Vīrietis ar koferi. Foto no arhīva

Baņķieris paskaidroja, kādēļ Latvija nekad nepanāks Eiropu dzīves līmeņa ziņā

160
(atjaunots 11:37 25.10.2019)
Vadīt biznesu Latvijā kļūst arvien grūtāk: vienkāršot ārzemju speciālistu plūsmu neļauj nacionālisti, savukārt bankas, kuras iebiedēja ar naudas atmazgāšanas apkarošanu, neatver kontus pat pazīstamiem uzņēmumiem; par sāpīgajām problēmām uzņēmēji pastāstīja jaunā forumā.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Darbaroku deficīts un banku attieksme, kuras iebiedējuši ar naudas atmazgāšanas riskiem, traucē attīstīt eksportu un ekonomiku kopumā. Par to uzņēmēji pastāstīja politiķiem pirmajā Krišjāņa Valdemāra forumā, kuru organizēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera 26. septembrī, vēsta LNT.

Forumā ekonomisti minēja datus par valsts attīstību, un tie neiedrošina – ja nekas netiks darīts, Latvija nekad nesasniegs Eiropas vidējo labklājības līmeni.

"Ja pilnīgi izbeidzās emigrācija, kas, protams, nenotiks, pienāks klāt tikai 150 000 jaunu cilvēku 10 gadu laikā. Aizies, pensionēsies – 260 000, īstenībā mums nākotnē paredzams tālāka darbaspēka samazināšanās, tas nozīmē – ekonomikas lēnākas izaugsmes tempus, lēnākus tempus konverģencei ar Eiropas ienākumiem, caur to papildu spiediens cilvēkiem – šiem 150 000 nākamajos 10 gados, lielai daļai braukt prom, kas nozīmē, ka mēs esam negatīvā nabadzības spirālē uz leju, nekad nesasniegsim, nepanāksim Eiropu," saka investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Uzņēmējus uztrauc arī sadarbība ar bankām, kuras ir nobijušās no naudas atmazgāšanas riskiem tik ļoti, ka slēdz kontus vai arī atsakās tos atvērt labi zināmiem un Latvijā cienījamiem lieluzņēmumiem.

Kariņš pierunās nacionālistus?

Pirmais uzdevums – piesātināt darba tirgu, tostarp piesaistīt kvalificētus speciālistus Informācijas tehnoloģiju jomā.

Premjers Krišjānis Kariņš pastāstīja, ka gudrās imigrācijas jautājums, kurš tika apspriests jau tik daudz reižu, tagad atkal var tikt iekļauts politiskajā darba dienas kārtībā.

"Tas ir ļoti liels izaicinājums. Mēs līdz šim valstī netiekam uz priekšu, jo ir pretrunas starp politiskām partijām, tātad – nekas netiek darīts, mans mērķis ir pārvarēt tās šķietamās pretrunas, jo mums visiem vēl beigās tomēr rūp, ka mūsu valsts ekonomika var turpināt attīstīties," atzina Kariņš.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, neraugoties uz asu darbaspēka trūkumu daudzās nozarēs, latviešu nacionālisti nopietni pretojas centieniem atvieglot ārzemju speciālistu piesaisti, savukārt reemigrantus Latvija sagaida ar lielām birokrātiskām sarežģītībām.

160
Pēc temata
Viesstrādniekus Latvijā nelaidīs: Iesalnieks sola aizstāvēt valsts nākotni
"Protam arī cauri žogiem draudzēties": Burovs pastāstīja Sputnik par attiecībām ar Maskavu
Investējis 38 miljonus, bet tagad slēguši kontu: kā biznesam no Krievijas strādāt Latvijā
Valsts ieņēmumu dienests apkaros nelegālo tirdzniecību Internetā
 Ventspils

Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli

29
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.

Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).

Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.

Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.

"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.

Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.

Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.

Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.

29
Tagi:
kravas, Ventspils
Pēc temata
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Krievijas attieksme pret tranzītu mainīsies: Ventspils osta saskata iespēju ietekmēt KF

2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām par 30%

43
(atjaunots 13:04 20.01.2021)
Latvijas ostās 2020. gadā zaudējuši gandrīz 80% ogļu kravu, kā arī 20% no naftas produktu pārkraušanas apjoma.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā pērn samazinājās par 41,9%, bet ostās tika pārkrauts par 28% kravu, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Dzelzceļš

Salīdzinājumā ar 2019. gadu dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā 2020. gadā samazinājās par 41,9% un sastādīja 24,113 miljonus tonnu.

Tostarp starptautisko pārvadājumu apjoms bija 22,047 miljoni tonnu (-44,6%), bet iekšzemes pārvadājumu apjoms palielinājās par 20,8%, līdz 2,066 miljoniem tonnu.

Tranzīta pārvadājumi sastādīja 19,028 miljonus tonnu (-47,4%), importa kravu apjoms - 2,695 miljonus tonnu (-18,9%), eksporta - 324 000 tonnu (+15,4%).

Dzelzceļa tranzītkravu pārvadājumi caur ostām pērn bija 15,31 miljons tonnu (-51,6%), sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju - 3,718 miljoni tonnu (-18,%).

2019. gadā kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 15,8%, salīdzinot ar 2018. gadu, un sastādīja 41,492 miljonus tonnu.

Ostas

Latvijas ostās 2020. gadā pārvadātais kravu apjoms salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājies par 28% un bija 44,928 miljoni tonnu.

Visvairāk pērn Latvijas ostās tika pārkrautas beramkravas - 21,205 miljoni tonnu (-39,3%), tai skaitā ogles - 3,449 miljoni tonnu (-79,6%), labība un tās produkti - 6,21 miljons tonnu (+12,8%), šķeldas - 2,061 miljoni tonnu (+0,5%%), ķīmiskās kravas - 1,833 miljoni tonnu (-21,6%).

Lejamkravas tika pārkrautas 11,687 miljonu tonnu (-19,9%) apmērā. Lielāko daļu no tiem veidoja naftas produkti - 10,968 miljoni tonnu (-20,2%).

Ģenerālkravas pērn pārkrautas 12,035 miljonu tonnu apmērā (-6,4%), tostarp konteineros pārkrautas 4,683 miljoni tonnu (-4,1%) apmērā, kokmateriāli - 3,784 miljoni tonnu (-8,1%), ro-ro kravas - 3,088 miljoni tonnu (-9,7%) apmērā.

Pēc kravas apgrozījuma pirmo vietu ieņēma Rīgas osta ar 23,68 miljoniem tonnu, kas ir par 27,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Ventspils ostas kravu apgrozījums 2020. gadā bija 12,902 miljoni tonnu, kas ir par 36,9% mazāk nekā gadu iepriekš, Liepājas ostas - 6,603 miljoni tonnu, kas ir par 10% mazāk nekā pērn.

43
Tagi:
Kravu pārvadājumi, kravas, osta, dzelzceļš
Pēc temata
Puškovs: Krievijai nav jānovirza savas kravas caur Latviju
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Krievija atņems Latvijai 70% kravu plūsmu