PNB Banka Rīgā

Guseļņikovam neļāva pārdot PNB Bankas akcijas: bankas slēgšana lietā jauna versija

136
(atjaunots 17:59 16.08.2019)
Saskaņā ar FKTK ziņām, Guseļņikovam PNB Bankā pieder "būtiska ietekme" akciju paketē – no 20% līdz 30%.

RĪGA, 16. augusts – Sputnik. Bijušais eirodeputāts no Latvijas Andrejs Mamikins apstiprināja, ka PNB Bankas darbības apturēšanas lietā pastāv versija, ka galvenais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs nepaspēja pārdot savas akcijas.

PNB Bankas darbības apturēšana, par ko tika paziņots 15. augusta vakarā, laikam ir kļuvusi par nedēļas galveno ziņu Latvijā. Finanšu ministrs Jānis Reirs apgalvo, ka bankas slēgšana nav saistīta ar Moneyval rekomendācijām vai naudas atmazgāšanu, bet gan liecina par stingru finanšu sektora uzraudzību un tā sakārtošanu: PNB Banka nespēja nodrošināt kapitāla pietiekamību, jeb, acīmredzot, neizturēja konkurenci finanšu sektorā.

Iepriekš ziņots, ka Guseļņikovs jūnijā pārdeva visas viņam un viņa ģimenei piederošās PNB Bankas akcijas kaut kādiem investoriem no Eiropas un ASV. Taču ir ziņas, ka Krievijas pilsonis, kurš šobrīd dzīvo Londonā, nepaguva saņemt darījuma atbalstu no FKTK. Šo versiju apstiprināja bijušais eirodeputāts no Latvijas Andrejs Mamikins savā Facebook lapā.

"Ir tāda versija, jā," atbildēja politiķis uz kādas lietotājas komentāru, kura uzrakstīja: "Esmu praktiski pārliecināta, ka Guseļņikovs nevienam neko nav paspējis pārdot: kopš maija banka jau atradās ECB pārvaldībā, saskaņā ar aktuālākajiem Lursoft datiem, valdē joprojām visi ir ar krievu uzvārdiem. Doma iegāzt "lētticīgos" no Tuvajiem Austrumiem bija, taču šāda veida darījumi notiek tikai ar FKTK atbalstu, bet no viņiem mēs esam dzirdējuši tikai to, ka jūnijā iesniegts pieteikums akcionāru maiņai, turklāt šādas lietas tiek izskatītas visnotaļ ilgi."

Tāpat Mamikins norādīja, ka Guseļņikovam "nepalīdzēja ne tas, ka viņš bija "labs krievs", dzīvoja Londonā, kritizēja Putinu un saņēma atbalstošas zīmes no valdošās politiskās elites (tiesa, Guseļņikovu kritizēja Rimšēvičs, bet kas gan tagad ticēs Rimšēvičam, viņš pats tagad ir "noziedznieks"). Lai kā arī necenstos Guseļņikovs, kā lai neatdala savu "Vjatka Bank" no Norvik, kā lai nepiesaista savā PNB pensionārus (tie šobrīd veido 40% no visiem klientiem, kuri rīt no rīta nespēs ar savām kartiņām norēķināties aptiekās), nekas nelīdzēja".

Atgādināsim, ka Guseļņikovs, Londonas investīciju fonda G2 Capital Partners partneris, kļuva par Norvik Bankas (iepriekšējais PNB Bankas nosaukums) mažoritāro akcionāru 2014. gadā. 2017. gadā Ukrainas Nacionālā Banka (UNB) atteica Norvik Bankai un baltkrievu privātkompānijai iegādāties "Sberbank" meitasuzņēmumu Ukrainā. Tāpat FKTK 2017. gadā bankai piemēroja 1,5 miljonu eiro sodu par to, ka tās klienti pārkāpa sankcijas pret Ziemeļkoreju.

2017. gada decembra beigās kļuva zināms, ka Norvik Banka iesniegusi prasību pret Latviju Starptautiskajā investīciju strīdu noregulēšanas centrā (ICSID). Pēcāk Guseļņikovs paziņoja tiesībsargājošajām iestādēm un medijiem, ka no viņa centās izspiest kukuļus maksātnespējas administrators Māris Sprūds un Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.

Pērnā gada februārī Guseļņikovs iegādājās 97,75% "Vjatka Bank" akciju. Šī darījuma rezultātā Guseļņikovs un viņa ģimene pārņēma kontroli pār "Vjatka Bank" bez starpnieka Norvik Bankas personā. Līdz šim ārzemju īpašnieka dēļ "Vjatka Bank" nevarēja, piemēram, pirkt "Sberbank" obligācijas vai strādāt ar militārās ražošanas kompleksa uzņēmumiem.

Pērnā gada novembrī Norvik Banka tika pārdēvēta PNB Bankā. Šī gada martā kontrole pār PNB Banku pēc FKTK lūguma tika nodota Eiropas Centrālajai Bankai, jo Guseļņikovs apsūdzēja korumpētībā arī finanšu regulatora vadītāju Pēteri Putniņu.

Saskaņā ar Latvijas Finanšu nozares asociācijas datiem, 2019. gada 1. ceturksnī PNB Bankai bija rekordlieli zaudējumi Latvijas banku nozarē – 1,455 miljoni eiro.

136
Pēc temata
"Norvik Banka" kļūs par "banku cilvēkiem": kredītiestāde maina nosaukumu
Eiropas Centrālā banka pārņem kontroli pār PNB Banku
Ja klienti no Krievijas, ieteicams pašlikvidēties: bizness Latvijā nezina, kā izdzīvot
 Ventspils

Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli

95
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.

Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).

Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.

Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.

"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.

Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.

Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.

Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.

95
Tagi:
kravas, Ventspils
Pēc temata
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Krievijas attieksme pret tranzītu mainīsies: Ventspils osta saskata iespēju ietekmēt KF

2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām par 30%

44
(atjaunots 13:04 20.01.2021)
Latvijas ostās 2020. gadā zaudējuši gandrīz 80% ogļu kravu, kā arī 20% no naftas produktu pārkraušanas apjoma.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā pērn samazinājās par 41,9%, bet ostās tika pārkrauts par 28% kravu, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Dzelzceļš

Salīdzinājumā ar 2019. gadu dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā 2020. gadā samazinājās par 41,9% un sastādīja 24,113 miljonus tonnu.

Tostarp starptautisko pārvadājumu apjoms bija 22,047 miljoni tonnu (-44,6%), bet iekšzemes pārvadājumu apjoms palielinājās par 20,8%, līdz 2,066 miljoniem tonnu.

Tranzīta pārvadājumi sastādīja 19,028 miljonus tonnu (-47,4%), importa kravu apjoms - 2,695 miljonus tonnu (-18,9%), eksporta - 324 000 tonnu (+15,4%).

Dzelzceļa tranzītkravu pārvadājumi caur ostām pērn bija 15,31 miljons tonnu (-51,6%), sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju - 3,718 miljoni tonnu (-18,%).

2019. gadā kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 15,8%, salīdzinot ar 2018. gadu, un sastādīja 41,492 miljonus tonnu.

Ostas

Latvijas ostās 2020. gadā pārvadātais kravu apjoms salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājies par 28% un bija 44,928 miljoni tonnu.

Visvairāk pērn Latvijas ostās tika pārkrautas beramkravas - 21,205 miljoni tonnu (-39,3%), tai skaitā ogles - 3,449 miljoni tonnu (-79,6%), labība un tās produkti - 6,21 miljons tonnu (+12,8%), šķeldas - 2,061 miljoni tonnu (+0,5%%), ķīmiskās kravas - 1,833 miljoni tonnu (-21,6%).

Lejamkravas tika pārkrautas 11,687 miljonu tonnu (-19,9%) apmērā. Lielāko daļu no tiem veidoja naftas produkti - 10,968 miljoni tonnu (-20,2%).

Ģenerālkravas pērn pārkrautas 12,035 miljonu tonnu apmērā (-6,4%), tostarp konteineros pārkrautas 4,683 miljoni tonnu (-4,1%) apmērā, kokmateriāli - 3,784 miljoni tonnu (-8,1%), ro-ro kravas - 3,088 miljoni tonnu (-9,7%) apmērā.

Pēc kravas apgrozījuma pirmo vietu ieņēma Rīgas osta ar 23,68 miljoniem tonnu, kas ir par 27,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Ventspils ostas kravu apgrozījums 2020. gadā bija 12,902 miljoni tonnu, kas ir par 36,9% mazāk nekā gadu iepriekš, Liepājas ostas - 6,603 miljoni tonnu, kas ir par 10% mazāk nekā pērn.

44
Tagi:
Kravu pārvadājumi, kravas, osta, dzelzceļš
Pēc temata
Puškovs: Krievijai nav jānovirza savas kravas caur Latviju
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Krievija atņems Latvijai 70% kravu plūsmu
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas

0
(atjaunots 19:00 23.01.2021)
Dažos gadījumos radusies nepieciešamība atcelt vakcinācijas otro posmu, jo mediķi saslimuši laika posmā starp pirmo un otro vakcīnas devu.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.

Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.

Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.

Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.

Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.

Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.

 

0
Tagi:
mediķi, vakcinācija, vakcīna
Pēc temata
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
"Tas ir nepiedodami un nepieņemami": premjers neapmierināts ar vakcinācijas gaitu
Temperatūra un roku tirpšana: Austrumu slimnīca noliedz problēmas pēc vakcinācijas