Eksperts pastāstīja, kā ASV agresīvā politika ietekmēs dolāra kursu
(atjaunots 20:42 06.08.2019)
Tuvākajā laikā pasaules centrālās bankas sāks aktīvu ekonomikas stimulēšanu, lai izvairītos no krīzes, uzskata KF Finanšu un investīciju pārvaldes akadēmijas eksperts Genādijs Nikolajevs. RĪGA, 4. augusts — Sputnik. Vašingtonas agresīvās politikas rezultātā vērojama globālās ekonomikas palēnināšanās. Tas var negatīvi ietekmēt dolāru, intervijā izdevumam "Rossijskaja gazeta" pastāstīja KF Finanšu un investīciju pārvaldes akadēmijas eksperts Genādijs Nikolajevs.
Viņš pieļāva, ka tuvākajā laikā pasaules centrālās bankas sāks aktīvu ekonomikas stimulēšanu, lai izvairītos no krīzes.
"Ķīna ieviesusi būtiskas nodokļu atlaides, ES diskutē par pilnvērtīgu monetāro ekspandiju un atgriešanos pie QE politikas (kvalitatīva mīkstināšana – monetārā politika, ko centrālās bankas izmanto nacionālās ekonomikas stimulēšanai). Šiem soļiem vajadzētu būtiski novājināt valūtas pret dolāru," precizēja Nikolajevs.
Viņš uzsvēra, ka ASV nav izdevīgas vājas valūtas, jo pārāk spēcīga dolāra dēļ var ciest eksports.
Ekonomists ir pārliecināts, ka gaidāma pilnvērtīga monetārā ekspansija, vēsta Sputnik Moldova.
"Regularots paziņoja par līdzsvara samazināšanas pārtraukumu jau augustā, kas varētu veicināt dolāra pozīcijas novājinašanos. Jāsaprot, ka jaunās ĶTR noteiktās nodevas liks FRS aktīvāk samazināt procentu likmi, lai amerikāņu preces nezaudētu konkurētspēju un nepārtrauktu augt ekonomika," piebilda eksperts.
Nikolajevs atzīmēja, ka pašreizējās sankcijas jau ir negatīvi ietekmējušas globālo tirdzniecības ķēdīti un novedušas pie panikas tirgū. Jaunās nodevas pat spēj piebeikt daudzu Āzijas un Eiropas valstu ekonomiku, uzsvēra eksperts.
Ekonomists pauda arī pārliecību par to, ka jauno pret Krieviju vērsto sankciju ieviešana liecina par priekšvēlēšanu kampaņas sākumu.
"Donalds Tramps pārdzīvo par savu reitingu un nevar palielīties vēlētājiem ar kādiem vērienīgiem sasniegumiem," viņš precizēja.
Tātad ārējie faktori ir vissvarīgākie Krievijas rubļa kursa veidošanā, noslēgumā piebilda Nikolajevs.
Latvijā aprēķināja, cik izmaksā Covid-19 ierobežojumi
(atjaunots 09:04 03.03.2021)
Vien mazumtirdzniecības sektorā ierobežojumi izmaksā Latvijas ekonomikai 26 miljonus eiro mēnesī. Kopējie zaudējumi sastāda aptuveni 100 miljonus eiro.RĪGA, 3. marts — Sputnik. Covid-19 ierobežojumi Latvijas ekonomikā mēnesī izmaksā 100 miljonus eiro, šādus datus norāda Ekonomikas ministrijas ziņojums par aktuālo situāciju tautsaimniecībā, ziņo Тvnet.lv.
Ministrija iesniedza attiecīgus datus izskatīšanai valdībā. Ziņojumā teikts, ka pērn Latvijas IKP samazinājās par 3,6%, mājsaimniecību patēriņš samazinājās par 10%, eksports – par 2,7%, bet imports – par 3,3%. Turklāt investīciju apjoms 2020. gadā pieaudzis par 0,2%.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Ekonomikas ministrija norāda, ka joprojām pastāv nenoteiktība attiecībā uz epidemioloģiskās situācijas attīstību, tādējādi ir grūti novērtēt ekonomikas attīstības tendences vidējā termiņā. "Jo dziļaka ekonomikas recesijas 2021. gada sākumā, jo ilgāks laiks būs nepieciešams, lai ekonomika atgrieztos pie pirmskrīzes izaugsmes," secina ministrijas eksperti.
"Neviens nezina, cik ilgi nāksies sadzīvot ar vīrusu. Tomēr ekonomikai un nozarēm ir jāpielāgojas darbam Covid-19 apstākļos. Tas nenozīmē ierobežojumu mīkstināšanu vai atcelšanu, bet gan pārskatīšanu un pielāgošanu esošajiem apstākļiem," uzskata Ekonomikas ministrijā.
Lai mazinātu krīzi, Ekonomikas ministrija iesaka sniegt atbalstu eksportējošo nozaru konkurētspējai tirgus nišu saglabāšanai esošajos apstākļos.
Covid-19 izplatības ierobežošanai, Latvijā no 9. novembra līdz 6. aprīlim tika izsludināts ārkārtas situācijas režīms un noteikta virkne ierobežojumu, tai skaitā tirdzniecībā.
Atgādināsim, ka no 8. februāra veikali atsāka darbu pēc "drošās tirdzniecības" principa. Preču sortimenta ierobežojumi pārtikas un higiēnas preču veikalos tika atcelti. Tomēr klātienē var strādāt veikali, kuros pārtikas vai higiēnas preces sastāda vismaz 70% sortimenta.
Tāpat darbojas veikali un tirdzniecības vietas, kas pārdod stādus, sīpolus, gumus un sēklas, substrātus, minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus. Ļauts pārdot arī deratizācijas un dezinsekcijas līdzekļus.
Valdība pieņēmusi lēmumu, ka turpmāk varēs strādāt arī veikali, kas piedāvā tādas elektrotehnikas preces, kā vadi, pagarinātāji, uzlādes ierīces utt.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
No 8. februāra darbu atsāka arī grāmatnīcas.
Tirdzniecības punktā un tirgus paviljonā katram pircējam jābūt atvēlētai vismaz 25 kvadrātmetru platībai, cilvēki tiks ielaisti veikalā pa vienam, izņemot asistentus un bērnus līdz 12 gadu vecumam, kurus var pavadīt viens pieaugušais.
Jaunie noteikumi paredz, ka kopējais veikala piešķirto pirkumu grozu vai ratiņu skaits nevar pārsniegt pircēju maksimālo skaitu.
Informācijai par maksimālo apmeklētāju skaitu jābūt izvietotai redzamā vietā pie ieejas, tāpat jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole tirdzniecības centru ieejās un izejās ar speciālo elektronisko ierīču palīdzību.
Analoģiskas prasības izvirzītas arī tirgiem.
Katrā tirdzniecības vietā jābūt atbildīgajam par epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu.
CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem
(atjaunots 16:12 02.03.2021)
Speciālisti norāda, ka arī šajā aspektā neiztika bez koronavīrusa epidēmijas un ar to saistīto ierobežojumu ietekmes.RĪGA, 2. marts — Sputnik. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2020. gadā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu Latvijā bija 1143 eiro. Tiek atzīmēts, ka šis rādītājs ir par 6,2 procentiem jeb 66 eiro augstāks, nekā 2019. gadā, raksta Press.lv.
2020. gadā vidējā alga pēc nodokļu atskaitīšanas bija 841 eiro, bet, ņemot vērā inflāciju, reālais pieaugums bija 5,9%.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Speciālisti norāda, ka koronavīrusa pandēmija veikusi savas korekcijas arī šajā dzīves aspektā. Piemēram, epidēmijas laikā pilnas slodzes darba ņēmēju skaits samazinājās par 3,9% jeb 29 300 cilvēku. Radītāju pieaugumu ietekmēja arī algu fonda izaugsme, tas bija vairāk nekā 200 miljoni eiro. Tomēr ir arī zaudējumu nesošas nozares, kurās bija novērots visvērienīgākais štata samazinājums, piemēram, transporta un viesnīcu, kā arī izklaides un sabiedriskās ēdināšanas nozare.
2020. gadā vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī septiņās nozarēs: finanšu un apdrošināšanas sektorā - 2161 eiro (+3,8% gadā), informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā - 1866 euro (+7,8%), enerģētikā - 1413 eiro (+3,4%), valsts pārvaldē - 1371 euro (4,6 procenti), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā - 1353 euro (+11,1 euro), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - 1289 eiro (+9,7 euro), veselības un sociālās aprūpes nozarē - 1211 eiro (+9,7 euro).
Zemākā vidējā darba alga bija tūristu un sabiedriskās ēdināšanas jomā – 726 eiro (-5,3% gadā).
Latvijas reģionu vidū mēneša vidējā bruto alga 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, visvairāk pieaugusi Rīgas reģionā (+7,8%), Zemgalē (5,3%) un Latgalē (5,5 procenti).
Rīgā vidējā bruto alga pērn joprojām bija visaugstākā - 1276 eiro par pilnas slodzes darbu, bet Latgalē - viszemākā, šeit tā bija 793 eiro jeb 62% no vidējās darba algas Rīgā.