Finansējuma

Vai godīgumu var nopirkt: pie novedīs partiju budžeta finansējuma izaugsme

40
(atjaunots 22:04 30.09.2019)
Kā valsts finansējuma palielinājums ir saistīts ar pirmstermiņa vēlēšanu varbūtību Rīgas domē, un kāpēc premjeram neizdosies uzveikt korupciju, piešķirot vairāk naudas korumpētajiem valstsvīriem.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Nākamgad valdība plāno piešķirt papildu 5 miljonus eiro partiju finansējumam no valsts budžeta.

Pēc valsts premjerministra Krišjāņa Kariņa sacītā, tas palielināšot partiju neatkarību, savukārt ilgtermiņa perspektīvā samazinās korupcijas risku. Tiesa, daudzi eksperti visnotaļ skeptiski novērtēja šo viņa izteikumu, atzīmējot, ka tikai nauda šeit nelīdzēs.

Likumdošanas evolūcija

Partiju naudas līdzekļu regulēšanai ir veltīts daudzkārt grozīts Politisko organizāciju finansēšanas likums. Saskaņā ar to, kopējā ziedojumu summa no vienas privātpersonas viena kalendārā gada laikā nevar pārsniegt 50 minimālo algu apmēru. 2018. gada 1. janvārī spēkā stājās normas, kuras norāda, ka ziedojumi nedrīkst būt lielāki arī par 30% no kopējiem privātpersonas ienākumiem gadā.

Teorētiski tam būtu jāsamazina trešo personu finansējumu partijām, ko likums kategoriski aizliedz. Lieta tāda, ka iepriekš ir bijušas situācijas, ka cilvēks ziedo visus savus līdzekļus partijai, un radās jautājums, no kā tad viņš pārtiek. Uzraugošajām iestādēm taisnīgi radās aizdomas, ka kāds šim cilvēkam nodod līdzekļus, lai tas pēcāk ziedo to partijai, taču saskaņā ar likumu to var darīt tikai tiešā veidā.

Turklāt, lai samazinātu politisko spēku atkarību no liela mēroga sponsoriem, 2010. gadā Saeima pieņēma grozījumus, kuri paredzēja no 2012. gada sākt piešķirt finansējumu partijām no valsts budžeta. Tam varēja pretendēt tās partijas, kuras pēdējās Saeimas vēlēšanās atbalstīja vismaz 2% vēlētāju, rēķinot 0,5 latu par katru saņemto balsi. Pēc Latvijas pievienošanās eiro zonai šī summa tika automātiski konvertēta 0,71 eirocentā. Tā ir jāizmaksā četras reizes gadā, sākot no nākamā gada pēc Saeimas vēlēšanām.

Jau 2014. gadā toreizējā Latvijas prezidenta Andra Bērziņa vadītā ekspertu grupa norādīja, ka šīs summas ir nelielas un ziedojumi sastāda ievērojamu daļu partiju naudas līdzekļu, kas veicina to atkarības saglabāšanos no privātiem sponsoriem. Nesen ar šādiem paziņojumiem uzstājās arī esošais prezidents Egils Levits, piedāvājot palielināt valsts finansējumu partijām. Viņa ideju atbalstīja premjers Krišjānis Kariņš un visa valdošā koalīcija, tādēļ no nākamā gada daudzu partiju bankas konti var ievērojami palielināties.

Partiju attīstība

Politologs Ojārs Skudra šo ideju vērtē pozitīvi, ja vienlaikus tiks noteikts vēl lielāks, nekā ir tagad, limits privāto sponsoru ziedojumiem, lai patiešām samazinātu atkarību no tiem. Pēc viņa sacītā, viss būs atkarīgs no konkrētiem formulējumiem, jo pastāv daudzas pieejas, kuras tiek piemērotas dažādās valstīs. Turklāt eksperts norāda, ka ir jābūt stipri mainītam esošajam Partiju finansēšanas likumam, jo, ja tām vienkārši palielinās finansējumu esošās likumdošanas ietvaros, tad tas, "visticamāk atstās atvērtas zināmas shēmas".

Tāpat Skudra norāda, ka jābūt skaidri aprakstītiem mērķiem, kādiem partijas drīkst tērēt valsts piešķirto naudu. "Piemēram, viņi varētu atvērt savus birojus lielpilsētās vai arī visās pilsētās, kur notiek aktīva rosība. Skaidrs, ka tādā gadījumā nāksies maksāt par telpu īri un to tehnisko apkalpošanu. Turklāt ir nepieciešama tehnika, telefoni, Internets, vismaz viens vai divi cilvēki, kuri tur atrastos. Tas viss maksā naudu, taču tas ir vajadzīgs, lai vienkāršs vēlētājs sāktu vairāk iesaistīties un piedalīties politiskajā dzīvē, kaut vai ar to, ka atnāktu un painteresētos par partijas darbu," pateica viņš.

Pēc politologa domām, tas sniegs partijām stimulu strādāt, piesaistīt vairāk cilvēku savās rindās un, kā rezultāts, iestums partijas attīstību. Tiesa, viņš neizslēdz arī to, ka ir iespējams vēl kāds iemesls, kādēļ tik strauji tiek piešķirts papildu finansējums, kas ir saistīts ar iespējamām pirmstermiņa vēlēšanām galvaspilsētā. Jo daudzas partiju kases pirmsvēlēšanu trīs gadu ilgā maratona laikā ir stipri patukšotas, un vēl vienu kampaņu tās var pavilkt tikai pateicoties budžeta naudai.

"Kā mēs redzam, šūpošanās Rīgas domē turpinās, un es domāju, ka finansējuma palielinājums partijām jau no nākamā gada ir aktuāls, ja Rīgā tomēr notiks pirmstermiņa vēlēšanas," izsaka domas Skudra.

Korumpantam jāsēž cietumā

Savukārt premjerministra sacītajam par to, ka finansējuma palielinājums partijām samazinās korupcijas riskus, Skudra nepiekrita, norādot, ka ar naudu vien šo problēmu nav iespējams atrisināt.

"Partijas ir ieinteresētas neoficiālu naudas līdzekļu saņemšanā un tā dēvētās pelēkās grāmatvedības uzturēšanā – pēc piemēriem nav jāiet tālu. Šī problēma reāli pastāv visās demokrātijās, taču, salīdzinot ar rietumvalstīm, mūsu sabiedrība ir mazāk turīga, un partijām vienmēr būs interese naudas iegūšanā no sponsoriem, turklāt visādos apvedceļos," uzsvēra viņš.

Pēc viņa domām, lai uzveiktu korupciju, nepieciešams citu iestāžu darbs – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un pārējās tiesībsargājošās iestādes.

"Acīmredzot, tādā gadījumā nāksies mainīt arī Krimināllikumu, un arī Civilkodeksā nāksies iekļaut normas, kuras noteiks soda pasākumu par šīs likumdošanas neievērošanu," atzīmēja viņš.

Līdzīgi uzskati bija arī citam politologam Filipam Rajevskim, kurš tieši atzīmēja, ka ar korupciju nav jācīnās ar papildu naudas piešķiršanu korumpantiem, bet gan vienkārši jāsēdina viņi cietumā.

"Tas ir vislielākais absurds, kuru es jebkad esmu dzirdējis. Ja kāds uzskata, ka, ja korumpantam dotu vairāk naudas, viņš pārstās ņemt kukuļus, tad varu pateikt, ka tā tas nestrādā.

Mēs nesakām, ka partijas šobrīd dzīvo trekni, bet arī nesakām, ka tās mirst bada nāvē, bet ar jaunām naudām viņiem viennozīmīgi viss būs kārtībā. Tādēļ teikts, ka vajag vēl vairāk naudas, lai samazinātu korupcijas risku… korupcija ir alkatība, korumpantiem ir pavisam cita motivācija, kuru izsist var vienīgi ar mietu – sēdināt viņus cietumā," paziņoja Rajevskis.

Tauta ir pret

Tikpat skeptiski pret šo ideju attiecas arī Latvijas iedzīvotāji. Saskaņā ar sabiedrības viedokļa aptauju, vien 16% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem uzskata, ka partijām būtu jāpalielina finansējums, savukārt 71% ir pret to. Pēc Rajevska sacītā, tas ir loģiski, jo daudzas politiskās partijas pirms vēlēšanām solīja neīstenojamas lietas, bet ja tagad viņiem vēl arī naudu iedos, tad sabiedrībai tas nepatiks. Viņš uzskata: paaugstināt finansējumu var tikai pēc nākošajām vēlēšanām.

"Šobrīd iznāk, ka partijas palielina līdzekļus pašas sev, ko acīmredzami nesaprot Latvijas sabiedrība. Protams, pats finansējuma palielinājums tomēr ir vajadzīgs, taču tam ir jābūt pēc 2022. gada. Lai finanses saņemtu partijas, kuras tiks ievēlētas nākošajā Saeimā, savukārt vēlētāji kā reiz ar savām balsīm arī atbalstīs tos, kas, viņu ieskatā, ir šīs naudas cienīgs," rezumēja politologs.

40
Pēc temata
Budžets 2020: ministrijas prasa miljardu eiro un 800 jaunas ierēdņu vietas
Prezidents aicina sākt diskusiju par partiju finansēšanas sistēmu
Kadri izšķir visu. Ar ko ir saistītas amatu izmaiņas Latvijas valsts sektorā?
OIK lobētāju meklējumos: kā Latvijā piesedz zādzību divu miljardu eiro apmērā
Kafejnīca

Latvijā aug bezdarbs, bet varasiestādes dzen postā kafejnīcas: tūrisma nozare bailēs trīc

26
(atjaunots 15:27 11.07.2020)
Jaunu pasākumu ieviešanu, kuri ierobežo sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darbu Latvijā, tūrisma nozare uztvēra vairāk nekā nepriecīgi, gaidot jaunus triecienus.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Piektdien, 10. jūlijā, Ministru kabinets pieņēma lēmumu par sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darba laika saīsināšanu ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un novērst jaunus saslimšanas uzliesmojumus.

Kultūras, sporta, izklaides iestāžu, tai skaitā diskotēku, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un baznīcu darba laiks nedrīkst sākties agrāk par plkst. 6:00 un beigties vēlāk par plkst. 0:00, kinoseansi ārpustelpās var turpināties līdz plkst. 2:00.

Turklāt, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem ir jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kuri vienlaikus drīkst atrasties iestādē, apmeklētājiem redzamā vietā (pie ieejas un pie kases).

Tāpat līdz 1. septembrim plānots pagarināt ierobežojumus cilvēku skaitam, kuri drīkst vienlaikus atrasties sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Pie viena galdiņa iestādē varēs sēdēt ne vairāk par četriem cilvēkiem, ja viņi nav vienas mājsaimniecības locekļi, savukārt terasē – ne vairāk par 8 cilvēkiem.

Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele skaidroja šādus ierobežojumus ar to, ka, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) iegūto informāciju, viens no kontaktēšanas veidiem, kura rezultātā notiek inficēšanās, ir izklaides pasākumi, privāti pasākumi un sabiedriskās ēdināšanas vietas – bāri, kafejnīcas un klubi, vēsta Rus.lsm.lv.

Tūrisms šokā

Taču Rīgas Tūrisma attīstības biroju Viņķeles skaidrojumi nemierina.

Biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis uzsver, ka katram ierobežojumam būs ekonomiskas sekas. Šajā gadījumā – klientu skaita un apgrozījuma kritums.

Tikmēr Latvijā šobrīd tiek fiksēts augstākais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā, atzīmē Jenzis.

Pašos restorānos pret ierobežojumiem attiecās mierīgāk. Restorāna "Buržujs" vadītājs Gaitis Burba pastāstīja, ka jaunajiem ierobežojumiem nebūtu īpaši jāietekmē bizness, jo normāla viesu komplektācija restorānā ir 2-4 cilvēki. Vai līdz 8 cilvēkiem, ja ņem vērā terasi.

26
Tagi:
tūrisms, bezdarbs
Pēc temata
Trīs mēnešu laikā bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 22 tūkstošiem
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Cilvēki aizbrauc no Rīgas, lai dzīvotu un strādātu
Arodbiedrības: pēc robežu atvēršanas desmitiem tūkstošu cilvēku var pamest valsti
Aivars Lembergs

Lauzt ir vieglāk nekā celt: Lembergs pastāstīja, Latvija iznīcina Ventspils ostu

74
(atjaunots 10:24 11.07.2020)
Labā ziņa ir tāda, ka Latvijas varasiestādes nepalūdza amerikāņiem nomest kodolbumbu uz Ventspili, taču ir acīmredzami, ka valsts arī bez tā iznīcina ostu un pilsētu, paziņoja Aivars Lembergs.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits un tranzīta nozares pārstāvji tikšanās laikā Ventspilī apsprieda jauno Latvijas ostu pārvaldes stratēģiju. Linkaits aicināja trīs lielāko Latvijas ostu pārstāvjus strādāt pie jaunām sadarbības idejām un tranzīta pakalpojumu kvalitātes celšanas.

Ar savām darbībām Latvijas valsts iznīcina Ventspils ostu kopā ar pilsētu, paziņoja Sputnik Latvija bijušais Ventspils Brīvostas priekšsēdētājs, Ventspils mērs Aivars Lembergs.

"Sankcijas un absolūtais juceklis radīja apstākļus, kad klienti nesaprot, ar ko viņiem būs jākārto darīšanas un kas viņus sagaida, vai ar ostu vispār var noslēgt līgumus. Tie klienti, kuri varēja aiziet no Ventspils ostas, aizgāja uzreiz," konstatēja Lembergs.

Pēc viņa sacītā, šāda ir ostas īpašnieka – Latvijas valsts – mērķtiecīgā politika.

"Šajās darbībās nav nekādas loģikas, izņemot politisko – sodīt Ventspils iedzīvotājus par to, ka viņi nebalso par valdošo koalīciju, sodīt mani kā politiķi, kurš atrodas opozīcijā. Latvijas varasiestādes iznīcina ostu un Ventspils pilsētu – tas ir nepieļaujami, bet tas ir fakts. Ir arī labā ziņa – viņi nepalūdza amerikāņiem nomest kodolbumbu uz pilsētu," ironiski atzīmēja Lembergs.

Visas Latvijas varasiestāžu darbības ar sankcijām un pārvaldes izmaiņām ievieš nervozitāti un neizpratni – kas būs rīt, uzsvēra Ventspils mērs.

"Turklāt tas notiek ne tikai attiecībā uz Ventspils ostu, bet arī Rīgas un Liepājas ostām. Ir iedragāta visa Latvijas tranzīta nozare, tai skaitā dzelzceļš. Kā saka, lauzt ir vieglāk nekā celt," atgādināja krievu teicienu Lembergs.

ASV Finanšu ministrija pērnā gada decembrī iekļāva sankciju sarakstā Lembergu un četrus ar viņu saistītus uzņēmumus, tai skaitā Ventspils ostu. Nākamajā dienā Lembergs pameta ostas valdi, paziņojot, ka nevēlas traucēt tās darbam. Taču Latvijas valdība paziņoja par nepieciešamību pārvest Ventspils ostu valsts kontrolē, kā arī Rīgas ostu. Saeima operatīvi atbalstīja grozījumus, kuri ļāva veikt reorganizāciju ostu valdes struktūrā.

Uzreiz pēc nacionalizācijas Ventspils osta tika izslēgta no sankciju saraksta. Pēc 2020. gada pirmā ceturkšņa datiem, kravu iekraušana Ventspils ostā kritusies par 41%, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni.

Лембергс рассказал, как власти Латвии уничтожают порт Вентспилса
74
Tagi:
osta, ventspils, Aivars Lembergs
Pēc temata
Bijušais premjers par sankcijām pret Lembergu: kauns par Latviju
Sprūds pastāstīja, kādēļ Latvija joprojām dzīvo Padomju Savienībā
Tikai Latvijas pilsonis, vēlams – Lembergs: rīdzinieki par ideālu mēru
ZRK S-400 Triumf

Turcija izmēģina S-400 pret amerikāņu lidmašīnām

0
Turcija ignorējusi ASV brīdinājumus par iespējamām sankcijām, ja republika sāks izmēģinājumus pret ASV ražotajām kara lidmašīnām.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Turcijas bruņotie spēki sākuši Krievijā iegādāto zenītraķešu kompleksu S-400 jaunos izmēģinājumus pret amerikāņu iznīcinātājiem F-16 un F-4 Murtedas aviobāzē netālu no Ankaras, informēja Fighter Jets World.

Portāla rīcībā esošā informācija liecina, ka testi sākušies 4. jūlijā un ilgs līdz 26. novembrim.

Pie tam Turcija ignorējusi ASV brīdinājumus par iespējamām sankcijām, ja republika sāks izmēģinājumus pret ASV ražotajām kara lidmašīnām, vēsta RIA Novosti.

Fighter Jets World publicēja Turcijas provinces varasiestāžu sniegto informāciju – tās ziņo, ka iznīcinātāji lidos dažādā augstumā.

Pērnā gada rudenī turku karavīri jau izmēģināja S-400 pret amerikāņu iznīcinātājiem, kuri pārvietojās virs Ankaras dažādā augstumā, bet sistēmas kontrolēja debesis virs Turcijas galvaspilsētas.

Krievijas ZRS S-400 iegāde izprovocēja krīzi Ankaras un Vašingtonas attiecībās. Sistēmas piegādes sākās pērnā gada vasarā, tomēr amerikāņu varasiestādes pieprasīja Turcijai atteikties no darījuma un iegādāties kompleksus Patriot. Pretējā gadījumā ASV draudēja aizturēt vai pat atcelt iznīcinātāju F-35 pārdošanu Turcijai un ieviest sankcijas, tomēr Ankara atteicās piekāpties.

Krievija izpildīja pirmo kontraktu, kas paredzēja četru S-400 divizionu piegādi Turcijai par kopsummu 2,5 miljardu dolāru apmērā. Pēc tam puses vienojās par otras partijas iegādi.

0
Tagi:
militārā tehnika, S-400, Krievija, Turcija, ASV
Pēc temata
Vašingtonas un Ankaras konflikts: ASV gatavo sankcijas, Turcija draud slēgt aviobāzes
Serbija iegādājusies Krievijas pretgaisa aizsardzības kompleksus
Baltijas flotes nākotne: pirmais Krievijas kuģis saņēmis PGA kompleksu "Pancirj"
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"