Finansējuma

Vai godīgumu var nopirkt: pie novedīs partiju budžeta finansējuma izaugsme

24
(atjaunots 22:04 30.09.2019)
Kā valsts finansējuma palielinājums ir saistīts ar pirmstermiņa vēlēšanu varbūtību Rīgas domē, un kāpēc premjeram neizdosies uzveikt korupciju, piešķirot vairāk naudas korumpētajiem valstsvīriem.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Nākamgad valdība plāno piešķirt papildu 5 miljonus eiro partiju finansējumam no valsts budžeta.

Pēc valsts premjerministra Krišjāņa Kariņa sacītā, tas palielināšot partiju neatkarību, savukārt ilgtermiņa perspektīvā samazinās korupcijas risku. Tiesa, daudzi eksperti visnotaļ skeptiski novērtēja šo viņa izteikumu, atzīmējot, ka tikai nauda šeit nelīdzēs.

Likumdošanas evolūcija

Partiju naudas līdzekļu regulēšanai ir veltīts daudzkārt grozīts Politisko organizāciju finansēšanas likums. Saskaņā ar to, kopējā ziedojumu summa no vienas privātpersonas viena kalendārā gada laikā nevar pārsniegt 50 minimālo algu apmēru. 2018. gada 1. janvārī spēkā stājās normas, kuras norāda, ka ziedojumi nedrīkst būt lielāki arī par 30% no kopējiem privātpersonas ienākumiem gadā.

Teorētiski tam būtu jāsamazina trešo personu finansējumu partijām, ko likums kategoriski aizliedz. Lieta tāda, ka iepriekš ir bijušas situācijas, ka cilvēks ziedo visus savus līdzekļus partijai, un radās jautājums, no kā tad viņš pārtiek. Uzraugošajām iestādēm taisnīgi radās aizdomas, ka kāds šim cilvēkam nodod līdzekļus, lai tas pēcāk ziedo to partijai, taču saskaņā ar likumu to var darīt tikai tiešā veidā.

Turklāt, lai samazinātu politisko spēku atkarību no liela mēroga sponsoriem, 2010. gadā Saeima pieņēma grozījumus, kuri paredzēja no 2012. gada sākt piešķirt finansējumu partijām no valsts budžeta. Tam varēja pretendēt tās partijas, kuras pēdējās Saeimas vēlēšanās atbalstīja vismaz 2% vēlētāju, rēķinot 0,5 latu par katru saņemto balsi. Pēc Latvijas pievienošanās eiro zonai šī summa tika automātiski konvertēta 0,71 eirocentā. Tā ir jāizmaksā četras reizes gadā, sākot no nākamā gada pēc Saeimas vēlēšanām.

Jau 2014. gadā toreizējā Latvijas prezidenta Andra Bērziņa vadītā ekspertu grupa norādīja, ka šīs summas ir nelielas un ziedojumi sastāda ievērojamu daļu partiju naudas līdzekļu, kas veicina to atkarības saglabāšanos no privātiem sponsoriem. Nesen ar šādiem paziņojumiem uzstājās arī esošais prezidents Egils Levits, piedāvājot palielināt valsts finansējumu partijām. Viņa ideju atbalstīja premjers Krišjānis Kariņš un visa valdošā koalīcija, tādēļ no nākamā gada daudzu partiju bankas konti var ievērojami palielināties.

Partiju attīstība

Politologs Ojārs Skudra šo ideju vērtē pozitīvi, ja vienlaikus tiks noteikts vēl lielāks, nekā ir tagad, limits privāto sponsoru ziedojumiem, lai patiešām samazinātu atkarību no tiem. Pēc viņa sacītā, viss būs atkarīgs no konkrētiem formulējumiem, jo pastāv daudzas pieejas, kuras tiek piemērotas dažādās valstīs. Turklāt eksperts norāda, ka ir jābūt stipri mainītam esošajam Partiju finansēšanas likumam, jo, ja tām vienkārši palielinās finansējumu esošās likumdošanas ietvaros, tad tas, "visticamāk atstās atvērtas zināmas shēmas".

Tāpat Skudra norāda, ka jābūt skaidri aprakstītiem mērķiem, kādiem partijas drīkst tērēt valsts piešķirto naudu. "Piemēram, viņi varētu atvērt savus birojus lielpilsētās vai arī visās pilsētās, kur notiek aktīva rosība. Skaidrs, ka tādā gadījumā nāksies maksāt par telpu īri un to tehnisko apkalpošanu. Turklāt ir nepieciešama tehnika, telefoni, Internets, vismaz viens vai divi cilvēki, kuri tur atrastos. Tas viss maksā naudu, taču tas ir vajadzīgs, lai vienkāršs vēlētājs sāktu vairāk iesaistīties un piedalīties politiskajā dzīvē, kaut vai ar to, ka atnāktu un painteresētos par partijas darbu," pateica viņš.

Pēc politologa domām, tas sniegs partijām stimulu strādāt, piesaistīt vairāk cilvēku savās rindās un, kā rezultāts, iestums partijas attīstību. Tiesa, viņš neizslēdz arī to, ka ir iespējams vēl kāds iemesls, kādēļ tik strauji tiek piešķirts papildu finansējums, kas ir saistīts ar iespējamām pirmstermiņa vēlēšanām galvaspilsētā. Jo daudzas partiju kases pirmsvēlēšanu trīs gadu ilgā maratona laikā ir stipri patukšotas, un vēl vienu kampaņu tās var pavilkt tikai pateicoties budžeta naudai.

"Kā mēs redzam, šūpošanās Rīgas domē turpinās, un es domāju, ka finansējuma palielinājums partijām jau no nākamā gada ir aktuāls, ja Rīgā tomēr notiks pirmstermiņa vēlēšanas," izsaka domas Skudra.

Korumpantam jāsēž cietumā

Savukārt premjerministra sacītajam par to, ka finansējuma palielinājums partijām samazinās korupcijas riskus, Skudra nepiekrita, norādot, ka ar naudu vien šo problēmu nav iespējams atrisināt.

"Partijas ir ieinteresētas neoficiālu naudas līdzekļu saņemšanā un tā dēvētās pelēkās grāmatvedības uzturēšanā – pēc piemēriem nav jāiet tālu. Šī problēma reāli pastāv visās demokrātijās, taču, salīdzinot ar rietumvalstīm, mūsu sabiedrība ir mazāk turīga, un partijām vienmēr būs interese naudas iegūšanā no sponsoriem, turklāt visādos apvedceļos," uzsvēra viņš.

Pēc viņa domām, lai uzveiktu korupciju, nepieciešams citu iestāžu darbs – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un pārējās tiesībsargājošās iestādes.

"Acīmredzot, tādā gadījumā nāksies mainīt arī Krimināllikumu, un arī Civilkodeksā nāksies iekļaut normas, kuras noteiks soda pasākumu par šīs likumdošanas neievērošanu," atzīmēja viņš.

Līdzīgi uzskati bija arī citam politologam Filipam Rajevskim, kurš tieši atzīmēja, ka ar korupciju nav jācīnās ar papildu naudas piešķiršanu korumpantiem, bet gan vienkārši jāsēdina viņi cietumā.

"Tas ir vislielākais absurds, kuru es jebkad esmu dzirdējis. Ja kāds uzskata, ka, ja korumpantam dotu vairāk naudas, viņš pārstās ņemt kukuļus, tad varu pateikt, ka tā tas nestrādā.

Mēs nesakām, ka partijas šobrīd dzīvo trekni, bet arī nesakām, ka tās mirst bada nāvē, bet ar jaunām naudām viņiem viennozīmīgi viss būs kārtībā. Tādēļ teikts, ka vajag vēl vairāk naudas, lai samazinātu korupcijas risku… korupcija ir alkatība, korumpantiem ir pavisam cita motivācija, kuru izsist var vienīgi ar mietu – sēdināt viņus cietumā," paziņoja Rajevskis.

Tauta ir pret

Tikpat skeptiski pret šo ideju attiecas arī Latvijas iedzīvotāji. Saskaņā ar sabiedrības viedokļa aptauju, vien 16% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem uzskata, ka partijām būtu jāpalielina finansējums, savukārt 71% ir pret to. Pēc Rajevska sacītā, tas ir loģiski, jo daudzas politiskās partijas pirms vēlēšanām solīja neīstenojamas lietas, bet ja tagad viņiem vēl arī naudu iedos, tad sabiedrībai tas nepatiks. Viņš uzskata: paaugstināt finansējumu var tikai pēc nākošajām vēlēšanām.

"Šobrīd iznāk, ka partijas palielina līdzekļus pašas sev, ko acīmredzami nesaprot Latvijas sabiedrība. Protams, pats finansējuma palielinājums tomēr ir vajadzīgs, taču tam ir jābūt pēc 2022. gada. Lai finanses saņemtu partijas, kuras tiks ievēlētas nākošajā Saeimā, savukārt vēlētāji kā reiz ar savām balsīm arī atbalstīs tos, kas, viņu ieskatā, ir šīs naudas cienīgs," rezumēja politologs.

24
Pēc temata
Budžets 2020: ministrijas prasa miljardu eiro un 800 jaunas ierēdņu vietas
Prezidents aicina sākt diskusiju par partiju finansēšanas sistēmu
Kadri izšķir visu. Ar ko ir saistītas amatu izmaiņas Latvijas valsts sektorā?
OIK lobētāju meklējumos: kā Latvijā piesedz zādzību divu miljardu eiro apmērā