Tukšas kabatas. Foto no arhīva

Latvijā atkal ir apdraudēts algu kāpums

32
(atjaunots 17:43 02.08.2019)
IKP izaugsmes samazinājums šī gada otrajā ceturksnī kļuva par nepatīkamu pārsteigumu ekonomistiem; ar kādām nevēlamām sekām draud šī tendence.

RĪGA, 2. augusts – Sputnik. Lēnais Latvijas iekšējā kopprodukta (IKP) kāpums 2019. gada otrajā ceturksnī kļuva par nepatīkamu pārsteigumu ekonomistiem – ekonomika aug daudz lēnāk, nekā prognozēts.

Šī negatīvā tendence var palēnināt algu kāpumu, vēsta LNT.

Pēc ekspertu domām algu kāpums ļauj cilvēkiem vairāk tērēt, kas silda Latvijas ekonomiku. Palīdz arī Latvijas IT kompāniju pakalpojumu pieprasījums ārzemēs. Savukārt kritums tika novērots mežrūpniecībā, tranzītā un finanšu pakalpojumu eksportā.

Ekonomisti nefiksē pilnvērtīgas krīzes pazīmes visā Latvijas ekonomikā, taču pieļauj, ka pārkarsušais darba tirgus nedaudz "atdzisīs".

"Plašāku satraukumu es nedomāju, ka tas rada ekonomikai, bet, pirmkārt, tas ietekmēs darba tirgu, tātad mēs varam sagaidīt, ka varbūt nedaudz lēnāk mazināsies bezdarbs, varbūt kaut kādos brīžos tas arī pieaugs, ziemā noteikti, tur sezonāli faktori.

Algu kāpums, skaidrs, ka ekonomika sabremzējas, mums pagājušajā gadā bija vairāk nekā 4% izaugsme, šogad 2%, tad 8% algu kāpumu pie tādas izaugsmes mēs nevaram noturēt. Arī algu kāpums varētu kļūt lēnāks," norādīja Citadele bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Saskaņā ar viņa aprēķiniem šogad algu izaugsme varētu saglabāties līdzšinējā līmenī, savukārt nākamgad – samazināties par 5%, kas tostarp ietekmēs mazumtirdzniecību.

32
Pēc temata
Inflācija pieaugs, darbavietu kļūs mazāk: Latvijā nevēlas minimālās algas kāpumu
Latvijā nosaukts policista algas apmērs, zemāk par kuru parādās korupcijas risks
Algas Latvijā pieaug. Deputātiem
Uz papīra algas pieaug: vai tas ietekmē Latvijas iedzīvotāju dzīvi
Donalds Tramps

Tramps anonsējis "spēcīgu" atbildi Ķīnai par rīcību Honkongā

15
(atjaunots 10:49 27.05.2020)
Mediji informē, ka ASV prezidenta administrācija izvērtē iespējas ieviest "virkni sankciju pret Ķīnas ierēdņiem, kā arī kompānijām un finanšu institūtiem".

RĪGA, 27. maijs – Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps apsolīja pēc pāris dienām informēt par stingriem pasākumiem, ko ASV plāno vērst pret Ķīnu, atbildot uz Pekinas darbībām Honkongā, vēsta RIA Novosti.

"Šo un to mēs jau tagad darām. Domāju, jums tas šķitīs ļoti interesanti, taču neko sīkāk es tagad nestāstīšu, es to pateikšu pēc pāris dienām," prezidents atbildēja, taujats par to, vai ASV ieviesīs sankcijas pret Ķīnu.

Tramps noliedza iespēju, ka runa varētu būt par sankcijām, tomēr apsolīja, ka tas būšot "kaut kas spēcīgs".

Vienlaikus aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, atklāja, ka ASV prezidenta administrācija izvērtē iespējas ieviest "virkni sankciju pret Ķīnas ierēdņiem, kā arī kompānijām un finanšu institūtiem". Saskaņā ar aģentūras datiem, cita starpā runa ir par ASV iespējām iesaldēt Ķīnas ierēdņu un kompāniju aktīvus. Patlaban, vēsta Bloomberg, turpinās starpresoru konsultācijas, un galīgais lēmums vēl nav pieņemts.

Sociālie tīkli
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Ieprieks ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Roberts O’Braiens intervijā telekanālam NBC pastāstīja, ka Vašingtona varētu noteikt sankcijas Ķīnai, ja Pekina, pieņemot nacionālās drošības likumprojektu, "ieņems" Honkongu. Ķīna negatīvi novērtēja ASV amatpersonu izteikumus šajā jautājumā un solīja pretpasākumus, ja Savienotās Valstis turpinās rīkoties pretēji tās interesēm.

Jebkurš Ķīnas lēmums, kas skars Honkongas autonomiju un brīvību, liks Vašingtonai pārvērtēt pieeju principam "viena valsts, divas sistēmas", iepriekš pastāstīja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo. Viņš nosodīja likumprojekta par Honkongas nacionālo drošību iekļaušanu Ķīnas Tautas pārstāvju sapulces dienas kārtībā un norādīja, ka tiek ignorēta Honkongas tautas griba. Valsts sekretārs nosauca to par reģiona autonomijas "bojāejas priekšvēstnesi".

Svētdien Honkongā pēc vairākus mēnešus ilgas relatīvi mierīgas situācijas notika plaši pret valdību vērsti protesti. To izklīdināšanai policijas darbinieki bija spiesti izmantot asaru gāzi un ūdensmetējus, kā arī aizturēt vairāk nekā 180 cilvēkus. Akcijas dalībnieki protestēja pret nacionalās drošības likumprojekta izskatīšanu Ķīnas parlamentā.

Honkongas administrācijas vadītāja Kerija Lema iepriekš atbalstīja Honkongas vajadzībām izstrādāto likumprojektu un norādīja, ka tā pieņemšana nekādi neietekmēs Honkongas iedzīvotāju tiesības un brīvības.

Izdevums South China Morning Post iepriekš pastāstīja, ka Honkongas vajadzībām izstrādātais nacionālās drošības likums paredz sabotāžas un separātisma aizliegumu. Izdevuma avoti ziņoja, ka likums aizliedz jebkādu kūdīšanu, kas vērsta uz centrālās valdības gāšanu, terorismu un iejaukšanos no ārienes.

15
Tagi:
sankcijas, Tramps, Honkonga, Ķīna, ASV
Pēc temata
ASV apdomā tādu atriebību, lai Ķīna apskaustu Krieviju
Likme uz sakāvi: ASV miljardieri gatavojas ļaunākajam
Amerika gatavo šausmīgu sodu Ķīnai
"Baltijas ceļš" iedvesmojis protestu dalībniekus Honkongā
Latvijas dzelzceļš

Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus

32
(atjaunots 09:56 26.05.2020)
Pagājušajā gadā "Latvijas dzelzceļš" cieta zaudējumus, kravu plūsmas pieaugums nav gaidāms, kompānija optimizē izdevumus un atlaiž daļu darbinieku.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Aizvadītajā gadā "Latvijas dzelzceļa" apgrozījums krities par 7,5% salīdzinājumā ar 2018.gadu un sastādījis 337,645 milj.eiro. Koncerna zaudējumi sastādījuši 9,328 milj.eiro, salīdzinājumā ar ienākumiem 14,408 milj.eiro apmērā, vēsta Diena.

Lielāko daļu LDz ienākumu nodrošina kravu pārvadājumu meitas uzņēmums "LDz Cargo". Pērn pa dzelzceļu pārvadāti 41,49 milj. tonnu kravu – par 7,77 milj.tonnu, jeb 15,8% mazāk nekā 2018.gadā. 79,4% šī apjoma veidoja importa pārvadājumi (32,949 milj.tonnu), par 18,6% mazāk nekā 2018.gadā.

Lielāko daļu kravu plūsmas pa Latvijas dzelzceļu veido partneri no Krievijas - 70,4% visu pārvadājumu. Kravas no Baltkrievijas sastāda 21,7%, no Lietuvas - 5%, no Kazahstānas - 1,2%, no Ukrainas – 1,1%, no Igaunijas – 0,3%, no Uzbekistānas – 0,1%, no citām valstīm – kopā 0,2%.

Koncerna LDz ienākumi par infrastruktūras lietošanu, salīdzinājumā ar 2018.gadu, pieauguši par 14,2%, jeb 9,514 milj.eiro.

"Latvijas dzelzceļš" kapitālieguldījumi pagājušajā gadā sastādīja 29,742 milj.eiro, "LDz Cargo" kapitālieguldījumi – 2,61 milj.eiro.

"Latvijas dzelzceļa" ienākumi šogad sarukuši tik lielā mērā, ka nesedz izdevumus. Tāpēc izņēmums finansiālā līdzsvara nodrošināšanas labad pieprasa piešķirt no valsts budžeta 25 milj.eiro. vēl 15,8 milj.eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu izdevumu kompensācijai, informēja LDz.

"Latvijas dzelzceļš" pārskatījusi arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstlenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Sputnik Latvija jau rakstīja, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms Latvijā 2019. gadā krities līdz minimālajam 17 gadu laikā. Kompānija "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki – ceturtā daļa uzņēmuma personāla.

Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzīmēja, ka valsts negrasās glābt nacionālo dzelzceļu. Viņš teica, ka LDz finansēšana no valsts budžeta ir ārkārtējs solis. Pirmām kārtā ir jāķeras klāt izmaksu samazināšanai visos virzienos, jāveic racionalizācijas process un jāstrādā pie jaunu kravu piesaistīšanas.

LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs atzīmēja, ka darbinieku skaita samazināšana vienmēr ir sāpīgs lēmums uzņēmuma dzīvē, taču solis nepieciešams finansiālās stabilitātes labad.

Koncernu veido seši meitasuzņēmumi: uzņēmums "LatRailNet" nosaka infrastruktūras ekspluatācijas maksu un sadala dzelzceļa jaudas; "LDZ Cargo" nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos kravu pārvadājumus, "LDZ infrastruktūra" nodarbojas ar infrastruktūras būvdarbiem un apkopi; "LDZ ritošā sastāva serviss" nodarbojas ar ritošā sastāva remontu un uzturēšanu, "LDZ apsardze" atbild par drošību, bet "LDZ loģistika" – par loģistiku.

32
Tagi:
tranzīts, kravas, Latvijas Dzelzceļš, Latvija, Krievija
Pēc temata
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Kravu nav: "Latvijas dzelzceļš" lūdz valstij 40 miljonus eiro
Vispirms darbinieki, tagad – sliedes: "Latvijas dzelzceļš" izpārdod metāllūžņus
Kravas aizgāja, bet mēs sēdējām: Latvijā alternatīvu vietā meklē vainīgos
Vīrietis ar viedtālruni, foto no arhīva

Tuvākajā laikā Latvijā varētu ieviest maksu par telefona numuru

0
(atjaunots 17:05 27.05.2020)
Ikgadējā maksājuma summa Latvijā – 0,04 eiro. Salīdzinājumam: Igaunijā ieviesta maksa 0,35 eiro, Lietuvā – 0,07 eiro apmērā.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. No 2021.gada sākuma Latvijā, iespējams, parādīsies maksa par telefona numuru lietošanu, stāsta Tvnet.lv. Maksa sastādīs 0,04 eiro gadā.

Salīdzinājumam: Igaunijā gada maksa par telefona lietošanu sastāda 0,35 eiro, Lietuvā – 0,07 eiro.

Satiksmes ministrija iesaka ieviest nodevu par numuru pakāpeniski, lai kompānijas paspētu sagatavoties jaunievedumam.

Plānots, ka no 2021.gada 1.janvāra maksa tiks noteikta tikai servisu numuriem, bet jau no 2022.gada 1.janvāra – gan stacionāro, gan mobilo tālruņu numuriem.

Plānots, ka nodeva veicinās godīgāku konkurenci elektronisko sakaru tirgus dalīnieku vidū, kā arī ļaus radionālāk izmantot nacionālās tālruņu numerācijas resursus.

0
Tagi:
Satiksmes ministrija, Latvija
Pēc temata
Atņemsim viņiem telefonus! "Humoristisks šovs" Latvijas Saeimā
Brauciens par 4 eiro, maksa par dzīvokli – 300: ar ko rīdziniekiem draud "Māršala plāns"
Līdz maija beigām iedzīvotājiem pieejama bezmaksas jurista konsultācija