Hošiminas iedzīvotāji. Foto no arhīva

Vjetnamiešiem iepatīkas Latvijas "zelta vīzas"

72
(atjaunots 18:09 09.08.2019)
Pirmo reizi kopš tika izveidota programma "Uzturēšanās atļauja apmaiņā pret investīcijām" vislielākais vīzu skaits nav izsniegts Krievijas pilsoņiem.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Latvijas programma "Uzturēšanās atļauja apmaiņā pret investīcijām" guvusi otru dzīvi pateicoties investoriem no Vjetnamas, raksta portāls Investment Migration Insider.

Ja programma "Uzturēšanās atļauja apmaiņā pret investīcijām" būs tikpat veiksmīga 2019. gada otrajā pusē, kā tas bija pirmajā, tad šogad pieteikumu skaits pieaugs gandrīz par 50%. Pērn Latvija izsniedza 124 "zelta vīzas", savukārt šī gada jūnija beigās – 91.

Neticamie programmas glābēji izrādījušies Vjetnamas pilsoņi, kuri negaidīti iemīlējuši Latviju, vai vismaz tās "zelta vīzas". Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) atskaite par 2019. gada pirmo pusgadu liecina, ka ne mazāk kā 37% atbalstīto investoru bija Vjetnamas pilsoņi, lai gan pirms diviem gadiem viņi neizrādīja nekādu interesi par programmu.

Turklāt aizritējušajā pusgadā kādas citas valsts, nevis Krievijas pilsoņi pirmo reizi saņēmuši vairāk Latvijas "zelta vīzu": no 278 investoriem un viņu ģimenes locekļiem izsniegtajām vīzām 2019. gadā 103 saņēma Vjetnamas pilsoņi, 98 – Krievijas pilsoņi un 13 – Ķīnas pilsoņi.

Tik strauja vjetnamiešu interese par Latviju izraisa izbrīnu. Laika posmā no 2012. līdz 2017. gadam Vjetnamas pilsoņi saņēmuši tikai vienu "zelta vīzu", savukārt 2018. gadā, negaidīti, viņi saņēma jau 75 uzturēšanās atļaujas. Šī gada jūnijā šis skaitlis pieaudzis par 35%, savukārt līdz gada beigām varētu palielināties par 300%, salīdzinot ar pērno gadu.

Kā lai izskaidro šādu Vjetnamas investoru intereses vilni?

Pirmkārt, Latvijas Uzturēšanās atļauja ir lētākā piekļuve Šengenas zonai: 50 tūkstoši eiro biznesa investīcijām ir absolūti pieņemami klientiem. 2019. gada dati liecina, ka 29 no 30 Vjetnamas pieteicējiem izvēlējās biznesa investīcijas, nevis nekustamā īpašuma investīcijas vai noguldījumus bankās, kuri maksā jau 400 tūkstošus eiro.

Otrkārt, 2017. gada beigās Vjetnamas pilsoņi sasniedza "griestus" ASV investīciju vīzu EB-5 saņemšanai.

Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas Savienībā parādījušies vairāk nekā 6 tūkstoši jaunu pilsoņu un gandrīz 100 tūkstoši rezidentu, kuri saņēmuši dokumentus, pateicoties tā saucamajām "zelta vīzām". Lielāko daļu no tām – pa 10 tūkstošiem "zelta vīzu" katra – piešķīrusi Latvija, Lielbritānija, Spānija, Portugāle, Ungārija. Tām seko Grieķija, Kipra un Malta.

Četras ES dalībvalstis pārdod savu pilsonību, divpadsmit valstis tirgo uzturēšanās atļaujas. Investīciju pilsonības un uzturēšanās atļauju izsniegšanas programmu ietvaros piesaistīto tiešo ārvalstu investīciju apjoms desmit gadu laikā sasniedzis 25 miljardus eiro. No tiem 976 miljonus nopelnījusi Spānija, 914 miljonus – Kipra, 670 miljonus – Portugāle, bet Lielbritānija – 498 miljonus eiro.

72
Pēc temata
Varbūt pamest Latviju? Uzturēšanās atļauja: ieeja par rubli, izeja – par diviem
Eirodeputāte ieteica Latvijai bagātnieku vietā pieņemt migrantus
Drošības policija pastāstījusi, kas kopīgs izlūkdienestam un uzturēšanās atļaujām
Transparency International: Latvija slikti pārbauda "zelta vīzu" pieteikumus
VID ēka, foto no arhīva

Valsts ieņēmumu dienests uzsāk dīkstāves pabalsta pieteikumu pieņemšanu

9
(atjaunots 16:37 01.12.2020)
Pieteikumus dīkstāves pabalsta un algu subsīdiju piešķiršanai VID iesniedz darba devējs, savukārt paredzētā nauda tiešā veidā tiek ieskaitīta darbinieku kontā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Sākot no šodienas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) drīkst iesniegt pieteikumus dīkstāves pabalstu un algu subsīdiju saņemšanai, raksta Press.lv.

Ministru kabinets grūtību valsts ekonomiskajā situācijā Covid-19 pandēmijas fonā dēļ pieņēma lēmumu ieviest atbalsta pasākumus algoto darbinieku, kā arī pašnodarbināto un patentmaksas maksātāju ienākumu kompensācijām. Pieteikumus pabalstiem VID pieņem elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Pieteikumus iesniedz darba devējs, savukārt pabalsti atnāk jau darbinieku kontos.

Uzņēmēji varēs saņemt pabalstus dīkstāvē esošajiem darbiniekiem, kā arī algu subsīdijas tiem darbiniekiem, kuri sakarā ar patreizējo situāciju ir spiesti strādāt nepilnu darbadienu. Tāpat dīkstāves pabalsti būs pieejami pašnodarbinātām personām un patentmaksas maksātājiem.

Pabalstu saņemšanai par novembri pieteikums ir jāiesniedz līdz 15. decembrim, par decembri – līdz 15. janvārim, par janvāri – līdz 15. februārim.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka pēc pirmā koronavīrusa viļņa un ar epidēmiju saistītiem ierobežojumiem VID pieprasīja uzņēmējiem atgriezt dīkstāves pabalstus, kuri tika izmaksāti kļūdas pēc. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme toreiz paziņoja, ka VID nolēma būt pretimnākošs un ļoti steidzās uzsākt izmaksas, tādēļ arī kļuva iespējamas kļūdas.

Tāpat viņa uzsvēra, ka situācijas atkārtošanās gadījumā visi darba mīnusi tiks ņemti vērā un šāda situācija vairs nenotiks. Tostarp Jaunzeme paziņoja, ka VID vairs neizrādīs tik lielu uzticēšanos uzņēmējiem un izmaksas sāksies krietni vēlāk, nekā tas notika iepriekšējā reizē.

Savukārt tiesību aizstāve Elizabete Krivcova atzīmēja, ka šāds lēmums ir nelikumīgs, jo, saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu, privātpersona ir tiesīga paļauties uz valsts iestāžu lēmumiem.

9
Tagi:
pabalsts, Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
Zema alga – pamats aizdomām: kā VID atklāj nodokļu nemaksātājus
Ķērās pie vecā: Ministru kabinets izsvītroja no likumprojekta pabalstu aprēķina metodiku
Var atjaunot dīkstāves pabalstus: Kariņš ir apmierināts ar situāciju Latvijas ekonomikā
"Šī vara ir sajukusi prātā!": juristi šokējusi saruna ar VID ierēdni
Atlaidi darbiniekus – atgriez dīkstāves pabalstus: VID pastāstīja par attiecībām ar firmām
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem sola elektroenerģijas rēķinu samazināšanos par 5%

10
(atjaunots 13:59 01.12.2020)
Jaunās elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) Latvijā stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja jaunas elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK). Obligāto komponentu un jaudas komponentu vidējais rādītājs samazināsies par 23%, līdz 17,51 eiro par megavatstundu, vēsta Baltic Course.

"Šo izmaiņu rezultātā lietotājiem no nākamā gada februāra ir gaidāmi zemāki elektroenerģijas rēķini. Vidēji mājsaimniecībai ar 100 kWh elektroenerģijas patēriņu rēķins samazināsies par 4% jeb 0,65 EUR, pie 200 kWh patēriņa – 4% jeb 1,32 EUR, bet pie 300 kWh patēriņa – jau 5% jeb 1,97 EUR," paziņoja Enerģētikas departamenta tarifu un infrastruktūras nodaļas vadītājs Viesturs Kadiķis.

No 2021. gada 1. janvāra OIK vērtība, kuru apmaksā atbilstoši patēriņam, sastādīs 0,00932/kWh līdzšinējo 0,01476 eiro/kWh vietā. Tas nozīmē ka dabasgāzes TEC OIK sastādīs 0,00098 eiro/kWh, savukārt atjaunojamo enerģijas resursu OIK – 0,00834 eiro/kWh. Turklāt jaudas komponentu vērtība, ko apmaksā par uzstādīto elektrisko jaudu, nav mainījusies kopš 2018. gada.

Izmaksas elektroenerģijas iegādei virs tirgus cenas no koģenerācijas stacijām, kuras strādā uz dabasgāzes, plānots ievērojami samazināt apjomu un iepirkuma cenas krituma dēļ. Rezultātā nākamgad OIK daļa no TEC samazinājusies par 86%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņēmumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, elektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

10
Tagi:
Latvija, cenas, elektroenerģija, OIK
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Igaunija sakarā ar krīzi samazinājusi iedzīvotājiem gāzes un elektroenerģijas cenas
Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%
Sistēmas jaunā koronavīrusa noteikšanai, foto no arhīva

Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem

0
(atjaunots 17:22 01.12.2020)
Jaunais Latvijā izstrādātais koronavīrusa noteikšanas ātrais tests ļaus noteikt rezultātu 15-30 minūšu laikā, tā precizitāti izstrādāji novērtēja ar 90%.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijā izstrādāti koronavīrusa ātrie testi, to precizitāte sastāda aptuveni 90%, taču to ražošana pagaidām nav uzsākta, vēsta telekanāla TV3 raidījums "900 sekundes".

Covid-19 siekalu testus izstrādāja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta laboratorijā pusgada garumā, pastāstīja ārsts Aigars Reinis. Viņš paskaidroja, ka šobrīd izmantotie Covid-19 testi atklāj vīrusa RNS, savukārt ātrie testi darbojas pēc cita principa.

"Šajā gadījumā tiek meklēti virsmas antigēns. Speciāli marķieri, molekulas, kas atrodas uz vīrusa virsmas, kas ir pietiekoši specifiski atpazīšanai un līdz ar to viņu atradne ļaus secināt – ir vīruss materiālā vai nav," paskaidroja Reinis.

Jaunā testa rezultātu varēs uzzināt 15-30 minūšu laikā.

Viņš pagaidām nenosauca precīzu jauno testu validācijas procesa noslēguma termiņu.

"Skaidrs, ka mūsu slimnīca ir tikai izmēģinājumu bāze šīm jaunajām tehnoloģijām. Apgādāsim, tiklīdz būs komercpartneri, jo paši jau neko neražosim," pastāstīja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas klīnikas vadītājs Valdis Pīrāgs.

Ja viss noritēs pēc plāna, tad jau pēc četriem mēnešiem varēs uzsākt testu ražošanu. Uzņēmēji jau izrādījuši interesi par to ražošanu, taču tā nevar tikt uzsākta pirms klīnisko izmēģinājumu beigām.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās
Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi