Pensionāri, nauda

Ombudsmens: Latvija ir totālas nabadzības, nevis zelta miljarda valsts

351
(atjaunots 11:03 02.11.2019)
Ja 60% Latvijas pensionāru saņem 300 eiro, tātad aptuveni par 100 eiro mazāk par nabadzības slieksni, tas ir signāls, ka šī valsts nav sociāli atbildīga, paziņoja tiesībsargs Juris Jansons.

RĪGA, 2. novembris — Sputnik. Latvija ir nepamatoti pieņemta starp OECD bagātajām valstīm – pensiju, pabalstu un garantētā minimālā līmeņa ienākumi liecina, ka valstī valda totāla nabadzība, paziņoja tiesībsargs Juris Jansons programmā "Darbojošās personas" Latvijas radio 4 ēterā.

Tiesībsarga birojs jau vērsies Latvijas Satversmes tiesā, norādot uz pārlieku zemo minimālā garantētā ienākuma, sociālo pabalstu, minimālo pensiju līmeni. Viņš uzskata, ka šie rādītāji neatbilst sociāli atbildīgas valsts principiem.

Piemēram, minimālā garantētā ienākuma apjoms patlaban sastāda 53 eiro, no nākamā gada – vien 64 eiro. Pie tam pērn Latvijā minimālo garantēto ienākumu saņēma 20 888 cilvēki, viņu vidū 4316 bērni. Aptuveni 60% pensionāru Latvijā saņem 300 eiro, apmēram par 100 eiro zem nabadzības sliekšņa. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aprēķiniem, ģimenes mēneša budžetam pārtikas produktiem jāsastāda 153 eiro uz cilvēku, jeb 574 eiro ģimenei ar diviem bērniem. Latvijā par tādiem tēriņiem daudzi var tikai sapņot, akcentēja tiesībsargs.

Jansons norādīja: Satversmē rakstīts, ka Latvija ir sociāli atbildīga un tiesiska valsts.

Saskaņā ar visiem starptautiskajiem dokumentiem, tas nozīmē, ka valstij jādara viss iespējamais un pat neiespējamais, lai atbilstu sociālajai realitātei, paskaidroja tiesībsargs.

Pēc viņa domām, naudu pabalstu un pensiju palielināšanai budžetā atrast ir iespējams.

Jansons atgādināja, ka valstī ir lielākais budžets – 10 miljardi eiro, un politiķiem nāktos saprast, ka Latvijas konstitūcija nav nākotnes pasaka vai Saules pilsēta, tas ir svarīgākais valsts dokuments, kas nosaka, kā mums dzīvot. Ja politiķi nevar dzīvot atbilstoši Satversmei, tādi politiķi mums nav vajadzīgi, teica tiesībsargs, kurš pats nesen balotējās prezidenta postenim.

Pēc Jansona domām, vajag pilnībā pārskatīt visu valdības organizāciju izdevumu posteņus – ir jāsaprot, par ko maksā nodokļu maksātāji un ko viņi saņem.

Noslēgumā tiesībsargs ierosināja atklāti atzīt, ka lielākā daļa valsts iedzīvotāju dzīvo uz nabadzības robežas, taču nekāda OECD vairs Latvijai "nespīd".

351
Pēc temata
Pensionārus Latvijā vēlas aplikt ar jaunu nodokli: uz ko tas attieksies
Tiesībsargs pieprasa strauju minimālās algas pieaugumu
Ar 64 eiro nevar izdzīvot: tiesībsargs iesniedza tiesā prasību pret Latvijas valdību
Zviedrijas karogs, foto no arhīva

"Ārkārtējā situācija ir kaitniecība": LOSP vadītājs iesaka paskatīties uz Zviedriju

3
(atjaunots 23:02 27.05.2020)
Latvijas Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis uzskata, ka ārkārtējās situācijas režīms Latvijā ieviests pēc lielo kompāniju pasūtījuma, lai izputinātu mazos un vidējos uzņēmējus un padzītu tos no tirgus.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Nebija vajadzības ieviest tik stingrus ierobežojumus Latvijā koronavīrusa dēļ, ir pārliecināts Latvijas Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis. To apliecina statistika, viņš atzīmēja sarunā ar Neatkarīgā.

Kā piemēru viņš minēja Zviedriju, kur salīdzinājumā ar aizvadīto gadu mirstība nav pieaugusi, lai arī valsts nav ieviesusi stingrus ierobežojumus pandēmijas dēļ.

(Jāpiebilst, ka martā mirušo skaits Zviedrijā salīdzinājumā ar aizvadīto gadu nebija pārlieks, tomēr aprīlī bija redzams kopējās mirstības vispārējs pieaugums visu iemeslu dēļ). 

"Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija ir kaitniecība. Tā sagrāva mazos uzņēmējus Latvijā. Ieguvēji no šīs situācijas būs lielie, globālie pārtikas ražotāji, kam būs vieglāk pārdzīvot krīzi un kas pārņems mazo un vidējo uzņēmumu nišu.

Es uzskatu, ka viss, kas notiek, tiek darīts pēc pasūtījuma, ar mērķi sagraut mazo un vidējo uzņēmējdarbību.

Cilvēki būs spiesti meklēt darbu, un, ja neatradīs to Latvijā, tad dosies prom," prognozēja G. Vilnītis.

Viņš uzsvēra, ka lauksaimniecībā dzīve nav apstājusies arī ārkārtējās situācijas periodā, jo laukus vajag apsēt sējas laikā, vienalga, ir pandēmija vai nav.

Tomēr lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi izjuta sāpīgas ierobežojumu sekas – pietrūka darba roku, jo darbinieki ārkārtējās situācijas apstākļos atteicās strādāt. Tāpēc uzņēmējiem radās papildu izdevumi un grūtības.

3
Tagi:
Zviedrija, ārkārtējā situācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Imunologs nosauca Covid-19 epidēmijas beigu nosacījumu katrā valstī
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
ES veselības un pārtikas drošības komisāre uzslavējusi Baltijas valstis
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Igaunija atceļ ārkārtējās situācijas režīmu valstī
Latvijas dzelzceļš

Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus

35
(atjaunots 22:34 27.05.2020)
Pagājušajā gadā "Latvijas dzelzceļš" cieta zaudējumus, kravu plūsmas pieaugums nav gaidāms, kompānija optimizē izdevumus un atlaiž daļu darbinieku.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Aizvadītajā gadā "Latvijas dzelzceļa" apgrozījums krities par 7,5% salīdzinājumā ar 2018.gadu un sastādījis 337,645 milj.eiro. Koncerna zaudējumi sastādījuši 9,328 milj.eiro, salīdzinājumā ar ienākumiem 14,408 milj.eiro apmērā, vēsta Diena.

Lielāko daļu LDz ienākumu nodrošina kravu pārvadājumu meitas uzņēmums "LDz Cargo". Pērn pa dzelzceļu pārvadāti 41,49 milj. tonnu kravu – par 7,77 milj.tonnu, jeb 15,8% mazāk nekā 2018.gadā. 79,4% šī apjoma veidoja importa pārvadājumi (32,949 milj.tonnu), par 18,6% mazāk nekā 2018.gadā.

Lielāko daļu kravu plūsmas pa Latvijas dzelzceļu veido partneri no Krievijas - 70,4% visu pārvadājumu. Kravas no Baltkrievijas sastāda 21,7%, no Lietuvas - 5%, no Kazahstānas - 1,2%, no Ukrainas – 1,1%, no Igaunijas – 0,3%, no Uzbekistānas – 0,1%, no citām valstīm – kopā 0,2%.

Koncerna LDz ienākumi par infrastruktūras lietošanu, salīdzinājumā ar 2018.gadu, pieauguši par 14,2%, jeb 9,514 milj.eiro.

"Latvijas dzelzceļš" kapitālieguldījumi pagājušajā gadā sastādīja 29,742 milj.eiro, "LDz Cargo" kapitālieguldījumi – 2,61 milj.eiro.

"Latvijas dzelzceļa" ienākumi šogad sarukuši tik lielā mērā, ka nesedz izdevumus. Tāpēc izņēmums finansiālā līdzsvara nodrošināšanas labad pieprasa piešķirt no valsts budžeta 25 milj.eiro. vēl 15,8 milj.eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu izdevumu kompensācijai, informēja LDz.

"Latvijas dzelzceļš" pārskatījusi arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstlenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Sputnik Latvija jau rakstīja, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms Latvijā 2019. gadā krities līdz minimālajam 17 gadu laikā. Kompānija "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki – ceturtā daļa uzņēmuma personāla.

Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzīmēja, ka valsts negrasās glābt nacionālo dzelzceļu. Viņš teica, ka LDz finansēšana no valsts budžeta ir ārkārtējs solis. Pirmām kārtā ir jāķeras klāt izmaksu samazināšanai visos virzienos, jāveic racionalizācijas process un jāstrādā pie jaunu kravu piesaistīšanas.

LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs atzīmēja, ka darbinieku skaita samazināšana vienmēr ir sāpīgs lēmums uzņēmuma dzīvē, taču solis nepieciešams finansiālās stabilitātes labad.

Koncernu veido seši meitasuzņēmumi: uzņēmums "LatRailNet" nosaka infrastruktūras ekspluatācijas maksu un sadala dzelzceļa jaudas; "LDZ Cargo" nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos kravu pārvadājumus, "LDZ infrastruktūra" nodarbojas ar infrastruktūras būvdarbiem un apkopi; "LDZ ritošā sastāva serviss" nodarbojas ar ritošā sastāva remontu un uzturēšanu, "LDZ apsardze" atbild par drošību, bet "LDZ loģistika" – par loģistiku.

35
Tagi:
tranzīts, kravas, Latvijas Dzelzceļš, Latvija, Krievija
Pēc temata
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Kravu nav: "Latvijas dzelzceļš" lūdz valstij 40 miljonus eiro
Vispirms darbinieki, tagad – sliedes: "Latvijas dzelzceļš" izpārdod metāllūžņus
Kravas aizgāja, bet mēs sēdējām: Latvijā alternatīvu vietā meklē vainīgos