Eiropas centrālā banka. Foto no arhīva

Eksperts pastāstīja, vai ir vērts gaidīt: kad Latvija sasniegs ES vidējo līmeni

45
(atjaunots 12:59 10.08.2019)
Latvijas sabiedriskais aktīvists un zinātniskais darbinieks Juris Paiders aicina Latvijas varasiestādes nemaldināt pilsoņus un nesolīt labāku dzīvi tuvāko 20 gadu laikā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Latvijas sabiedriskais aktīvists un zinātniskais darbinieks, Latvijas Žurnālistu savienības vadītājs un publicists Juris Paiders sniedza Latvijas labklājības uzlabošanās prognozi, pamatojoties uz IKP izaugsmes vērtējumu 2019. gada otrajā ceturksnī, kurš pieaudzis vien par 2,1%, salīdzinot ar 2018. gada otro ceturksni, vēsta Press.lv.

Līdz ar to Latvijas IKP izaugsmes rādītājs kļuvis par vienu no zemākajiem kopš 2015. gada, zemāks tas bijis vienīgi 2016. gada trešajā ceturksnī. Un pēc Paidera domām, ņemot vērā šādu tempu, ES vidējo līmeni Latvija sasniegs vien 2108. gadā.

Taču publicists aicina nesteigties bēdāties, jo labā ziņa ir tajā, ka citām valstīm klājas vēl sliktāk. Saskaņā ar Eurostat datiem, 2019. gada otrajā ceturksnī vidējā ekonomiskā izaugsme Eiropas Savienībā sastādīja vien 1,3%. Pēc Paidera aplēsēm, lai panāktu ES vidējo līmeni, Latvijai būs nepieciešams praktiski viss 21. gadsimts. Ja ES lielākajās ekonomikās, tādās kā Francijā vai Vācijā, notiks ekonomikas katastrofa, strauji samazināsies šo valstu IKP, tad iespējams Latvijai izdosies to panākt arī agrāk.

"Jūtamu palīdzību Latvijas valdības uzstādījumam - ātri sasniegt ES vidējos rādītājus -, iespējams, sniegs Lielbritānija. (…) Jo Lielbritānijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2018. gadā bija aptuveni par 20% augstāks nekā ES vidējais," norādīja Paiders.

Publicists uzskata, ka valdībai nevajadzētu solīt pilsoņiem, ka Latvija sasniegs ES vidējo līmeni tuvāko 10-20 gadu laikā, jo tas ne tuvu neatbilst patiesībai. Pietiek ar to, ka domā par nākotni un padara valsti sakoptāku, harmoniskāku jau tagad.

"Izvirzām mērķi veidot Latviju tik sakārtotu un harmonisku, kādā vēlamies dzīvot paši un kādu gribam atstāt nākamajām paaudzēm," nobeigumā sacīja Paiders.

Iepriekš Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš sakārtoja Baltijas valstis to ekonomiskās attīstības rādītāju secībā. Saskaņā ar viņa secinājumiem un vērtējumiem, Latvija šādās "sacensībās" ieņem vien trešo vietu.

Turklāt Latvija, saskaņā ar 2019, gada datiem, ir un paliek Baltijas valsts ar zemāko minimālo algu un visnedraudzīgāko neapliekamā minimuma sistēmu. Šis apstāklis ne vien nemazina nevienlīdzību, bet gan tieši pretēji – pasliktina strādājošo iedzīvotāju nabadzību.

45
Pēc temata
Latvijā joprojām pieaug patēriņa cenas
Uz papīra viss ir lieliski: Latvijas iedzīvotājiem sola vidējo algu 1128 eiro apmērā
Inflācija pieaugs, darbavietu kļūs mazāk: Latvijā nevēlas minimālās algas kāpumu
Paiders: Latvijas tranzīts strauji krīt, un ir laiks nosaukt cenu mūsu sabiedrotajiem
Lielbritānija

Lielbritānija vēsta par spēcīgāko krīzi 300 gadu laikā

11
(atjaunots 08:23 27.11.2020)
Lielbritānijas Budžeta atbildības birojs prognozē, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Lielbritānijas ekonomika, kas pārdzīvo spēcīgu krīzi koronavīrusa pandēmijas rezultātā, vismaz divus gadus vēl neatgriezīsies 2019. gada līmenī, konstatēja valsts finanšu ministrs Rišijs Sunaks, vēsta RIA Novosti.

"Pat gadījumā, ja izaugsme atsāksies, mūsu ekonomika neatgriezīsies pirmskrīzes līmenī līdz 2022. gada ceturtajam ceturksnim. Un graujošā ietekme ekonomikā turpināsies. 2025. gadā ekonomikas izaugsme būs aptuveni par 3% zemāka nekā bija gaidīts pavasara budžetā," konstatēja ministrs, iepazīstinot parlamentu ar nākamā finanšu gada budžetu.

Londonas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Вильф

Lielbritānijas Budžeta atbildības biroja jaunā prognoze liecina, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%. Sunaks uzsvēra, ka tā ir nopietnākā lejupslīde valsts ekonomikā vairāk nekā 300 gadu laikā.

Eksperti uzskata, ka 2021. gadā ekonomika pamazām atjaunosies un IKP pieaugums sastādīs 5,5%, bet 2022. gadā pieaugums paātrināsies līdz 6,6%, 2023. gadā – 2,3%, 2024. gadā – 1,7%, 2025 gadā – 1,8%.

Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem, kopš pandēmijas sākuma pasaulē reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits tuvojas 59 miljoniem, vismaz 1,38 miljoni pacientu miruši. Džona Hopkinsa universitātes aplēses rāda, ka Lielbritānija ir viena no infekcijas visvairāk skartajām valstīm. Tur reģistrēti vairāk nekā pusotrs miljons Covid-19 gadījumu, vairāk nekā 55 tūkstoši pacientu miruši.

Patlaban Apvienotajā Karalistē noteikta karantīna. Decembra sākumā tās vietā stāsies stingra trīs līmeņu ierobežojumu sistēma.

11
Tagi:
ekonomiskā krīze, pandēmija, Lielbritānija
Pēc temata
Londonieši stāsta, kā gatavojas otrajai karantīnai
Totāla karantīna? Kas patlaban notiek Eiropas pilsētās
Lielbritānija aicina gatavoties jauniem iebraukšanas un darba noteikumiem
Eiropas Savienībai jābūt gatavai jaunām pandēmijām un ārkārtējām situācijām

"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

40
(atjaunots 16:24 25.11.2020)
Tik sarežģītā laikā radikālas nodokļu izmaiņas – tas ir teju noziegums, uzskata mazā biznesa īpašniece Stella Trusa, kurai pēc nodokļu pacelšanas nāksies slēgt firmu; tādu kā viņa būs daudz, brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Trešdien, 25. novembrī, Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – dēvē to par brāķi. LTRK uzskata, ka nodokļu izmaiņas sevišķi sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem, kuriem jau tā klājas smagi koronavīrusa krīzes dēļ, vēsta LTV.

Latvijā joprojām nav precīzas statistikas par to, cik uzņēmumu bankrotēja koronavīrusa krīzes dēļ. Lai arī valdība ir paplašinājusi un pagarinājusi atbalsta pasākumus, daudziem no tiem, kas vēl turas virs ūdens, klāsies smagi jaunā budžeta dēļ, kurš paredz nodokļa sloga pieaugumu mazajam biznesam.

"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums!  Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" paziņo SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.

Viņa jau šobrīd atrodas uz bankrota robežas. Viņas firma nodarbojas ar tranzītkravu kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu pacelšanu uzņēmums nepārdzīvos: pandēmijas dēļ tas jau tā ir pazaudējis pusi klientu, savukārt darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," saka Trusa.

Saskaņā ar viņas aprēķiniem, citas izejas neesot. Ja vēl pērn mēneša peļņa sastādīja aptuveni 1000 eiro, tad šobrīd tie ir vien 300 eiro uz diviem darbiniekiem.

"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram!" uzsver uzņēmēja.

LTRK prognozē, ka uzņēmējus, kuri var nokļūt šādā situācijā, būs daudz.

"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs.

Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās.

Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem. Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," pārliecināts LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmēji sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos tuvākajos mēnešos.

40
Tagi:
budžets
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
"Katrs dzīvo savā Latvijā": skolnieks un Latvijas lepnums uzrunāja Levita kungu
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
BelAES

Lietuvā atzina, ka saņems elektroenerģiju no BelAES

0
(atjaunots 12:24 27.11.2020)
Līdz 2025. gadam Lietuva nevar garantēt, ka tās energotīklā nenonāks Baltkrievijas AES ražotā elektroenerģija.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Baltkrievijas AES ražotā elektroenerģija nevarēs nonākt Lietuvas energotīklā tikai pēc republikas atslēgšanās no BRELL un tīklu sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas tīkliem, radio LRT ēterā paziņoja Lietuvas prezidenta padomnieks apkārtējās vides un infrastruktūras jautājumos Jaroslavs Neverovičs.

"Nav iespējams viennozīmīgi atbildēt uz jautājumu, ko darīt, lai BelAES elektroenerģija nevarētu nonākt Lietuvā, kamēr mēs esam vienotā energosistēmā ar Baltkrieviju un Krieviju. Tās garantēti nebūs mūsu sistēmā tikai tad, kad mēs īstenosim sinhronizāciju ar Poliju," paziņoja Neverovičs.

Baltijas valstis vēl joprojām strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēmu tā saucamajā BRELL lokā un ir atkarīga no dispečeru dienesta Maskavā un Krievijas elektroenerģijas tīkla. Lietuva, Latvija un Igaunija paziņojušas, ka plāno līdz 2025. gadam atslēgties no BRELL loka.

Saskaņā ar apstiprināto scenāriju, sinhronizācija notiks caur saslēgumu LitPol Link un jauno jūras kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronajiem kompensatoriem, ko uzstādīs Baltijas valstīs.

Novembra sākumā Baltkrievijas apvienotajā energosistēmā tika iekļauts BelAES pirmais energobloks.

Lietuva pēc stacijas palaišanas izbeigusi elektroenerģijas tirdzniecību ar kaimiņu republiku. Likuma par BelAES elektroenerģijas boikotēšanas izpildīšanas nolūkos kompānija Litgrid 3. novembrī uzstādīja nulles caurlaides spēju elektroenerģijas komerciālajai plūsmai no Baltkrievijas, paziņoja operators. Litgrid paziņoja, ka Baltijas valstīs tagad netiek importēta elektroenerģija nedz no Baltkrievijas, nedz no Krievijas, izņemot Kaļiņingradas apgabalu, ar kuru Lietuva turpina tirdzniecību. Taču fiziski Lietuvu un Baltkrieviju savienojošie tīkli joprojām padod elektroenerģiju.

Latvija sāka tirgot ar Krieviju 5. novembrī. Saskaņā ar Igaunijas elektrotīklu operatora – kompānijas Elering – datiem, savienojuma Krievija - Latvija jauda ir gandrīz divas reizes zemāka, nekā tika padots trešo valstu importam savienojumā Baltkrievija – Lietuva.

Sākotnēji Baltijas valstis vienojās par metodiku elektroenerģijas tirdzniecības tirdzniecībai ar trešajām valstīm – to bija plānots izmantot pēc BelAES starta. Metodikas pamatā ir prasība Krievijai, kam ir starptīklu saslēgums ar Krieviju, apstiprināt, ka elektroenerģija, ko tā piegādā Baltijai, nav ražota Baltkrievijā.

Latvija un Igaunija to apstiprināja, bet Lietuva – ne. Lietuvas Enerģētikas regulēšanas valsts padome ierosināja iekļaut metodikā nostādni par to, ka Latvijas un Krievijas komercjaudas tiek izsniegtas tirdzniecības sesijai nākamajā diennaktī, novērtējot faktiskās fiziskās plūsmas šajā saslēgumā. Turklāt jāievieš efektīva izcelsmes sertifikātu sistēma.

Pēc BelAES ekspluatācijas sākuma Lietuva pārtrauca elektroenerģijas tirdzniecību ar kaimiņvalsti. Pildot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas boikotu, 3. novembrī kompānija Litgrid noteica nulles caurlaides spēju elektroenerģijas komerciālajai plūsmai no Baltkrievijas, ziņoja operators. Litgrid informēja, ka tagad uz Baltijas valstīm netiek importēta elektroenerģija ne no Baltkrievijas, ne Krievijas, izņemot Kaļiņingradas apgabalu, ar kuru Lietuva vēl joprojām tirgojas. Pie tam tīkli, kas fiziski saista Lietuvu un Baltkrieviju, vēl joprojām nodod elektroenerģiju.

0
Tagi:
BelAES, BRELL, elektroenerģija, Lietuva
Pēc temata
Lietuva un Latvija strīdas baltkrievu elektroenerģijas dēļ. Bet Krievija no tā gūs peļņu
Lietuva var izstāties no Nord Pool biržas, lai nodrošinātu BelAES boikotu
Lietuva brīdinājusi Latviju par elektroenerģijas tirdzniecību ar Krieviju
Baltija sadedzina tiltus uz Baltkrieviju. Labumu gūs Vācija