Vecākā gadagājuma sieviete. Foto no arhīva

Latvijā grasās palielināt pensijas

249
(atjaunots 11:54 09.08.2019)
Vai Pensionāru federācijai un Saeimas opozīcijai izdosies panākt reālu dzīves uzlabojumu sirmgalvjiem? Šis jautājums rūp daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Neticami, bet fakts: desmitiem tūkstošiem pensionāru Latvijā saņem pensiju no 70 līdz 108 eiro mēnesī! Turklāt 100-108 eiro pensiju saņem arī seniori, kuriem ir 30-40 gadu darba stāžs, raksta Latvijas avīze "Segodņa".

Nodzīvot mēnesi ar 70 eiro kabatā

Pirms dažām dienām tiesībsargs Juris Jansons nosūtīja kārtējo vēstuli valdībai ar aicinājumu steidzami atrisināt jautājumu par minimālās vecuma pensijas paaugstināšanu. Laikam nav grūti iedomāties, kurp ministri šo vēstuli nosūtīs…

Acīmredzot tāds pats liktenis sagaida arī Pensionāru federācijas vēstuli valdībai par pensiju indeksāciju. Federācija uzstāj, lai jau no 2021. gada pensiju indeksācija notiktu nevis reizi gadā, kā tas ir šobrīd, bet gan divas reizes – aprīlī un oktobrī.

Federācijas vadītāja Aija Barča aicina indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 50% no minimālās darba algas. Tas nozīmē, ka divas reizes jāindeksē pensijas līdz 215 eiro.

Ja politiķi tomēr izlems izpildīt savus priekšvēlēšanu solījumus un paaugstinās minimālo algu līdz 500 eiro, tad, uzskata Barčas kundze, vajadzētu indeksēt arī pensijas, kas nepārsniedz 250 eiro.

Neatlikt uz rītdienu

Taču līdz 2021. gadam vēl ir jānodzīvo, un pensionāri cer saņemt ievērojamāku pensijas pielikumu jau šogad. Un šīs cerības, starp citu, var pilnībā tikt attaisnotas.

"Jā, mēs varam cerēt, ka šī gada oktobrī indeksācija būs daudz būtiskāka, nekā iepriekšējos gados. Piemēram, lielākā apjomā tiks indeksētas vecākā gadagājuma cilvēku pensijas ar lielu darba stāžu. Bet, protams, arī šī indeksācija neļaus strauji pacelt mūsu sirmgalvju dzīves līmeni. Tādēļ mēs Saeimā turpināsim cīņu par pensiju palielināšanu senioriem," saka ilggadējais Saeimas Sociālo lietu komisijas loceklis deputāts Andrejs Klementjevs.

Pēc viņa sacītā, pirmais cīņas posms par pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanu jau nākamgad var vainagoties ar panākumiem. Runa ir par sociālā taisnīguma atjaunošanu attiecībā pret "jaunajiem" pensionāriem – tiem, kas izgājis pelnītā atpūtā, sākot no 2012. gada.

Lieta tāda, ka senioriem, kuri noformēja pensiju līdz 2012. gadam, valsts piemaksā par stāžu 1 eiro apmērā par katru stāža gadu, kurš bija līdz 1996. gadam, jeb līdz pensiju reformai. Pensionāriem, kuri izgāja pelnītā atpūtā pēc 2012. gada, šāda piemaksa netika dota.

"Jauno" pensionāru diskriminācija

Klementjevs norādīja, ka kopumā pelnītā atpūtā pēc 2012. gada izgājuši 127 tūkstoši pensionāru, un 24% no tiem pensija nepārsniedz 200 eiro.

"Latvijas situācijas šausmas ir tajā, ka mums mazturīgo kategorijā nonāk arī "jaunie" pensionāri, jeb tie, uz kuriem vairs neattiecas pensiju reforma. Atceros, kā mums apgalvoja, ka Latvijā ir vislabākā, visprogresīvākā pensiju sistēma. Pagaidām mēs novērojam, ka šī visprogresīvākā sistēma rada ubagus aritmētiskā progresijā," konstatēja deputāts.

Viņš uzsvēra, ka šodien valsts var bez īpašas spriedzes sākt piemaksāt par stāžu tiem, kas noformēja pensiju no 2012. gada. "Sociālajā budžetā ir veselu 800-900 miljonu eiro proficīts. Kad, ja ne tagad, jāsāk atjaunot taisnīgumu?" retoriski vaicā parlamentārietis.

Labāk neapliekamais minimums, nekā minimālā alga

Atgādināsim, ka pirms vēlēšanām tie politiķi, kuri šobrīd nonākuši pie varas, mētājās ar ļoti dāsniem solījumiem – tostarp arī pensiju jomā. Piemēram, jaunie konservatori solīja ar nodokli neapliekamo pensijas minimumu noteikt 500 eiro apmērā.

"Taisnību sakot, redzot, kā strādā šo partiju deputāti Saeimā, es neticu iespējai panākt pensiju neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 500 eiro. Labi vēl, ka iepriekšējā Saeima paguva pieņemt grozījumus, kuri ļauj pacelt pensiju neapliekamo minimumu no esošajiem 270 eiro līdz 300 eiro nākamgad, savukārt 2021. gadā – līdz 330 eiro," stāsta Klementjevs.

Tāpat viņš aicina valdību mazāk aizrauties ar minimālās algas celšanu, bet gan celt algu neapliekamo minimumu.

"Kāda jēga no 500 eiro minimālās algas, ja šo pielikumu uzreiz aprīs nodokļi?! Jāceļ ir neapliekamais minimums, un tad cilvēkiem patiešām uz rokām parādīsies vairāk naudas," uzskata deputāts.

Atgādināsim, ka valdošās koalīcijas Attīstības padome uzsākusi diskusiju par iespēju jau nākamgad pacelt līdz 500 eiro minimālo algu un neapliekamo minimumu. Finanšu ministrijai uzdots jau tuvākajā pirmdienā sniegt aprēķinus, cik tas izmaksās valsts budžetam.

Fakts

Minimālo vecuma pensiju no 70 līdz 108 eiro apmērā saņem 64 tūkstoši pensionāru.

Piemaksa par darba stāžu līdz 1996. gadam nav pieejama 127 tūkstošiem senioru, kuri izgāja pensijā sākot no 2012. gada.

249
Pēc temata
Latvijas Banka sola pensiju samazināšanos gandrīz uz pusi
Pensiju fondi pazaudējuši 100 miljonus eiro, neko neieguldot Latvijas ekonomikā
Latvijas Bankā piedāvā palielināt pensijas vecumu līdz 67 gadiem
Nevajag šokēt iedzīvotājus: Labklājības ministrija nepiekrīt pensiju prognozēm
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību

19
(atjaunots 15:26 23.10.2020)
Patlaban darbu Latvijā ir uzsākuši vismaz trīs uzņēmumi, viņi ir atvēruši bankas kontus, atraduši telpas un nokārtojuši formalitātes ar darbinieku pārvākšanos.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Pēc pārrunām starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un baltkrievu IT kompānijām dažas no tām nolēma pilnībā vai daļēji pārcelt savu darbību uz Latviju, vēl ar 50 uzņēmumiem pārrunas turpinās, paziņoja LIAA Komunikācijas un informācijas departamentā.

Kopumā pašlaik lēmumu strādāt Latvijā pieņēma 17 kompānijas, reāli darbu uzsākuši vismaz trīs. Tās atvēra bankas kontus, atrada telpas un nokārtoja formalitātes ar darbinieku pārvākšanos. Pēc šo 17 uzņēmumu plāniem, tuvākajos mēnešos Latvijā būs izveidots vairāk nekā 1000 jaunu darbavietu. Vismaz puse no kompānijām agrāk strādāja Minskas Augsto tehnoloģiju parkā, vēsta grani.lv.

Atgādināsim, ka virkne valstu iesaistījās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri izskata iespēju pārcelties un pārcelt savu biznesu uz citām valstīm sakarā ar situāciju, kura izveidojusies Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām.

Piemeram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis parakstīja dekrētu, kura mērķis ir piesaistīt IT speciālistus no Baltkrievijas. Saskaņā ar dokumentu, līdz 180 dienām gadā tiks pagarināts Baltkrievijas pilsoņu pagaidu uzturēšanās termiņš Ukrainas teritorijā – tas skar uzņēmējus, augsti kvalificētus speciālistus, tai skaitā IT un inovāciju nozares speciālistus un viņu ģimenes locekļus.

19
Tagi:
Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju
Kāpēc baltkrievu uzņēmēji neienāks Latvijā
Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā
Pensionāri, nauda. Foto no arhīva

Ķērās pie vecā: Ministru kabinets izsvītroja no likumprojekta pabalstu aprēķina metodiku

28
(atjaunots 15:25 23.10.2020)
Satversmes tiesa nolēma, ka pabalstu apmērs nedrīkst būt noteikts politiskas tirgošanās rezultātā, un Labklājības ministrija piedāvāja MK iekļaut likuma tekstā aprēķina metodoloģiju, taču šī iniciatīva neizgāja, un ne tikai šī; ko par to domā tiesībsargs un deputāti.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Šovasar Satversmes tiesa uzstājās ar ļoti uzstājīgu Latvijas sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiku, uzsverot, ka nabadzības līmenim un pabalstu apmēram jābūt noteiktam nevis ar politisku lēmumu, bet ar skaidras un pamatotas metodikas palīdzību. Politiķi īsteno šo lēmumu visnotaļ dīvainā veidā, raksta Neatkarīgā.

Tā vietā, lai pārrakstītu sociālās aizsardzības likumus, viņi paslēpa jauno nabadzības līmeņa noteikšanas metodiku likumprojekta anotācijā, neiekļaujot to tekstā.

Likums un karikatūra

Otrdien, 20. oktobrī, Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu paketi, kas saistīti ar 2021. gada valsts budžetu, tostarp grozījumus Invaliditātes likumā, Pensiju likumā un citos. Kopumā visiem šiem grozījumiem ir jānostiprina jauns minimālais ienākumu līmenis – līmenis, pie kura cilvēks vai ģimene tiek atzīti par trūcīgiem.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece pastāstīja, ka likumos noteiktas konkrētas summas, kuras būs spēkā 2021. gadā sociālās palīdzības piešķiršanas gadījumos.  Taču jaunā minimālā ienākumu līmeņa noteikšanas metodika aprakstīta anotācijā. No Muižnieces paziņojuma izriet, ka Labklājības ministrija plānoja aprakstīt šo metodiku pašā likumā par sociālo aizsardzību, taču pēc izskatīšanas valdībā tajā palika tikai skaitļi.

Piemēram, par minimālo ienākumu robežu sociālās aizsardzības likumā teikts, ka tā apmēru nosaka attiecīgi normatīvie akti, kuri reglamentē sociālos pakalpojumus un ka minimālā ienākumu robeža sastāda ne zemāk par 109 eiro. Par to, kā šis skaitlis tiek aprēķināts, likumprojektā nav neviena vārda.

Šobrīd tikai tā anotācijā ir aprakstīta un izskaidrota metodika, ar kuras palīdzību plānots noteikt nabadzības līmeni: "Minimālo ienākumu sliekšņu apmērs nedrīkst būt zemāks par 109 eiro, kas atbilstoši relatīvajai metodei ir 20 procenti no aktuālās (2018. gada) ienākumu mediānas. Ar šo normu tiks noteikts zemākais iespējamais slieksnis, pie kura iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem ir sniedzams atbalsts no publiskajiem resursiem."

Anotācija ir tikai skaidrojošs teksts, tai nav juridiska spēka.

Uz deputātu jautājumu par to, vai var teikt, ka šāds likumprojekts izpilda Satversmes tiesas lēmumu par to, ka attiecas uz minimālā ienākumu līmeņi valstī un tā atbilstību Satversmei, Labklājības ministrijas pārstāve atbildēja: "Mēs neesam tādi eksperti, lai izvērtētu, vai Satversmes tiesas spriedums tiek izpildīts."

Tiesa, pēc viņas teiktā, likumprojektu izmainīja Ministru kabinetā, un tas nav vienīgais Labklājības ministrijas piedāvājums, kurš tika pārrakstīts.

Iejaucās deputāti

Tiesībsargs Juris Jansons uzskata par nepieņemamu to, kā valdība izpilda Satversmes tiesas lēmumu. Viņš minēja vēl kādu problemātisku lietu, kura neatbilst tiesnešu lēmumam, – normu par to, cik bieži valdība pārskatīs minimālo ienākumu līmeni. Gan tiesībsargs, gan citi eksperti norādīja, ka tas ir jādara katru gadu, taču likumprojektā, kuru valdība iesniedza Saeimā, aprakstīts, ka tas tiks darīts ne retāk par vienu reizi trīs gados.

Deputāts Andrejs Klementjevs pavaicāja, kāpēc Labklājības ministrija izvirzīja šādu normu, un, uzklausot atbildi, piedāvāja Sociālo un darba lietu komisijai iekļaut savu labojumu, lai šis līmenis tomēr tiek pārskatīts katru gadu.

"Ekonomiskā situācija mainās pietiekami strauji, lai mēs nesēdētu un negaidītu trīs gadus, lai mainītu nabadzības slieksni, jo sanāk, ka nākamreiz šo līmeni teorētiski pārskatītu tikai 2024. gadā," paziņoja Klementjevs.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece atzina, ka iestāde sākotnēji piedāvāja pārskatīt šo līmeni katru gadu, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju valstī, taču likumprojektu pārstrādāja, ņemot vērā valdības lēmumus.

"Mēs vienlaikus paudām savas bažas par šādu punktu," paziņoja Muižniece.

Viņa norādīja, ka valdības lēmuma iemesli ir jāmeklē Finanšu ministrijā.

Tiesībsarga biroja eksperte Ineta Rezevska uzsvēra, ka minimums ir jāpārskata katru gadu.

"Vēl viens būtisks jautājums, ko mēs, iespējams, nenoprotestētu, ja vien likumprojekts uz Saeimu ietu sākotnējā variantā, taču tagad tas ir jāpasaka. Mēs jautājam, kāpēc minimālo ienākumu slieksnis ir noteikts vien 20 procentu apmērā no mediānas un ne 25 vai 30 procenti? Jābūt skaidriem un zinātniski, pētījumos pamatotiem argumentiem, bet mēs šo pamatojumu neredzam!" uzsver Rezevska.
28
Tagi:
pabalsts
Pēc temata
Sociālās garantijas nepārvēlēšanas gadījumā: bijušo mēru pabalstiem iztērēs 11 milj. eiro
Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem
Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ
Atlaidi darbiniekus – atgriez dīkstāves pabalstus: VID pastāstīja par attiecībām ar firmām
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

0
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

0
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā