Eksperts pastāstīja, kā ASV agresīvā politika ietekmēs dolāra kursu
(atjaunots 20:42 06.08.2019)
Tuvākajā laikā pasaules centrālās bankas sāks aktīvu ekonomikas stimulēšanu, lai izvairītos no krīzes, uzskata KF Finanšu un investīciju pārvaldes akadēmijas eksperts Genādijs Nikolajevs. RĪGA, 4. augusts — Sputnik. Vašingtonas agresīvās politikas rezultātā vērojama globālās ekonomikas palēnināšanās. Tas var negatīvi ietekmēt dolāru, intervijā izdevumam "Rossijskaja gazeta" pastāstīja KF Finanšu un investīciju pārvaldes akadēmijas eksperts Genādijs Nikolajevs.
Viņš pieļāva, ka tuvākajā laikā pasaules centrālās bankas sāks aktīvu ekonomikas stimulēšanu, lai izvairītos no krīzes.
"Ķīna ieviesusi būtiskas nodokļu atlaides, ES diskutē par pilnvērtīgu monetāro ekspandiju un atgriešanos pie QE politikas (kvalitatīva mīkstināšana – monetārā politika, ko centrālās bankas izmanto nacionālās ekonomikas stimulēšanai). Šiem soļiem vajadzētu būtiski novājināt valūtas pret dolāru," precizēja Nikolajevs.
Viņš uzsvēra, ka ASV nav izdevīgas vājas valūtas, jo pārāk spēcīga dolāra dēļ var ciest eksports.
Ekonomists ir pārliecināts, ka gaidāma pilnvērtīga monetārā ekspansija, vēsta Sputnik Moldova.
"Regularots paziņoja par līdzsvara samazināšanas pārtraukumu jau augustā, kas varētu veicināt dolāra pozīcijas novājinašanos. Jāsaprot, ka jaunās ĶTR noteiktās nodevas liks FRS aktīvāk samazināt procentu likmi, lai amerikāņu preces nezaudētu konkurētspēju un nepārtrauktu augt ekonomika," piebilda eksperts.
Nikolajevs atzīmēja, ka pašreizējās sankcijas jau ir negatīvi ietekmējušas globālo tirdzniecības ķēdīti un novedušas pie panikas tirgū. Jaunās nodevas pat spēj piebeikt daudzu Āzijas un Eiropas valstu ekonomiku, uzsvēra eksperts.
Ekonomists pauda arī pārliecību par to, ka jauno pret Krieviju vērsto sankciju ieviešana liecina par priekšvēlēšanu kampaņas sākumu.
"Donalds Tramps pārdzīvo par savu reitingu un nevar palielīties vēlētājiem ar kādiem vērienīgiem sasniegumiem," viņš precizēja.
Tātad ārējie faktori ir vissvarīgākie Krievijas rubļa kursa veidošanā, noslēgumā piebilda Nikolajevs.
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
(atjaunots 13:12 03.07.2020)
Atlaistie airBaltic darbinieki sākuši atgriezties savās darbavietās; pagaidām darba attiecības ar lidsabiedrību atjaunojuši 11 cilvēki.RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 1. jūlijam atjaunojusi darba attiecības ar 11 darbiniekiem, kuri iepriekš tika atlaisti Covid-19 krīzes dēļ, raksta BB.lv.
Kompānijas pārstāve Alise Briede pastāstīja, ka pašlaik airBaltic komandā ir "vairāk nekā 1000 profesionāļu, kuru prasmes, zināšanas, uzcītīgais darbs ir bijis ļoti nozīmīgs, lai varētu pakāpeniski atsākt lidojumus ar samazinātu floti, ievērojot drošību un ieviešot virkni efektīvu veselības aizsardzības pasākumu".
Pēc viņa sacītā, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības darbības atjaunošana notiek pakāpeniski un mazākā apjomā, nekā iepriekš, arī bijušo un jauno darbinieku pieņemšana darbā notiek lēni un pakāpeniski.
©
Sputnik / Алексей Сухоруков
Briede paskaidroja, ka primāri aktuālās vakances tiek piedāvātas kompānijas esošajiem darbiniekiem vai arī bijušajiem kolēģiem, un tikai pēc tam par vakanci tiek ziņots publiski. Līdz 1. jūlijam darba attiecības ar airBaltic atjaunojuši 11 bijušie darbinieki. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šis skaitlis kautru mēnesi pieaugs.
Martā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā un starptautiskās gaisa satiksmes apturēšanas airBaltic sāka samazināt darbinieku skaitu. Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, kopumā darbu zaudēja aptuveni 700 cilvēku. Tiesa, lidsabiedrība pauda gatavību ar laiku pieņemt atpakaļ darbā savus atlaistos darbiniekus.
Šī gada maijā valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Tas ir vairāk, nekā saņēmusi ikviena cita kompānija.
Regulāros reisus airBaltic atsāka 18. maijā. Kopš tā brīža lidsabiedrība pastāvīgi pievieno klāt jaunus galamērķus. Piemēram, šonedēļ tika atjaunoti tiešie lidojumi uz Londonu no Rīgas un Tallinas.
Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari
(atjaunots 12:14 03.07.2020)
Eiropas Savienības palīdzības kompleksā Latvijai, kurš sastādīs gandrīz trīs miljardus eiro, neietilpst līdzekļi aizsardzības nozares finansēšanai. Pabriks apvainojās un nolēma iebiedēt.RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms Eiropas Savienības palīdzības paketes Latvijai 2,9 miljardu eiro apmērā saņemšanas Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks nolēma atgādināt par nozari, par kuru viņš atbild, vēsta Rus.lsm.lv.
Pabriks uzsvēra, ka šajā palīdzības paketē nav atradušies līdzekļi Latvijas aizsardzībai. Bet ja Latvija pārstās domāt par savu drošību, tad, iespējams, parādīsies iespēju lauks provokācijām, atzīmēja ministrs.
Kādas provokācijas viņš gaida, Pabriks tiešā veidā neteica, taču deva mājienu: "Kas nebaro savu armiju, baro svešu." Lai gan, spriežot pēc Pabrika raizēm, par šīm provokācijām un "svešo armiju" Latvijā pagaidām pārdzīvo tikai viņš viens.
©
Foto : Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja
Pēc aizsardzības ministra domām, pat krīzes periodā ir jāvelta īpaša uzmanība armijai un nedrīkst aizmirst par atbalstu tai. Turklāt, ka tagad, pēc Aizsardzības ministrijas vadītāja domām, krīze, ko izraisījuši ierobežojumi koronavīrusa pandēmijas dēļ, nebūt nav tāda, kāda bija 2008.-2009. gadā.
Tāpat Pabriks atgādināja, ka viņa kontrolētā nozare palīdz arī citām nozarēm. Piemēram, veicina valstī jaunu inovāciju rašanos, sniedz darbavietas, veicina vietējās ražošanas un eksporta attīstību.
Tādēļ, ja Latvijas aizsardzības izdevumi noslīdēs zemāk par 2% no IKP, tas negatīvi ietekmēs visu.
Atgādināsim, ka Latvija 2018. gadā kļuva par līderi aizsardzības izdevumu ziņā, apsteidzot visas pārējās Eiropas valstis un pat pārsniedzot noteiktos 2%. Latvijas ieguldījums aizsardzībā toreiz sastādīja 2,1% no IKP. Par to liecināja Eurostat dati.
Taču izrādās, ka ne tikai uz sava rēķina var palielināt aizsardzības spējas. Pats Pabriks iepriekš paziņoja, ka Latvija gaida, kad uz Vāciju apvainojušies Amerikas karaspēki pārdislocēsies tuvāk tai – uz (ASV kareivjiem) viesmīlīgo Poliju.
Pabriks pauda cerību, ka ASV kareivji, pārvācoties uz Poliju, varēs biežāk apmeklēt Latviju un rīkot šeit mācības.
Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu, slimnīcās turpina ārstēties četri pacienti
(atjaunots 13:18 03.07.2020)
Latvijā visā epidēmijas laikā analīzes ir nodevuši 155 599 cilvēki, atklāti 1122 inficētie, 997 izveseļojās, 30 nomira.RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijā diennakts laikā veikti 1105 Covid-19 testi, jauni inficēšanās gadījumi nav atklāti, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.
Kopumā Latvijā epidēmijas laikā analīzes ir nodevuši 155 599 cilvēki, atklāti 1122 inficētie, 997 izveseļojās, 30 nomira.
Aizritējušajā diennaktī netika stacionēts neviens cilvēks ar Covid-19. Stacionāros turpina ārstēties četri pacienti: trīs no viņiem ir vidēji smaga slimības gaita, viens cilvēks atrodas smagā stāvoklī. Kopumā no slimnīcām ir izrakstīts 181 pacients, kurš ārstējies no Covid-19.
Uztrauc vīrusa "imports"
Labvēlīgās situācijas ar Covid-19 izplatību fonā Latvijā atcēluši praktiski visus ierobežojumus, kas tika ieviesti pandēmijas dēļ. Tomēr saglabājas uztraukums saistībā ar iespējamo vīrusa "importu" no citām valstīm, paziņoja Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.
Pēc viņa sacītā, ar vislielāko risku ir saistīti cilvēku braucieni uz valstīm ar augstiem saslimstības rādītājiem, piemēram, Lielbritāniju vai Zviedriju. Tomēr ir skaidrs, ka pilnam aizliegumam šiem braucieniem radītu negatīvas sekas ekonomikas nozarē.
"Jāsaprot, ka mēs tiešām riskējam, bet mēģinām to darīt dozēti. Ārkārtīgi svarīgi būtu atcerēties, ka cilvēkiem, kuri atlido, pirmkārt, jāievēro pašizolācija, otrkārt, viņi var veikt bezmaksas testus. Radiniekiem un sabiedrības locekļiem atkal būtu svarīgi sekot, lai šie cilvēki neiet sabiedrībā 14 dienas," sacīja Dumpis.
Viņš brīdināja ceļotājus, ka plānojot braucienu šodien nav iespējams paredzēt epidemioloģisko situāciju izvēlētajā valstī vai pilsētā faktiskā brauciena laikā. Var gadīties tā, ka galamērķis vīrusa izplatības dēļ tiks slēgts.
Neskaitot pārējo, infektologs uzsvēra, ka, saskaņā ar aktuālākajiem pētījumiem, Covid-19 izslimojušo pacientu imunitāte pret jauno koronavīrusu pazūd diezgan ātri.
Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 11 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 524 tūkstoši cilvēku ir miruši, vairāk nekā 6,1 miljons izveseļojās.
Tagi: