Ekonomikas zinātņu doktors Aleksejs Zubecs

Ekonomists aprakstīja pret Krieviju vērsto ASV jauno sankciju īpatnības

37
(atjaunots 11:08 06.08.2019)
Sankciju jaunajā paketē vērojamas zināmas viltības, uzskata ekonomikas zinātņu doktors Aleksejs Zubecs.

RĪGA, 6. augusts – Sputnik. Aizvadītajā nedēļā kļuva zināms, ka Vašingtona nolēmusi ieviest pret Krieviju vērsto sankciju otru paketi "Skripaļu lietas" dēļ. Jaunie ierobežojošie pasākumi skar Krievijas Federācijas valsts parādu. Sankcijas stāsies spēkā 26.augustā, informēja ASV Finanšu ministrija. Pirmais sankciju komplekss "Skripaļu lietā" stājās spēkā pērnā gada 26.augustā.

Krievijas valdības Finanšu universitātes prorektors, ekonomikas zinātņu doktors Aleksejs Zubecs intervijā radio Sputnik paziņoja, ka jaunā sankciju pakete iekārtota "visai viltīgi".

"Stāsts ir dekoratīvs. Nekādas nopietnas nozīmes no Krievijas viedokļa šīm sankcijām nebūs. Tās izstrādātas tā, lai, no vienas puses, izpildītu prasības, ko izvirzījis Kongress un aprindas, kas vērš spiedienu pret Trampu ar mērķi ieviest kārtējās sankcijas "Skripaļu lietā"... No otras puses, sankciju autori nevēlas nodarīt kaitējumu finanšu tirgū strādājošajām amerikāņu kompānijām. Tāpēc šajā sankciju paketē viss izdarīts ļoti viltīgi," paskaidroja Zubecs.

Viņš minēja virkni nianšu, kas liecina: "ASV demonstrē, ka ir izpildījušas likumu".

"Aizliegta ASV banku dalība primārajā Krievijas parāda izvietojumā, bet sekundārās operācijas nav aizliegtas. Tas ir, viņi var pirkt Krievijas obligācijas sekundārajā tirgū. Tas – pirmkārt. Otrkārt, viņiem aizliegts strādāt ar Krievijas valūtas obligācijām, ar vērtspapīriem rubļos – nav aizliegts. Taču ārzemnieku acīs visinteresantākās ir tieši operācijas rubļos, tās ir ienesīgākas... Pārējais – aizliegums nodrošināt finansējumu no starptautiskajām organizācijām, taču Krievija sen neņem nekādus kredītus ne no Pasaules bankas, ne no SVF: Krievijas ekonomika ir stabila, un šie aizņēmumi tai nav nepieciešami. Tātad bija jāizpilda likums, un viņi to izpildīja. Taču pie tam rīkojās tā, lai neviens neciestu," paskaidroja Zubecs.

Eksperts uzskata, ka jaunie ierobežojumi – tā ir sankciju demonstrācija, vēlme pamest kaulu iekšējai opozīcijai ASV, un pie tam nekaitēt finanšu kompānijām ASV.

"To, ka šīm sankcijām nav vērtības, parādīja Krievijas finanšu tirgi – tie tikpat kā nereaģēja uz jaunajiem ierobežojošajiem pasākumiem. Tā sakot, "šīs desas izgatavošanas procesā nav cietusi neviena govs," secināja Zubecs.

Krievijas Ārlietu ministrija atzīmēja, ka "Skripaļu lieta" no jauna tiek izmantota kā iegansts sankcijām. Resora oficiālā pārstāve Marija Zaharova norādīja, ka ASV vadība jau sen ierobežojusi savu banku iespējas izsniegt kredītus un ierobežo Krievijas sadarbību ar starptautiskajām finanšu organizācijām. Bloķēta arī dažādu tehnoloģiju un preču tirdzniecība, un tas nav nekas īpašs.

Savukārt Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs atgādināja, ka pēdējos gados Krievijas ekonomika ir parādījusi stabilitāti ārēju ierobežojumu ietekmē, finanšu sistēma ļauj apmierināt budžeta un uzņēmumu vajadzības pēc aizņēmuma resursiem. Taču Vašingtonas solis negatīvi ietekmēs attiecības ar Maskavu, uzsvēra ministrs.

37
Pēc temata
Vašingtona ievieš jaunas sankcijas pret Krieviju Skripaļu lietas dēļ
ASV izdomāja, ar ko var aizvietot sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2"
Berlīnē norāda, cik bīstamas ir pret Krieviju vērstās sankcijas
Krievija atradusi iespēju papildus nopelnīt uz sankcijām pakļauto produktu rēķina
Donalds Tramps

Tramps anonsējis "spēcīgu" atbildi Ķīnai par rīcību Honkongā

15
(atjaunots 10:49 27.05.2020)
Mediji informē, ka ASV prezidenta administrācija izvērtē iespējas ieviest "virkni sankciju pret Ķīnas ierēdņiem, kā arī kompānijām un finanšu institūtiem".

RĪGA, 27. maijs – Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps apsolīja pēc pāris dienām informēt par stingriem pasākumiem, ko ASV plāno vērst pret Ķīnu, atbildot uz Pekinas darbībām Honkongā, vēsta RIA Novosti.

"Šo un to mēs jau tagad darām. Domāju, jums tas šķitīs ļoti interesanti, taču neko sīkāk es tagad nestāstīšu, es to pateikšu pēc pāris dienām," prezidents atbildēja, taujats par to, vai ASV ieviesīs sankcijas pret Ķīnu.

Tramps noliedza iespēju, ka runa varētu būt par sankcijām, tomēr apsolīja, ka tas būšot "kaut kas spēcīgs".

Vienlaikus aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, atklāja, ka ASV prezidenta administrācija izvērtē iespējas ieviest "virkni sankciju pret Ķīnas ierēdņiem, kā arī kompānijām un finanšu institūtiem". Saskaņā ar aģentūras datiem, cita starpā runa ir par ASV iespējām iesaldēt Ķīnas ierēdņu un kompāniju aktīvus. Patlaban, vēsta Bloomberg, turpinās starpresoru konsultācijas, un galīgais lēmums vēl nav pieņemts.

Sociālie tīkli
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Ieprieks ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Roberts O’Braiens intervijā telekanālam NBC pastāstīja, ka Vašingtona varētu noteikt sankcijas Ķīnai, ja Pekina, pieņemot nacionālās drošības likumprojektu, "ieņems" Honkongu. Ķīna negatīvi novērtēja ASV amatpersonu izteikumus šajā jautājumā un solīja pretpasākumus, ja Savienotās Valstis turpinās rīkoties pretēji tās interesēm.

Jebkurš Ķīnas lēmums, kas skars Honkongas autonomiju un brīvību, liks Vašingtonai pārvērtēt pieeju principam "viena valsts, divas sistēmas", iepriekš pastāstīja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo. Viņš nosodīja likumprojekta par Honkongas nacionālo drošību iekļaušanu Ķīnas Tautas pārstāvju sapulces dienas kārtībā un norādīja, ka tiek ignorēta Honkongas tautas griba. Valsts sekretārs nosauca to par reģiona autonomijas "bojāejas priekšvēstnesi".

Svētdien Honkongā pēc vairākus mēnešus ilgas relatīvi mierīgas situācijas notika plaši pret valdību vērsti protesti. To izklīdināšanai policijas darbinieki bija spiesti izmantot asaru gāzi un ūdensmetējus, kā arī aizturēt vairāk nekā 180 cilvēkus. Akcijas dalībnieki protestēja pret nacionalās drošības likumprojekta izskatīšanu Ķīnas parlamentā.

Honkongas administrācijas vadītāja Kerija Lema iepriekš atbalstīja Honkongas vajadzībām izstrādāto likumprojektu un norādīja, ka tā pieņemšana nekādi neietekmēs Honkongas iedzīvotāju tiesības un brīvības.

Izdevums South China Morning Post iepriekš pastāstīja, ka Honkongas vajadzībām izstrādātais nacionālās drošības likums paredz sabotāžas un separātisma aizliegumu. Izdevuma avoti ziņoja, ka likums aizliedz jebkādu kūdīšanu, kas vērsta uz centrālās valdības gāšanu, terorismu un iejaukšanos no ārienes.

15
Tagi:
sankcijas, Tramps, Honkonga, Ķīna, ASV
Pēc temata
ASV apdomā tādu atriebību, lai Ķīna apskaustu Krieviju
Likme uz sakāvi: ASV miljardieri gatavojas ļaunākajam
Amerika gatavo šausmīgu sodu Ķīnai
"Baltijas ceļš" iedvesmojis protestu dalībniekus Honkongā
Latvijas dzelzceļš

Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus

32
(atjaunots 09:56 26.05.2020)
Pagājušajā gadā "Latvijas dzelzceļš" cieta zaudējumus, kravu plūsmas pieaugums nav gaidāms, kompānija optimizē izdevumus un atlaiž daļu darbinieku.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Aizvadītajā gadā "Latvijas dzelzceļa" apgrozījums krities par 7,5% salīdzinājumā ar 2018.gadu un sastādījis 337,645 milj.eiro. Koncerna zaudējumi sastādījuši 9,328 milj.eiro, salīdzinājumā ar ienākumiem 14,408 milj.eiro apmērā, vēsta Diena.

Lielāko daļu LDz ienākumu nodrošina kravu pārvadājumu meitas uzņēmums "LDz Cargo". Pērn pa dzelzceļu pārvadāti 41,49 milj. tonnu kravu – par 7,77 milj.tonnu, jeb 15,8% mazāk nekā 2018.gadā. 79,4% šī apjoma veidoja importa pārvadājumi (32,949 milj.tonnu), par 18,6% mazāk nekā 2018.gadā.

Lielāko daļu kravu plūsmas pa Latvijas dzelzceļu veido partneri no Krievijas - 70,4% visu pārvadājumu. Kravas no Baltkrievijas sastāda 21,7%, no Lietuvas - 5%, no Kazahstānas - 1,2%, no Ukrainas – 1,1%, no Igaunijas – 0,3%, no Uzbekistānas – 0,1%, no citām valstīm – kopā 0,2%.

Koncerna LDz ienākumi par infrastruktūras lietošanu, salīdzinājumā ar 2018.gadu, pieauguši par 14,2%, jeb 9,514 milj.eiro.

"Latvijas dzelzceļš" kapitālieguldījumi pagājušajā gadā sastādīja 29,742 milj.eiro, "LDz Cargo" kapitālieguldījumi – 2,61 milj.eiro.

"Latvijas dzelzceļa" ienākumi šogad sarukuši tik lielā mērā, ka nesedz izdevumus. Tāpēc izņēmums finansiālā līdzsvara nodrošināšanas labad pieprasa piešķirt no valsts budžeta 25 milj.eiro. vēl 15,8 milj.eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu izdevumu kompensācijai, informēja LDz.

"Latvijas dzelzceļš" pārskatījusi arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstlenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Sputnik Latvija jau rakstīja, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms Latvijā 2019. gadā krities līdz minimālajam 17 gadu laikā. Kompānija "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki – ceturtā daļa uzņēmuma personāla.

Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzīmēja, ka valsts negrasās glābt nacionālo dzelzceļu. Viņš teica, ka LDz finansēšana no valsts budžeta ir ārkārtējs solis. Pirmām kārtā ir jāķeras klāt izmaksu samazināšanai visos virzienos, jāveic racionalizācijas process un jāstrādā pie jaunu kravu piesaistīšanas.

LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs atzīmēja, ka darbinieku skaita samazināšana vienmēr ir sāpīgs lēmums uzņēmuma dzīvē, taču solis nepieciešams finansiālās stabilitātes labad.

Koncernu veido seši meitasuzņēmumi: uzņēmums "LatRailNet" nosaka infrastruktūras ekspluatācijas maksu un sadala dzelzceļa jaudas; "LDZ Cargo" nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos kravu pārvadājumus, "LDZ infrastruktūra" nodarbojas ar infrastruktūras būvdarbiem un apkopi; "LDZ ritošā sastāva serviss" nodarbojas ar ritošā sastāva remontu un uzturēšanu, "LDZ apsardze" atbild par drošību, bet "LDZ loģistika" – par loģistiku.

32
Tagi:
tranzīts, kravas, Latvijas Dzelzceļš, Latvija, Krievija
Pēc temata
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Kravu nav: "Latvijas dzelzceļš" lūdz valstij 40 miljonus eiro
Vispirms darbinieki, tagad – sliedes: "Latvijas dzelzceļš" izpārdod metāllūžņus
Kravas aizgāja, bet mēs sēdējām: Latvijā alternatīvu vietā meklē vainīgos
Vīrietis ar viedtālruni, foto no arhīva

Tuvākajā laikā Latvijā varētu ieviest maksu par telefona numuru

0
(atjaunots 17:05 27.05.2020)
Ikgadējā maksājuma summa Latvijā – 0,04 eiro. Salīdzinājumam: Igaunijā ieviesta maksa 0,35 eiro, Lietuvā – 0,07 eiro apmērā.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. No 2021.gada sākuma Latvijā, iespējams, parādīsies maksa par telefona numuru lietošanu, stāsta Tvnet.lv. Maksa sastādīs 0,04 eiro gadā.

Salīdzinājumam: Igaunijā gada maksa par telefona lietošanu sastāda 0,35 eiro, Lietuvā – 0,07 eiro.

Satiksmes ministrija iesaka ieviest nodevu par numuru pakāpeniski, lai kompānijas paspētu sagatavoties jaunievedumam.

Plānots, ka no 2021.gada 1.janvāra maksa tiks noteikta tikai servisu numuriem, bet jau no 2022.gada 1.janvāra – gan stacionāro, gan mobilo tālruņu numuriem.

Plānots, ka nodeva veicinās godīgāku konkurenci elektronisko sakaru tirgus dalīnieku vidū, kā arī ļaus radionālāk izmantot nacionālās tālruņu numerācijas resursus.

0
Tagi:
Satiksmes ministrija, Latvija
Pēc temata
Atņemsim viņiem telefonus! "Humoristisks šovs" Latvijas Saeimā
Brauciens par 4 eiro, maksa par dzīvokli – 300: ar ko rīdziniekiem draud "Māršala plāns"
Līdz maija beigām iedzīvotājiem pieejama bezmaksas jurista konsultācija