Vecākā gadagājuma sieviete. Foto no arhīva

Latvijā grasās palielināt pensijas

249
(atjaunots 11:54 09.08.2019)
Vai Pensionāru federācijai un Saeimas opozīcijai izdosies panākt reālu dzīves uzlabojumu sirmgalvjiem? Šis jautājums rūp daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Neticami, bet fakts: desmitiem tūkstošiem pensionāru Latvijā saņem pensiju no 70 līdz 108 eiro mēnesī! Turklāt 100-108 eiro pensiju saņem arī seniori, kuriem ir 30-40 gadu darba stāžs, raksta Latvijas avīze "Segodņa".

Nodzīvot mēnesi ar 70 eiro kabatā

Pirms dažām dienām tiesībsargs Juris Jansons nosūtīja kārtējo vēstuli valdībai ar aicinājumu steidzami atrisināt jautājumu par minimālās vecuma pensijas paaugstināšanu. Laikam nav grūti iedomāties, kurp ministri šo vēstuli nosūtīs…

Acīmredzot tāds pats liktenis sagaida arī Pensionāru federācijas vēstuli valdībai par pensiju indeksāciju. Federācija uzstāj, lai jau no 2021. gada pensiju indeksācija notiktu nevis reizi gadā, kā tas ir šobrīd, bet gan divas reizes – aprīlī un oktobrī.

Federācijas vadītāja Aija Barča aicina indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 50% no minimālās darba algas. Tas nozīmē, ka divas reizes jāindeksē pensijas līdz 215 eiro.

Ja politiķi tomēr izlems izpildīt savus priekšvēlēšanu solījumus un paaugstinās minimālo algu līdz 500 eiro, tad, uzskata Barčas kundze, vajadzētu indeksēt arī pensijas, kas nepārsniedz 250 eiro.

Neatlikt uz rītdienu

Taču līdz 2021. gadam vēl ir jānodzīvo, un pensionāri cer saņemt ievērojamāku pensijas pielikumu jau šogad. Un šīs cerības, starp citu, var pilnībā tikt attaisnotas.

"Jā, mēs varam cerēt, ka šī gada oktobrī indeksācija būs daudz būtiskāka, nekā iepriekšējos gados. Piemēram, lielākā apjomā tiks indeksētas vecākā gadagājuma cilvēku pensijas ar lielu darba stāžu. Bet, protams, arī šī indeksācija neļaus strauji pacelt mūsu sirmgalvju dzīves līmeni. Tādēļ mēs Saeimā turpināsim cīņu par pensiju palielināšanu senioriem," saka ilggadējais Saeimas Sociālo lietu komisijas loceklis deputāts Andrejs Klementjevs.

Pēc viņa sacītā, pirmais cīņas posms par pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanu jau nākamgad var vainagoties ar panākumiem. Runa ir par sociālā taisnīguma atjaunošanu attiecībā pret "jaunajiem" pensionāriem – tiem, kas izgājis pelnītā atpūtā, sākot no 2012. gada.

Lieta tāda, ka senioriem, kuri noformēja pensiju līdz 2012. gadam, valsts piemaksā par stāžu 1 eiro apmērā par katru stāža gadu, kurš bija līdz 1996. gadam, jeb līdz pensiju reformai. Pensionāriem, kuri izgāja pelnītā atpūtā pēc 2012. gada, šāda piemaksa netika dota.

"Jauno" pensionāru diskriminācija

Klementjevs norādīja, ka kopumā pelnītā atpūtā pēc 2012. gada izgājuši 127 tūkstoši pensionāru, un 24% no tiem pensija nepārsniedz 200 eiro.

"Latvijas situācijas šausmas ir tajā, ka mums mazturīgo kategorijā nonāk arī "jaunie" pensionāri, jeb tie, uz kuriem vairs neattiecas pensiju reforma. Atceros, kā mums apgalvoja, ka Latvijā ir vislabākā, visprogresīvākā pensiju sistēma. Pagaidām mēs novērojam, ka šī visprogresīvākā sistēma rada ubagus aritmētiskā progresijā," konstatēja deputāts.

Viņš uzsvēra, ka šodien valsts var bez īpašas spriedzes sākt piemaksāt par stāžu tiem, kas noformēja pensiju no 2012. gada. "Sociālajā budžetā ir veselu 800-900 miljonu eiro proficīts. Kad, ja ne tagad, jāsāk atjaunot taisnīgumu?" retoriski vaicā parlamentārietis.

Labāk neapliekamais minimums, nekā minimālā alga

Atgādināsim, ka pirms vēlēšanām tie politiķi, kuri šobrīd nonākuši pie varas, mētājās ar ļoti dāsniem solījumiem – tostarp arī pensiju jomā. Piemēram, jaunie konservatori solīja ar nodokli neapliekamo pensijas minimumu noteikt 500 eiro apmērā.

"Taisnību sakot, redzot, kā strādā šo partiju deputāti Saeimā, es neticu iespējai panākt pensiju neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 500 eiro. Labi vēl, ka iepriekšējā Saeima paguva pieņemt grozījumus, kuri ļauj pacelt pensiju neapliekamo minimumu no esošajiem 270 eiro līdz 300 eiro nākamgad, savukārt 2021. gadā – līdz 330 eiro," stāsta Klementjevs.

Tāpat viņš aicina valdību mazāk aizrauties ar minimālās algas celšanu, bet gan celt algu neapliekamo minimumu.

"Kāda jēga no 500 eiro minimālās algas, ja šo pielikumu uzreiz aprīs nodokļi?! Jāceļ ir neapliekamais minimums, un tad cilvēkiem patiešām uz rokām parādīsies vairāk naudas," uzskata deputāts.

Atgādināsim, ka valdošās koalīcijas Attīstības padome uzsākusi diskusiju par iespēju jau nākamgad pacelt līdz 500 eiro minimālo algu un neapliekamo minimumu. Finanšu ministrijai uzdots jau tuvākajā pirmdienā sniegt aprēķinus, cik tas izmaksās valsts budžetam.

Fakts

Minimālo vecuma pensiju no 70 līdz 108 eiro apmērā saņem 64 tūkstoši pensionāru.

Piemaksa par darba stāžu līdz 1996. gadam nav pieejama 127 tūkstošiem senioru, kuri izgāja pensijā sākot no 2012. gada.

249
Pēc temata
Latvijas Banka sola pensiju samazināšanos gandrīz uz pusi
Pensiju fondi pazaudējuši 100 miljonus eiro, neko neieguldot Latvijas ekonomikā
Latvijas Bankā piedāvā palielināt pensijas vecumu līdz 67 gadiem
Nevajag šokēt iedzīvotājus: Labklājības ministrija nepiekrīt pensiju prognozēm
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

40
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

40
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē
Ustjlugas osta, foto no arhīva

Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai

11
(atjaunots 14:25 18.09.2020)
Baltkrievijas tranzītu iespējams pārorientēt uz Ustjlugu – osta var piedāvāt atbilstošus noteikumus, tomēr viss ir atkarīgs no tā, vai baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievija pārorientēs savas kravu plūsmas no Baltijas uz Krieviju, ja tai tiks piedāvāti līdzīgi noteikumi, valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko norādīja Krievijas valsts vadītājam Vladimiram Putinam tikšanās laikā Sočos. Viņš piezīmēja, ka Putins devis rīkojumu "visu aprēķināt" un organizēt pārrunas.

Spriežot pēc agrākajiem izteikumiem, Baltkrievijas valdībai tranzīta jautājums nav prioritārs, svarīgāka ir politiskā aktivitāte, atzīmēja Integrācijas perspektīvu pētījumu centra direktors, portāla RuBaltic.Ru galvenais redaktors Sergejs Rekeda.

Eksperts atgādināja, ka pirms dažiem gadiem Krievija jau ir piedāvāja Baltkrievijai izdevīgus tranzīta noteikumus.

"Minska atteicās, sakot, ka ar to nepietiek. Toreiz godā bija tranzīta un ogļūdeņražu piegādes daudzveidības un diversifikācijas idejas," Rekeda atgādināja sarunā ar Sputnik Latvija.

Pēc viņa domām, patlaban iespējama pārorientācija drīzāk uz Ustjlugu nekā uz Kaļiņingradu – šī osta var piedāvāt piemērotus noteikumus.

"Tagad Krievija var piedāvāt Baltkrievijai izdevīgus finansiālos noteikumus, atliek politiskais jautājums – cik lielā mērā baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas un atteikties no Baltijas republiku ostām," konstatēja Rekeda.

Baltijas valstis ieviesa individuālās sankcijas pret virkni Baltkrievijas amatpersonu, ieskaitot valsts prezidentu. Lukašenko informēja, ka necīnīsies par to, lai viņu tur ielaistu, viņš risinās problēmu ekonomiski. Pēc viņa vārdiem, Baltkrievijai "būs mazliet neizdevīgi" pārorientēt kravas uz Krievijas ostām, taču ar Krieviju "var vienoties par tarifiem".

Baltkrievijā joprojām nerimst protesti pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarējis Lukašenko. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai" republikā. Ģenerālprokuratūra to kvalificēja kā valstiskuma apdraudējumu un ierosināja krimināllietu. Vairāki opozīcijas aktīvisti ir aizturēti.

11
Tagi:
tranzīts, Krievija, Baltkrievija
Pēc temata
Kurss uz Krievijas ostām: kā Baltija palikusi bez Baltkrievijas naftas tranzīta
Latvijas Augstākā tiesa apglabājusi cerības par naftas tranzītu uz Baltkrieviju
Ventspils zaudējusi izredzes saņemt Baltkrievijas minerālmēslu tranzītu
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Covid-19 antivielu testēšanas sistēma, foto no arhīva

Latvijā Covid-19 inficēšanās uzliesmojums: 17 jauni gadījumi

0
(atjaunots 14:18 19.09.2020)
Ja piektdien Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem koronavīrusa inficēšanās gadījumiem diennakts laikā, tad sestdien jaunatklāto inficēto skaits sasniedzis 17. Viens pacients nokļuvis slimnīcā.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, pēdējās diennakts laikā tika veikti 2402 Covid-19 testi un reģistrēti 17 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi.

​Saskaņā ar SPKC veikto epidemioloģisko izmeklēšanu, sešos gadījumos Covid-19 tika ievests no ārzemēm. Inficētie atgriezās no Krievijas un Lielbritānijas. Vēl trīs inficētie kontaktējuši ar citiem ar iepriekš inficētajiem ar koronavīrusu. Pārējiem inficēšanās avots tiek noskaidrots.

​Aizritējušajā diennaktī slimnīcā nonācis viens cilvēks ar Covid-19. Kopumā Latvijas slimnīcās ārstējas 8 pacienti ar šādu diagnozi.

Kopumā kopš pandēmijas sākuma Latvijā tika veikti 293 309 testi, 1515 cilvēki inficējās, no tiem 1248 izveseļojās, bet 36 inficētie nomira.

​Atgādināsim, ka piektdien, 18. septembrī, Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem inficēšanās gadījumiem. Neviens cilvēks netika stacionēts.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Dumpis: mēs kaut ko darām sistēmiski pareizi
Vācu virusologs aicina pārskatīt stratēģiju cīņā ar Covid-19
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā