Latvijas Gāze dispečeru telpa, foto no arhīva

Latvijas Gāze: mēs pārdodam Gazprom gāzi, Polijas un Somijas tirgus mums ir tieši laikā

35
(atjaunots 19:59 05.11.2019)
Latvijas, Igaunijas un Somijas vienotā gāzes tirgus izveide neietekmēs gāzes cenu, taču kopumā uzlabosies valstu gāzes apgāde, paziņoja "Latvijas Gāze" vadītājs Aigars Kalvītis.

RĪGA, 5. novembris – Sputnik. Gāzes tirgus liberalizācija Latvijā notikusi ar grūtībām, patērētājiem nācies samaksāt savu cenu par to, lai gūtu iespēju izvēlēties gāzes piegādātāju, paziņoja "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Pēc viņa domām, 2020. gadā veidotais Latvijas, Igaunijas un Somijas vienotais tirgus principiāli neatšķirsies esošā, jo visas trīs valstis pērk gāzi lielākoties pie Gazprom.

Latvijas gāzes tirgus atvēršanas process notika ātri, taču smagi, sevišķi kompānijai "Latvijas Gāze", kurai iepriekš bija monopols un kuru liberalizācijas procesā nācās sadalīt trīs struktūrās. Tomēr jaunā sistēma funkcionē, kaut gan paliek jautājumi, kurus vēl ir paredzēts atrisināt, tie skar visu gāzes apgādes subjektu mijiedarbību Latvijā, paziņoja Kalvītis Baltnews intervijā.

Tanī pašā laikā, pēc viņa sacītā, izmaiņas Latvijas gāzes tirgū ietekmējuši patērētājus, turklāt ne labākajā veidā.

"Domāju, ka patērētājiem situācija ir kļuvusi daudz sarežģītāka, nekā bija. Pat mums tā ir kļuvusi daudz sarežģītāka. Taču tajā pašā laikā pastāv izvēle. Jautājums ir, kādu cenu mēs maksājam par šo izvēli," pateica Kalvītis.

Liberalizācijas rezultātā Latvijas tirgū parādījies daudz jaunu tirdzniecības kompāniju, kas piegādā Krievijas Gazprom, Norvēģijas Equinor gāzi, kā arī Krievijas "Novatek" sašķidrināto dabasgāzi, kas tiek regazificēta Klaipēdas terminālī un nonāk Inčukalna PGK, pastāstīja "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs, kas pati šodien ir gāzes tirgotājs un kurai nav nekāda sakara ar infrastruktūras pārvaldi.

Pēc Kalvīša teiktā, patlaban kompānija piegādā gāzi no Gazprom, aktīvi strādā Baltijas tirgū un ar cerībām skatās uz Somijas tirgu. 2020. gadā tiks izveidots Latvijas, Igaunijas un Somijas vienotais gāzes tirgus, savukārt 2022. gadā caur Lietuvu tiks pievienota Polija, un tad parādīsies iespēja iziet Eiropas tirgos.

"Mums ir jātirgo gāze, ar to mēs arī nodarbojamies," pateica Kalvītis. Patlaban "Latvijas Gāze" iepērk gāzi pa tiešo pie Gazprom. Pēc kompānijas valdes priekšsēdētāja sacītā, ar Krievijas koncernu viņiem ir ciešas attiecības un ikdienas sakari.

"Gazprom ir mūsu lielākais akcionārs, mēs ik dienas uzturam sakarus. Mēs pērkam un pārdodam Gazprom gāzi, tādēļ mums ir ļoti cieši sakari, un nekādus signālus, ka Gazprom vēlētos aiziet no "Latvijas Gāzes", es neesmu dzirdējis," piebilda Kalvītis.

Gāzes attīrīšanas rūpnīca
© Sputnik / Сергей Субботин

Runājot par to, kādēļ Lietuva nepievienojās vienotajām Baltijas valstu un Somijas tirgum, Kalvītis paziņoja, ka ikvienam līgumam ir jāatbilst ekonomikas interesēm.

"Es domāju, ka Lietuvai šodien ir cits gāzes apgādes koncepts. Ir jāsaprot, ka Igauniju, Latviju un Somiju apgādā Gazprom, šobrīd galvenais gāzes piegādātājs. Jau ir pagājuši divi vai trīs gadi kopš Gazprom ir pazaudējis pusi vai pat vairāk Lietuvas tirgus. Sakarā ar Klaipēdas termināli tur ir daudz piegādātāju. Tādēļ, visdrīzāk, Lietuva uzskata, ka viņiem šobrīd nav izdevīgi pievienoties mūsu tirdzniecības zonai," pateica Kalvītis, neizslēdzot iespēju, ka nākotnē Lietuva tomēr pievienosies vienotajam gāzes tirgum, vēl jo vairāk tāpēc, ka tā ir spiesta glabāt savu regazificēto gāzi Inčukalnā.

35
Pēc temata
Bordāns sameklējis Latvijas SDG termināļa pretiniekus Krievijā
Lētākais pasaulē: Latvijā plānots būvēt SDG termināli par 150 milj. eiro
Polija nobijusies no "Gazprom": ES ierobežoja tranzītu gāzesvadā Opal
Eksperts: jo tuvāk gāzes "straumju" starts Eiropā, jo skaļāka histērija