Eksperts pastāstīja, kā ASV agresīvā politika ietekmēs dolāra kursu
(atjaunots 20:42 06.08.2019)
Tuvākajā laikā pasaules centrālās bankas sāks aktīvu ekonomikas stimulēšanu, lai izvairītos no krīzes, uzskata KF Finanšu un investīciju pārvaldes akadēmijas eksperts Genādijs Nikolajevs. RĪGA, 4. augusts — Sputnik. Vašingtonas agresīvās politikas rezultātā vērojama globālās ekonomikas palēnināšanās. Tas var negatīvi ietekmēt dolāru, intervijā izdevumam "Rossijskaja gazeta" pastāstīja KF Finanšu un investīciju pārvaldes akadēmijas eksperts Genādijs Nikolajevs.
Viņš pieļāva, ka tuvākajā laikā pasaules centrālās bankas sāks aktīvu ekonomikas stimulēšanu, lai izvairītos no krīzes.
"Ķīna ieviesusi būtiskas nodokļu atlaides, ES diskutē par pilnvērtīgu monetāro ekspandiju un atgriešanos pie QE politikas (kvalitatīva mīkstināšana – monetārā politika, ko centrālās bankas izmanto nacionālās ekonomikas stimulēšanai). Šiem soļiem vajadzētu būtiski novājināt valūtas pret dolāru," precizēja Nikolajevs.
Viņš uzsvēra, ka ASV nav izdevīgas vājas valūtas, jo pārāk spēcīga dolāra dēļ var ciest eksports.
Ekonomists ir pārliecināts, ka gaidāma pilnvērtīga monetārā ekspansija, vēsta Sputnik Moldova.
"Regularots paziņoja par līdzsvara samazināšanas pārtraukumu jau augustā, kas varētu veicināt dolāra pozīcijas novājinašanos. Jāsaprot, ka jaunās ĶTR noteiktās nodevas liks FRS aktīvāk samazināt procentu likmi, lai amerikāņu preces nezaudētu konkurētspēju un nepārtrauktu augt ekonomika," piebilda eksperts.
Nikolajevs atzīmēja, ka pašreizējās sankcijas jau ir negatīvi ietekmējušas globālo tirdzniecības ķēdīti un novedušas pie panikas tirgū. Jaunās nodevas pat spēj piebeikt daudzu Āzijas un Eiropas valstu ekonomiku, uzsvēra eksperts.
Ekonomists pauda arī pārliecību par to, ka jauno pret Krieviju vērsto sankciju ieviešana liecina par priekšvēlēšanu kampaņas sākumu.
"Donalds Tramps pārdzīvo par savu reitingu un nevar palielīties vēlētājiem ar kādiem vērienīgiem sasniegumiem," viņš precizēja.
Tātad ārējie faktori ir vissvarīgākie Krievijas rubļa kursa veidošanā, noslēgumā piebilda Nikolajevs.
Beneficiārs – lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība
(atjaunots 12:39 19.10.2020)
Banku sistēmas "kapitālremonta" iebiedētās kredītiestādes liedzas atvērt kontus nevalstiskajām organizācijām.RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aptuveni 27% sabiedrisko organizāciju saskaras ar banku represijām, vēstīja Латвийское радио 4.
Kopš Latvijas banku sistēmas "kapitālremonta" kredītiestādes sākušas bez redzamiem iemesliem slēgt kontus gan privātpersonām, gan politiskajām partijām un uzņēmumiem, arī aizsardzības sfērā.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija mēģināja atrisināt problēmu. Komisijas sēdē tika aicināti piedalīties Finanšu izlūkošanas dienesta, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji. Ieradās arī sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kuri atklāja savas problēmas: bankas tām slēgušas kontus, skaidrojot, ka biedrības nevar nosaukt patieso labuma guvēju (beneficiāru).
Andris Gobiņš, biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidents pastāstīja, ka biedrībai bijis konts SEB bankā. Banka lika iesniegt organizācijas beneficiāru sarakstu, ko biedrība nevarēja izdarīt un skaidroja, ka biedrība ir cilvēku brīvprātīga apvienība, kuru mērķis nav peļņas gūšanai, biedrībai nav neviena labuma guvēja. Rezultātā biedrības konts bloķēts vienu reizi, otru reizi, līdz kļuva skaidrs, ka jāparaksta dokuments, kas neatbilst patiesībai, vai jāmaina banka. Tika lemts mainīt banku.
"Eiropas Kustība Latvijā" dibināta 1997. gadā, tā ir viena no lielākajām un ietekmīgākajām nevalstiskajām organizācijām Latvijas politikā. Tās galvenais mērķis – stiprināt Latvijas un ES saiknes.
Gobiņš konstatēja, ka ar līdzīgu problēmu saskaras gandrīz visas sabiedriskās organizācijas – tās tiek uzskatītas par riskantām a priori.
Gobiņš pastāstīja, ka vaicājis finansistiem: kā tā? Bankas necenšas cīnīties par katru klientu, tās vienkārši iekļauj biedrības īpaša riska melnajā sarakstā. Bankām patiešām ir vienkāršāk nemocīties ar tādu organizāciju kontiem. Pēc Gobiņa domām, izkropļota ir sabiedriskās organizācijas ideja.
Savukārt biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" direktore Kristīne Zonberga pastāstīja, ka ir vēl viena NVO neizpildāma prasība.
©
Sputnik / Maxim Bogodvid
Viņa konstatēja, ka beneficiāri biedrībās bieži nav tie, kas ik dienas strādā organizācijā, tās dibinātāji vienkārši vecuma dēļ vairs nevar strādāt. Pēc viņas domām, bankām ir sava darba specifika, tas ir normāli – uzdot jautājumus, tomēr ir jāņem vērā, ka biedrības – tas nav privātais bizness.
Komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš minēja Latvijas Sarkanā Krusta biedrību vai Latviešu biedrību, kas pastāv 150 gadus, tātad tās dibinātāji fiziski vairs nevar būt organizācijas valdes rindās.
Politiķis atgādināja arī par Latvijas Dabas fondu – kas tur ņems peļņu? Latviešu lācis? Latviešu vāvere, putni vai koki mežos? Viņš konstatēja, ka bankas prasa pierādījumus, kādi dzīvē nav atrodami.
Viņš norādīja, ka nav pamata apsūdzībām par naudas atmazgāšanu NVO – nav nevienas ierosinātas krimināllietas, lai arī valstī ir 24 tūkstoši NVO, neviena sabiedriska organizācija nav saņēmusi notiesājošu tiesas spriedumu.
Zinta Miezaine, "Risinājumu Darbnīca" valdes locekle, pastāstīja, ka Swedbank vienkārši atteikusies viņu apkalpot tāpēc, ka organizācija īsteno kopprojektu ar Moldovu, pat necenšoties noskaidrot, kas tas ir par projektu. Citas bankas meklējumi un konta atvēršana ilga 4 mēnešus, nācies atlaist daļu darbinieku.
Vēl viena organizācija cietusi bankas ABLV slēgšanas dēļ – visi tās konti izmeklēšanas laikā bija iesaldēti, galu galā bija slēgta piekļuve organizācijas labdarības kontam, atbalstu nevar saņemt Zolitūdes traģēdijā cietušo bērni. Cietis arī Teterevu fonds.
©
Photo Министерство финансов Латвии
Diskusija komisijas sēdē bija asa, atklājās virkne problēmu un finanšu sektora pārspīlējumi, tāpēc deputāti plāno pie problēmas atgriezties.
Komisijas loceklis Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") akcentēja, ka sabiedriskās organizācijas šajā gadījumā nav riskanti klienti, ar tām var sadarboties. Tomēr, acīmredzot, ar mērķi radīt skaistas statistikas atskaites, atsevišķām bankām ir izdevīgāk šķirties no organizācijām.
Politiķis atgādināja, ka bankas var ņemt vērā konkrēto aspektu – sabiedriskajām organizācijām nav labuma guvēju.
Vidzemē ir visvairāk latviešu, Latgalē – nabago: Latvijas reģioni statistikas spogulī
(atjaunots 18:13 18.10.2020)
Vienā reģionā katrs piektais nevar atļauties nopirkt jaunu apģērba gabalu nonēsātā vietā, bet otrā vidējs iedzīvotājs var iztērēt simtiem eiro ceļojumam.RĪGA, 18. oktobris — Sputnik. Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi dažus slēdzienus par Latvijas reģionu iedzīvotāju raksturīgākajām īpašībām.
Gandrīz trešā daļa valsts iedzīvotāju dzīvo Rīgā. Tas ir viens no augstākajiem galvaspilsētā dzīvojošo valsts iedzīvotāju rādītājiem. Tomēr jau 30 gadus šajā pilsētā vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās: 1990. gadā – vairāk nekā 909 tūkstoši cilvēku, bet 2020. gadā – tikai 627,5 tūkstoši. Latviešu Rīgā ir nepilna puse, 47%. 36% - krievi, 4% - baltkrievi, 3% - ukraiņi, vēl 10% - citu mazākumtautību pārstāvji.
©
Flickr / saeima.lv/Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja
Arī citos reģionos pēdējos gadu desmitos vērojama depopulācija. Izņēmums ir tikai Pierīga, kuras iedzīvotāju skaits no 1990. gada sarucis tikai mazliet – no 378,7 tūkst. līdz 374,5 tūkstošiem. Šajā reģionā ir lielākā daļa (33%) mājsaimniecību ar bērniem.
Latviskākais reģions – Vidzeme, kur titulētās nācijas daļa sasniedz 88%. Tai seko Kurzeme ar 77%. Vismazāk latviešu dzīvo Rīgā (47%) un Latgalē (46%).
Iedzīvotāju nodarbinātības ziņā 15-74 gadu vecuma grupā līdera vietu ieņem Rīga (70%) un Pierīga (69%). Zemākais rādītājs ir Latgalē, kur tikai 56% šī vecuma cilvēku ir darbs. Lai arī bezdarbs lielākais ir Latgalē, ilgstoša bezdarba ziņā to apsteidz Vidzeme. Savukārt Kurzemes iedzīvotāji izceļas ar augstāko nodarbinātību ārzemēs – tā strādā 5% reģiona iedzīvotāju.
Nabadzības ziņā katastrofālākais stāvoklis ir Latgalē. Divi no pieciem latgaliešiem dzīvo aiz nabadzības sliekšņa, tas ir augstākais rādītājs Latvijā. 58% reģiona iedzīvotāju nevar atļauties neparedzētus izdevumus, katrs piektais nevar atļauties nopirkt jaunu apģērba gabalu nonēsātā vietā.
Bēdīgais stāvoklis ietekmē arī latgaliešu veselību – šajā reģionā ir lielākais iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka viņu veselības stāvoklis ir slikts un ļoti slikts. Katrs piektais latgalietis nav apmeklējis stomatologu, lai arī tāda vajadzība bijusi. Visbiežāk viņš vienkārši nav varējis atļauties vizīti pie ārsta.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Savukārt par sliktu veselību visretāk sūdzas Pierīgā, šeit arī visbiežāk apmeklē ārstu. Tādas atbildes atbilst zemajam nabadzības līmenim šajos reģionos.
Interesanti, ka laimīgākais reģions ir Zemgale – te ir visvairāk cilvēku, kuri jutuši laimi vai mieru pēdējo četru nedēļu laikā. 2019. gadā zemgalieši ieņēma līdera vietu ceļojumu ziņā – 10 braucieni gadā uz vienu iedzīvotāju. Uz ārzemēm visbiežāk devās Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, ceļojumiem lielākās summas tērē Pierīgas iedzīvotāji – vidēji 673 eiro gadā ārvalstu braucieniem un 244 eiro braucieniem pa Latviju.
Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.
Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.
Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.
Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.
"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.
Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.
Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.
Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.
Tagi: