Eiro un kalkulators, foto no arhīva

Latvijas grāmatvežiem liks iegādāties licences

139
(atjaunots 15:08 02.08.2019)
Sākot ar šo gadu, grāmatvežiem, kuri sniedz ārpakalpojumus, nāksies saņemt attiecīgu licenci; bez ekonomikas izglītības, darba pieredzes un kvalifikācijas saņemt dokumentu nebūs iespējams.

RĪGA, 2. augusts – Sputnik. Nesen valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīti iespējamie Grāmatvedības likuma grozījumi, kuri paredz grāmatvežu pakalpojumu licencēšanu, raksta Latvijas avīze "Segodņa". Žurnālisti centās tikt skaidrībā, ko šis jaunieviesums var skart.

Nelieli uzņēmumi pagaidām ietaupa

Jau sen tiek apspriesta iecere likt visiem uzņēmumiem vērsties tikai pie licencētiem grāmatvežiem. Šobrīd uzņēmumi var noformēt atskaites dokumentus paši vai piesaistīt šim nolūkam ikvienu, kurš "nedaudz tajā kaut ko saprot". Kaimiņiene-grāmatvede pensijā vai students, kurš gatavs palīdzēt par šokolādīti, – tā ir izeja daudziem mazā biznesa sektora uzņēmējiem, vēl jo vairāk uzsākot saimniecisko darbību.

Taču kādā brīdī radās ideja atļaut piesaistīt dokumentu noformēšanai tikai profesionāļus, noslēdzot līgumu, kas mazajam un vidējam biznesam, maigi izsakoties, lika satraukties.

Šobrīd tiek apspriesta mīkstāka likumprojekta versija: paliek izņēmumi, kuros ar grāmatvedību atļauts nodarboties pašiem, bet, ja tomēr tiek piesaistīts ārštata grāmatvedis, viņam ir jāatbilst noteiktām prasībām. Un acīmredzot kad likums tiks pieņemts, viņiem būs jāsaņem licence. Protams, ka tā nebūs par brīvu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) oficiālais mērķis ir panākt to, lai ārštata darbinieki ziņotu par aizdomīgiem klientu darījumiem un neļautu viņiem tos īstenot.

Skaidrs, ka jaunieviesumi ir tostarp Moneyval naudas atmazgāšanas apkarošanas rekomendāciju sekas. Tās speciālisti uzskata, ka tagad Latvijā grāmatvedības pakalpojumu nozarē vērojams īsts haoss: šīs profesijas pārstāvju skaits ir kļuvis pārāk liels, daudzi pavirši izturas pret saviem pienākumiem, kas neveicina situācijas uzlabošanos naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā. Turklāt papildu haosu rada "amatieri", kuri nespēj sekot līdzi visām niansēm.

Četru līmeņu grāmatveži: par prasībām

Likumprojekts pagaidām vēl tiek apspriests, un tam vēl ir jāiziet trīs lasījumi Saeimā, tādēļ kaut kādas izmaiņas joprojām ir neizbēgamas. Taču lūk ir versija, ko piedāvā šobrīd. (Projektu var apskatīties Ministru Kabineta mājaslapā).

Lai strādātu par ārštata grāmatvedi un iegūtu licenci, nepieciešamas divas lietas. Vismaz 4. līmeņa grāmatveža kvalifikācija atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 264. Šāda kvalifikācija ir speciālistiem vai nu ar augstāko, vai arī ar vidējo profesionālo izglītību. Un otrā lieta ir trīs gadu pieredze grāmatvedībā.

Aizliegts būt "ārštata grāmatvežiem" tiem, kas ir iepriekš sodīts par apzinātu noziegumu tautsaimniecībā, ja sodāmība nav atcelta vai dzēsta.

Privātpersonām jābūt ierakstītām Komercreģistrā. Juridiskām personām arī ir jābūt ierakstītām Komercreģistrā un to štatā ir jābūt vismaz vienam darbiniekam, kurš atbilst profesionālās kvalifikācijas prasībām.

Vai var iztikt bez grāmatveža?

Kurš var iztikt bez šāda ārštata darbinieka? Līdzīgi tam, kā tas ir tagad, patstāvīgi savā biznesā nodarboties ar grāmatvedību, saskaņā ar Grāmatvedības likuma 3. pantu, drīkst: individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks, fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, individuālais komersants, kapitālsabiedrības vienīgais valdes loceklis, kurš ir kapitālsabiedrības vienīgais dalībnieks.

Ja jums nav piemērojams neviens no šiem kritērijiem, nāksies meklēt ārštata grāmatvedi. Protams, līguma slēgšana ir obligāta, pretējā gadījumā šādam grāmatvedim tiks atņemta licence.

Kā tiks izsniegtas licences

Anotācijā norādīts, ka licences cenu noteiks topošie Ministru Kabineta noteikumi. Ar pašu licencēšanu nodarbosies VID.

Licences saņemšanai būs jāiesniedz dokumenti par profesionālās kvalifikācijas iegūšanu (diploms, apliecība) un pieredzi (līgums ar iepriekšējo vai esošo darba devēju), kā arī jāaizpilda iesnieguma veidlapa.

VID izvērtēs pieteikumu un tā iesniedzēju pēc sodāmības, pārkāpumu, informācijas patiesīguma pieteikumā parametriem. Ja kaut kas nebūs kārtībā, tiks dots termiņš nepilnību novēršanai. Atteikumu licences izsniegšanā varēs apstrīdēt.

Licenci paredzēts izsniegt uz 5 gadiem, pēc kuriem, ne vēlāk kā mēneša garumā, varēs iesniegt pārreģistrēšanas pieteikumu. Ja juridiskā persona lauž darba līgumu ar vienīgo darbinieku, kuram bijusi licence, mēneša laikā jāiesniedz pārreģistrēšanas pieteikums, norādot citu personu, kura atbilst prasībām.

Licenci varēs saņemt arī kvalifikāciju pagaidām neieguvušie studenti, ja viņi mācās valsts akreditētā mācību iestādē. Taču neaizmirstiet par trīs gadu pieredzes prasību. Skaitās, ka šī ir augsta riska nozare, tādēļ darbam ārštata speciālista kārtā ir nepieciešama atbilstoša pieredze profesijā. Tiesa, pietiek arī ar grāmatveža palīga darbu. Ja jūs arī iepriekš esat snieguši ārštata grāmatveža pakalpojumu, pietiks ar attiecīgumu pakalpojumu sniegšanas līgumu ar uzņēmumiem uzrādīšanu.

Lai katrs varētu izvēlēties sev patiešām licencētu speciālistu, VID sola atvērtu ārštata grāmatvežu reģistru.

Pārejas periods paredz, ka līdz 2022. gada 1. februārim atļauts lūgt speciālista palīdzību bez licences.

Grāmatveži slikti sūdzējušies par klientiem

Pēdējā laikā grāmatveži uz savas pieredzes mācās atpazīt fiktīvus darījumus. Tie, kas nepietiekami vērīgi sekoja līdzi klientiem, saņēma naudas sodus.

VID par nepietiekamu klientu risku izvērtēšanu jau ir izrakstījis naudas sodus, kuru kopējā summa sastāda 240 tūkstoši eiro, liecina Lursoft pētījums.

Šobrīd VID veic pārbaudes kompānijās, kuras sniedz grāmatvedības pakalpojumus, kā arī revīzijas un audita pakalpojumus, lai pārliecinātos likuma prasību ievērošanā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.

Un lūk pa šo laiku kopš šī gada maija līdz jūlija vidum VID par šī likuma neievērošanu sodīja 75 kompānijas, savukārt piemēram, laika posmā no 2017. gada novembra līdz 2019. gada aprīlim sodītas tika vien 52 kompānijas. Kopējā naudas sodu summa sastādīja gandrīz 240 tūkstošus eiro.

Trešdaļa kompāniju, kurām tika piemēroti naudas sodi, ir kompānijas, kas sniedz grāmatvedības, auditoru un revīzijas pakalpojumus.

139
Pēc temata
Iniciatīva ir nosodāma: grāmatvede pati sev dubultojusi algu
Nodokļu reforma – kārtējais veids aptīrīt latviešus
VID piemēros jaunus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā
LR Ministru kabinets, foto no arhīva

Valsts pārvaldē daudz juristu: eksperts paskaidroja, kāpēc reformas paliek uz papīra

13
Ekonomists Arnis Sauka pastāstīja, kāpēc jāņem vērā lēmēju izglītība, un kādi nodokļi jāpazemina vispirms.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Ja Latvijas vēlas uzveikt ēnu ekonomiku, valdībai ir jāpazemina darbaspēka nodokļi, turklāt krīze tam ir vispiemērotākais laiks, paziņoja intervijā Diena Stokholmas ekonomikas skolas Rīgas filiāles Ilgtspējīga biznesa centra direktors, ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka.

Kopumā viņš pozitīvi novērtēja valdības darbības ārkārtējās situācijas apstākļos un par nosauca tās par "veiksmes stāstu". Savukārt ar atbalsta sniegšanu biznesam saistītās grūtības viņš nosauca par likumsakarīgām.

"Problēma, kas gan ir likumsakarīga, ir tā, ka cilvēki pieņem lēmumus atbilstoši savai izglītībai. Ja valsts pārvaldē ir ļoti daudz juristu, tad nevajag būt pārsteigtiem, ka liela daļa reformu paliek "uz papīra". Juristi jau nav ieviesēji, viņi ir tie, kas izstrādā normatīvos aktos.

Te var vilkt paralēles ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tur strādā ļoti labi profesionāļi, bet viņi ir pieraduši līdzekļus iekasēt, nevis izmaksāt. Šī bija pirmā reize, kad VID naudu izmaksāja, un tā bija iestādei neierasta situācija. VID darbinieki skatījās datu bāzēs, kas un cik ir maksājuši nodokļus, un atbilstoši izmaksāja pabalstus.

Taču, kā to vēlāk saprata valdība, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nevar būt vienīgais atbalsta saņemšanas kritērijs, jo kaut kādus nodokļus, piemēram, PVN, taču maksā visi. Līdz ar to ir jābūt kādam garantētam atbalsta minimumam," paskaidroja Sauka.

Jebkurā gadījumā, viņš uzskata, ka esošie lēmumi ir daudz labāki par tiem, kas tika pieņemti ārkārtējās situācijas sākumā.

Attiecībā uz tālākajām darbībām, viņš uzskata, ka valdībai derētu samazināt nevis PVN, kā to piedāvā, piemēram, restorānu īpašnieki, bet gan darbaspēka nodokļus. Šāds pasākums palīdzētu samazināt ēnu ekonomiku, kura Latvijā ir milzīga.

"Krīze ir labs laiks, lai noteiktu darbaspēka nodokļu atvieglojumus. Jāatgādina, ka ēnu ekonomikas galvenā komponente ir tieši aplokšņu algas. Arī ēdināšanas nozarē samazinātam darbaspēka nodoklim būtu daudz lielāka pozitīvā ietekme nekā samazinātai PVN likmei," paziņoja ekonomists.

Viņš atzīmēja, ka nodokļiem ir liela ietekme uz ēnu ekonomikas apjomu, taču runa nav tikai par tās lielumu.

"Svarīgākais ir tas, kāda ir nodokļu sistēma kopumā, vai tā ir samērīga. Latvijā darbaspēka nodokļi ir nesamērīgi augsti," uzsvēra Sauka.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Stokholmas ekonomikas skolas Rīgas filiāles pētījums parādīja, ka pērn ēnu ekonomikas apjoms pērn gandrīz nesamazinājās (vien par 0,3%) un sastādīja 23,9% IKP.

Citās Baltijas valstīs šis rādītājs ir zemāks – Lietuvā – 22%, savukārt Igaunijā – 18,2% IKP.

13
Tagi:
ēnu ekonomika, Latvija
Pēc temata
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
Kučinskis: nodokļu sistēma ir jāmaina, taču tā, lai nenobiedētu biznesu
Nauda plastmasas glāzē, foto no arhīva

"Triju trešdaļu sabiedrība": kāpēc nabagie Latvijā paliek nabagi

55
(atjaunots 14:19 09.08.2020)
Pat pēc Satversmes tiesas sprieduma izpildes Rietumeiropas valstu iedzīvotājiem nebūs viegli saprast, kā cilvēki Latvijā var izdzīvot ar tik mazu sociālo atbalstu, ir pārliecināts politologs Ojārs Skudra.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Pateicoties Satversmes tiesas lēmumam lietā par tiesībsarga Jura Jansona prasību, jautājums par niecīgajiem pabalstiem maznodrošinātajiem Latvijas iedzīvotājiem ir izkustējies no vietas, tomēr nav iespējams pāris gadu laikā uzvarēt nabadzību un nevienlīdzību Latvijā, atzīmēja politologs Ojārs Skudra intervijā Latvijas radio 4.

Viņš paskaidroja, ka, tāpat kā citas pēcpadomju valstis, kas iestājušās ES, Latvija ir "triju trešdaļu sabiedrība", tomēr, atšķirībā no Rietumeiropas, tikai trešā daļa cilvēku dzīvo labi, bet pārējās divas trešdaļas – relatīvi slikti.

"Mūsu tā saucamā vidējā klase (ko arī var sadalīt zemajā, vidējā, augstajā) Rietumeiropā par tādu nekādā gadījumā netiktu uzskatīta," uzsvēra eksperts.

Viņš nešaubās, ka nevienlīdzības un nabadzības problēma ir jārisina, jo visi ir ieinteresēti panākt sabiedrības labklājības pieaugumu un trūkumcietēju skaita samazināšanos.

"Juris Jansons ir malacis, jo ķēries pie šīs problēmas. Tikai gribu piebilst, lai mazinātu sajūsmas saucienus: pat pildot Satversmes tiesas lēmumus, kas parādījušies, pateicoties tiesībsargam, strādājot pie to īstenošanas, Labklājības ministrija neatrisinās nevienlīdzības un nabadzības problēmu. Šīs problēmas paliks," ir pārliecināts Skudra.

Pēc viņa domām, pat tad, kad tiesas lēmums būs izpildīts un pabalsti vairs nebūs atkarīgi no politiskās konjunktūras, bet atbalsta summa tiks aprēķināta pēc konkrētas metodes, nabadzīgie iedzīvotāji joprojām būs nabadzīgi.

"Zviedrijai, Somijai, Dānijai, Lielbritānijai un tamlīdzīgām valstīm vēl joprojām vienkārši nebūs saprotams, kā cilvēki vispār var izdzīvot ar tādiem ienākumiem un tādu sociālo palīdzību," atzīmēja eksperts.

Politologs pievērsa uzmanību vēl vienam aspektam: uzvara Satversmes tiesā ļauj pašam Jurim Jansonam uzkrāt politisko kapitālu, kas var viņam palīdzēt, ja viņš izlems, piemēram, atkal balotēties prezidenta postenim. Tomēr Skudra cer, ka nabadzības apkarošanas jautājums netiks politizēts.

"Būs pavisam slikti, ja kāds mēģinās pārliecināt cilvēkus, ka viena vai divu gadu laikā mēs atrisināsim nevienlīdzības un nabadzības problēmu. Tā nenotiks. Tomēr problēma ir jārisina," uzsvēra Skudra.

Iepriekš vēstīts, ka Juris Jansons izcīnījis uzvaru jau trīs lietās Satversmes tiesā, kas attiecas uz sociālā atbalsta sistēmu: tagad politiķi būs spiesti palielināt garantēto minimālo ienākumu, pabalstu invalīdiem un pensionāriem, kā arī slieksni, pie kura cilvēki Latvijā tiks atzīti par trūkumcietējiem.

55
Tagi:
Latvija, Satversmes tiesa, tiesībsargs, Jansons
Pēc temata
Lietuva un Latvija izrādījušās starp nabadzīgākajām ES valstīm
Ekonomists: no pandēmijas radītās nabadzības neizbēgt, ja nekas netiks darīts
Kāpēc jūs esat tik nabadzīgi? Vīrietis braucis uz "skaisto Latviju", bet nokļuvis reālajā
"Koronakrīze" jau pusi Latvijas iedzīvotāju ir padarījusi nabadzīgākus
Jūrmalas pludmale, foto no arhīva

nenoslīkt līdz peldsezonas beigām: stāsta glābēji

2
(atjaunots 16:11 10.08.2020)
Noslīkušo skaits Latvijā turpina pieaugt, savukārt glābēji brīdina – ar glābšanu uz ūdens nevar nodarboties kurš katrs.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki kopš šī gada janvāra no ūdenstilpēm izvilkuši 80 noslīkušos; kā lai nepapildina šo statistiku, stāsta portāls LSM.lv.

Speciālisti aicina iedzīvotājus izvēlēties atpūtai oficiālās pludmales. Ja tuvumā tādu nav, visdrošāk ir peldēt gar krastu, turklāt vēlams, lai krastā būtu cilvēki, kuri ārkārtas situācijas gadījumā var nākt palīgā.

Nedrīkst peldēties pēc pārkaršanas saulē. Un, protams, atpūta pie ūdens nav savienojama ar alkohola vai jebkādu citu reibinošo vielu lietošanu.

"Reibumā nāk galvā dažādās pārdrošas idejas, piemēram, pārpeldēt ūdenstilpi vai ielekt uz galvas ūdenī. Kakla daļas skriemeļu laušana var rezultēties ar invaliditāti uz mūžu vai nāvi," saka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Maija Pauniņa, Veselības veicināšanas vadības nodaļas vadītāja.

VUGD pārstāve Agrita Vītola atzīmē, ka, ja kāds slīkst, pirmām kārtām ir jāizsauc glābēji, nevis jāmetas ūdenī un jācenšas palīdzēt. Ja cilvēks nolēmis glābt slīkstošo, tad ir rūpīgi un objektīvi jānovērtē savas prasmes, jo slīkstoši cilvēki parasti krīt panikā, ķeras aiz saviem glābējiem un velk viņus zem ūdens.

"Steigšanās palīgā, ja neesat apmācīts glābšanas darbu veikšanā uz ūdens, var beigties ar to, ka būs divi glābšanas darbi vai divi izceltie no ūdenstilpes. Ir arī šogad bijis gadījums, kur cilvēks, pamanot slīkstošu cilvēku, dodas palīgā, bet diemžēl pats neizpeld. Jebkurā gadījumā ir jāizvērtē savas spējas," sacīja Vītola.

Sākumā ir jānomierina cietušais, jāizskaidro, kas notiks tālāk. Ja cilvēks prot peldēt, viņam var padot trosi (piemēram, automobiļa), jānostiprina tā pie sava pleca un jāvelk krastā. Vēl viens veids ir iedot slīkstošajām plastmasas pudeli un vilkt uz krastu.

Tāpat glābēji lūdz neaizmirst vecākus, ka atpūta pie ūdens ar bērniem ir darbs. Atslābināties nedrīkst, visu laiku jāseko līdzi notiekošajam, turklāt tas skar pat piepūšamos baseinus mājas pagalmā.

"Dīķiem, kas ir pie mājām, noteikti jābūt norobežotiem. Bērnam nevajag lielu daudzumu ūdens, kurā noslīkt. Tas tiešām var būt zems, piepūšams baseiniņš, kurā viņš iekrīt," norādīja Pauniņa.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem pirmās trīs vietas pēc noslīkušo skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju visu ES dalībvalstu vidū. Pirmajā vietā ir Latvija. Par vienu no iemesliem, kādēļ Latvijā ir šāds noslīkušo skaits, tiek saukta Latvijas iedzīvotāju nemācēšana peldēt. Latvijas Peldēšanas federācija sarīkoja aptauju valsts vispārizglītojošās skolās un atklāja, ka pilnvērtīgi peldēt mācās ceturtā daļa skolēnu.

2
Tagi:
VUGD, SPKC
Pēc temata
Glābējiem Latvijā atkal nācies vilkt ārā noslīkušo līķus no ūdenstilpēm
Sirds apstājās uz divām stundām: Rīgas ārsti brīnumainā kārtā izglāba noslīkušu bērnu
Rundāles novadā noslīkušais kļuva par septiņdesmit sesto Latvijā 2019. gadā
Latvijā jau noslīkuši 39 cilvēki. Laikapstākļi liek aizmirst drošību