Vecākā gadagājuma sieviete. Foto no arhīva

Latvijā grasās palielināt pensijas

255
(atjaunots 11:54 09.08.2019)
Vai Pensionāru federācijai un Saeimas opozīcijai izdosies panākt reālu dzīves uzlabojumu sirmgalvjiem? Šis jautājums rūp daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Neticami, bet fakts: desmitiem tūkstošiem pensionāru Latvijā saņem pensiju no 70 līdz 108 eiro mēnesī! Turklāt 100-108 eiro pensiju saņem arī seniori, kuriem ir 30-40 gadu darba stāžs, raksta Latvijas avīze "Segodņa".

Nodzīvot mēnesi ar 70 eiro kabatā

Pirms dažām dienām tiesībsargs Juris Jansons nosūtīja kārtējo vēstuli valdībai ar aicinājumu steidzami atrisināt jautājumu par minimālās vecuma pensijas paaugstināšanu. Laikam nav grūti iedomāties, kurp ministri šo vēstuli nosūtīs…

Acīmredzot tāds pats liktenis sagaida arī Pensionāru federācijas vēstuli valdībai par pensiju indeksāciju. Federācija uzstāj, lai jau no 2021. gada pensiju indeksācija notiktu nevis reizi gadā, kā tas ir šobrīd, bet gan divas reizes – aprīlī un oktobrī.

Federācijas vadītāja Aija Barča aicina indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 50% no minimālās darba algas. Tas nozīmē, ka divas reizes jāindeksē pensijas līdz 215 eiro.

Ja politiķi tomēr izlems izpildīt savus priekšvēlēšanu solījumus un paaugstinās minimālo algu līdz 500 eiro, tad, uzskata Barčas kundze, vajadzētu indeksēt arī pensijas, kas nepārsniedz 250 eiro.

Neatlikt uz rītdienu

Taču līdz 2021. gadam vēl ir jānodzīvo, un pensionāri cer saņemt ievērojamāku pensijas pielikumu jau šogad. Un šīs cerības, starp citu, var pilnībā tikt attaisnotas.

"Jā, mēs varam cerēt, ka šī gada oktobrī indeksācija būs daudz būtiskāka, nekā iepriekšējos gados. Piemēram, lielākā apjomā tiks indeksētas vecākā gadagājuma cilvēku pensijas ar lielu darba stāžu. Bet, protams, arī šī indeksācija neļaus strauji pacelt mūsu sirmgalvju dzīves līmeni. Tādēļ mēs Saeimā turpināsim cīņu par pensiju palielināšanu senioriem," saka ilggadējais Saeimas Sociālo lietu komisijas loceklis deputāts Andrejs Klementjevs.

Pēc viņa sacītā, pirmais cīņas posms par pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanu jau nākamgad var vainagoties ar panākumiem. Runa ir par sociālā taisnīguma atjaunošanu attiecībā pret "jaunajiem" pensionāriem – tiem, kas izgājis pelnītā atpūtā, sākot no 2012. gada.

Lieta tāda, ka senioriem, kuri noformēja pensiju līdz 2012. gadam, valsts piemaksā par stāžu 1 eiro apmērā par katru stāža gadu, kurš bija līdz 1996. gadam, jeb līdz pensiju reformai. Pensionāriem, kuri izgāja pelnītā atpūtā pēc 2012. gada, šāda piemaksa netika dota.

"Jauno" pensionāru diskriminācija

Klementjevs norādīja, ka kopumā pelnītā atpūtā pēc 2012. gada izgājuši 127 tūkstoši pensionāru, un 24% no tiem pensija nepārsniedz 200 eiro.

"Latvijas situācijas šausmas ir tajā, ka mums mazturīgo kategorijā nonāk arī "jaunie" pensionāri, jeb tie, uz kuriem vairs neattiecas pensiju reforma. Atceros, kā mums apgalvoja, ka Latvijā ir vislabākā, visprogresīvākā pensiju sistēma. Pagaidām mēs novērojam, ka šī visprogresīvākā sistēma rada ubagus aritmētiskā progresijā," konstatēja deputāts.

Viņš uzsvēra, ka šodien valsts var bez īpašas spriedzes sākt piemaksāt par stāžu tiem, kas noformēja pensiju no 2012. gada. "Sociālajā budžetā ir veselu 800-900 miljonu eiro proficīts. Kad, ja ne tagad, jāsāk atjaunot taisnīgumu?" retoriski vaicā parlamentārietis.

Labāk neapliekamais minimums, nekā minimālā alga

Atgādināsim, ka pirms vēlēšanām tie politiķi, kuri šobrīd nonākuši pie varas, mētājās ar ļoti dāsniem solījumiem – tostarp arī pensiju jomā. Piemēram, jaunie konservatori solīja ar nodokli neapliekamo pensijas minimumu noteikt 500 eiro apmērā.

"Taisnību sakot, redzot, kā strādā šo partiju deputāti Saeimā, es neticu iespējai panākt pensiju neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 500 eiro. Labi vēl, ka iepriekšējā Saeima paguva pieņemt grozījumus, kuri ļauj pacelt pensiju neapliekamo minimumu no esošajiem 270 eiro līdz 300 eiro nākamgad, savukārt 2021. gadā – līdz 330 eiro," stāsta Klementjevs.

Tāpat viņš aicina valdību mazāk aizrauties ar minimālās algas celšanu, bet gan celt algu neapliekamo minimumu.

"Kāda jēga no 500 eiro minimālās algas, ja šo pielikumu uzreiz aprīs nodokļi?! Jāceļ ir neapliekamais minimums, un tad cilvēkiem patiešām uz rokām parādīsies vairāk naudas," uzskata deputāts.

Atgādināsim, ka valdošās koalīcijas Attīstības padome uzsākusi diskusiju par iespēju jau nākamgad pacelt līdz 500 eiro minimālo algu un neapliekamo minimumu. Finanšu ministrijai uzdots jau tuvākajā pirmdienā sniegt aprēķinus, cik tas izmaksās valsts budžetam.

Fakts

Minimālo vecuma pensiju no 70 līdz 108 eiro apmērā saņem 64 tūkstoši pensionāru.

Piemaksa par darba stāžu līdz 1996. gadam nav pieejama 127 tūkstošiem senioru, kuri izgāja pensijā sākot no 2012. gada.

255
Pēc temata
Latvijas Banka sola pensiju samazināšanos gandrīz uz pusi
Pensiju fondi pazaudējuši 100 miljonus eiro, neko neieguldot Latvijas ekonomikā
Latvijas Bankā piedāvā palielināt pensijas vecumu līdz 67 gadiem
Nevajag šokēt iedzīvotājus: Labklājības ministrija nepiekrīt pensiju prognozēm
Rīga

Tūrisms: ja gribat mūs izputināt, tad vismaz brīdiniet

13
(atjaunots 16:45 25.02.2021)
Lai gan Latvijas tūrisma bizness veido 10% no valsts IKP, pēdējā laikā tas jūt, ka nerūp valdībai.

RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Tūrisma biznesa pārstāvji ir sašutuši par valdības attieksmi pret vienu no valsts galvenajām nozarēm, pastāstīja tūrisma operatora Tez Tour Latvia vadītājs Konstantīns Paļgovs radio Baltkom ēterā.

Saskaņā ar MK rīkojuma Nr.655 grozījumiem, no 11. līdz 25. februārim iebraukt valstī var tikai būtisku un neatliekamu iemeslu dēļ, tas attiecās uz visām Eiropas Savienības valstīm, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, Šveici un Apvienoti Karalisti.

Otrdien, 23. februārī, Latvijas parlamenta valdības sēdes laikā tika apspriests jautājums par pilnvērtīgu satiksmes atjaunošanu ar visām valstīm.

Latvijas Satiksmes ministrijas vadītājs Tālis Linkaits piedāvāja izveidot "ceļošanas burbuli" starp Baltijas valstīm, Zviedriju un Somiju, kad beigsies masveida vakcinācija, kā arī apspriest digitālās "vakcinācijas pases" ieviešanu.

Latvijas premjers Krišjānis Kariņš piekrita tam, ka pienācis laiks domāt par to, kā Latvija sāks noņemt ierobežojumus un atklāties citām valstīm. Pie tam viņš atzīmēja, ka šo problēmu valsts nevar atrisināt patstāvīgi.

Pēc Paļgova domām, tūristi Latvijā vienkārši ir pamesti likteņa varā.

"Katra valsts, kas uzņem tūristus – Spānija, Ēģipte, Kanārijas salas, Grieķija, Bulgārija – ievieš pasākumus, lai ar tūristu nekas nenotiktu. Tāpat kā mūsu valstī tiek darīts viss, lai ceļotāji justos drošībā. 12 mēnešus kāds to visu izstrādā, raksta, pastumjot malā savu pamatdarbu. Bet kāds vienkārši iekāpj lidmašīnā un vienkārši lido. Un tā ir varas attieksme pret cilvēkiem, pret biznesu, kas būtībā rada līdz 10% darba vietu un veido 4% no valsts IKP. Ja neesam tik svarīgi, sakiet tad, kādi ir jūsu mērķi. Vai vēlaties slēgt šo biznesu? Vai nu sakiet vismaz, ka mēs nestrādāsim 6 mēnešus, jo jums ir tādas sajūtas," skaidroja Paļgovs.

Tāpat viņš piebilda, ka nesaprot, ko iegūst varas iestādes, pieņemot lēmumus par ierobežojumiem tūrisma biznesā.

"Mēs nevaram dzīvot piekārtā stāvoklī. Kādas ir jūsu prognozes? Ko jūs gribat sagaidīt? Lai sāktos paralēlais bankrots? Lai uzņēmēji neizturētu? Lai notiktu nelaimes gadījumi ar cilvēkiem, kuri neiztur spriedzi? Kāda ir jūsu argumentācija tam, ka jūs nevarat ļaut mums strādāt tāpat, kā strādā kaimiņi?" vaicāja Paļgovs.

Iepriekš Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Vladislavs Korjagins paziņoja, ka valdība velti neatceļ aviopārvadājumu ierobežojumus un ka vienīgais lidojumu aizliegumu mērķis ir "piesegt sevi" pandēmijas apstākļos.

13
Tagi:
tūrisms
Pēc temata
Beigas tūrismam? Viensēta Krāslavas novadā demonstrē, ka tā nav
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Iesakām pie mums nebraukt: kas gaida ceļotājus ES
Latvijā atļauts neievērot pašizolāciju, ieceļojot no Islandes

Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā

51
(atjaunots 12:56 25.02.2021)
2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

Decembrī Centrālā banka palielināja ieguldījumus ASV valsts obligācijās - uzreiz par miljardu dolāru. Lai gan pēdējos gados Maskava secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem: to daļa rezervē nedaudz pārsniedz vienu procentu. Kāpēc tie kļuvuši vajadzīgi tieši tagad, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti.

Iegādājusies vērtspapīrus

Saskaņā ar ASV Finanšu ministrijas datiem, Krievijai šobrīd ir amerikāņu obligācijas par 6,011 miljardiem: ilgtermiņa - par 1,2 miljardiem un īstermiņa par - 4,8 miljardiem. Decembrī rezerves papildinājās par miljardu.

Realizējot šos vērstpapīrus, ASV valdība sedz budžeta deficītu un citus izdevumus. Amerikāņu valsts parāds sasniedzis gandrīz 28 triljonus. 2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

2018. gadā Centrālā banka (CB) sarīkoja vērienīgu izpārdošanu, divas reizes samazinot ASV valsts kases saistību portfeli. Amerikāņu vērtspapīru daļa starptautiskajās rezervēs ir samazinājusies līdz minimumam. Par atbrīvotājiem līdzekļiem CB iegādājās zeltu, eiro un juaņas.

Diversifikācija

Amerikāņu valsts parāds tie ir vērtspapīri, ko emitē ASV Finanšu ministrija. Iegādāties vekseļus un obligācijas var fiziskas un juridiskas personas, atsevišķu štatu un valstu valdības. Peļņa no šiem vērtspapīriem nav visai liela, tā svārstās divarpus - trīs procentu robežās. Taču Eiropas vai Japānas parādu ienesīgums ir vēl mazāks - nulle vai pat negatīvs.

Tomēr lieta ir tāda, ka ASV valsts obligācijas tiek uzskatītas par vienu no visdrošākajiem un likvīdākajiem instrumentiem pasaulē. Tās var viegli nopirkt un pārdot.

"Ir izdevīgi ieguldīt īslaicīgi brīvos līdzekļus ASV valsts parādā. Divi trīs procenti gadā ir diezgan liela nauda, kad runa ir par miljardiem. Šajā gadījumā politika nedrīkst ietekmēt ekonomiskos risinājumus," sarunā ar RIA Novosti norāda Valsts domes Finanšu tirgus komitejas loceklis Dmitrijs Skrivanovs.

Tādējādi, palielinot valdības parādzīmju apjomu, Maskava tehniski iezīmēja savu klātbūtni tirgū. Tas arī ir nepieciešams starptautisko rezervju diversifikācijai. Pašlaik Krievijai ir 590 miljardi dolāru, no kuriem seši miljardi ir ieguldīti tieši ASV valsts parādā. Analītiķi skaidro: Maskava seko globālai tendencei. Pieprasījums pēc dolāra pieaug, jo šī valūta vismazāk pakļauta svārstīgumam un inflācijai.

"Miljards dolāru ir diezgan iespaidīga summa, to var ieguldīt ļoti ierobežotā aktīvu kopumā. Zelts ir "pārsildīts", liela rezervju daļa tik jau ir ieguldīta eiro un juaņās. Amerikāņu valsts parāda iegāde tas ir diversifikācijas elements, skaidro Krievijas un Āzijas rūpniecības savienības prezidents Vitālijs Mankevičs.

Ķīniešu variants

Decembra beigās ASV valsts vērtspapīru lielākais turētājs bija Japāna (1,2 triljoni dolāru). Agrāk tā bija Ķīna, bet tagad Pekina ar 1,06 triljoniem pakāpjas uz otro vietu. Trešo vietu ieņem Apvienotā Karaliste ar 428,9 miljardiem.

Tirdzniecības kara dēļ ķīnieši secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem, samazinot ieguldījumus vairāk nekā par 200 miljardiem. Taču milzīgais amerikāņu parāds, kas pieder Pekinai, ir efektīvs spiediena instruments uz Vašingtonu.

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Zelta rezerves

Jau vairākus gadus Krievijas CB iepērk zeltu, atbrīvojoties no dolāriem. 2020. gadā dārgmetāla daļa rezervēs pirmo reizi pārsniedza ASV valūtas apjomu, bet februāri monetārā zelta rezervju vērtība sasniedza 136,7 miljardus. Gada laikā zelta krājums ir pieaudzis par gandrīz 28 tonnām.

Dārgmetāls - universāls naudas ekvivalents - kļūst pievilcīgāks par aktīviem ar procentu ienākumiem, turklāt tas pasarga no jebkādu sankciju riskiem. Kā norāda Bloomberg, Krievija demonstrēja visai pasaulei, ka valsts ar lielu ekonomiku un lielām zelta rezervēm var atbrīvoties no dolāru aktīviem un justies labi.

51
Pēc temata
Palika bez naudas: investīcijas slānekļa naftā ir noslīdējušas līdz minimumam
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda
Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru

Upē pie Brestas parādījusies ideāli līdzena gigantiska ledus ripa

0
(atjaunots 10:44 26.02.2021)
Netālu no Brestas fiksēta unikāla dabas parādība – upē Ļesnaja parādījusies rotējoša ledus ripa vairāku desmitu metru diametrā. Paskatieties video, kāda tā izskatās.

Kameņecas pilsētas rajonā, Baltkrievijas dienvidrietumos fiksēta reta dabas parādība. Uz Ļesnaja upes virsmas parādījusies rotējoša ledus ripa.

Kadros redzams, kā ideālas formas ledus gabals vairāku desmitu metru diametrā lēnām griežas pulksteņrādītāja kustības virzienā.

Tamlīdzīga parādība pagadās ļoti reti un tikai upēs ar lēnu straumi. Dažādas temperatūras ūdeņs slāņi saskaroties rada virpuļus. Ūdens savērpjas un griež atšķelto ledus gabalu. Tā malas, pamazām nodeldējoties, iegūst ideāla apļa formu.

0