Eiro un kalkulators, foto no arhīva

Latvijas grāmatvežiem liks iegādāties licences

138
(atjaunots 15:08 02.08.2019)
Sākot ar šo gadu, grāmatvežiem, kuri sniedz ārpakalpojumus, nāksies saņemt attiecīgu licenci; bez ekonomikas izglītības, darba pieredzes un kvalifikācijas saņemt dokumentu nebūs iespējams.

RĪGA, 2. augusts – Sputnik. Nesen valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīti iespējamie Grāmatvedības likuma grozījumi, kuri paredz grāmatvežu pakalpojumu licencēšanu, raksta Latvijas avīze "Segodņa". Žurnālisti centās tikt skaidrībā, ko šis jaunieviesums var skart.

Nelieli uzņēmumi pagaidām ietaupa

Jau sen tiek apspriesta iecere likt visiem uzņēmumiem vērsties tikai pie licencētiem grāmatvežiem. Šobrīd uzņēmumi var noformēt atskaites dokumentus paši vai piesaistīt šim nolūkam ikvienu, kurš "nedaudz tajā kaut ko saprot". Kaimiņiene-grāmatvede pensijā vai students, kurš gatavs palīdzēt par šokolādīti, – tā ir izeja daudziem mazā biznesa sektora uzņēmējiem, vēl jo vairāk uzsākot saimniecisko darbību.

Taču kādā brīdī radās ideja atļaut piesaistīt dokumentu noformēšanai tikai profesionāļus, noslēdzot līgumu, kas mazajam un vidējam biznesam, maigi izsakoties, lika satraukties.

Šobrīd tiek apspriesta mīkstāka likumprojekta versija: paliek izņēmumi, kuros ar grāmatvedību atļauts nodarboties pašiem, bet, ja tomēr tiek piesaistīts ārštata grāmatvedis, viņam ir jāatbilst noteiktām prasībām. Un acīmredzot kad likums tiks pieņemts, viņiem būs jāsaņem licence. Protams, ka tā nebūs par brīvu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) oficiālais mērķis ir panākt to, lai ārštata darbinieki ziņotu par aizdomīgiem klientu darījumiem un neļautu viņiem tos īstenot.

Skaidrs, ka jaunieviesumi ir tostarp Moneyval naudas atmazgāšanas apkarošanas rekomendāciju sekas. Tās speciālisti uzskata, ka tagad Latvijā grāmatvedības pakalpojumu nozarē vērojams īsts haoss: šīs profesijas pārstāvju skaits ir kļuvis pārāk liels, daudzi pavirši izturas pret saviem pienākumiem, kas neveicina situācijas uzlabošanos naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā. Turklāt papildu haosu rada "amatieri", kuri nespēj sekot līdzi visām niansēm.

Četru līmeņu grāmatveži: par prasībām

Likumprojekts pagaidām vēl tiek apspriests, un tam vēl ir jāiziet trīs lasījumi Saeimā, tādēļ kaut kādas izmaiņas joprojām ir neizbēgamas. Taču lūk ir versija, ko piedāvā šobrīd. (Projektu var apskatīties Ministru Kabineta mājaslapā).

Lai strādātu par ārštata grāmatvedi un iegūtu licenci, nepieciešamas divas lietas. Vismaz 4. līmeņa grāmatveža kvalifikācija atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 264. Šāda kvalifikācija ir speciālistiem vai nu ar augstāko, vai arī ar vidējo profesionālo izglītību. Un otrā lieta ir trīs gadu pieredze grāmatvedībā.

Aizliegts būt "ārštata grāmatvežiem" tiem, kas ir iepriekš sodīts par apzinātu noziegumu tautsaimniecībā, ja sodāmība nav atcelta vai dzēsta.

Privātpersonām jābūt ierakstītām Komercreģistrā. Juridiskām personām arī ir jābūt ierakstītām Komercreģistrā un to štatā ir jābūt vismaz vienam darbiniekam, kurš atbilst profesionālās kvalifikācijas prasībām.

Vai var iztikt bez grāmatveža?

Kurš var iztikt bez šāda ārštata darbinieka? Līdzīgi tam, kā tas ir tagad, patstāvīgi savā biznesā nodarboties ar grāmatvedību, saskaņā ar Grāmatvedības likuma 3. pantu, drīkst: individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks, fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, individuālais komersants, kapitālsabiedrības vienīgais valdes loceklis, kurš ir kapitālsabiedrības vienīgais dalībnieks.

Ja jums nav piemērojams neviens no šiem kritērijiem, nāksies meklēt ārštata grāmatvedi. Protams, līguma slēgšana ir obligāta, pretējā gadījumā šādam grāmatvedim tiks atņemta licence.

Kā tiks izsniegtas licences

Anotācijā norādīts, ka licences cenu noteiks topošie Ministru Kabineta noteikumi. Ar pašu licencēšanu nodarbosies VID.

Licences saņemšanai būs jāiesniedz dokumenti par profesionālās kvalifikācijas iegūšanu (diploms, apliecība) un pieredzi (līgums ar iepriekšējo vai esošo darba devēju), kā arī jāaizpilda iesnieguma veidlapa.

VID izvērtēs pieteikumu un tā iesniedzēju pēc sodāmības, pārkāpumu, informācijas patiesīguma pieteikumā parametriem. Ja kaut kas nebūs kārtībā, tiks dots termiņš nepilnību novēršanai. Atteikumu licences izsniegšanā varēs apstrīdēt.

Licenci paredzēts izsniegt uz 5 gadiem, pēc kuriem, ne vēlāk kā mēneša garumā, varēs iesniegt pārreģistrēšanas pieteikumu. Ja juridiskā persona lauž darba līgumu ar vienīgo darbinieku, kuram bijusi licence, mēneša laikā jāiesniedz pārreģistrēšanas pieteikums, norādot citu personu, kura atbilst prasībām.

Licenci varēs saņemt arī kvalifikāciju pagaidām neieguvušie studenti, ja viņi mācās valsts akreditētā mācību iestādē. Taču neaizmirstiet par trīs gadu pieredzes prasību. Skaitās, ka šī ir augsta riska nozare, tādēļ darbam ārštata speciālista kārtā ir nepieciešama atbilstoša pieredze profesijā. Tiesa, pietiek arī ar grāmatveža palīga darbu. Ja jūs arī iepriekš esat snieguši ārštata grāmatveža pakalpojumu, pietiks ar attiecīgumu pakalpojumu sniegšanas līgumu ar uzņēmumiem uzrādīšanu.

Lai katrs varētu izvēlēties sev patiešām licencētu speciālistu, VID sola atvērtu ārštata grāmatvežu reģistru.

Pārejas periods paredz, ka līdz 2022. gada 1. februārim atļauts lūgt speciālista palīdzību bez licences.

Grāmatveži slikti sūdzējušies par klientiem

Pēdējā laikā grāmatveži uz savas pieredzes mācās atpazīt fiktīvus darījumus. Tie, kas nepietiekami vērīgi sekoja līdzi klientiem, saņēma naudas sodus.

VID par nepietiekamu klientu risku izvērtēšanu jau ir izrakstījis naudas sodus, kuru kopējā summa sastāda 240 tūkstoši eiro, liecina Lursoft pētījums.

Šobrīd VID veic pārbaudes kompānijās, kuras sniedz grāmatvedības pakalpojumus, kā arī revīzijas un audita pakalpojumus, lai pārliecinātos likuma prasību ievērošanā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.

Un lūk pa šo laiku kopš šī gada maija līdz jūlija vidum VID par šī likuma neievērošanu sodīja 75 kompānijas, savukārt piemēram, laika posmā no 2017. gada novembra līdz 2019. gada aprīlim sodītas tika vien 52 kompānijas. Kopējā naudas sodu summa sastādīja gandrīz 240 tūkstošus eiro.

Trešdaļa kompāniju, kurām tika piemēroti naudas sodi, ir kompānijas, kas sniedz grāmatvedības, auditoru un revīzijas pakalpojumus.

138
Pēc temata
Iniciatīva ir nosodāma: grāmatvede pati sev dubultojusi algu
Nodokļu reforma – kārtējais veids aptīrīt latviešus
VID piemēros jaunus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā

Ekonomists pastāstīja par rekordlielu cenu starpību Lietuvā un Polijā

11
(atjaunots 08:08 06.07.2020)
Ekonomists uzskata, ka zemās cenas Polijā saistītas ar spēcīgu konkurenci iekšējā tirgū un vājo valūtas kursu.

RĪGA, 6. jūlijs – Sputnik. Preču un pakalpojumu patēriņa cenas Polijā vidēji ir par piekto daļu zemākas nekā Lietuvā, un cenu līmeņa starpība jau sasniegusi 20%, savā lapā Facebook konstatēja Luminor ekonomists Žigimants Maurics.

"Polija atgādina Eiropas Ķīnu, kurp saplūst ne tikai lietuvieši, bet arī citu kaimiņvalstu iedzīvotāji, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus. Polijas zemās cenas nosaka augstā konkurence iekšzemes tirgū un (pārlieku) vājais Polijas zlota kurss, kas šīs krīzes laikā novājējis vēl par pieciem procentiem. Tātad cenu līmeņa starpība starp Lietuvu un Poliju, rēķinot eiro, sasniegusi rekordlielos 20 procentus," ekonomista teikto citēja Sputnik Lietuva.

Maurics piebilsa, ka pat gadījumā, ja Lietuvas iedzīvotāji nebrauc pēc Polijas precēm, kaimiņvalsts produkcija tik un tā nokļūst Lietuvas tirgū. Lietuvas ārējās tirdzniecības deficīts ar Poliju 2019. gadā sasniedza rekordu – 1,7 miljardus eiro un bija trīsreiz lielāks nekā ar Ķīnu.

Vienlaikus ekonomists ir pārliecināts, ka zemāka PVN likme pārtikas produktiem Viļņai nepalīdzēs, jo pārtikas preces veido vien ceturto daļu kopējo izdevumu. Pēc viņa domām, Lietuvas vienīgā cerība ir spēcīgāks zlota apmaiņas kurss.

Viens no faktoriem, kas varētu to pastiprināt, ir pasaules ekonomikas stabilizācija, jo Polijas zlota apmaiņas kurss krītas ekonomiskās krīzes laikā un nostiprinās izaugsmes periodā.

Tāpat Maurics uzsvēra politiskās situācijas ietekmi uz Polijas kursu, konkrēti – pašreizējās prezidenta vēlēšanas.

"Tāpēc atliek cerēt, ka Polijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 12. jūlijā uzvarēs kandidāts, kurš sola lielāku stabilitāti attiecībās ar ES, un ekonomiskā situācija pasaulē stabilizēsies, jo citādi mēs nevarēsim izvairīties no vēl viena starptautiskās un pārrobežu tirdzniecības rekorda šogad," viņš uzrakstīja.

Lietuvas iedzīvotāji nereti brauc uz kaimiņvalstīm pēc pirkumiem, jo tur cenas ir zemākas, nekā Lietuvā. Cita starpā viņi iegādājas pārtikas preces un alkoholu.

Iepriekš Sputnik Lietuva korespondents aprunājās ar Viļņas iedzīvotājiem, kuri brauc iepirkties uz Poliju. Cilvēki konstatēja, ka šie braucieni ļauj ietaupīt vairākus simtus eiro.

11
Tagi:
ekonomika, Polija, Lietuva
Pēc temata
Uzzināt savu cenu: eksperti aprēķināja dzīves izmaksas Latvijā
Pametam ballīti: kas sagaida Latvijas pierobežas tirdzniecību
Covid-19 ietekmējis augļu un dārzeņu tirdzniecību: kāpēc cenas mainās katru dienu
Aprīlī Latvijā augušas produktu cenas – dažas pat vairāk nekā uz pusi
VUGD

Latvijas IeM lūdz 10 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei ugunsdzēsējiem

15
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Saskaņā ar IeM ziņojumu, nākotnē, ja VUGD vajadzībām savlaicīgi netiks piešķirta nauda, atsevišķus ugunsdzēsības depo var slēgt.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) ir nepieciešami 10 miljoni eiro autoparka atjaunošanai, savādāk nākotnē nāksies slēgt dažus depo, raksta Bb.lv ar atsauci uz Iekšlietu ministrijas ziņojumu, kas tika iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sēdē.

IeM piedāvā piešķirt papildu budžeta līdzekļus VUGD transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādei 2021. gadā, un tālāk ik gadu izskatīt jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu budžeta likumprojektu ietvaros.

Ziņojumā IeM norāda, ka VUGD ir nepietiekams transportlīdzekļu nodrošinājums savu funkciju izpildei, liela daļa speciālo automobiļu ir ražoti vairāk nekā pirms 20 gadiem vai ir saņemti 90. gados kā tehniskā palīdzība no Zviedrijas un Vācija.

"Ja tālākā perspektīvā joprojām pastāvēs situācija, ka transportlīdzekli netiks savlaicīgi iegādāti, VUGD būs spiests aizvērt vairākus ugunsdzēsības depo un tas nozīmē, ka faktiskais reaģēšanas laiks uz notikumiem palielināsies četras līdz piecas reizes," tiek uzsvērts ziņojumā.

Katru gadu 10 miljoni eiro VUGD tehnikas iegādei ir nepieciešami tikai, lai saglabātu esošo stāvokli bez attīstības perspektīvām nākotnē, atzīmē IeM.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas VUGD aprēķināja, cik daudz naudas tam ir nepieciešams jaunu ugunsdzēsības mašīnu iegādei.

Saskaņā ar 2019. gada datiem, VUGD autoparkā bija tikai 111 mašīnas, kuras tiek ekspluatētas mazāk nekā 10 gadus. 246 ugunsdzēsības mašīnām beidzies ekspluatācijas termiņš. 107 VUGD automašīnas tika ražotas uz ZIL-130 un ZIL-131 šasiju bāzes. Šajās automašīnās to gabarītu dēļ nav iespējams pārvadāt mūsdienu glābšanas dienesta instrumentus.

Nevar teikt, ka autoparku nav centušies atjaunot. Tostarp laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam tika nopirktas 84 speciālās tehnikas vienības 37 miljonu eiro vērtībā. Taču tā rezultātā ugunsdzēsējiem neparādījās vairāk automobiļu, jo līdz ar jauno iegādi, vecās mašīnas tika norakstītas.

Tagad VUGD uzskata par nepieciešamu iegādāties 421 transportlīdzekli laika periodā līdz 2028. gadam. Un tam visam būšot nepieciešami 86 miljoni eiro.

Turklāt VUGD atzīmē, ka arī ugunsdzēsības depo ir novecojuši: 82 no 92 esošajām ēkām ir sliktā tehniskā stāvoklī.

15
Tagi:
IeM, ugunsdzēsēji
Pēc temata
Iekšējās drošības birojs interesējas par Valsts policijas jaunā formastērpa iepirkumu
IeM vadītājs LFF prezidenta vēlēšanām nodrošinājis futbola zvaigžņu atbalstu
Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu
Lielbritānija

Mediji: Lielbritānija ieviesīs individuālās sankcijas pret Krievijas pilsoņiem

0
(atjaunots 09:36 06.07.2020)
Financial Times vēsta, ka Lielbritānijas ārlietu ministrs publiskos sarakstu – Krievijas un Saūda Arābijas pilsoņus, pret kuriem tiks ieviestas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem.

RĪGA, 6. jūlijs - Sputnik. Šodien Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābks publicēs Krievijas un Saūda Arābijas pilsoņu sarakstu, pret kuriem tiks ieviestas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem "Magņitska grozījumu" ietvaros, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Financial Times.

Saskaņā ar izdevuma datiem, vairākiem Krievijas valstspiederīgajiem tiks liegta iebraukšana Lielbritānijā, viņu konti britu bankās tiks iesaldēti. Financial Times raksta, ka sarakstā būšot "spīdzinātāju, slepkavu un izvarotāju" vārdi.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Rāba melnajā sarakstā būs pilsoņi, kas, pēc Londonas domām, ir jurista Sergeja Magņitska nāves līdzzinātāji. Sankcijas, pēc izdevuma informācijas, stāsies spēkā nekavējoties.

Izdevums norāda, ka sarakstā būs arī Saūda Arābijas pavalstnieki, kas turēti aizdomās par opozīcijas žurnālista Džamala Hašodži slepkavību.

"Ar šī likumdošanas akta palīdzību Lielbritānija saņems jaunas pilnvaras un varēs aizliegt iebraukšanu Lielbritānijā tiem, kuri vainojami par cilvēktiesību rupjiem pārkāpumiem, naudas līdzekļu novirzīšanu uz mūsu bankām un labuma gūšanu no mūsu ekonomikas," sankciju plānus komentēja Dominiks Rābs.

Pēc viņa vārdiem, vēlāk šogad melno sarakstu plānots paplašināt: ierobežojumi tiks attiecināti uz cilvēkiem, kas turēti aizdomās par korupciju, žurnālistu vajāšanu un cilvēku aizvainošanu reliģiskās pārliecības dēļ.

Pie tam Rābs atzina, ka ir "mazliet satraukts" par to, kā jaunais sankciju režīms ietekmēs divpusējās attiecības, tomēr, pēc viņa vārdiem "no morālā viedokļa tāda rīcība būs pareiza". Viņš piezīmēja, ka Magņitska lieta, ko viņš nodēvēja par "savas paaudzes Solžeņicinu" viņa "sirdij ir ļoti tuva".

2018. gada oktobrī Lielbritānija vēstīja, ka pēc izstāšanās no ES sāks pielietot pati savu sankciju likumdošanu. Ministru kabinets solīja publicēt nacionālos sankciju sarakstus.

Likums "Par sankcijām un naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumiem" ar "Magņitska grozījumu", kas ļauj Lielbritānijas valdībai ieviest ierobežojumus pret personām, kas it kā pārkāpušas cilvēktiesības, stājās spēkā 2018. gada maijā. Dokumenta nolikumus iespējams piemērot tikai pēc valsts izstāšanās no ES. Likuma autors ir Boriss Džonsons, toreizējais valsts ārlietu ministrs, un viņa vietnieks Tariks Ahmads.

Lielā investīciju fonda Hermitage Capital Management darbinieks Sergejs Magņitskis, Krievijā apsūdzēts par nodokļu mahinācijām, miris pirmstiesas izmeklēšanā "Matrosskaja tišina" 2009. gada novembrī. Viņa nāve radīja plašu sabiedrisko rezonansi Krievijā un ārvalstīs.

Pazīstamais Saūda Arābijas žurnālists Džamals Hašodži no 2017. gada dzīvoja ASV un strādāja avīzē Washington Post. Viņš tika nogalināts 2018. gada oktobrī Saūda Arābijas konsulātā Stambulā. Saūda Arābijas valdība sākotnēji noliedza, ka viņš būtu pazudis no konsulāta, taču, kad parādījās video un audio ieraksti, bija spiesta atzīt: žurnālists nogalināts pēc strīda ar konsulāta darbiniekiem. Turcijas policijai neizdevās atrast viņa līķi.

0
Tagi:
sankcijas, Saūda Arābija, Krievija, Lielbritānija
Pēc temata
Tiesa Maskavā aizmuguriski arestējusi Viljamu Brauderu
Labi, ka neuzmeta bumbu uz galvas: Lembergs tagad ir kā Kims Čenuns
Kopā ar Lembergu: JKP lika saprast, ka vēlas redzēt Šķēli "Magņitska sarakstā"
"Magņitska akts" Eiropā: EPPA aicina visus sekot Latvijas piemēram