Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

Viena uzpildes stacija valstī: Latvijas autovadītājus "pārsēdinās" uz jaunu degvielu

139
(atjaunots 16:08 28.10.2019)
Transportlīdzekļu, kuriem ir saspiestās dabasgāzes dzinējs, CO2 izmeši ir par 30% zemāki, salīdzinot ar dīzeļdzinējiem vai benzīna dzinējiem; taču Latvijā ir tikai viena degvielas uzpildes stacija, kas piedāvā šo degvielas veidu.

RĪGA, 28. oktobris – Sputnik. Finanšu, Ekonomikas un Satiksmes ministrijas septembrī uzsāka pārrunas ar kompānijām "Latvijas Gāze", DUS tīklu "Virši-A" un autoražotājiem par saspiestās automobiļu dabasgāzes (CNG) akcīzes samazināšanu, lai panāktu CO2 izmešu samazinājumu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, vēsta LTV7 Krievu apraides raidījums "Personīgā lieta".

Patlaban Latvijā ir tikai viena degvielas uzpildes stacija, kas piedāvā saspiesto dabasgāzi – Jēkabpilī. Tās galvenais patērētājs ir Jēkabpils Autobusu parks, kurš kopš jūnija uzsācis ekspluatēt septiņus jaunus autobusus ar dabasgāzes dzinējiem. Latvijas atbildīgās ministrijas grasās izstrādāt programmu, lai veicinātu saspiestās gāzes izmantošanu, ka transportlīdzekļu degvielu.

Šobrīd saspiestās gāzes akcīze valstī sastāda 9,64 eiro par megavatstundu, savukārt Igaunijā šis nodoklis ir divas reizes zemāks, bet Lietuvā tā vispār nav. Pēc ekonomikas ministra Ralfa Nemiro sacītā, Latvijai, visticamāk, nāksies domāt šajā pašā virzienā – bez atvieglojumiem palielināt saspiestās gāzes izmantošanu un paplašināt attiecīgu DUS tīklu nav iespējams.

Toties citas degvielas veidam - sašķidrinātajām ogļūdeņražu gāzēm – ir plašs DUS tīkls, taču Ekonomikas ministrija paziņoja, ka neizskata sašķidrināto ogļūdeņraža gāzi kā ekoloģisku alternatīvu, atšķirībā no saspiestās gāzes.

"Ja skatāmies uz saspiestās gāzes emisiju, pirmkārt, tā ir zemāka. Otrkārt, tehnoloģijas, kuras šobrīd tiek izstrādātas ar saspiesto gāzi, ir daudz efektīvākas," paziņoja ministrs Ralfs Nemiro.

Saskaņā ar Lauksaimniecības universitātes asociētā profesora Ruslana Šmigina datiem, CO2 izmeši mašīnām ar sašķidrinātās ogļūdeņraža gāzes dzinēju ir par 15% zemāki, nekā benzīna vai dīzeļa dzinējiem.

2025. gadā valdība grasās pacelt akcīzi sašķidrinātajai ogļūdeņraža gāzei, kā arī benzīnam un dīzeļdegvielai. Turklāt paredzēts paaugstināt transportlīdzekļa nodokli un ieviest papildu automobiļa pirmās reģistrācijas nodevu, kas tiks aprēķināta pēc CO2 izmešu rādītājiem.

Taču patlaban pat Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) nevar pārbaudīt automobiļus, kuri izmanto saspiesto gāzi, attiecīga sertifikāta trūkuma dēļ. Šis pakalpojums kļūs pieejams tikai no 2021. gada. Tādēļ visi automobiļi, kuriem šobrīd ir saspiestās gāzes dzinējs, saņem tehniskās apskates uzlīmi tikai atbilstoši vizuālajai apskatei.

Šobrīd spēkā esoša reģistrācija Latvijā kopumā ir 52,2 tūkstošiem automobiļu ar sašķidrinātās ogļūdeņraža gāzes dzinēju (vai hibrīdu ar benzīnu). Automobiļu skaits, kuriem ir saspiestās dabasgāzes dzinējs (vai hibrīds ar benzīnu), ir vien 187, mazāk, nekā elektromobiļu (483). Benzīna dzinēja mašīnu skaits ir ap 266 tūkstošiem, dīzeļdzinēja – 507 tūkstoši. Valstī darbojas ne mazāk, kā 90 sašķidrinātās ogļūdeņraža gāzes DUS.

Iepriekš Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs jau paziņoja, ka Latvijā ir novecojis automobiļu parks, un tas neļauj samazināt CO2 izmešu skaitu atmosfērā. No 2021. gada valstij draud milzīgi sodi par pārāk lielu piesārņojuma līmeni.

"Mēs esam kā Eiropas Savienības dalībvalsts parakstījuši protokolu par gaisa piesārņojumu. Šobrīd mēs redzam - desmit gados palielinām par 10 procentiem CO2 apjomu. Pēc šodienas datiem, 2030. gadā mums būs par 2 miljoniem tonnu CO2 vairāk nekā atļauj mūsu apņemšanās. Tātad 2021. gadā mēs jau sāksim maksāt soda naudas par laicīgu neizpildi. Šīs soda naudas apmērs varētu sasniegt 48 miljonus eiro gadā, un tas būtu jāmaksā pašiem autovadītājiem," paziņoja Kulbergs.

Tāpat avīze Neatkarīgā informēja, ka Latvijas Ekonomikas ministrija nodevusi sabiedriskai apspriešanai nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam, saskaņā ar kuru 2025. gadā plānots palielināt akcīzes nodokļa likmi benzīnam, dīzeļdegvielai un autogāzei. Tāpat tiks paaugstināts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis visām automašīnām, kas izmanto no fosilajiem resursiem ražotu degvielu, un ieviests jauns transportlīdzekļu primārās reģistrācijas nodoklis, kas tiks aprēķināts uz ogļskābās gāzes izmešu apjoma, dzinēja jaudas un transportlīdzekļa pilnas masas pamata.

Taču ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro paziņoja, ka likumprojektā nav iekļauts ass nodokļu palielinājums autovadītājiem. "Tajā ir apkopoti iespējamie priekšlikumi, taču katrs atsevišķi vēl tiks izvērtēts atbilstoši sabiedrības iespējām," pateica ministrs.

139
Pēc temata
Kopā ar degvielas cenām kā sēnes pēc lietus Latvijā aug nelegālās DUS
Jo lielāks pieprasījums, jo dārgāka degviela: Latvijā ievērojami sadārdzinājies dīzelis
Mēģinājums pirms 2020. gada? Latvijā atkal palielinājušās degvielas cenas
Kāpēc Lietuvā ir lētāk, nekā Latvijā: Circle K paskaidroja degvielas cenu starpību
Naudas skaitīšana, foto no arhīva

Vidējā alga Latvijā pirmajā ceturksnī 812 eiro pēc nodokļu nomaksas

7
(atjaunots 14:30 28.05.2020)
Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga par pilnu likmi valstī veidoja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, "uz rokas" – 812 eiro.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga Latvijā sastādīja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb par 6,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta BNN.

Šī gada janvārī vidējā alga bruto pieauga par 7% salīdzinājumā ar šo periodu pērn un sasniedza 1101 eiro mēnesī, februārī – 7,8% (1085 eiro), bet martā – par 5% (1113 eiro).

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, 2020. gada pirmajā ceturksnī alga bruto samazinājusies par 1,2%.

Vidējā alga pamata darba vietā pēc nodokļu nomaksas 2020. gada pirmajā ceturksnī sastādīja 812 eiro. Gada laikā tā palielinājusies par 6,3%, bet salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni tā sarukusi par 0,8%.

Uz rokas saņemtās algas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu, sastādīja 4,3%.

2020. gada pirmajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas sabiedriskajā sektorā tikai par 4 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju – 1104 eiro pret 1100. Valsts sektorā, kurā iekļautas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētās un finansētās kapitālsabiedrības, vidējā alga pieaugusi līdz 1061 eiro, jeb par 7,8%.

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, vidējā alga privātajā sektorā ir mazliet pieaugusi (+0,4%), bet sabiedriskajā sektorā sarukusi par 4,5%, ņemot vērā piemaksu un prēmiju samazināšanos.

Koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes rezultātā vidējā alga viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas sektorā 2020. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar datiem par šo periodu pērn, kritusies par 3%, bet šī gada martā, salīdzinājumā ar 2019. gada martu un 2020. gada februāri, - sarukusi par 21%.

Salīdzinājumā ar februāri vidējā alga martā sarukusi arī daiļrades, izklaides un atpūtas jomā (-1,1%), kā arī izglītībā (-0,9%).

Gada laikā visvairāk pieaugusi vidējā alga citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un saimniecības priekšmetu remonts, ķīmiskās tīrītavas, frizētavas, apbedīšanas pakalpojumi utt. Šajās nozarēs vidējā alga pieaugusi par 12,8%. savukārt veselības aprūpes un sociālās aprūpes jomās vidējā alga pieaugusi par 11,5%.

Latvijas reģionu starpā ātrākais algu pieaugums pirmajā ceturksnī (gada izteiksmē) bija vērojams Rīgas rajonā – 10,2%. Citos reģionos, neskaitot Latgali, gada pieaugums fiksēts 5,6-5,9% apmērā. Latgalē, kur vidējā alga ir viszemākā (747 eiro), gada pieaugums sastādījis 4,9%.

7
Tagi:
Latvija, alga
Pēc temata
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Lidsabiedrība airBaltic lūdz savus darbiniekus pasēdēt gadu bez algas
Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji un skolotāji Latvijā saņem aptuveni vienādu algu
Zviedrijas karogs, foto no arhīva

"Ārkārtējā situācija ir kaitniecība": LOSP vadītājs iesaka paskatīties uz Zviedriju

29
(atjaunots 23:02 27.05.2020)
Latvijas Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis uzskata, ka ārkārtējās situācijas režīms Latvijā ieviests pēc lielo kompāniju pasūtījuma, lai izputinātu mazos un vidējos uzņēmējus un padzītu tos no tirgus.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Nebija vajadzības ieviest tik stingrus ierobežojumus Latvijā koronavīrusa dēļ, ir pārliecināts Latvijas Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis. To apliecina statistika, viņš atzīmēja sarunā ar Neatkarīgā.

Kā piemēru viņš minēja Zviedriju, kur salīdzinājumā ar aizvadīto gadu mirstība nav pieaugusi, lai arī valsts nav ieviesusi stingrus ierobežojumus pandēmijas dēļ.

(Jāpiebilst, ka martā mirušo skaits Zviedrijā salīdzinājumā ar aizvadīto gadu nebija pārlieks, tomēr aprīlī bija redzams kopējās mirstības vispārējs pieaugums visu iemeslu dēļ). 

"Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija ir kaitniecība. Tā sagrāva mazos uzņēmējus Latvijā. Ieguvēji no šīs situācijas būs lielie, globālie pārtikas ražotāji, kam būs vieglāk pārdzīvot krīzi un kas pārņems mazo un vidējo uzņēmumu nišu.

Es uzskatu, ka viss, kas notiek, tiek darīts pēc pasūtījuma, ar mērķi sagraut mazo un vidējo uzņēmējdarbību.

Cilvēki būs spiesti meklēt darbu, un, ja neatradīs to Latvijā, tad dosies prom," prognozēja G. Vilnītis.

Viņš uzsvēra, ka lauksaimniecībā dzīve nav apstājusies arī ārkārtējās situācijas periodā, jo laukus vajag apsēt sējas laikā, vienalga, ir pandēmija vai nav.

Tomēr lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi izjuta sāpīgas ierobežojumu sekas – pietrūka darba roku, jo darbinieki ārkārtējās situācijas apstākļos atteicās strādāt. Tāpēc uzņēmējiem radās papildu izdevumi un grūtības.

29
Tagi:
Zviedrija, ārkārtējā situācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Imunologs nosauca Covid-19 epidēmijas beigu nosacījumu katrā valstī
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
ES veselības un pārtikas drošības komisāre uzslavējusi Baltijas valstis
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Igaunija atceļ ārkārtējās situācijas režīmu valstī
Zviedru prettanku granātmetējs Carl Gustaf AB

Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4

12
(atjaunots 15:05 28.05.2020)
Daļu vecā bruņojuma savu valstu armijās Igaunija un Latvija aizvietos ar zviedru granātmetējiem Carl-Gustav M4.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4 Zviedrijas kompānijā Saab. Piegādes tiks veiktas laikā no 2021. līdz 2024. gadam, liecina informācija ražotāja vietnē.

Pasūtījumi veikti saskaņā ar 2019. gada jūnijā parakstīto vienošanos. Tā ļauj Zviedrijai, Latvijai un Igaunijai pasūtīt granātmetējus Carl-Gustaf M4 desmit gadu periodā.

"Jaunās paaudzes prettanku granātmetēji Carl-Gustaf M4 noteikti ir liels solis uz priekšu karavīriem, kuri mācījušies tos izmantot un strādājuši ar iepriekšējām versijām, M2. Īpaši tas attiecas uz pārvietošanos ar granātmetējiem," norādīja Igaunijas Aizsardzības pētījumu centra pārstāvis Ramils Lips.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas kopīgais iepirkums nodrošinās vērā ņemamu līdzekļu ekonomiju un tas ir teicams kooperācijas piemērs.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks apgalvoja, ka prettanku granātmetēju kopīgais iepirkums ļaus palielināt operatīvo savietojamību un atvieglos mācības ar sabiedrotajiem.

"Jauno "Carl Gustaf" prettanku ieroču pasūtījums ir turpinājums jau pirms vairākiem gadiem iedibinātajai sadarbībai ar Skandināvijas partneriem. Šie ieroči atbilst Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, ir nodrošinājuši sekmīgu uzdevumu izpildi mācībās, kā arī paplašina mūsu ekipējuma savietojamību ar ģeogrāfiski tuvāko sabiedroto valstu arsenālu. Tādēļ lēmums modernizēt jau esošo ieroču klāstu ir likumsakarīgs," norādīja Artis Pabriks.

Jaunajiem ieročiem ir piemērota agrāko modifikāciju munīcija, tāpēc tās piegādes nav nepieciešamas.

12
Tagi:
Latvija, Igaunija, bruņojums
Pēc temata
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Latvija slepeni iegādājās prettanku ieroci Zviedrijā