Vecākā gadagājuma sieviete. Foto no arhīva

Latvijā grasās palielināt pensijas

244
(atjaunots 11:54 09.08.2019)
Vai Pensionāru federācijai un Saeimas opozīcijai izdosies panākt reālu dzīves uzlabojumu sirmgalvjiem? Šis jautājums rūp daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Neticami, bet fakts: desmitiem tūkstošiem pensionāru Latvijā saņem pensiju no 70 līdz 108 eiro mēnesī! Turklāt 100-108 eiro pensiju saņem arī seniori, kuriem ir 30-40 gadu darba stāžs, raksta Latvijas avīze "Segodņa".

Nodzīvot mēnesi ar 70 eiro kabatā

Pirms dažām dienām tiesībsargs Juris Jansons nosūtīja kārtējo vēstuli valdībai ar aicinājumu steidzami atrisināt jautājumu par minimālās vecuma pensijas paaugstināšanu. Laikam nav grūti iedomāties, kurp ministri šo vēstuli nosūtīs…

Acīmredzot tāds pats liktenis sagaida arī Pensionāru federācijas vēstuli valdībai par pensiju indeksāciju. Federācija uzstāj, lai jau no 2021. gada pensiju indeksācija notiktu nevis reizi gadā, kā tas ir šobrīd, bet gan divas reizes – aprīlī un oktobrī.

Federācijas vadītāja Aija Barča aicina indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 50% no minimālās darba algas. Tas nozīmē, ka divas reizes jāindeksē pensijas līdz 215 eiro.

Ja politiķi tomēr izlems izpildīt savus priekšvēlēšanu solījumus un paaugstinās minimālo algu līdz 500 eiro, tad, uzskata Barčas kundze, vajadzētu indeksēt arī pensijas, kas nepārsniedz 250 eiro.

Neatlikt uz rītdienu

Taču līdz 2021. gadam vēl ir jānodzīvo, un pensionāri cer saņemt ievērojamāku pensijas pielikumu jau šogad. Un šīs cerības, starp citu, var pilnībā tikt attaisnotas.

"Jā, mēs varam cerēt, ka šī gada oktobrī indeksācija būs daudz būtiskāka, nekā iepriekšējos gados. Piemēram, lielākā apjomā tiks indeksētas vecākā gadagājuma cilvēku pensijas ar lielu darba stāžu. Bet, protams, arī šī indeksācija neļaus strauji pacelt mūsu sirmgalvju dzīves līmeni. Tādēļ mēs Saeimā turpināsim cīņu par pensiju palielināšanu senioriem," saka ilggadējais Saeimas Sociālo lietu komisijas loceklis deputāts Andrejs Klementjevs.

Pēc viņa sacītā, pirmais cīņas posms par pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanu jau nākamgad var vainagoties ar panākumiem. Runa ir par sociālā taisnīguma atjaunošanu attiecībā pret "jaunajiem" pensionāriem – tiem, kas izgājis pelnītā atpūtā, sākot no 2012. gada.

Lieta tāda, ka senioriem, kuri noformēja pensiju līdz 2012. gadam, valsts piemaksā par stāžu 1 eiro apmērā par katru stāža gadu, kurš bija līdz 1996. gadam, jeb līdz pensiju reformai. Pensionāriem, kuri izgāja pelnītā atpūtā pēc 2012. gada, šāda piemaksa netika dota.

"Jauno" pensionāru diskriminācija

Klementjevs norādīja, ka kopumā pelnītā atpūtā pēc 2012. gada izgājuši 127 tūkstoši pensionāru, un 24% no tiem pensija nepārsniedz 200 eiro.

"Latvijas situācijas šausmas ir tajā, ka mums mazturīgo kategorijā nonāk arī "jaunie" pensionāri, jeb tie, uz kuriem vairs neattiecas pensiju reforma. Atceros, kā mums apgalvoja, ka Latvijā ir vislabākā, visprogresīvākā pensiju sistēma. Pagaidām mēs novērojam, ka šī visprogresīvākā sistēma rada ubagus aritmētiskā progresijā," konstatēja deputāts.

Viņš uzsvēra, ka šodien valsts var bez īpašas spriedzes sākt piemaksāt par stāžu tiem, kas noformēja pensiju no 2012. gada. "Sociālajā budžetā ir veselu 800-900 miljonu eiro proficīts. Kad, ja ne tagad, jāsāk atjaunot taisnīgumu?" retoriski vaicā parlamentārietis.

Labāk neapliekamais minimums, nekā minimālā alga

Atgādināsim, ka pirms vēlēšanām tie politiķi, kuri šobrīd nonākuši pie varas, mētājās ar ļoti dāsniem solījumiem – tostarp arī pensiju jomā. Piemēram, jaunie konservatori solīja ar nodokli neapliekamo pensijas minimumu noteikt 500 eiro apmērā.

"Taisnību sakot, redzot, kā strādā šo partiju deputāti Saeimā, es neticu iespējai panākt pensiju neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 500 eiro. Labi vēl, ka iepriekšējā Saeima paguva pieņemt grozījumus, kuri ļauj pacelt pensiju neapliekamo minimumu no esošajiem 270 eiro līdz 300 eiro nākamgad, savukārt 2021. gadā – līdz 330 eiro," stāsta Klementjevs.

Tāpat viņš aicina valdību mazāk aizrauties ar minimālās algas celšanu, bet gan celt algu neapliekamo minimumu.

"Kāda jēga no 500 eiro minimālās algas, ja šo pielikumu uzreiz aprīs nodokļi?! Jāceļ ir neapliekamais minimums, un tad cilvēkiem patiešām uz rokām parādīsies vairāk naudas," uzskata deputāts.

Atgādināsim, ka valdošās koalīcijas Attīstības padome uzsākusi diskusiju par iespēju jau nākamgad pacelt līdz 500 eiro minimālo algu un neapliekamo minimumu. Finanšu ministrijai uzdots jau tuvākajā pirmdienā sniegt aprēķinus, cik tas izmaksās valsts budžetam.

Fakts

Minimālo vecuma pensiju no 70 līdz 108 eiro apmērā saņem 64 tūkstoši pensionāru.

Piemaksa par darba stāžu līdz 1996. gadam nav pieejama 127 tūkstošiem senioru, kuri izgāja pensijā sākot no 2012. gada.

244
Pēc temata
Latvijas Banka sola pensiju samazināšanos gandrīz uz pusi
Pensiju fondi pazaudējuši 100 miljonus eiro, neko neieguldot Latvijas ekonomikā
Latvijas Bankā piedāvā palielināt pensijas vecumu līdz 67 gadiem
Nevajag šokēt iedzīvotājus: Labklājības ministrija nepiekrīt pensiju prognozēm
Naudas maks. Foto no arhīva

Arvien vairāk cilvēku vēlēsies aiziet ēnā: ekonomiste izvērtēja FM nodokļu piedāvājumus

9
(atjaunots 19:15 13.08.2020)
Visvairāk no reformas cietīs Latvijas iedzīvotāji, kuri saņem nelielas algas un strādā alternatīvajos nodokļu režīmos, – tieši tie, kuri jau tā visvairāk cietuši koronavīrusa krīzes dēļ, atzīmēja Swedbank Latvijas filiāles galvenā ekonomiste.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Finanšu ministrijas piedāvātās nodokļu izmaiņas var izraisīt neapmierinātību sabiedrībā un mudināt ēnu ekonomikas izaugsmi, uzskata Swedbank Latvijas filiāles galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija, vēsta tvnet.lv.

Viņa uzskata par pareizu izmaiņu galveno mērķi – novērst to cilvēku sociālo neaizsargātību, kuri strādā alternatīvajos nodokļu režīmos, taču uzskata, ka piedāvātais risinājums nozīmē ievērojamu nodokļu sloga pieaugumu šādiem cilvēkiem samērā īsā periodā.

Pēc viņas sacītā, sociālā un ienākumu nodokļu sadalīšanas dēļ obligātās medicīniskās apdrošināšanas iemaksas izveidošanai nodokļa slogs vispārējā nodokļu režīmā zināmā mērā kļūst regresīvs, tādēļ visvairāk zaudēs zemo un vidējo algu saņēmēji.

"Kopumā piedāvātās izmaiņas var izraisīt sabiedrības neapmierinātību un daudziem var palielināt vēlmi pāriet ēnu ekonomikā. It īpaši ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzi, kas vairāk un smagāk skārusi tieši zemāk apmaksātos darbiniekus un alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošos," uzsvēra Zorgenfreija.

Ekonomiste šaubās, ka piedāvātais sociālā un ienākumu nodokļu daļu sadalījums par labu medicīniskajai apdrošināšanai nodrošinās veselības aprūpei nepieciešamo naudu.

"Veselības finansēšanai no šī vingrinājuma "iezīmētie" līdzekļi ir salīdzinoši neliela daļa no kopējā veselības aprūpei nepieciešamā ikgadējā finansējuma. Tas savukārt nozīmē, ka tāpat katru gadu no jauna būs jācīnās par finansējuma apmēru. Tātad ar šīm izmaiņām netiek atrisināts jautājums par nepieciešamību celt finansējumu veselības aprūpei," paziņoja Zorgenfreija.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Finanšu ministrija piedāvā ieviest nodokļu izmaiņas trīs posmos, no kuriem pirmais ir ieplānots jau uz nākamo gadu: uz sociālā un ienākumu nodokļu rēķina izcelt speciālu obligātās medicīniskās apdrošināšanas maksājumu.

9
Pēc temata
Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs
Obligātās sociālās iemaksas un jauns neapliekamais minimums: kā Latvijā mainīsies nodokļi
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, nepaliekamais minimums 350 eiro
Meli industriālos apmēros: Dombrovskis izanalizēja valdības lēmumus
Vecākā gadagājuma sievietes, foto no arhīva

Oktobrī notiks pensiju indeksācija: kas un cik saņems

33
(atjaunots 09:09 13.08.2020)
Latvijas Labklājības ministrija pastāstīja, kā šogad tiks indeksētas pensijas un kas kādu pielikumu saņems.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Šī gada 1. oktobrī tiks indeksētas pensijas vai to daļa līdz 454 eiro, paziņoja Labklājības ministrija savā mājaslapā. Pirms gada tika indeksētas pensijas un pabalsti līdz 420 eiro.

Ja pensija ir augstāka par 454 eiro, tiks indeksēta tikai tā pensijas daļa, kas ir zem šīs robežas. Palielinājums būs atkarīgs no pensijas apmēra un piemērotā indeksa, kurš savukārt veidojas no faktisko patērētāju cenu indeksa un 50% vidējās algas apdrošināšanas iemaksām Latvijā par pagājušo gadu. Šogad izdienas pensijām, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pabalstiem tiek piemērots indekss 1,0380.

Izņēmumu sastāda politiski represētie, cilvēki ar pirmo invaliditātes grupu un Černobiļas AES avārijas seku likvidatori, kuriem pensija tiks indeksēta pilnā apjomā.

Līdzīgi kā iepriekš, šogad vecuma pensijas indeksācijā tika pielietoti dažādi indeksi, kuri ir atkarīgi no uzkrātā apdrošināšanas stāža. Piemēram, ja vecuma pensija sastāda 350 eiro, tad cilvēkam ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem no oktobra tā sastādīs 363,30 eiro, ja apdrošināšanas stāžs sastāda no 30 līdz 39 gadiem – 365,61 eiro, ar stāžu no 40 līdz 44 gadiem – 367,92 eiro.

Pārrēķins joprojām tiks veikts automātiski: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir visi nepieciešamie dati, tādēļ visi, kam pienākas pensija, no 1. oktobra saņems to indeksētā veidā.

33
Tagi:
pensija
Pēc temata
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei
Iniciatīvas 200 miljonu vērtē: LM atbild sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiķiem
Sociologs: Latvijas iedzīvotāju skaits joprojām strauji sarūk

Visiem donoriem Latvijā veiks koronavīrusa antivielu testu

0
(atjaunots 19:21 13.08.2020)
Valsts radusi iespēju papildus obligātajām analīzēm visiem asinsdonoriem taisīt Covid-19 antivielu testus.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Latvijā visiem asinsdonoriem papildus visām obligātajām analīzēm veiks Covid-19 antivielu testu, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā, vēsta tvnet.lv.

Testēšanas rezultāti tiks anonīmi nodoti Slimību profilakses un kontroles centram, lai novērtētu vispārējās tendences un kolektīvo imunitāti.

Donoriem ar pietiekamu antivielu līmeni piedāvās kļūt par rekonvalescentās plazmas donoriem, kura tiek izmantota kā vien no iespējamajiem ārstēšanas veidiem pacientiem ar smagu Covid-19 slimības gaitu. Šī metode jau tiek pielietota atsevišķās valstīs un tiek aktīvi pētīta, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā.

Tāpat centrs aicina nodot plazmu tos, kas ir izslimojuši Covid-19, ne agrāk kā pēc 28 dienām pēc negatīva koronavīrusa testa rezultāta saņemšanas.

Atgādināsim, ka līdz vasaras beigām katrs gribētājs Latvijā var veikt valsts apmaksātu koronavīrusa testu. Pierakstīties var pa tālruni 8303. Ja simptomu nav, uz analīžu nodošanu var ierasties ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, lietojot sejas masku, kā arī atnākt ar kājām. Ja simptomi ir, sākumā ir jāsazinās ar ģimenes ārstu.

Iepriekš Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka faktiskais ar Covid-19 inficēto skaits Latvijā var būt lielāks, nekā oficiālie skaiti, taču tas nepārsniedz 1% iedzīvotāju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 20,8 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 747 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 13,7 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
donors, asins, koronavīruss
Pēc temata
Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei
Nav motivācija maksāt nodokļus: Rīgā zeļ un plaukst nelegālas ballītes
Infektologs: vakcīna pret koronavīrusu var izveidot imunitāti uz diviem gadiem
"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, kā jau viss ģeniālais"