nauda no galvenā eirofonda nākamajām septiņu gadu periodam parādīsies ne agrāk kā 2022. gada beigās.

12
Tagi:
Finanses, nauda, Latvija, Eiropas Komisija
Pēc temata
Koncepcija mainījusies: valdība pārdomājusi un veikalus neatvērs
Tūrisms: ja gribat mūs izputināt, tad vismaz brīdiniet
Latvijā aprēķināja, cik izmaksā Covid-19 ierobežojumi
Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus
Kaķis, foto no arhīva

Katrai piektajai mājsaimniecībai ir grūti apmaksāt komunālos pakalpojumus

31
(atjaunots 21:24 06.03.2021)
2020. gadā dzīvokļa komunālo pakalpojumu izmaksas vienai mājsaimniecībai Latvijā vidēji sasniedza 156 eiro mēnesī.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. 2020. gadā komunālo pakalpojumu apmaksa kļuva par smagu slogu katrai piektajai mājsaimniecībai Latvijā, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Visgrūtāk apmaksāt komunālos pakalpojumus ir vientuļiem sirmgalvjiem, vecākiem par 65 gadiem (grūtības rodas 35,4%) un ģimenēm, ko veido viens vecāks un viens vai vairāki bērni (30%). Starp daudzbērnu ģimenēm (trīs un vairāk bērni) ar abiem vecākiem komunālos pakalpojumus grūti apmaksāt 19,6% - daudz lielākam skaitam, nekā starp pilnajām ģimenēm ar vienu bērnu (19,4%) vai diviem bērniem (8,1%). Visretāk grūtības šajā jomā rodas bezbērnu pāriem (4,1%).

Salīdzinājumā ar 2019. gadu mazliet krities mājsaimniecību skaits, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā aizkavējušies ar komunālo maksājumu nomaksu līdzekļu trūkuma dēļ.

2020. gadā dzīvokļa komunālo pakalpojumu izmaksas vienai mājsaimniecībai Latvijā vidēji sasniedza 156 eiro mēnesī, par 5 eiro vairāk, nekā gadu iepriekš. Pie tam izdevumu daļa mājokļa uzturēšanai vēl joprojām samazinās – 2019. gadā tā vidēji sastādīja 12,2% ienākuma, 2020. gadā – 11,8%.

Vissmagāk klājas vientuļajiem senioriem – viņi ir spiesti tērēt komunālajiem pakalpojumiem 22,1% savu ienākumu. Ģimenēs ar vienu vecāku šī daļa sastāda 16,4% ienākumu, pilnajām ģimenēm ar bērniem – 10,8%, bezbērnu ģimenēm – 11,1% no ienākumiem.
Jāpiebilst, ka, saskaņā ar Eurostat datiem, 9,6% Eiropas Savienības iedzīvotāju komunālajiem maksājumiem tērē 40% savu ienākumu.

31
Tagi:
Latvija, CSP
Pēc temata
Mediji raksta: latvieši atbrīvoti no naudas, dzīvokļiem, medicīnas un izglītības
"Novest valsti līdz epidēmijai, cilvēkus līdz kliņķim": Ušakovs kritizē valdību
VID saņēmis vairāk nekā divus tūkstošus pieteikumu kompensāciju izmaksām

Pāreja uz vasaras laiku Latvijā ir neizbēgama: ES pagaidām nevar panākt vienotu redzējumu

0
(atjaunots 11:08 08.03.2021)
Kamēr Eiropas Savienībā nebūs vienota redzējuma par pulksteņa grozīšanu, Latvija arī turpmāk notiks pulksteņa laika maiņa, atzina Ekonomikas ministrijā.

RĪGA, 8. marts — Sputnik. Latviju atkal gaida pulksteņa grozīšana. Laika maiņa notiks 28. martā pulksten 3 naktī. Pulksteņa radītāji būs jāpagriež vienu stundu uz priekšu, ziņo Rus.tvnet.lv.

Latvijas Ekonomikas ministrijā paskaidroja, ka stundu grozīšanas atcelšana pagaidām nav gaidāma, jo Eiropas Savienībā nevar nonākt pie vienprātības par šo jautājumu. Tātad 2021. gadā Latvijas iedzīvotāji dzīvos vasaras laikā līdz 31. oktobrim.

2020. gadā Latvijā notika pulksteņa laika maiņa 25. oktobrī.

Atgādinām, 2018. gadā Eiropā tika rosināts jautājums par nepieciešamību pāriet uz vasaras laiku. Eiropas Komisija (EK) veica Eiropas Savienības valstīs aptauju. Tā konstatēja, ka vairums ES iedzīvotāju uzskata, ka ir pienācis laiks palikt pie viena laika un pārstāt griezt pulksteņa rādītājus.

2019. gada septembrī Eiropas Komisija nodeva jautājumu par obligāto pāreju uz vasaras laiku ES valstu pārziņā. Sekojot šim piedāvājumam, bija plānots, ka pēdējo reizi pulksteņu rādītāji tiks pagriezti 2021. gadā, taču izmaiņas tā arī netika saskaņotas kaimiņvalstu starpā.

Eiropas Savienības valstīs turpinās diskusijas par nepieciešamību pāriet uz vasaras laiku un atpakaļ.

0
Tagi:
Latvija, Eiropas Savienība, Eiropa