Šprotu ražošana, foto no arhīva

Eirofondi nav izglābuši šprotes: zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas pērk Krievija

76
(atjaunots 23:03 30.09.2019)
Tagad iekārtās, ko Latvijas uzņēmumi reiz iepirkuši par eirofondu līdzekļiem, šprotes tiks ražotas zvejnieku kolhozā "Za Rodinu" Kaļiņingradā.

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Viens no lielākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Kurzemes ziemeļos bankrotējis, un tā iekārtas iegādājušies konkurenti Krievijā, vēsta raidījums Nekā personīga kanālā TV3.

Grūti laiki Latvijas uzņēmumiem sākās 2015.gadā, kad Krievijas lauksaimniecības produkcijas kontroles iestāde aizliedza zivju produkcijas ievešanu Krievijā no Latvijas un Igaunijas, ņemot vērā inspekcijās konstatētos sistemātiskos pārkāpumus. Daži uzņēmumi pielāgojušies jaunajiem apstākļiem, tomēr daudziem tas nav izdevies.

No eirofondiem līdz kolhozam

"Sabiedrība IMS", viens no lielākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Kurzemes ziemeļos, Mērsragā nodarbināja 200 cilvēkus. Mūsdienīgās iekārtas bija iegādātas par ES fondu līdzekļiem un izmaksāja vairāk nekā trīs miljonus eiro. Daļa iekārtu tika nopirkta jau pēc Krievijas tirgus slēgšanas.

Jaunus tirgus apgūt neizdevās. 2017. gadā elektroenerģijas tirgotājs SIA "Geton Energy"  pieprasīja uzņēmuma atzīšanu par maksātnespējīgu.

Firma vairākus miljonus palika parādā "Rietumu bankai", vairāk kā 300 000 eiro – valstij. Lai apmierinātu kreditoru prasības, maksātnespējas administrators šī gada februārī pārdeva izsolēs uzņēmumam piederošo īpašumu – saldētavas un ražošanas iekārtas. Aprīkojumu par 1,2 miljoniem nopirka uzņēmums "Zītari LZ".

Trīs mēnešus vēlāk "Zītari LZ" nopirka vēl viena bankrotējuša zivju pārstrādātāja – "Kuršu zeme"  īpašumu par  280 000 eiro. Šī firma apguva eirofondu līdzekļus par 2,8 miljoniem eiro . Vēl 2017.gadā uzņēmums iegādājās iekārtas par pusmiljonu eiro.

"Zītari LZ" pamatdarbības veids ir ēdināšanas pakalpojumi. Rīgā un Ventspilī uzņēmumam pieder vairākas ēdnīcas. Uzņēmums neplāno nodarboties ar zivrūpniecību, un izsolē iegūtās iekārtas tiek pārdotas tālāk – uz Krieviju.

"Man piegāja opcija, izdomāju jaunu biznesu, visu to zivju pārstrādi Latvijā, zinu, kas tur notiek, pats esmu ņēmies ar zivīm, man ir kuģi bijuši, tāpēc es viņus visus pazīstu – vienkārši tirgojam.

Mēs daļu pārdodam uz Ukrainu, daļu Baltkrieviju…Uz Kaļiņingradu arī vedam ārā. IMS uz Kaļiņingradu vedam ārā, daļu, ne visu," atklāja "Zītari LZ" izpilddirektors Juris Zeltiņš.

Kaļiņingradā iekārtas nopircis uzņēmums "EnergoMehProm". Tā īpašnieks Leonīds Hodosko ir arī Kaļiņingradas zvejnieku kolhoza "Za Rodinu" tehniskais direktors. Kolhozs no Latvijas jau iegādājies zvejas kuģi. Pēdējos gados uzņēmums paplašina ražošanu, lai cita starpā aizvietotu arī šprotu piegādes no Latvijas un izietu Eiropas tirgū.

Likumsakarīgs process

Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits neuzskata par problēmu to, ka iekārtas no Latvijas nonāk pie konkurentiem.

"Es domāju tas ir normāls process, tās iekārtas eksportē un uzstāda arī Latvijas kompānijas, starp citu – Krievijā. Ko darīt, ja uzņēmumam tirgus ir beidzies un šīs iekārtas vienkārši stāv, tad to vērtība praktiski ir nulle, izņemot, ja ir kāds un šajā gadījumā tā ir Krievija, kur šādas iekārtas ir pieprasītas," saka Šmits.

Problēmas nesaskata arī Lauku atbalsta dienests, kas ir atbildīgs par Eiropas fondu finansējuma uzraudzību.

"Likumsakarīgi šīs iekārtas nopērk citi un šajā gadījumā tie ir Krievijas uzņēmumi, kas arī ir izskaidrojams ar to, ka viņi šo zivju konservu apstrādi šobrīd attīsta, ņemot vērā to, ka konservs ir viņu produkts, ko viņi patērē un mūsu apstrādes uzņēmumi ir kā paraugs bijis līdz šim. Šīs iekārtas, ko viņi ir iegādājušies, ir pietiekoši labas, lai izmantotu arī viņu uzņēmumi šobrīd," norāda Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Rinalds Vācers.

76
Pēc temata
Kaļiņingradā ražo labākas šprotes nekā Latvijā
"Brīvais vilnis": zaudējumi mazāki, taču bez šprotu eksporta uz Krieviju ir smagi
Šprotes, "Dzintars" un konteineri: Latvijas bizness iekaro Uzbekistānu
Krievijas Lauksaimniecības ministrija "piedevusi" Latvijas šprotēm
Šprotes – ķīmisks un bioloģisks ierocis
Ieva Jaunzeme

Paši sevi apzogat: VID vadītāja iesaka meklēt normālus darba devējus

16
(atjaunots 17:24 21.09.2020)
Tie, kam algu izsniedz "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā tie, kas maksā sociālās iemaksas, pastāstīja VID direktore.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. "Aplokšņu" algu līmenis Latvijā joprojām paliek liels, tādēļ valsts ievāc par 17% – par 600 tūkstošiem eiro – mazāk darbaspēka nodokļos, nekā varētu, pastāstīja Latvijas Radio intervijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Šeit tiek ņemti vērā ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas.

VID mēra nodokļu plaisu jau septiņu gadus. Pakāpeniski tā samazinās, taču ļoti lēni.

"Mēs esam nedaudz iestiguši 17%. Protams, ir samazinājums par procentdaļām, bet mēs netiekam vismaz līdz 16%," pastāstīja VID vadītāja.

Pēc Jaunzemes teiktā, tas skaidrojams ar vairākiem faktoriem: makroekonomisko situāciju valstī, nodokļu nomaksas kultūru, nodokļu sistēmas īpatnībām.

"Attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu liela loma ir tieši nodokļu samaksas kultūrai valstī. (…) Ja par citām iemaksām varētu teikt – kā tad tās tiek izmantotas, mēs neuzticamies un tāpēc mēs nemaksājam –, tad sociālās apdrošināšanas iemaksas katrs cilvēks maksā sev," pastāstīja VID ģenerāldirektore.

Saskaņā ar VID aprēķiniem, iedzīvotāji, kuriem alga nāk "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā pārējie darbinieki.

"Tas nozīmē, ka cilvēks te un tagad sevi apzog, vienojoties ar darba devēju. Par "māmiņalgām" ir tieši tāda pati korelācija.

Ja cilvēks saka, ka nav citas izejas, es varu pateikt – ir Latvijā pietiekams skaits ļoti normālu darba devēju, kuriem pat prātā nenāk kaut ko tādu darīt," piebilda ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore.

Viena no nozarēm, kur situācija ir uzlabojusies, ir celtniecība, kur tika noslēgta ģenerālā vienošanās par minimālās algas palielināšanu. Pēc Jaunzemes domām, šāda vienošanās ir nepieciešama arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Tāpat VID mēra plaisu pievienotās vērtības nodokļa nomaksā, un šeit situācija ir ievērojami uzlabojusies – tā sarukusi no 30% pirms septiņiem gadiem līdz 9%, un tas ir vidējais rādītājs Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka arvien mazāk uzņēmēju izvairās no PVN nomaksas. Pēc Jaunzemes sacītā, ar šādu rezultātu var lepoties.

16
Tagi:
nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, neapliekamais minimums 350 eiro
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: kā iznīcināt mikrouzņēmumus
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

77
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

77
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē
COVID-19

Covid-19 uzliesmojums Latvijā: diennakts laikā atklāti 34 gadījumi, 19 vienā uzņēmumā

0
(atjaunots 13:21 22.09.2020)
No 34 jaunajiem Covid-19 gadījumiem, kas atklāti aizritējušajā diennaktī, 19 tika fiksēti vienā uzņēmumā, tā nosaukums netiek atklāts.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī ir veikti 2690 koronavīrusa testi, atklāti 34 jauni inficēšanās gadījumi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Saskaņā ar SPKC datiem, 24 inficētie ir citu ar Covid-19 saslimušo kontaktpersonas (tostarp 19 no tiem ir viena uzņēmuma darbinieki), astoņi inficētie atgriezās no ārzemēm (Krievija, Turcija, ASV), vēl diviem cilvēkiem inficēšanās avots tiek noskaidrots.

Kopumā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti 299 085 Covid-19 izmeklējumi, inficējušies 1560 cilvēki – 1248 izveseļojās, 36 nomira.

Pēdējo 24 stundu laikā netika stacionēts neviens ar Covid-19 inficētais. Stacionāros ārstējas 10 pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. Kopumā no slimnīcām pēc ārstēšanās saistībā ar koronavīrusu izrakstīti 216 pacienti.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts jau vairāk nekā 31,5 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 969 tūkstoši cilvēku nomira, toties vairāk nekā 23,1 miljons izveseļojās.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka