Vīrietis ar portfeli. Foto no arhīva

Neizskatās, ka Latvija kaut ko sasniegusi 30 gadu laikā: kas nav kārtībā ar budžetu 2020

136
(atjaunots 12:10 16.01.2020)
Budžeta 2020 sastādīšanas laikā valdība izvairījusies no likumiem, kuri paredzēja algu palielinājumu skolotājiem un mediķiem; atbildot uz kritiku, premjers Kariņš piedāvāja vienkārši tos atcelt.

RĪGA, 14. oktobris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Budžeta 2020 projekts 14. oktobrī tika iesniegts izskatīšanai Saeimā. Tradicionāli finanšu ministrs atnesa to parlamentā pats personīgi. Opozīcijai ir virkne labojumu šim projektam, taču, visticamāk, tie visi tiks noraidīti.

Tradīcija, saskaņā ar kuru finanšu ministrs pats personīgi nodot portfeli ar dokumentiem, kas attiecas uz budžeta projektu, Saeimas spīkerim, pastāv kopš 1997. gada. Esošais ministrs Jānis Reirs izpilda šo procedūru jau ceturto reizi: neliela pastaiga no Finanšu ministrijas līdz Saeimas ēkai – 300 metri pa Vecrīgas ielām ar portfeli rokās, kurā atrodas "10 miljardu dolāru vērti" dokumenti. Protams, tehnoloģijas virzās uz priekšu - "papīra versija" – tas, drīzāk, ir pienesums tradīcijām. Visa dokumentācija apstrādei tiek nodota jau ar elektronisku datu nesēju palīdzību.

Notikumam veltītajā preses brīfingā Saeimas spīkere Ināra Mūrniece norādīja, ka projektu plānots apstiprināt līdz novembra svētkiem (11. un 18. novembrim – red.). Pirmajā lasījumā, kā tiem gaidīts, Saeima izskatīs projektu jau 30. oktobrī, savukārt otrais, noslēdzošais, lasījums nozīmēts 13. vai 14. novembrī. Mūrniece norāda, ka "2018. gadā bija aizsardzības budžets, 2019. gadā – veselības budžets, šobrīd varētu teikt, ka lielā prioritāte ir sociālā labklājība".

To pašu domu, par budžeta sociālo ievirzi, izteica arī finanšu ministrs Jānis Reirs.

"Lielākā daļa no budžeta pieauguma, kas ir 610 miljoni eiro, tiek novirzīta vai nu sociālajai jomai, vai algu pieaugumam," pateica ministrs.

Darbs pie budžeta projekta valdībā tika pabeigts 11. oktobrī. Budžeta ienākumi noteikti 9,89 miljardu eiro līmenī, izdevumi sastādīs 10 miljardus eiro. salīdzinot ar budžetu 2019, ienākumi pieauguši par 717,1 miljonu eiro, izdevumi palielinājušies par 610,1 miljonu eiro. IKP apmērs faktiskajās cenās 2020. gadā noteikts 33,154 miljardu eiro apmērā. Valsts parāda apmērs – 11,75 miljardi eiro.

Tik saspiesti termiņi darbam pie budžeta, būtībā, piedāvājumu un izmaiņu apspriešanai piešķirts ne vairāk par divām darbdienām pirms katra lasījuma – nozīmē, ka opozīcijas idejās valdība un koalīcijas partijas, visticamāk, negrasās ieklausīties. Jau iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars norādīja, ka budžeta projektu Saeimā plānots pieņemt atbilstoši valdības izstrādātajam plānam.

Saeimas deputāts no opozīcijas partijas "Saskaņa" un Saeimas Budzēta un finanšu komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis jau kritizēja budžeta projektu.

"Sevišķi izbrīna, kā tika sadalīti brīvie līdzekļi, un tie ir ap 700 miljoniem eiro, jo lēmumi valsts budžeta projekta pieņemšanā nav virzīti uz Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanu… Manuprāt, ir pieņemti vairāki “truli” lēmumi, jo nevarēs izpildīt nevienu politisko solījumu, “uzmestas” pašvaldības un nav radīts iespaids, ka mēs kā valsts 30 gadu pastāvēšanas laikā neesam neko sasnieguši," paziņoja politiķis.

Opozīcijas Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko pauda sašutumu par to, ka valdība sola palielināt skolotāju algas tikai tādā gadījumā, ja izdosies pārsniegt "netīrās naudas" konfiskācijas plānu.

Входная дверь в квартире многоэтажного жилого дома
© Sputnik / Кирилл Каллиников

"Var jau arī protams sākt vienkārši laupīt garāmgājējus kādā tumšā vārtrūmē, vai ierīkot nevis čeku, bet sodu loteriju: katrs 100. nodokļu maksātājs saņem uzrēķinu vienkārši tāpat," sarkastiski norāda Stepaņenko.

Atgādināsim, ka valdības saistības palielināt skolotāju un mediķu algas tika nostiprināti attiecīgos likumos. Komentējot faktu, ka valdība, sastādot budžetu, neizvairījās no likumu ievērošanas, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tie vienkārši ir jāatceļ.

"Mums ir jāatceļ visi likumi, kurus mēs nevaram izpildīt, lai mūs nevaino par to, ka mēs tos neizpildām. Pret mums pastāvīgi skan apsūdzības par to, ka netiek izpildītas kaut kādas likuma normas… Tad, varbūt, tās ir jāatceļ, lai darbs norit bez lieka trokšņa, bet pēc būtības. Es nevēlos nodarboties ar to, ko mēs nevaram īstenot," paziņoja valdības vadītājs.

136
Pēc temata
Latvijas skolotāji iesnieguši Eiropas Komisijai sūdzību par budžetu
Tiesībsargs: Latvijā invalīdiem nākas izvēlēties – mirt bada nāvē vai nosalt
Latvija iestigusi parādos: pienācis laiks nomaksāt gandrīz trīs miljardus eiro
Levits atzinis: Latvijā pietrūkst demokrātijas, un iedzīvotājiem nāksies piemaksāt
Naftas urbšanas tornis

Vienreizējas perspektīvas: kādas naftas cenas gaidāmas šogad

54
(atjaunots 16:23 13.01.2021)
Naftas cenas sasniegušas augstāko līmeni astoņu mēnešu laikā. Tā tirgus reaģēja uz ziņām par vakcīnām un OPEC+ lēmumu.

Analītiķi uzskata, ka pasaules ekonomika atdzīvosies, ierobežojumi tiks atcelti un melnā zelta pieprasījums pieaugs. Par to, cik augstu varētu celties naftas cenas šogad, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Mērena uzlabošanās

2020. gadā pasaules naftas tirgus pārdzīvoja vairākus lejupslīdes viļņus vairāku faktoru ietekmē. To vidū bija ražošanas pārdaudzums pieprasījuma straujas lejupslīdes apstākļos, pandēmija un vispārējie ierobežojumi. Martā naftas cena kritās vairāk nekā divkārt. Tomēr rudens nogalē tirgu iespaidoja ziņas par rietumvalstu vakcīnu sekmīgajiem izmēģinājumiem un ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu. Džo Baidens ir "zaļo tehnoloģiju" piekritējs, un, atšķirībā no Donalda Trampa, neplāno atbalstīt naftas nozari.

Cīņa ar koronavīrusu pastiprinās, tajā vērojami panākumi. Naftas pieprasījuma prognozes 2021. gadā tiks koriģētas un, domājams, pieaugs, uzskata Reuters.

Tomēr stāvoklis vēl joprojām ir nestabils. Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch gaida, ka naftas pieprasījums atjaunosies tikai iedzīvotāju vakcinācijas straujas progresa apstākļos. Analītiķi uzskata, ka uzlabojumi būs "mēreni".

OPEC+ sagādāja pārsteigumu

Decembra sākumā OPEC+ valstis nolēma palielināt ieguvi janvārī par 500 tūkstošiem barelu dienā. Tālākie soļi tiks lemti ikmēneša apspriedēs. Pie tam jaunās vienošanās termiņš nav nosprausts.

Kotējums tūlīt pacēlās līdz maksimālam rādītājam astoņu mēnešu laikā, Brent tuvojas 50 dolāriem par barelu. Arī Krievijas rublis ir mazliet nostiprinājies.

OPEC+ lēmums šķiet negaidīts, jo pandēmijas otrais vilnis taču nav beidzies un pieprasījums atjaunojas palēnām. Tomēr saskaņotais pieaugums veido tikai ceturto daļu no janvārī gaidītā. Spēles dalībniekiem tas ir signāls: alianse cer, ka tirgus atdzīvosies, tomēr ir gatava kuru katru brīdi ražošanu ierobežot.

"Tas ir kompromiss – mēs pakāpeniski, vienmērīgi atjaunojam ieguvi līdz līgumā paredzētajam līmenim. Ceru, ka tas notiks ceturkšņa laikā," paskaidroja Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks.

Neskaidra situācija

Analītiķi apliecina, ka OPEC+ apstiprinātais ieguves pakāpeniskas palielināšanas variants ir izdevīgs Krievijai, kuras tehnoloģiskās īpatnības un plašā infrastruktūra neļauj ātri palielināt ražošanu. Tomēr gada sākumā nafts piedāvājums var izrādīties pārlieks.

"Aprīlī ieguve pieaugs jau par diviem miljoniem barelu diennaktī pie prognozējamā pieprasījuma pieauguma otrajā ceturksnī tikai līdz 96,1 miljonam. Piedāvājuma pieaugums pār pieprasījumu pēc 1. janvāra nozīmē, ka Brent maksimālais kotējums tuvāko piecu mēnešu periodā bija vērojams decembrī," konstatēja Jevgēņijs Miroņuks, "Freedom Finance" analītiķis.

Kompānija prognozē kotējumu 40-60 dolāru diapazonā gada periodā saskaņā ar vakcinācijas efektu un pārrobežu ierobežjumu atcelšanu.

Tomēr jebkādi nepatīkami pārsteigumi var mainīt situāciju, – nebūt ne visi naftas ražotāji iekļāvušies aliansē, un tiem nekas neliedz palielināt ieguvi.

Piemēram, ASV pēdējo mēnešu laikā palielinājušas ražošanu par miljonu barelu. "Līdz ar to pirmajā ceturksnī naftas cena var kristies līdz 40-42 dolāriem, bet tālāk viss būs atkarīgs no tā, kādā stāvoklī pasaules lielvalstis būs pēc pandēmijas," norādīja QBF vadošais analītiķis Oļegs Bogdanovs.

"Domājamsm 2021. gadā naftas cenas svārstīsie no 37 līdz 42 dolāriem par barelu. Spiedienu turpinās pandēmija un tās sekas, kā arī OPEC+ dalībnieku iespējamā vēlme palielināt ieguvi, lai papildinātu savus budžetus," piebilda Vladimirs Volkovs, RGS Bankas direktors.

Līdz 60 dolāriem

No otras puses, vadošās bankas ASV prognozē, ka naftas cena pieaugs līdz 60 dolāriem, Goldman Sachs – pat līdz 65. Pie tam ziemā patētiņš saruks par trim miljoniem barelu dienā, un to vien daļēji kompensēs pieprasījums apkures vajadzībām un Ķīnas iepirkumi, kas patlaban vislabāk cīnās pret koronavīrusu.

"Tomēr problēmas ziemā ir tikai neliels šķērslis naftas tirgus ceļā uz normalu darbu, tāpat kā Covid-19 otrais vilnis," raksta bankas analītiķi pārskatā.

Bank of America (BofA) prognozē Brent cenu pieaugumu līdz 60 dolāriem līdz pirmā pusgada beigām. Eksperti gaida pārvietošanās ierobežojumu atcelšanu un masveida vakcināciju Rietumos.

Degvielas pieprasijums, kas sedz vairāk nekā pusi naftas patēriņa pasaulē, radīs deficītu 1,6 milj. barelu apmērā diennaktī, uzskata BofA. Atvērsies komerciālās glabātavas, kas uzkrājušas pārdaudzumu – miljardu barelu. Gada laikā naftas vidējā cena sastādīs 50 dolārus, teikts bankas pārskatā. Tomēr jāpatur prātā, ka viens no galvenajiem riskiem ir Irānas ierobežojumu atcelšāna, ļoti iespējama Baidena prezidentūras laikā, un Irānas barelu atgriešanās pasaules tirgū.

54
Tagi:
cenas, nafta, OPEC
Pēc temata
KF vicepremjers pastāstīja, kad Baltkrievija novirzīs kravas uz Krievijas ostām
Ekonomists pastāstīja, kā Baltijas valstis centīsies kompensēt katastrofu tranzītā
Nevar kompensēt apjomus no Krievijas: kravu apgrozījums Ventspilī krities par 37%
Krievija atņems Latvijai 70% kravu plūsmu
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva, foto no arhīva

"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju

138
(atjaunots 11:46 12.01.2021)
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva uzskata, ka valsti nepārprotami saskatāms valdošās elites bankrots – tā nav gatava pašreizējai situācijai un laiž postā nozares, kas var strādāt ekonomikas izaugsmes labā.

RĪGA, 12. janvāris – Sputnik. Latvijas šīgada budžeta pamatā ir ekonomika augšupejas prognoze un iekšzemes kopprodukta pieaugums, taču tā nebūs, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.

"Latvijas ekonomiku par 80% nodrošina pakalpojumu nozare, kas nes peļņu tikai tad, ja ir patērētājs ar pietiekamu daudzumu naudas. Bet naudas nav, un iekšējais patēriņš samazinās," konstatēja Zaiceva.

Viņa uzsvēra, ka līdz ar visu pārējo valdība nodarījusi ekonomikai smagu triecienu ar savu nodokļu reformu.

"Uzbrukums mikrouzņēmumiem un mazajam biznesam, kā arī tiem, kas nodarbināts tehnoloģiskajās nozarēs un jomās ar augstu pievienoto vērtību. Tas ir kolosāls trieciens nozarēm, kas nodrošina naudas pieplūdumu budžetā, dod iedzīvotājiem ienākumus un nodrošina iekšējo patēriņu," norādīja ekonomiste.

Zaiceva uzskata, ka jaunajā gadā neviena budžetam svarīgākā nozare nespēs "pacelt galvu".

Piemēram, nevarēs atgūties tūrisms, jo robežas ir slēgtas un paliks slēgtas. Līdz ar tūrisma panīkumu neatgūstas viesnīcu bizness un pasažieru pārvadājumi, cieš reklāmas un mediju tirgus, paskaidroja eksperte.

"Kravu pārvadājumu jomā saglabājas neliels automašīnu tranzīta apjoms. Dzelzceļa tranzīts un pārkraušana ostās bija kritušies jau bez koronavīrusa. Pie tam turpinās Rail Baltica būvdarbi, kam, saskaņā ar plānu, vajadzētu pārvadāt kravas, nav tikai skaidrs, kādas un kur. No šīs puses augšupeja nav gaidāma. Kravu autopārvadātāji vēl strādāt, tomēr, ņemot vērā ES jaunās normas, šis bizness rentabilitāti zaudē," atzīmēja Zaiceva.

Viņa atgādināja, ka pandēmija negatīvi ietekmējusi arī celtniecību – gatavās produkcijas realizācija nepārsniedz 20%.

"Tiek būvēti tirdzniecības centri un biroju ēkas, aizbildinoties ar to, ka to neesot pietiekami. Tomēr Rīgā centrālās ielas jau tāpat ir tukšas, veikali vēl joprojām slēdzas ciet. Tirdzniecības vietas ir, tās nemokās klientu pārlieka pieplūduma dēļ. Rūpnieciskā celtniecība vēl pavārgi turpinās – tas ir reāls naudas ieguldījums. Kas attiecas uz infrastruktūras izveidi – ceļu, maģistrāļu un inženiertehnisko tīklu izbūvi, – nauda tiek piešķirta nevis tai, bet gan bēdīgi slavenās Rail Baltica iecirknim, kam jāved cauri Rīgas centram, sagraujot to un Pārdaugavu. Tas ekonomikas uzplaukumu nenodrošinās," ir pārliecināta ekonomiste.

Zaiceva norādīja, ka Latvija varētu sevi visā pilnībā nodrošināt ar pārtiku, ja vien sniegtu atbalstu lauksaimniecībai, taču to zemkopji nesaņem.

"Valdība varētu pirms sējas izstrādāt fjūčersu līgumu sistēmu, lai pilnībā nodrošinātu Latviju ar produktiem. Pandēmijas apstākļos tas dāvātu iekšzemes ekonomikas pacēlumu, tomēr tas nav paveikts. Zemnieki meklē, kur vairāk maksā, Latvijas piensaimniecības nodod pienu Lietuvai. Ja kaimiņi atteiksies pirkt mūsu pienu, līdz pavasarim piena lopus nokaus," brīdināja Sputnik sarunbiedre. Ekonomiste uzvēra: IKP pieaugums, ko valsts uzrādīja pērn, bija saistīts vien ar algas pielikumu valsts pārvaldes sektorā.

"Pie tam valdība, izejot pie cilvēkiem, stāsta tādas muļķības, ka nav nekāda iedzīvotāju morālā atbalsta. Var konstatēt Latvijas valdošās elites bankrotu – tā nav gatava pašreizējai situācijai un laiž postā nozares, kas var strādāt ekonomikas izaugsmes labā," secināja analītiķe.

138
Tagi:
Latvija, ekonomika, Jevgēņija Zaiceva
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija – ienaidnieks!"
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Kam vajadzīgs airBaltic, ja nebūs tūristu? Latvija grauj vēl vienu ekonomikas sektoru
Vadims Truhačovs

Politologs: Lietuva pierādījusi, ka gatava visam, lai tikai ieriebtu Krievijai

0
(atjaunots 17:04 15.01.2021)
Rodas iespaids, ka Lietuvas pastāvēšanas jēga ir ieriebt Krievijai un citu rūpju tai nav.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis sarunā ar Baltkrievijas opozīcijas parstāvi Svetlanu Tihanovsku apliecināja, ka Viļņa uzskata – būtu svarīgi pārdēvēt Baltkrieviju. Lietuvas valdība ir gatava izskatīt jautājumu par valsts pārdēvēšanu, tiklīdz no Baltkrievijas puses tiks saņemts atbilstošs pieprasījums.

Lietuvas politiskā elite pierāda, ka ir gatava uz jebkādām sīkām nelietībām pret Krieviju, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja politologs Vadims Truhačovs.

"Lietuva vienmēr ir gatava uz visu, lai pastrādātu mazu riebeklību Krievijai. Tāpēc tā ir gatava gan Baltkrieviju pārdēvēt par prieku baltkrievu opozicionāriem, gan izdarīt jebko citu, lai tikai ieriebtu Krievijai," teica Truhačovs.

Eksperts atzīmēja: rodas iespaids, ka Lietuvas pastāvēšanas jēga ir ieriebt Krievijai un citu rūpju tai nav.

"Bieži vien Lietuvas politiķi piemirst paši savu valsti, piemēram, to, ka no tās aizbraukusi ceturtā daļa darbspējīgo iedzīvotāju, un nodarbojas tikai ar sīkām nelietībām pret Krieviju," uzsvēra Truhačovs.

Viņš piezīmēja, ka Tihanovskai, kura uzturas Lietuvā kopš Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu dienas, faktiski nav, ar ko nodarboties.

"Tihanovska vāji orientējas jautājumos ārpus virtuves, un lielajā politikā viņa pilnīgs profāns. Viņa nodarbojas ar to, ka pārraida tālāk to, ko viņai iečukst austī," norādīja Sputnik sarunbiedrs.

© Sputnik / Владимир Астапкович

Tihanovska bija Baltkrievijas pašreizējā prezidenta Aleksandra Lukašenko sāncense valsts vadītāja vēlēšanās. Saskaņā ar republikas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Lukašenko uzvarēja vēlēšanās ar 80,1% balsu. Opozīcija klāstīja, ka uzvarējusi Tihanovska, un nodibināja koordinācijas padomi varas nodošanai. Šī iemesla dēļ Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu par aicinājumiem sagrābt varu, virkne opozicionāru aizturēti, citi pametuši Baltkrieviju.

Lietuva līdz ar Igauniju un Latviju ieviesa sankcijas pret Baltkrievijas vadību un apliecināja: tā ir gatava uzņemt baltkrievus, kuri pierādīs, ka cietuši varasiestāžu darbību rezultātā. Savukārt Minska norādīja, ka Baltkrievijas opozīcijas protestu akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva ir pārkāpusi visas pieklājības robežas, iejaucoties Baltkrievijas iekšējās lietās.

Трухачев: Литва дала понять, что готова на все, лишь бы насолить РФ
0
Tagi:
Svetlana Tihanovska, Baltkrievija, Krievija, Lietuva
Pēc temata
Politologs pastāstīja, ko Lietuva uzdod par bēgļiem no Baltkrievijas
Latvijā pastāstīja, cik daudz baltkrievu IT kompāniju izdevās pārvilināt
Baltkrievija slēdz robežas izbraucējiem
Lietuva samaksās simtiem miljonu eiro: uzņēmējs par sankcijām pret "Belaruskalij"