PNB Banka Rīgā

Daugavpilij un Liepājai nevajadzēja noguldīt naudu PNB Bankā

48
PNB Bankā iestrēgusī nauda no Daugavpils un Liepājas pilsētas budžeta – tie ir neizmaksāti pabalsti un nestrādājošas braukšanas kartes.

 

RĪGA, 17. augusts – Sputnik. PNB Bankas darbības apturēšana ietekmējusi ne vien parasto noguldītāju, bet arī divu Latvijas pilsētu dzīvi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmums par PNB Bankas darbības apturēšanu paredz, ka no 15. augusta plkst. 21:00 bankai ir pilnībā jāizbeidz finanšu pakalpojumu sniegšana, tostarp klientu maksājumi. Šāds lēmums pieņemts visu bankas klientu interesēs, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu. Tas nozīmē, ka kopš tā brīža apturēta PNB Bankas maksājumu karšu, bankomātu un internetbankas maksājumu darbība.

Uz laiku ir ierobežotas Liepājas pašvaldības pakalpojumi, tostarp sociālo pabalstu izmaksa, nekustamā īpašuma nodokļa apmaksa un skolēnu braukšanas karšu izmantošana sabiedriskajā transportā, vēsta NRA.

Pilsētas sociālais dienests ziņo, ka iedzīvotāji, kuri līdz 16. augustam nav saņēmuši pabalstus PNB Bankas kontā, var vērsties ar iesniegumu dienestā, norādot kontu citā bankā, kurā vēlas turpmāk saņemt pabalstus. Ja konta citā bankā nav, tad pabalstu var saņemt sociālajā dienestā.

Tāpat Liepājā nestrādā skolēnu elektroniskās kartes brauciena apmaksai sabiedriskajā transportā. Pašvaldībā aicina vecākus un skolēnus no 20. augusta iegādāties transporta abonementus kārtībā, kāda paredzēta skolēniem. Attiecībā uz bezmaksas braukšanu skolēniem, kuri brauca uz Liepājas Olimpisko centru uz sporta nodarbībām, tad par šī jautājuma risinājumu pašvaldība informēs mācību gada sākumā.

Šobrīd pašvaldība strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atrisinātu situāciju un nodrošinātu pilsētniekiem pakalpojumu sniegšanu ierastā kārtībā.

Steidz uz banku pēc naudas

Piektdien no rīta pie PNB Banka durvīm, kuras darbība tika apturēta ceturtdienas vakarā, ik pa laikam pulcējas uztraukušies klienti, raksta Liepājas pilsētas portāls liepajniekiem.lv.

Kādam no viņiem šajā bankā atrodas visa alga, kādam – pensija, bet kāds atnāca noskaidrot, kādēļ viņš no rīta nav spējis norēķināties veikalā ar šīs bankas karti.

Liepājnieki, kuri par PNB Bankas nelaimēm uzzināja vien vakar no rīta, steidz uz banku, lai noskaidrotu, kas notiks ar viņu naudu. Daļa no liepājniekiem, kurus varēja sastapt pie bankas durvīm, atzinās, ka šajā bankā iesaldēti viņu vienīgie līdzekļi. Viņi neslēpa izmisumu: kā viņi tagad apmaksās rēķinus un kā lai norēķinās par produktiem?

Bankas durvis ir slēgtas, iekšā tumsa, un nekāda kustība tajā nav vērojama. Uz durvīm izkārts sludinājums, ka patlaban tika pārtraukti visi bankas pakalpojumi un ka klienti kādu laiku nevarēs piekļūt saviem līdzekļiem. Tāpat norādīts telefona numurs, kur var saņemt plašāku informāciju. Liepājnieki pēc šī sludinājuma izlasīšanas turpat pie bankas durvīm cenšas piezvanīt uz norādīto numuru, taču neviens neatbild.

Glabājiet naudu zeķēs

Liepājas administrācija un citas pilsētas iestādes uz PNB Bankas kontiem glabāja ne vairāk kā 50 tūkstošus eiro. pašvaldība grasās pieprasīt naudas atgriešanu un, visticamāk, panāks savu – noguldījumi līdz 100 tūkstošiem eiro tiek atgriezti no Noguldījumu garantijas fonda.

Nopietnāka situācija ir Daugavpilī, kur, pēc mēra Andreja Elksniņa sacītā, pilsētas administrācija un pašvaldības uzņēmumi noguldīja PNB Bankā vairāk nekā miljonu eiro.

"Sasaucu steidzami darba sanāksmi PNB Banka (Norvik Banka) notikušā sakarā. Situācija pašvaldībā ir nopietna - pilsētas un pašvaldības kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt attiecīgi - 672 un 665 tūkstošus eiro. Garantijas fonds nenodrošinās šīs summas izmaksu.

Kārtējās bankas krahs mūsu valsts finanšu sistēmā ir kaut kas ārkārtējs! Par ko domā uzraugošās iestādes? Mums tak jau bija pieredze ar "Krājbankām"! Kā var bankai, kas atrodas "riska zonā" ļaut apčakarēt cilvēkus, uzņēmumus un pašvaldības, uz valsts izsniegtās licences pamata? Tā ir kaut kāda valsts štelle naudas izkāšanai vai reiderisms? Pilsētai 1,3 milj. eiro ir liela nauda un dotēt dažādus laupītājus mēs netaisāmies! Mūsu iedzīvotājiem vispār katrs cents ir vērtīgs! Viņiem tagad zeķēs naudu glabāt?!

Sakarā ar minēto - 1) nosūtīju lūgumu finanšu ministram rast risinājumu šai situācijai; 2) pašvaldības uzņēmumiem liku neiekasēt jebkādas soda sankcijas iedzīvotājiem, kuri kavēs maksājumus; 3) Sociālam dienestam izdevu sniegt nepieciešamo palīdzību cilvēkiem, kas palika bez izdzīvošanas līdzekļiem!" uzrakstīja Elksniņš savā Facebook lapā.

48
Pēc temata
Reirs: PNB Bankas slēgšana nav saistīta ar naudas atmazgāšanu
Guseļņikovam neļāva pārdot PNB Bankas akcijas: bankas slēgšana lietā jauna versija
Eiropas Centrālā banka pārņem kontroli pār PNB Banku
Nauda plastmasas glāzē, foto no arhīva

"Triju trešdaļu sabiedrība": kāpēc nabagie Latvijā paliek nabagi

12
(atjaunots 14:19 09.08.2020)
Pat pēc Satversmes tiesas sprieduma izpildes Rietumeiropas valstu iedzīvotājiem nebūs viegli saprast, kā cilvēki Latvijā var izdzīvot ar tik mazu sociālo atbalstu, ir pārliecināts politologs Ojārs Skudra.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Pateicoties Satversmes tiesas lēmumam lietā par tiesībsarga Jura Jansona prasību, jautājums par niecīgajiem pabalstiem maznodrošinātajiem Latvijas iedzīvotājiem ir izkustējies no vietas, tomēr nav iespējams pāris gadu laikā uzvarēt nabadzību un nevienlīdzību Latvijā, atzīmēja politologs Ojārs Skudra intervijā Latvijas radio 4.

Viņš paskaidroja, ka, tāpat kā citas pēcpadomju valstis, kas iestājušās ES, Latvija ir "triju trešdaļu sabiedrība", tomēr, atšķirībā no Rietumeiropas, tikai trešā daļa cilvēku dzīvo labi, bet pārējās divas trešdaļas – relatīvi slikti.

"Mūsu tā saucamā vidējā klase (ko arī var sadalīt zemajā, vidējā, augstajā) Rietumeiropā par tādu nekādā gadījumā netiktu uzskatīta," uzsvēra eksperts.

Viņš nešaubās, ka nevienlīdzības un nabadzības problēma ir jārisina, jo visi ir ieinteresēti panākt sabiedrības labklājības pieaugumu un trūkumcietēju skaita samazināšanos.

"Juris Jansons ir malacis, jo ķēries pie šīs problēmas. Tikai gribu piebilst, lai mazinātu sajūsmas saucienus: pat pildot Satversmes tiesas lēmumus, kas parādījušies, pateicoties tiesībsargam, strādājot pie to īstenošanas, Labklājības ministrija neatrisinās nevienlīdzības un nabadzības problēmu. Šīs problēmas paliks," ir pārliecināts Skudra.

Pēc viņa domām, pat tad, kad tiesas lēmums būs izpildīts un pabalsti vairs nebūs atkarīgi no politiskās konjunktūras, bet atbalsta summa tiks aprēķināta pēc konkrētas metodes, nabadzīgie iedzīvotāji joprojām būs nabadzīgi.

"Zviedrijai, Somijai, Dānijai, Lielbritānijai un tamlīdzīgām valstīm vēl joprojām vienkārši nebūs saprotams, kā cilvēki vispār var izdzīvot ar tādiem ienākumiem un tādu sociālo palīdzību," atzīmēja eksperts.

Politologs pievērsa uzmanību vēl vienam aspektam: uzvara Satversmes tiesā ļauj pašam Jurim Jansonam uzkrāt politisko kapitālu, kas var viņam palīdzēt, ja viņš izlems, piemēram, atkal balotēties prezidenta postenim. Tomēr Skudra cer, ka nabadzības apkarošanas jautājums netiks politizēts.

"Būs pavisam slikti, ja kāds mēģinās pārliecināt cilvēkus, ka viena vai divu gadu laikā mēs atrisināsim nevienlīdzības un nabadzības problēmu. Tā nenotiks. Tomēr problēma ir jārisina," uzsvēra Skudra.

Iepriekš vēstīts, ka Juris Jansons izcīnījis uzvaru jau trīs lietās Satversmes tiesā, kas attiecas uz sociālā atbalsta sistēmu: tagad politiķi būs spiesti palielināt garantēto minimālo ienākumu, pabalstu invalīdiem un pensionāriem, kā arī slieksni, pie kura cilvēki Latvijā tiks atzīti par trūkumcietējiem.

12
Tagi:
Latvija, Satversmes tiesa, tiesībsargs, Jansons
Pēc temata
Lietuva un Latvija izrādījušās starp nabadzīgākajām ES valstīm
Ekonomists: no pandēmijas radītās nabadzības neizbēgt, ja nekas netiks darīts
Kāpēc jūs esat tik nabadzīgi? Vīrietis braucis uz "skaisto Latviju", bet nokļuvis reālajā
"Koronakrīze" jau pusi Latvijas iedzīvotāju ir padarījusi nabadzīgākus
Krievijas un Ķīnas karogs, foto no arhīva

Japāņu mediji: Krievija un Ķīna pievērsušās finansiālai aliansei

15
(atjaunots 13:06 09.08.2020)
Krievijas un Ķīnas sadarbība finanšu jomā liecina, ka tās beidzot atrod apstākļus jaunas alianses veidošanai.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Krievija un Ķīna ir gandrīz divkārt samazinājušas dolāra izmantošanu abpusējos darījumos. Rezultātā abas valstis var izveidot "finansiālu aliansi", rakstā japāņu žurnālam Nikkei Alsian Review stāsta amerikāņu politologs Dmitrijs Saimss.

Viņš atzīmēja, ka 2015. gadā ASV valūtas daļa divpusējos darījumos sastādīja aptuveni 90%, bet tagad kritusies līdz 46%. pie tam eiro daļa sasniegusi vēsturisko maksimumu – 30%, tāpat kā nacionālās valūtas – 24%, vēsta RIA Novosti.

Krievijas zinātņu akadēmijas Tālo Austrumu institūta direktors Aleksejs Maslovs uzskata, ka atteikšanās no dolāra norēķinos tuvojas "izrāviena brīdim".

"Krievijas un Ķīnas sadarbība finanšu jomā liecina, ka tās beidzot atrod apstākļus jaunas alianses veidošanai. Daudzi gaidīja, ka valstis noslēgs militāru vai tirdzniecisko savienību, taču tagad viss liecina, ka tā būtu banku un finanšu alianse, jo tas var garantēt abu valstu neatkarību," viņš norādīja izdevumam.

Tā saucamās dedolarizācijas pirmsākumi meklējami 2014. gadā, kad Rietumi ieviesa sankcijas pret Krieviju. Savukārt Ķīnu pievienoties procesam piespieda prezidents Donalds Tramps, kurš pieteica Pekinai karu tirdzniecībā, stāsta raksta autors.

Process guva papildu impulsu, kad Trampa administrācija noteica nodevas Ķīnas precēm vairāku simtu miljardu dolāru apmērā. Tagad ne tikai Maskava, bet arī Pekina nolēma mazināt atkarību no dolāra, konstatēja Saimss. Rakstu pilnā apjomā publicējis portāls InoSMI.

Iepriekš Krievija un Ķīna vienojās par piekļuvi viena otras valūtai bez nepieciešamības pirkt to tirgū, kā arī vienojās par nacionālo valūtu izmantošanu abpusējos norēķinos. Pēc tam Krievijas Centrālā banka vairāk nekā par pusi samazināja aktīvus dolāros un iegādājās ceturto daļu pasaules juaņa rezervju.

Saskaņā ar pagājušā gada rezultātiem, preču apgrozījums starp Krieviju un Ķīnu pieaudzis par 3,4% un sasniedzis rekordlielu rādītāju – 110,75 miljardus dolāru.

15
Pēc temata
Nolemts: Ķīnu žņaugs ar desmit valstu spēkiem. Interesanti, vai Krieviju aicinās?
ASV apdomā tādu atriebību, lai Ķīna apskaustu Krieviju
Ķīna palīdzēs Krievijai uzvarēt naftas karā
ASV pārmet Krievijai un Ķīnai pasaules kārtības "pārbūvi"
Latvijas karogs, foto no arhīva

Latvija iet pa iznīcības ceļu, raksta latviešu mediji

0
(atjaunots 14:24 09.08.2020)
Izlauzuši, pārdevuši, nojaukuši, sagrāvuši, uzbūvējuši bankas un supermārketus. Kur tā noticis? Kāpēc Latvijai nekāds karš nebūs vajadzīgs?

Portāla Pietiek.com autors stāsta par kādu valsti. Tās nosaukums gan nekur nav pieminēts. Tomēr, šķiet, vērīgs lasītājs pats novilks dažas paralēles un uzminēs, par kādu valsti ir runa (publicēts saīsinājums).

Lauzt ir vieglāk nekā celt

Ar "Pasaules valdības" un pašmāju kangaru palīdzību tika ievazāta "demokrātijas" sērga – pie varas "likumīgi" nokļuva mazskaitlīgi (pilnīgi pietiek ar 200 indivīdiem) bandītiski mafiozi grupējumi – "partijas", kuras pašu izdoto "likumu" aizsegā uzurpēja varu, nesodīti izlaupīja valsts īpašumus un dabas bagātības, nežēlīgi izmantoja un radīja neciešamus eksistences apstākļus vienkāršajiem iedzīvotājiem.

Jau "demokrātijas" ieviešanas pirmajos mēnešos mākslīgi radīja masveidīgu bezdarbu – apturēja ražošanas objektu darbu, izlaupīja un izdemolēja faktiski visus smagās un vieglās rūpniecības uzņēmumus (izņemot vienu metalurģisko rūpnīcu, kurai bija ieplānots atbildīgs uzdevums – pārkausējot, neatgriezeniski iznīcināt visu likvidēto ražotņu tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojumu).

Tāds pats liktenis piemeklēja praktiski visas fabrikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumus. Iznīcināja arī vairums gaļas un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu, piena kombinātus, lauku pienotavas.

Pēc tam likvidēja vairumu pārtikas un pirmās nepieciešamības preču ražotņu – maizes kombinātus, olu ražošanas fermas, visas sērkociņu un visas cukura fabrikas. Izzāģēja milzīgas mežu platības un koksni par grašiem pārdeva ārzemniekiem. Sagrieza lūžņos kuģus. Izlaupīja un iztirgoja visu kaut cik pieejamo krāsaino un melno metālu krājumus – līdz pat elektrolīniju vadiem un lietus ūdens kolektoru restēm.

Nekavējoties iznīcināja aizsardzības sistēmas rūpnīcas, likvidēja karaklausību un izformēja kaut cik kaujas spējīgu armiju. Sāka pārdot ārzemniekiem katrai tautai pašu dārgāko – zemi.

Mafijas pārziņā

Faktiski visa valsts iedzīvotāju apgāde ar pārtikas un rūpniecības precēm kļuva atkarīga no importa piegādēm, kuras kontrolēja tie paši mafiozie grupējumi. Masveidā tika uzslieti saliekamie karkasa tipa "lielveikali", kuros par dempinga cenām tirgoja importētos, ar veselībai kaitīgām vielām piesātinātos un ģenētiski modificētos pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības, faktiski "vienreizējās lietošanai" paredzētās (pārsvarā plastmasas) rūpniecības preces.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Degvielu, smērvielu un kurināmā piegādi, kā arī to tirdzniecību, nosakot spekulatīvas cenas, kontrolēja mafija.

Sagrāva izglītības sistēmu un devalvēja skolotāja profesiju. Sagrāva veselības aizsardzības sistēmu, ārstu darba apmaksu nostādīja "ārpus likuma".

Vecākās paaudzes cilvēki, saņemot pensiju zem "iztikas minimuma", palika bez medicīniskās palīdzības – nesamaksājot speciālistu konsultācijām astronomiskas summas. Uz daļēji valsts kompensētām ārstnieciskām manipulācijām bija jāgaida daudzi mēneši, bet uz operācijām – pat vairāki gadi. Tāds pats liktenis piemeklēja arī pārējos iedzīvotājus.

Laukos iznīcināja visas algotās darbavietas, likvidēja daudzas skolas, feldšeru punktus, bibliotēkas, veikalus, banku un pasta nodaļas, tautas namus un citu iedzīvotājiem vitāli nepieciešamo infrastruktūru.

Vairākkārtīgi paaugstinot braukšanas maksu, vienlaicīgi daudzkārt samazināja sabiedriskā transporta reisu skaitu starp rajonu pilsētām un lauku apdzīvotajām vietām.

Daži saglabājušies lauksaimniecības produkcijas un piena pārstrādes uzņēmumi, kuri arī atradās mafijas rokās, noteica tik zemas produktu iepirkuma cenas, ka praktiski visas zemnieku saimniecības pārtrauca ražošanu un izputēja.

Laucinieki masveidā meklēja darbu pilsētās, jaunākie un uzņēmīgākie darba meklējumos devās uz ārzemēm, bet vecākie un nespējīgākie, palikuši praktiski bez eksistences līdzekļiem un medicīniskās aprūpes, apmira turpat uz vietas.

Zēla un plauka "prihvatizācija", kuru visai veikli izmantoja bijušā režīma funkcionāri, tā radot pamatu savam legālajam (un ne tikai) "biznesam". Līdzīgā veidā radās arī "baņķieri" un "miljonāri", kuru izvirtušo dzīvesveidu sīki jo sīki "apgaismoja" un slavēja neskaitāmie "glancētie" žurnāli un televīzija.

Praktiski visi masu informācijas līdzekļi  atradās vai nu pašmāju, vai ārzemju mafijas klanu rīcībā, kas tos izmantoja savu savtīgo mērķu īstenošanai un "demokrātisko" vērtību sludināšanai. Paaudžu paaudzēs glabātās un laika pārbaudi izturējušās nacionālās vērtības – tauta, ģimene, cieņa pret sievieti, bērnu audzināšana, uzvedības normas ģimenē, skolā un sabiedriskās vietās tika izsmietas un nozākātas. Visā informatīvajā sfērā valdīja visatļautības, vardarbības, narkomānijas, izvirtības un nesodāmas noziedzības gaisotne.

"Neatkarīga" valsts

Tātad tika izdarīts viss, lai likvidētu gan tautiskumu, gan "valsts" politisko neatkarību, gan ekonomisko patstāvību. Lai šī "valsts" (pagaidām) varētu pastāvēt tikai no lielvalstīm atvēlētajās robežās.

Tātad šis mākslīgais veidojums (saukts par "neatkarīgu valsti") faktiski bija tikai nolietotu automašīnu, lētas un veselībai bīstamas sintētiskās pārtikas noieta tirgus.

Protams, ka aiz jebkuru ievesto plaša patēriņa preču spilgti krāsainā iepakojuma slēpās štancēts, neremontējams plastmasas daikts ar maksimāli īsu kalpošanas laiku, lai pēc iespējas ātrāk tas atkal būtu jāpērk jauns. Un pats galvenais – šīs „valsts” iedzīvotāji kļuva par ārkārtīgi lēta un bezpalīdzīga darbaspēka avotu (faktiski – balto vergu tirgu).

Sākās masveidīga emigrācija – simtiem tūkstoši jaunākie, stiprākie un uzņēmīgākie, sevis un savas ģimenes iztikas meklējumos, devās svešumā.

Autors raksta, ka visi šie notikumi ir atsevišķas grāmatas vērti. Taču tiks darīts viss iespējamais, lai neviens ne tikai tādu grāmatu neizdotu, bet pat neuzrakstītu! Tie, kuri mēģinās tādu grāmatu uzrakstīt, tiks izsmieti un noķengāti. Kas notiks ar sevišķi ietiepīgajiem? Viņi var neuzmanīgi izkrist pa logu, vai nokļūs zem auto riteņiem… Kam tad patiktu lasīt savu nekrologu?

0
Tagi:
nabadzība, ekonomika, Latvija
Pēc temata
Eksperts: Bordāns karantīnā noteikti negarlaikojas - jau Latviju padarījis par PSRS donoru
Iznīcinot PSRS pēdas, Latvija aizskārusi biznesu: Lindermans par latvisko
Kur bijušajā PSRS ir laba dzīve: Latvija izceļas pēcpadomju republikās
KF atsvaidzināja Kariņa atmiņu, kurš apsūdzēja PSRS latviešu diskriminēšanā