Vīrietis ar portfeli. Foto no arhīva

Neizskatās, ka Latvija kaut ko sasniegusi 30 gadu laikā: kas nav kārtībā ar budžetu 2020

135
(atjaunots 12:10 16.01.2020)
Budžeta 2020 sastādīšanas laikā valdība izvairījusies no likumiem, kuri paredzēja algu palielinājumu skolotājiem un mediķiem; atbildot uz kritiku, premjers Kariņš piedāvāja vienkārši tos atcelt.

RĪGA, 14. oktobris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Budžeta 2020 projekts 14. oktobrī tika iesniegts izskatīšanai Saeimā. Tradicionāli finanšu ministrs atnesa to parlamentā pats personīgi. Opozīcijai ir virkne labojumu šim projektam, taču, visticamāk, tie visi tiks noraidīti.

Tradīcija, saskaņā ar kuru finanšu ministrs pats personīgi nodot portfeli ar dokumentiem, kas attiecas uz budžeta projektu, Saeimas spīkerim, pastāv kopš 1997. gada. Esošais ministrs Jānis Reirs izpilda šo procedūru jau ceturto reizi: neliela pastaiga no Finanšu ministrijas līdz Saeimas ēkai – 300 metri pa Vecrīgas ielām ar portfeli rokās, kurā atrodas "10 miljardu dolāru vērti" dokumenti. Protams, tehnoloģijas virzās uz priekšu - "papīra versija" – tas, drīzāk, ir pienesums tradīcijām. Visa dokumentācija apstrādei tiek nodota jau ar elektronisku datu nesēju palīdzību.

Notikumam veltītajā preses brīfingā Saeimas spīkere Ināra Mūrniece norādīja, ka projektu plānots apstiprināt līdz novembra svētkiem (11. un 18. novembrim – red.). Pirmajā lasījumā, kā tiem gaidīts, Saeima izskatīs projektu jau 30. oktobrī, savukārt otrais, noslēdzošais, lasījums nozīmēts 13. vai 14. novembrī. Mūrniece norāda, ka "2018. gadā bija aizsardzības budžets, 2019. gadā – veselības budžets, šobrīd varētu teikt, ka lielā prioritāte ir sociālā labklājība".

To pašu domu, par budžeta sociālo ievirzi, izteica arī finanšu ministrs Jānis Reirs.

"Lielākā daļa no budžeta pieauguma, kas ir 610 miljoni eiro, tiek novirzīta vai nu sociālajai jomai, vai algu pieaugumam," pateica ministrs.

Darbs pie budžeta projekta valdībā tika pabeigts 11. oktobrī. Budžeta ienākumi noteikti 9,89 miljardu eiro līmenī, izdevumi sastādīs 10 miljardus eiro. salīdzinot ar budžetu 2019, ienākumi pieauguši par 717,1 miljonu eiro, izdevumi palielinājušies par 610,1 miljonu eiro. IKP apmērs faktiskajās cenās 2020. gadā noteikts 33,154 miljardu eiro apmērā. Valsts parāda apmērs – 11,75 miljardi eiro.

Tik saspiesti termiņi darbam pie budžeta, būtībā, piedāvājumu un izmaiņu apspriešanai piešķirts ne vairāk par divām darbdienām pirms katra lasījuma – nozīmē, ka opozīcijas idejās valdība un koalīcijas partijas, visticamāk, negrasās ieklausīties. Jau iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars norādīja, ka budžeta projektu Saeimā plānots pieņemt atbilstoši valdības izstrādātajam plānam.

Saeimas deputāts no opozīcijas partijas "Saskaņa" un Saeimas Budzēta un finanšu komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis jau kritizēja budžeta projektu.

"Sevišķi izbrīna, kā tika sadalīti brīvie līdzekļi, un tie ir ap 700 miljoniem eiro, jo lēmumi valsts budžeta projekta pieņemšanā nav virzīti uz Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanu… Manuprāt, ir pieņemti vairāki “truli” lēmumi, jo nevarēs izpildīt nevienu politisko solījumu, “uzmestas” pašvaldības un nav radīts iespaids, ka mēs kā valsts 30 gadu pastāvēšanas laikā neesam neko sasnieguši," paziņoja politiķis.

Opozīcijas Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko pauda sašutumu par to, ka valdība sola palielināt skolotāju algas tikai tādā gadījumā, ja izdosies pārsniegt "netīrās naudas" konfiskācijas plānu.

Входная дверь в квартире многоэтажного жилого дома
© Sputnik / Кирилл Каллиников

"Var jau arī protams sākt vienkārši laupīt garāmgājējus kādā tumšā vārtrūmē, vai ierīkot nevis čeku, bet sodu loteriju: katrs 100. nodokļu maksātājs saņem uzrēķinu vienkārši tāpat," sarkastiski norāda Stepaņenko.

Atgādināsim, ka valdības saistības palielināt skolotāju un mediķu algas tika nostiprināti attiecīgos likumos. Komentējot faktu, ka valdība, sastādot budžetu, neizvairījās no likumu ievērošanas, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tie vienkārši ir jāatceļ.

"Mums ir jāatceļ visi likumi, kurus mēs nevaram izpildīt, lai mūs nevaino par to, ka mēs tos neizpildām. Pret mums pastāvīgi skan apsūdzības par to, ka netiek izpildītas kaut kādas likuma normas… Tad, varbūt, tās ir jāatceļ, lai darbs norit bez lieka trokšņa, bet pēc būtības. Es nevēlos nodarboties ar to, ko mēs nevaram īstenot," paziņoja valdības vadītājs.

135
Pēc temata
Latvijas skolotāji iesnieguši Eiropas Komisijai sūdzību par budžetu
Tiesībsargs: Latvijā invalīdiem nākas izvēlēties – mirt bada nāvē vai nosalt
Latvija iestigusi parādos: pienācis laiks nomaksāt gandrīz trīs miljardus eiro
Levits atzinis: Latvijā pietrūkst demokrātijas, un iedzīvotājiem nāksies piemaksāt
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

60
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

60
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē
Ustjlugas osta, foto no arhīva

Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai

18
(atjaunots 14:25 18.09.2020)
Baltkrievijas tranzītu iespējams pārorientēt uz Ustjlugu – osta var piedāvāt atbilstošus noteikumus, tomēr viss ir atkarīgs no tā, vai baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievija pārorientēs savas kravu plūsmas no Baltijas uz Krieviju, ja tai tiks piedāvāti līdzīgi noteikumi, valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko norādīja Krievijas valsts vadītājam Vladimiram Putinam tikšanās laikā Sočos. Viņš piezīmēja, ka Putins devis rīkojumu "visu aprēķināt" un organizēt pārrunas.

Spriežot pēc agrākajiem izteikumiem, Baltkrievijas valdībai tranzīta jautājums nav prioritārs, svarīgāka ir politiskā aktivitāte, atzīmēja Integrācijas perspektīvu pētījumu centra direktors, portāla RuBaltic.Ru galvenais redaktors Sergejs Rekeda.

Eksperts atgādināja, ka pirms dažiem gadiem Krievija jau ir piedāvāja Baltkrievijai izdevīgus tranzīta noteikumus.

"Minska atteicās, sakot, ka ar to nepietiek. Toreiz godā bija tranzīta un ogļūdeņražu piegādes daudzveidības un diversifikācijas idejas," Rekeda atgādināja sarunā ar Sputnik Latvija.

Pēc viņa domām, patlaban iespējama pārorientācija drīzāk uz Ustjlugu nekā uz Kaļiņingradu – šī osta var piedāvāt piemērotus noteikumus.

"Tagad Krievija var piedāvāt Baltkrievijai izdevīgus finansiālos noteikumus, atliek politiskais jautājums – cik lielā mērā baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas un atteikties no Baltijas republiku ostām," konstatēja Rekeda.

Baltijas valstis ieviesa individuālās sankcijas pret virkni Baltkrievijas amatpersonu, ieskaitot valsts prezidentu. Lukašenko informēja, ka necīnīsies par to, lai viņu tur ielaistu, viņš risinās problēmu ekonomiski. Pēc viņa vārdiem, Baltkrievijai "būs mazliet neizdevīgi" pārorientēt kravas uz Krievijas ostām, taču ar Krieviju "var vienoties par tarifiem".

Baltkrievijā joprojām nerimst protesti pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarējis Lukašenko. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai" republikā. Ģenerālprokuratūra to kvalificēja kā valstiskuma apdraudējumu un ierosināja krimināllietu. Vairāki opozīcijas aktīvisti ir aizturēti.

18
Tagi:
tranzīts, Krievija, Baltkrievija
Pēc temata
Kurss uz Krievijas ostām: kā Baltija palikusi bez Baltkrievijas naftas tranzīta
Latvijas Augstākā tiesa apglabājusi cerības par naftas tranzītu uz Baltkrieviju
Ventspils zaudējusi izredzes saņemt Baltkrievijas minerālmēslu tranzītu
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Cilvēki aizsargmaskās Madridē, foto no arhīva

Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti

0
(atjaunots 16:01 20.09.2020)
PVO uzskata, ka par Covid-19 gadījumu skaita pieauguma iemeslu Eiropā kļuva drošības pasākumu neievērošana un kontroles trūkums no varasiestāžu puses.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Pasliktinošās epidemioloģiskās situācijas dēļ Eiropā sāk ieviest jaunus ierobežojošos pasākumus, raksta Gazeta.ru. Vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Hanss Klūge.

Pēc Klūges sacītā, iknedēļas saslimšanas gadījumu pieaugums šobrīd ir augstāks, nekā epidēmijas sākumā martā.

"Pagājušajā nedēļā šis rādītājs pārsniedza 300 000 pacientu," paziņoja viņš.

PVO birojā Belgradā nosauca saslimstības jauna uzliesmojuma Eiropā galvenos iemeslus. Saskaņā ar viņu datiem, pirmām kārtām tas ir saistīts ar Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu neievērošanu, raksta RIA Novosti. Tāpat, saskaņā ar PVO paziņojumu, ir nepieciešama kontroles pastiprināšana no varasiestāžu puses.

Viena no pirmajām jaunus ierobežojumus ieviesa Lielbritānija, kur no vīrusa jau ir miruši 41 773 cilvēki, kas dotajā brīdī ir augstākais rādītājs Eiropā.

Lielbritānijā aizliedza pulcēties kompānijās virs 6 cilvēkiem, sporta zāles ir slēgtas, universitātes pārgājušas pie tālmācībām. Plānots ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru mācību iestādēs cilvēki kustētos pa apli un viņu ceļi nešķērsotos.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos tiek ieviesti vēl stingrāki pasākumi, kur visi pabi, restorāni un izklaides iestādes strādās tikai līdz plkst. 22:00, savukārt komunikācija ārpus mājsaimniecībām būs aizliegta.

Vācijā Bavārijas kalnu slēpošanas kūrortā arī ieviesti strikti koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi. Covid-19 uzliesmojums tur izcēlies kāda inficētā ASV tūrista dēļ, šobrīd Minhenes prokuratūra uzsākusi pārbaudi attiecībā pret viņu.

Arī Diseldorfā tika pastiprināti drošības pasākumi, varasiestādes stingri uzrauga aizsargmasku režīma ievērošanu. Uz ielas un cilvēku masveida pulcēšanās vietās, tostarp kafejnīcās, obligāti jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.

Papildu koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi tika ieviesti arī Bavārijas Garmišā-Partenkirhenē. Bāri tiek slēgti plkst. 22:00, savukārt cilvēku skaits ballītēs nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Apmeklētāju skaits restorānos vienlaikus nedrīkst pārsniegt piecus cilvēkus.

Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs uzstāšanās laikā pilsoņu priekša paziņoja, ka ir jāpastiprina pasākumi sakarā ar otrā koronavīrusa viļņa sākšanos. Pēc viņa teiktā, priekšā gaidāmi sarežģīti rudens un ziemas mēneši, Covid-19 gadījumu skaits katru dienu pieaug.

0
Tagi:
Eiropa, koronavīruss
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību