Viskijs. Foto no arhīva

Latvijā pieaugs alkotūrisma nestā peļņa

35
(atjaunots 17:23 31.07.2019)
No 1. augusta uz Latviju sāks braukt pircēji no Somijas, Igaunijas, Zviedrijas un Norvēģijas; savukārt Latvijas budžeta ienākumi kļūs pat lielāki, nekā pirms akcīzes nodokļa alkoholam samazināšanas Igaunijā.

RĪGA, 31. jūlijs – Sputnik. Augustā tūristu skaits no Zviedrijas un Norvēģijas pieaugs, paziņoja Valkas pilsētas mērs Vents Armands Krauklis, vēsta LSM.lv.

Pēc viņa sacītā, 1. augustā Latvijā samazināsies alkohola akcīzes nodoklis, kas piesaistīs vēl vairāk somu un igauņu pircējus un tūristus. Saskaņā ar optimistiskākajām prognozēm budžeta ienākumi kļūs pat lielāki, nekā pirms akcīzes nodokļa alkoholam samazinājuma Igaunijā.

Politiķis uzskata, ka nenozīmīgu alkohola pārdošanas kritumu Latvijā, vien 10%, izraisīja tas, ka ir pagājis mēnesis, kopš Igaunijā tika samazināts akcīzes nodoklis, tādēļ daudzi ražotāji joprojām izpārdod preci pēc līdzšinējām cenām. Taču arī pēc cenu stabilizācijas Igaunijā, pēc viņa domām, lielu zaudējumu nebūs, jo Latvija laicīgi veica atbildes pasākumus.

Kā jau iepriekš ziņoja Sputnik Latvija, no 1. augusta Latvija, sekojot Igaunijas lēmumam, samazināja akcīzes nodokli stiprajam alkoholam par 15%, tagad likme sastāda 1564 eiro par 100 litriem tīra spirta. Alus akcīze paliks nemainīga, jo pat pēc akcīzes nodokļa samazināšanas Igaunijā Latvijā alus joprojām ir lētāks.

Saeimas lēmums samazināt akcīzes nodokli stiprajiem dzērieniem izmaksās Latvijas budžetam 70 miljonus eiro nesaņemto nodokļu veidā, taču, kā apgalvo valsts valdība, pretējā gadījumā, palaistās izdevības dēļ zaudējumi sastādītu ap 92 miljoniem eiro.

Igaunijas valdība, kura no 1. jūlija samazināja akcīzes nodokli alkoholam, sagaida budžeta zaudējumus 12 miljonu eiro apmērā, taču cer, ka alkohola pārdošanas apjomu izaugsme palīdzēs paaugstināt ienākumus par 3 miljoniem eiro gadā.

Vērts atzīmēt, ka pierobežas alkohola tirdzniecības apjoms Latvijā tiek vērtēts 45 miljonu eiro apmērā gadā. Alkohola veikali uz Latvijas un Igaunijas robežas pērn pārdeva 40,5 miljonus litru alkohola.

Saskaņā ar SKDS pētījumu centra veiktās aptaujas pilngadīgo Igaunijas iedzīvotāju vīdu, 2018. gadā igauņi Latvijā alkoholam iztērējuši aptuveni 124,5 miljonus eiro, neskaitot benzīna, produktu un cita veida pakalpojumu izdevumus.

2017. gada pirmajā pusē uz Latvijas robežas tika pārdoti 1,43 miljoni litru stipro dzērienu, savukārt 2016. gadā – vien 0,27 miljoni litru

35
Pēc temata
Verigas stunda: Lietuvas veselības ministrs biedē alkohola kārotājus
Klientu apmierinātībai: Latvijas alkohola veikalā izsniedz čekus igauņu valodā
Strīds pudeles dēļ. Latvija un Igaunija sāk alkohola hibrīdkaru
Latvija zaudē ienākumus: alkoholu atļaus pārdot Internetā
Jānis Jurkāns

Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā

61
(atjaunots 11:06 23.09.2020)
Latvijai ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu, pieprasot sankcijas, citādi Baltkrieviju gaida tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss kā Ukrainā, bet Latvijai zudīs jebkādas kravas no Baltkrievijas.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja Eiropas Savienību nekavēties ar sankciju pieņemšanu pret Baltkrieviju. Viņš uzskata, ka situācija, kurā viena no ES valstīm saņēmusi visu savienību ķīlniekos, rada sarūgtinājumu. Reuters iepriekš ziņoja, ka sankcijas pret Baltkrieviju bloķē Kipra, kas ar tādu paņēmienu cenšas panākt Briseles reakciju par Turcijas kompāniju darbu gāzes atradņu meklēšanā un izstrādē Vidusjūras austrumu daļā.

"Rinkēvičs skatās uz Briseles pusi, uzskata to par savu glābšanas riņķi un cenšas būt dievbijīgāks nekā paši briselieši," atzīmēja valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

"Rinkēvičs neizprot Latvijas ģeogrāfiju, nesaprot, cik svarīga Baltkrievija ir Latvijai, nesaprot, ko mēs zaudējam ekonomikā, paliekot bez Baltkrievijas kravām, ņemot vērā to, ka kravas no Krievijas jau esam zaudējuši. Rezultātā, iztapdami Briselei, Latvijas varasvīri upurē savu valsti, savu pilsoņu labklājību," Jānis Jurkāns konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Diplomāts atzīmēja, ka pagājis pārāk īss laiks pēc vēlēšanām, lai kļūtu skaidrs, kāda būs Baltkrievija un kāda ir baltkrievu tautas izvēle.

"Opozīcijas protesti, ko mēs redzam, ir daļa no baltkrievu tautas. Ko domā pārējie, kas nepiedalās demonstrācijās? Nedomāju, ka Lukašenko nav piekritēju. Tāpēc jāskatās, kādu lēmumu pieņems baltkrievu tauta. Ja Latvijai rūp demokrātija, pirms grūst Baltkrieviju uz politisko kanālu pusi, jādod tai iespēja nobalsot vēlreiz vai pieņemt jaunu konstitūciju – kā viņi paši nolems," uzsvēra Jurkāns.

Viņš uzskata, ka ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu.

"Nu, novāks Lukašenko, nu, ieviesīs sankcijas pret tiem ierēdņiem, un tad? Kur jūs Baltkrievijā redzat organizatorisku opozīciju? Viena dāma vizinās pa pasauli un kaut ko stāsta, bet kas būs vēlāk? Ja padzīs Lukašenko, kas notiks tālāk – Ukraina, tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss? Citu es neredzu," sprieda diplomāts.

"Latvijas ĀM izvēlējās Briseles pozu, sāka apsaukāties un pieprasīt to, kam pašas ES valstis nav gatavas, nevis novēroja un pa diplomātiskiem kanāliem palīdzēja baltkrieviem," noslēgumā piebilda Jurkāns.

Augusta beigās Baltijas valstis noteica sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Latvija, Lietuva un Igaunija apsūdz ierēdņus prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un mierīgu protestu apspiešanā. ES izskata savu sankciju sarakstu, kurā, pēc avotu sniegtās informācijas, Lukašenko nav iekļauts.

Baltkrievijas CVK informēja, ka prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis pašreizējais valsts vadītājs. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un izveidoja Koordinācijas padomi "varas nodošanai". Ģenerālprokuratūra uzskata to par nacionālo apdraudējumu un ierosinājumi krimināllietu saskaņā ar pantu par aicinājumiem sagrābt varu.

"Уйдут" Лукашенко, и что? Юрканс предостерег от украинского сценария
61
Tagi:
tranzīts, Jānis Jurkāns, Edgars Rinkēvičs, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Jurists: Latvijas sankcijas pret Lukašenko neatbilst tiesiskajām normām
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas valdība apstiprinājusi OIK samazināšanu par 23%

21
(atjaunots 08:31 23.09.2020)
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu no pašreizējiem 22,68 eiro, jeb par 23%, vēsta tvnet.lv.

OIK samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

2022. gadā OIK likmi plānots samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, 2023. gadā – līdz 13,25 eiro.

Ministrija plānosaja samazināt OIK mazliet ātrāk – līdz 16,78 eiro par MWh 2021. gadā, tas ir, par 26%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņemumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, eklektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

21
Tagi:
Latvenergo, OIK, Latvija
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK
Gitans Nausēda

Lietuvas prezidents atzinis: ebreji gājuši bojā arī "no lietuviešu rokām"

0
(atjaunots 09:22 24.09.2020)
Valsts vadītājs uzsvēra, ka, tikai apzinoties traģēdijas mērogu, apstākļus un atbildību par to, iespējams runāt par nākotni.

RĪGA, 24. septembris – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda godināja Lietuvas ebreju genocīda upuru piemiņu Ponaru memoriālā, informēja Sputnik Lietuva, atsaucoties uz prezidenta pils preses dienestu.

23. septembris ir Lietuvas ebreju genocīda upuru piemiņas diena. Šajā dienā 1943. gadā tika likvidēts Viļņas ebreju geto, pēdējie starp dzīvajiem palikuši tika noslepkavoti vai nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm.

Prezidents nolika vainagu pie Holokausta upuru pieminekļa un uzrunāja auditoriju.

"Šoa – tā ir katastrofa. Taču tā ir ne tikai ebreju tautas katastrofa un traģēdija. Tā ir Lietuvas Šoa. Tā ir visas cilvēces Šoa. Tā ir musu cilvēcības, līdzjūtības un vienaldzības Šoa," Nausēdas teikto citēja preses dienests.

Valsts vadītājs uzsvēra: vienīgā iespēja samierināties ar vēsturi – saprast un atklāt patiesību.

"Mēs noliedzām, mēs dusmojāmies, mēs mēģinājām vienoties ar savu sirdsapziņu, skaitot un salīdzinot to, ko nevar ne saskaitīt, ne salīdzināt – cilvēku ciešanas un dzīvības. Bija grūti atzīt, ka mūsu valsts pilsoņi ir gājuši bojā arī no lietuviešu rokām," teica prezidents.

"Tikai apzinoties traģēdijas mērogus, apstākļus un atbildību par to, var runāt par nākotni," teica Nausēda. Viņš ieteica redzēt nākotni tādu, kurā visas Lietuvā dzīvojošās tautas kopā ceļ spēcīgu un taisnīgu valsti, kurā nav vietas vispārējai vienaldzībai.

Piemiņas ceremonijā piedalījās valdības locekļi, Lietuvas Ebreju kopienas pārstāvji, ārvalstu diplomātisko misiju darbinieki un ārzemju viesi. Tajā klātesošos uzrunāja arī Viļņas geto bijušie ieslodzītie.

Trešdien valdības sēde sākās ar klusuma minūti ebreju genocīda upuru piemiņai. Premjerministrs Sauļus Skvernelis paziņoja, ka jādara viss iespējamais, lai gūtu mācību no šausmīgās traģēdijas, kas aiznesusi gandrīz visas Lietuvas ebreju kopienas dzīvības.

Attieksme pret Holokaustu Lietuvā

Kara laikā nacistu līdzskrējēji Lietuvā piedalījās ebreju kopienas slepkavībās – nogalināti vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku.

Lietuvu bieži kritizē par nacistu līdzskrējēju slavināšanu un vēstures sagrozīšanu – ne tikai ārvalstīs, bet arī pašā valstī.

Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas vadītājs Efraims Zurofs paziņoja, ka vietējās varasiestādes nestāsta cilvēkiem patiesību par savas valsts vēsturi, piemēram, Holokausta jautājumā.

Lietuviešu izcelsmes amerikānis, diplomāts Grants Arturs Gočins, kurš iesniedza prasību tiesā pret nacistu līdzskrējēju Jonasu Noreiku, apgalvo, ka laikā starp Pirmo un Otro pasaules karu Lietuvas sabiedrībā auga antisemītisks noskaņojums. Pēc viņa pārliecības, ebreju genocīds valstī sākās jau pirms nacistu ienākšanas.

0
Tagi:
holokausts, Gitans Nausēda, Lietuva
Pēc temata
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
PSRS latviešu vaina ebreju slepkavībās tika noklusēta: ASV vēsturnieks par Arāja komandu
Latvija par nodokļu maksātāju naudu publicē nacistiskā noziedznieka grāmatu
Latvija ir melnajā sarakstā: ik gadu tiek rosināts ebreju īpašumu restitūcijas jautājums