Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis

Dombrovskis: Brexit bez vienošanās var izmaksāt Latvijai vairākus miljardus

69
(atjaunots 12:39 08.08.2019)
Ja Brexit notiks bez vienošanās, mēs ieraudzīsim, cik labi Latvijas ĀM veic savu darbu Latvijas piederīgo interešu aizsardzībai ārzemēs.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Par to, ko Latvijai nozīmēs Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības bez vienošanās, pastāstīja Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis intervijā portālam Press.lv.

ES un Lielbritānija pērnā gada beigās saskaņoja vienošanos par atdalīšanos, kurš nosaka "šķiršanās" nosacījumus, kā arī nākotnes partnerības struktūras deklarāciju.

Sākotnēji bija plānots, ka valsts izstāsies no Savienības 2019. gada 29. martā. Taču Lielbritānijā radās problēmas ar Brexit vienošanās līguma ratifikāciju, savukārt izstāšanās bez tā draud gan valstij, gan arī Savienībai ar visnotaļ nepatīkamām sekām, tostarp ekonomikas jomā.

Rezultātā ES nolēma atļaut pārcelt Brexit datumu – ne vēlāk kā līdz šī gada oktobra beigām. Taču šobrīd Lielbritānijas valdība, kuru izveidojies jaunais premjerministrs Boriss Džonsons, sācis pastiprinātu gatavošanos iziešanai no ES bez vienošanās noslēgšanas.

"Lielbritānija pēc Vācijas ir otrs lielākais Eiropas budžeta neto iemaksu maksātājs. Visekstremālākā izstāšanās scenārija gadījumā šajā budžetā parādīsies 16 miljardu eiro caurums. Uz kā rēķina tas tiks lāpīts? Loģiski būtu domāt, ka visiem, tostarp Latvijai, būs jāatrod papildu līdzekļi pieaugušajām iemaksām. Mums tie būs aptuveni 18 miljoni eiro. Un šo summu nāksies kaut kur ietaupīt.

Brexit atbalstītāju un pretinieku akcija. Foto no arhīva
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Otrkārt, Lielbritānijas aiziešana bez vienošanās var radīt ietekmi uz Eiropas Savienības septiņu gadu budžetu – no 2021. līdz 2027. gadam. Kohēzijas Fonda budžets tiks samazināts par 20%. Latvija saņem no tā vairāk nekā 4 miljardus gadā, tātad, mīnuss 800 miljoni eiro.

Un, visbeidzot, trešā, mums visnopietnākā kataklizma sakarā ar Brexit bez vienošanās – jautājums par mūsu tautiešiem, kuri šodien dzīvo un strādā Lielbritānijā. Starp 2008. un 2017. gadu no Latvijas aizbrauca apmēram 260 tūkstoši cilvēku. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) vērtējumu, aptuveni 119 tūkstoši Latvijas piederīgo, jeb gandrīz puse no aizbraukušo kopskaita, dzīvo tieši Lielbritānijā.

Viņi regulāri sūta Latvijā palikušajiem radiem naudas pārvedumus – saskaņā ar Latvijas Bankas aplēsēm, tas ir vairāk nekā viens miljards eiro gadā. Ja pēc Brexit bez vienošanās visiem Lielbritānijā strādājošajiem ES pilsoņiem nāksies pamest šo valsti, mēs riskējams pazaudēt pusmiljardu eiro.

Tas protams ir pesimistiskākais scenārijs – principā, Latvijas pilsoņi var doties peļņā uz citām valstīm, piemēram, uz Īriju vai Vāciju, vai arī atgriezties Latvijā. Taču tas viss aizņems noteiktu laiku un apturēs vai samazinās naudas ienākumus.

Ceru, ka Lielbritānijā uzvaru gūs veselais saprāts, kaut gan pēdējā laikā tas ir maz ticams. Bet ja Brexit notiks bez vienošanās, tad mēs ieraudzīsim, vai Latvijas ĀM labi pilda savu darbu Latvijas pilsoņu interešu aizsardzībā ārzemēs," norādīja Dombrovskis.

Latvijas ĀM Edgars Rinkēvičs vairākkārt runājis par to, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES bez vienošanās ir Latvijai neveiksmīga notikumu attīstība, taču viņš solīja, ka darīs visu iespējamo, lai Lielbritānijā dzīvojošie Latvijas piederīgie necieš.

69
Pēc temata
Vai var uzticēties britiem: kur tiks glabātas Latvijas zelta rezerves pēc Brexit
Sūtījumus no Latvijas nāksies aizmirst: Brexit atstās emigrantus bez ierastās pārtikas
Latvijas kokapstrādes uzņēmumi nepametīs Lielbritānijas tirgu pēc Brexit
Latvija un Brexit: viedoklis ir, noteiktības nav
Portfelis ar Latvijas budžetu, foto no arhīva

"jūtas" 280 miljoni eiro airBaltic, vai nav pamaz? Dombrovskis par "izmisuma budžetu"

19
(atjaunots 16:19 28.10.2020)
2021. gada budžets liecina par izmisumu, uzskata neatkarīgais Saeimas deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Galvenais punkts Latvijas budžetā 2021. gadam – beidzot izpildīt solījumu par algu pielikumu mediķiem. Tomēr metodes tā izpildei ir apšaubāmas, uzskata Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Valsts galveno finanšu dokumentu viņš nosauca par "izmisuma budžetu".

"Izmisuma budžets. Tāds, šķiet, ir visaptverošākais šī projekta raksturojums. Tas nebūt nav noticis Covid-19 dēļ. Visa budžeta galvenais mērķis ir beidzot izpildīt Saeimas pieņemto likumu par būtisku atalgojuma pieaugumu mediķiem. Tam pakļauts gandrīz viss pārējais. Tikai vai tā nebūs Pirra uzvara? Metodes mērķa sasniegšanai ir gaužām apšaubāmas," Dombrovskis pastāstīja savā lapā Facebook.

Viņš uzskaitīja budžeta galvenos punktus, kas, pēc viņa domām, ir apšaubāmi no sociālā taisnīguma un ekonomikas attīstības viedokļa.

"Atņemt līdzekļus pašvaldībām (ienākumu nodokļa pārdalīšana), iznīcināt mazajam biznesam un pašnodarbinātajiem labvēlīgus nodokļu režīmus. Kā būs ar pārējiem? Skolu un bērnudārzu skolotājiem? Augstskolu pasniedzējiem? Policistiem un ugunsdzēsējiem?

Toties aizsardzības ministram viss ir kārtībā. Viņa budžets nākamam gadam – tie vairs nav obligātie 2% no IKP. Tur jau ir visi 2,4% - no IKP. Tas ir, vēl 120 miljoni eiro. Salīdzinājumam – mediķiem trūka 183 miljonu.

Labklājības ministrijai – vērā ņemams izdevumu pieaugums sociālajiem pabalstiem. Tikai lielākā daļa (par 71 miljonu eiro) – Satversmes tiesas lēmumu dēļ. Tas ir – piespiedu kārtā.

Satiksmes ministrs Linkaits par savu sfēru un plāniem tuvākajiem trim gadiem runāja maz. Parādīja prezentāciju ar 30 slaidiem, bet ne vārda par tranzīta nozari. Ne vārda par to, kā klājas vairāk nekā 280 miljoniem eiro no nodokļu maksātāju naudas airBaltic, vai tiem drīz nevajadzēs papildinājums.

Ar lielu interesi vēroju Finanšu ministriju un tās revolucionāro pārliecību, ka ir jāsalauž īpašie nodokļu režīmi mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Diemžēl loģiskie argumenti pret šo revolucionāro pārliecību ir bezspēcīgi.

Uz ārlietu, tāpat kā uz aizsardzības rēķina pie mums netaupa. Ārlietu ministrs Rinkēvičs plāno nākamgad tomēr atvērt jaunu vēstniecību Austrālijā – 888 tūkstoši eiro.

Bet kā ir ar mūsu ambīcijām ekonomikā? Arī šajā ziņā ir ļoti interesanti. Ekonomikas ministrs Vitenbergs uzskata, ka eksporta izaugsmei un darba vietu radīšanai vajadzīgs jauns valsts tēls. Par 3,9 miljoniem eiro. Bija dziedošā zeme. Bija magnētiskā Latvija. Laikam jau saprata, ka neviens no šiem nosaukumiem nesarūpēs eksporta pieaugumu. Tomēr ministrs neskumst – iztērēs vēl gandrīz četrus miljonus eiro jaunam "tēlam". Ja nu pēkšņi izdosies? Nu, vismaz kāda PR aģentūra labi nopelnīs," uzrakstīja Dombrovskis.


19
Tagi:
budžets, airBaltic, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas
"Valdība nerēķinās ar cilvēku interesēm": ZZS aicina uz protesta akciju "Atdod karoti"
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Dīkstāves pabalsti: noziedzīga ekonomija
"Arī Ulmani netiesāja par apvērsumu": Šmits par to, kāpēc nevar pieņemt budžetu attālināti
Tukšs naudasmaks, foto no arhīva

Dīkstāves pabalsti: noziedzīga ekonomija

36
(atjaunots 14:09 27.10.2020)
Latvija izrādījusies paskopa dīkstāves pabalstu ziņā salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Bailēs par nākotni iedzīvotāji cenšas tērēt mazāk, tāpēc patēriņa tirgū vērojama lejupslīde.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik, Jūlija Granta. Baltijas valstu ekonomisko rādītāju analīze salīdzinājumā ar kaimiņiem demonstrē vismaz divkāršu patēriņa tirgus lejupslīdi. Pie tā vainojami... dīkstāves pabalsti. Tā uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa. Izmaksas bija nenozīmīgas, cilvēki vispār nesagaidīja nekādu sociālo palīdzību. Bailes par nākotni lika pievērt naudas maciņus.

Privātais patēriņš Latvijā saruka vairāk nekā par 20%, bet Igaunijā – mazāk nekā par 10%, Lietuvā – mazliet vairāk nekā par 5%. Latvija ieņem vidējo vietu iedzīvotāju skaita ziņā Baltijā, tomēr izrādījusies pati skopākā, sniedzot atbalstu krīzes apstākļos. Izmaksas nesasniedza ne 800 miljonus eiro. Lietuva izmaksāja vairāk nekā 1,4 miljardus, Igaunija – gandrīz 1,5 miljardus. Tā kā visas trīs valstis iekšzemes koppoduktu pārsvarā veido uz pakalpojumu sfēras rēķina, ekonomiku virs ūdens notur patēriņa tirgus. Lietuvā to aptvēra vislabāk: dīkstāves pabalstos tur izmaksāja divreiz vairāk nekā Latvijā, turklāt Lietuva piešķīra līdzekļus sociālajai palīdzībai, kas pārsniedza dīkstāves pabalstu apjomu.

Dombrovska darbības atbalsis

Krīzes laikā pieprasījums nekrītas tāpēc, ka samazinās cilvēku ienākumi, paskaidroja Bērziņa. Viņa akcentēja, ka pieprasījumu lielā mērā ietekmē patērētāju noskaņojumus, kuri izvēlas – tērēt naudu vai netērēt. Tāpat stāvokli ietekmē iepriekšējo krīžu pārvarēšanas pieredze.

2009. gada krīzes pieredze Latvijā ir tagadējā eirokomisāra Valda Dombrovska "veiksmes stāsts": siksnu pievilkšana un nekustamo īpašumu zaudēšana līdz ar tālāku emigrāciju.

Kopš tā laika emigrācijas iespējas ir būtiski sarukušas, hipotekāro kredītu skaits – samazinājies. Tauta atsaukusi atmiņā tikai siksnu savilkšanu un disciplinēti reaģēja. Tāpēc patērētāju pārliecības indeksa ziņā Igaunija un Lietuva 2020. gada martā kritās par 10%, bet Latvija – par 20%, pārsniedzot Eiropas vidējo rādītāju – 14%.

Uzņēmējdarbības atbalsta aspektā Kariņa valdība it kā izskatās tīri labi – šiem nolūkiem piešķirtas gandrīz tikpat lielas summas, kādas atvēlēja Lietuva, un vairāk nekā Igaunijā. Tomēr no 400 miljoniem eiro, kas iztērēti šiem mērķiem, lauvas tiesu dabūjusi nacionālā aviokompānija airBaltic. Izrādījās, ka tā nav piebarojama: aviopārvadājumi un tūrisms Latvija uzrādījuši lielāko kritumu pakalpojumu eksporta jomā. Jā, aviokompānija ir jāsaglabā, tomēr daudz vairāk vajadzīga resursu sadale. Piemēram, Igaunija steigšus finansēja valsts pasūtījumus infrastruktūras projektiem no krīzes budžeta. Latvijā tikai uzlēja asfaltu uz ceļiem, jo visam pārējam nevar ne konkursus organizēt, ne rezultātus apkopot.

Valsts palīdzība iedzīvotājiem – tas nav tikai maksātspējīgā pieprasījuma pašreizējo problēmu risinājums, runa ir arī par pamatu zem kājām nākotnē, uzsvēra Latvijas Bankas ekonomiste. Tāpēc ir īpaši svarīgi kritiski novērtēt paveikto un koriģēt politiku.

Krīzes pirmajā vilnī Latviju glāba pārtikas produktu (pirmās nepieciešamības preces) un elektronisko iekārtu, kā arī kokmateriāla eksports, ko Eiropa sāka pirkt mājokļu remontdarbiem apstākļos, kad citi tēriņi izrādījās neiespējami. Taču tā ir īstermiņa tendence. Nākotnē jāpieņem stratēģiski lēmumi, ņemot vērā kardinālās izmaiņas piegādes ķēdītēs.

Skaidrs, ka Eiropa vēlas tās saīsināt, padarīt drošākas un izvietot vitāli svarīgu preču un farmaceitisko līdzekļu ražotnes savā teritorijā, nevis valstīs ar lētu darbaspēku. Latvija ir tuvāk nekā Ķīna (Šveice ir aizmirsta), tomēr darba spēks te ir mazliet lētāks nekā citās valstīs. LB speciāliste uzskata, ka atlicis tikai radīt investīcijām pievilcīgu vidi. Tiesa, diezin vai to veicinās Finanšu ministrijas nesenās iniciatīvas nodokļu jomā.

Un, visbeidzot, IT strauji dodas uz priekšu, jo bizness ir pievērsies jaunu tehnoloģiju un platformu ieviešanai. Iespējams, šajā ziņā palīdzēs arī emigranti no Baltkrievijas. Viņi jau apsolījuši Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai veselu 1000 darba vietu. Ņemot vērā 80 000 bezdarbnieku, tas nav daudz, tomēr labāk nekā nekas.

36
Tagi:
pabalsts, Latvija
Pēc temata
Par "negodīgu" dīkstāves pabalsta pieteikšanu VID piemēros 1500 eiro naudas sodu
Lielākā daļa dīkstāves pabalsta saņēmēju neatgriezīsies darbā
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Stingra režīma palīdzība. Dīkstāves pabalstus Latvijā iedeva cietumiem
Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt
BelAES, foto no arhīva

Eksperts paskaidroja, no izbijusies Lietuva pirms BelAES palaišanas

0
(atjaunots 16:32 28.10.2020)
Lietuva ir aptvērusi, jo zaudējusi: reģiona valstu piekļuve lētajai elektroenerģijai no Baltkrievijas ir viens no svarīgākajiem faktoriem ekonomikas atjaunošanā pēc pandēmijas.

RĪGA, 28. oktobris – Sputnik. Lietuva nosūtījusi Baltkrievijas Ārlietu ministrijai protesta notu jautājumā par Baltkrievijas AES pirmā bloka gaidāmo startu, vēsta Sputnik Lietuva. Viļņa nosauca to par "sasteigtu" un "bīstamu lietuviešiem, baltkrieviem un ES pilsoņiem".

Baltkrievijas atomelektrostacijas palaišana ir ļoti svarīga visa reģiona ekonomikai, ieskaitot Krieviju, Baltkrieviju un Baltijas valstis, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja ekonomists Vladislavs Giņko.

"Patlaban reģiona ekonomika ir nokļuvusi tuvu zemākajam attīstības punktam, pie tā novedusi koronavīrusa pandēmija. Visu reģiona valstu ekonomikas ir saskārušās ar vērienīgiem izaicinājumiem, bijušas spiestas pārveidoties. Tas attiecas gan uz sašķidrināto gāzi, gan elektroenerģijas piegādēm, gan valstu tirdzniecisko apgrozījumu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka darbu sāks Baltkrievijas AES, – kad reģiona valstu ekonomika sāks augt, elektroenerģijas pieprasījums būs viens no svarīgākajiem," paskaidroja Giņko.

Eksperts norādīja, ka valstīs, kam ir droša piekļuve lētajai elektroenerģijai no Baltkrievijas, ekonomika atjaunosies ātrāk.

"BelAES dāvās jaunas enerģētiskās iespējas Baltkrievijas un Krievijas ekonomikai, bet Lietuva saprot, ka tādēļ cietīs sakāvi," akcentēja Giņko.

Kad Krievijas un Baltkrievijas enerģētisko kopprojektu cenšas nepamatoti un nelaicīgi kritizēt, skaidrs, ka tas notiek politisku apsvērumu dēļ, norādīja eksperts. "Tādējādi cenšas aizskart arī Krieviju," viņš piebilda.

Pirmā atomstacija Baltkrievijā ir lielākais Maskavas un Minskas kopprojekts kodolenerģētikas nozarē. Stacija ar diviem reaktoriem VVER-1200 ar kopējo noteikto jaudu 2400 MW apjomā uzbūvēta Astravjecas pilsētā Grodņas apgabalā saskaņā ar mūsdienīgu Krievijā izstrādātu 3+ paaudzes projektu, kas atbilst visām starptautiskajām normām un IAEA rekomendācijām drošības jomā.

Kopš Baltkrievijas AES būvdarbu sākuma Lietuva turpina plašu kampaņu – tās politiķi apgalvo, ka stacija nav droša. Viļņa uzskata, ka atomstacija apdraudot Lietuvu, un aicināja kaimiņus boikotēt Baltkrievijā ražoto elektroenerģiju. Oktobrī BelAES pirmajā blokā tika aizsākta ķēdes reakcija minimāli kontrolējamā līmenī. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka AES pirmā energobloka starts ieplānots 7. novembrī.

0
Tagi:
Krievija, Baltkrievija, elektroenerģija, Lietuva, BelAES
Pēc temata
BelAES saņēma atļauju pirmā energobloka palaišanai
Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes
"Krievija izrakstīs latviešiem sertifikātus": Lietuvā strīdas par BelAES boikotēšanu
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas