Latvijas karogs, foto no arhīva

Eksperts: pasaules tirgum Latvija nav vajadzīga

76
(atjaunots 11:14 01.10.2019)
Eksperts Jānis Motivāns pastāstīja, kas varētu glābt Latviju globālajā karā par tukšiem plauktiem veikalos.

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Latvijas Bankas Apmeklētāju centra "Naudas pasaule" vadītājs Jānis Motivāns uzskata: pasaules tirgū Latvijas produkciju neviens negaida, pie tam pati Latvija nav gatava tikt galā ar pasaules konkurenci, raksta Mixnews.lv.

Viņš konstatēja, ka nav skarbāka kara pasaulē, kā karš par tirgu. Latvija tajā cieš sakāvi, tāpēc nav nekāds brīnums, ka no karjeras viedokļa Skandināvu valstis Latvijas iedzīvotājiem šķiet daudz patīkamākas un interesantākas. Neapšaubāmi, Zviedrija, Norvēģija un Somija var maksāt darbiniekiem no Latvijas daudz vairāk nekā viņi par tādu pašu darbu saņemtu dzimtenē.

Eksperts atgādināja, ka dažas tamlīdzīgas sadursmes, piemēram, spriedze ASV un Ķīnas starpā atklāti tiek dēvēta par karu, un tas turpinās pastāvīgi.

Pasaules tirgus negaida Latviju, lai arī agrāk vietējiem tā gribējās domāt. Eksperts ir pārliecināts, ka neviens neteiks: "Re, latvieši, nāciet, te ir jūsu tukšie plaukti, aizpildiet tos."

Jānis Motivāns uzsvēra, ka Latvija ir jauna valsts un pagaidām nav gatava izturēt pilnvērtīgu konkurenci. Tās vienīgā izeja ir pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību un zinātnes attīstība.

Eksperts atgādināja, ka pēdējos gados, ar retiem izņēmumiem, kas vērojami, piemēram, farmaceitikā un lauksaimniecībā, zinātne ir pamesta novārtā.

Iepriekš vēstīts, ka darba roku trūkums Latvijā un ar naudas atmazgāšanas riskiem iebiedēto banku attieksme kavē eksporta un ekonomikas vispārējo attīstību.

Jāpiebilst, ka ceturtā daļa eksporta no Latvijas nonāk Krievijā. Uz kaimiņvalsti tiek eksportēti lauksaimniecības un zivsaimniecības produkti. 2018. gadā tā bija svarīgākā Latvijas eksporta daļa un sastādīja 20% tā kopējās vērtības. Pārsvarā Latvijas uzņēmēji eksportēja bezalkoholiskos un alkoholiskos dzērienus (30,6% eksporta struktūrā), labību (13,7%), pienu un piena produktus, olas un medu (9,9%).

Pērn Latvija eksportēja pārtikas produktus uz 149 valstīm, pie tam 24% eksporta devās uz Krieviju. Pārtikas produktu realizācija ES valstīs veidoja 55% apjoma. Galvenais partneris ES – Lietuva, kas saņēma 31,7% visu uz ES sūtīto preču.

Pie tam, novērtējot tirdzniecību ar trešajām valstīm, Krievija bija viens no svarīgākajiem Latvijas partneriem, eksports uz KF veidoja 53,9%.

76
Pēc temata
Krievijas un Baltkrievijas eksports turpina "barot" Latviju
Latvijas alus eksports palielinājies vairāk nekā 3 reizes
Ceturtā daļa Latvijas produktu eksporta tiek nosūtīta uz Krieviju
Iļja Gerčikovs

Receptes ir pie manis: bijušais "Dzintara" īpašnieks prognozē jaunā īpašnieka izgāšanos

1
(atjaunots 10:59 22.09.2020)
"Tas, ko saka jaunie īpašnieki, ir izdomājums, tā ir fikcija. Viņiem fiziski nav iespējams ražot produkciju ar "Dzintara" zīmi bez manas piekrišanas. Esmu 87 izstrādājumu autors, un tas nozīmē autortiesības," paziņoja Iļja Gerčikovs.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Bijušais Latvijas kosmētikas ražotāja "Dzintars" īpašnieks Iļja Gerčikovs uzskata, ka koncernam "Skinest Group" nav tiesību ražot produkciju ar šo zīmolu, jo preču zīmes ir viņa īpašums, raksta Latvijas Avīze.

Iepriekš ziņots, ka maksātnespējīgās AS "Dzintars" aktīvus par 5,5 miljoniem eiro nopirka SIA "Ritrem". Tā pieder AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca". Uzņēmuma akciju pakete (53,99%) pieder kompānijai Skinest Rail, savukārt tās īpašnieks ir Oļegs Osinovskis – Igaunijas miljonārs. Kompānija pieder koncernam "Skinest Group". Aktīvu paketē, kas tika pārdota izsolē, ietilpst ēka Mālu ielā 30, ražošanas iekārtas, transports, mēbeles, biroja tehnika un 87 preču zīmes.

Kompānija paziņoja, ka grasās atjaunot "Dzintara" kosmētikas ražošanu, taču šiem plāniem nepiekrīt bijušais kompānijas īpašnieks Iļja Gerčikovs. Pēc viņa sacītā, "Dzintara" preču zīmes ir viņa īpašums, taču neviens nav vērsies pie viņa pēc to izmantošanas atļaujas.

"Tas, ko saka jaunie īpašnieki, ir izdomājums, tā ir fikcija. Viņiem fiziski nav iespējams ražot produkciju ar "Dzintara" zīmi bez manas piekrišanas. Esmu 87 izstrādājumu autors, un tas nozīmē autortiesības. Viņi ved sabiedrību maldināšanā.

Viņu mērķi ir saprotami – viņi grib nopirkt preču zīmi, preci ražot Polijā un pārdot kā "Dzintaru". Bet tas nav iespējams bez manas piekrišanas. Cik saprotu, es viņiem neesmu vajadzīgs. Taču, kā saražot, viņi nezina, jo receptūra ir pie manis," paziņoja Gerčikovs.

Uz jautājumu, vai Gerčikovs piekritīs pārdot preču zīmes jaunajiem īpašniekiem, ja šāds piedāvājums tiks saņemts, viņš atzīmēja, ka nevar komentēt to, kas nav noticis.

Savukārt "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" (DLRR) padomes locekle Anastasija Udalova paziņoja, ka Gerčikovam vairs nepieder nekādas preču zīmes. Pēc viņas sacītā, nekustamie īpašumi tika nopirkti kopā ar 93 preču zīmēm, piecās no kurām šobrīd notiek tiesvedības. Tas nozīmē, ka attiecībā uz 87 preču zīmēm strīdu nav, un jaunie uzņēmuma īpašnieki var tās izmantot. Jau šonedēļ plānots pieņemt darbā pirmos darbiniekus, to skaitā bijušos, savukārt oktobrī uzsākt ražošanu.

Udalova noraida bažas, ka ražošana varētu tikt pārcelta uz citu vietu: "Esam nopirkuši 6,5 ha un produkciju ražosim uz vietas Latvijā. Mūs neinteresē to ražot kur citur."

1
Tagi:
Dzintars
Pēc temata
Kāpēc Latvija glābj "Dzintaru"
Latvijā iet bojā kārtējais brends: Dzintars nav spējis pārliecināt kreditorus
Kas zināms par masveida kadru samazināšanu uzņēmumā "Dzintars"
"Dzintars" atjauno divu veikalu darbu Rīgā
Ieva Jaunzeme

Paši sevi apzogat: VID vadītāja iesaka meklēt normālus darba devējus

17
(atjaunots 17:24 21.09.2020)
Tie, kam algu izsniedz "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā tie, kas maksā sociālās iemaksas, pastāstīja VID direktore.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. "Aplokšņu" algu līmenis Latvijā joprojām paliek liels, tādēļ valsts ievāc par 17% – par 600 tūkstošiem eiro – mazāk darbaspēka nodokļos, nekā varētu, pastāstīja Latvijas Radio intervijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Šeit tiek ņemti vērā ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas.

VID mēra nodokļu plaisu jau septiņu gadus. Pakāpeniski tā samazinās, taču ļoti lēni.

"Mēs esam nedaudz iestiguši 17%. Protams, ir samazinājums par procentdaļām, bet mēs netiekam vismaz līdz 16%," pastāstīja VID vadītāja.

Pēc Jaunzemes teiktā, tas skaidrojams ar vairākiem faktoriem: makroekonomisko situāciju valstī, nodokļu nomaksas kultūru, nodokļu sistēmas īpatnībām.

"Attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu liela loma ir tieši nodokļu samaksas kultūrai valstī. (…) Ja par citām iemaksām varētu teikt – kā tad tās tiek izmantotas, mēs neuzticamies un tāpēc mēs nemaksājam –, tad sociālās apdrošināšanas iemaksas katrs cilvēks maksā sev," pastāstīja VID ģenerāldirektore.

Saskaņā ar VID aprēķiniem, iedzīvotāji, kuriem alga nāk "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā pārējie darbinieki.

"Tas nozīmē, ka cilvēks te un tagad sevi apzog, vienojoties ar darba devēju. Par "māmiņalgām" ir tieši tāda pati korelācija.

Ja cilvēks saka, ka nav citas izejas, es varu pateikt – ir Latvijā pietiekams skaits ļoti normālu darba devēju, kuriem pat prātā nenāk kaut ko tādu darīt," piebilda ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore.

Viena no nozarēm, kur situācija ir uzlabojusies, ir celtniecība, kur tika noslēgta ģenerālā vienošanās par minimālās algas palielināšanu. Pēc Jaunzemes domām, šāda vienošanās ir nepieciešama arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Tāpat VID mēra plaisu pievienotās vērtības nodokļa nomaksā, un šeit situācija ir ievērojami uzlabojusies – tā sarukusi no 30% pirms septiņiem gadiem līdz 9%, un tas ir vidējais rādītājs Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka arvien mazāk uzņēmēju izvairās no PVN nomaksas. Pēc Jaunzemes sacītā, ar šādu rezultātu var lepoties.

17
Tagi:
nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, neapliekamais minimums 350 eiro
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: kā iznīcināt mikrouzņēmumus