Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju netiek galā ar neparedzētiem izdevumiem
(atjaunots 12:33 31.07.2019)
Kaut arī Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvi stabili aug, Latvijas iedzīvotāji finanšu ziņā joprojām jūtas mazāk droši, nekā kaimiņi.Kaut arī Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvi stabili aug, Latvijas iedzīvotāji finanšu ziņā joprojām jūtas mazāk droši, nekā kaimiņi.RĪGA, 31. jūlijs – Sputnik. Kaut arī nabadzības līmenis Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā, iedzīvotāju uzkrājumi pastāvīgi pieaug. Taču Latvijas iedzīvotāji ļoti konservatīvi pārvalda savus aktīvus un glabā tos galvenokārt depozītu noguldījumos, vēsta lsm.lv.
Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, šī gada pirmā ceturkšņa beigās Latvijas mājsaimniecību noguldījumi bankās pārsniedza 7 miljardus eiro, tas ir lielākais apjoms pēdējo gadu laikā. Taču, salīdzinot ar citiem īpašumiem, finanšu aktīvu apjoms joprojām paliek salīdzinoši neliels.
Turklāt vairāk nekā puse Latvijas mājsaimniecību nespētu uzņemties neparedzētas finanšu saistības, liecina Eurostat dati.
Nauda zem matrača
Līdz ar Latvijas mājsaimniecību ienākumu izaugsmi palielinās arī to uzkrājumi. Taču visbiežāk Latvijas iedzīvotāji nogulda tās bankās ar ļoti zemiem, pat simboliskiem, procentiem. Šāds uzkrājuma veids maz atšķiras no naudas glabāšanas zem matrača, starpība vien tajā, ka nauda ir bankas kontā.
Latvijas iedzīvotāji joprojām nesteidz ieguldīt uzkrājumus citu veidu aktīvos, kuros ir lielāks risks, taču kuri spēj nest lielāku peļņu.
©
Foto : pixabay / fantareis
Saskaņā ar Eiropas Centrālās Bankas 2013.-2015. gadā veikto mājsaimniecību finanšu un patēriņa pētījumu, 80% Latvijas mājsaimniecību bija viena vai otra veida finanšu aktīvi, piemēram, noguldījumi bankās vai akcijas. Šī rādītāja ziņā Latvijas atpaliek no citām eiro zonas valstīm – piemēram, Somijā finanšu aktīvi ir visām mājsaimniecībām, un arī Igaunijā nav īpaši attālinājušies no ziemeļu kaimiņiem.
Viena aktīva vidēja vērtība arī nav liela – ap 400 eiro, tādēļ nav brīnums, ka tie sastāda tikai 8,1% no visiem Latvijas mājsaimniecību aktīviem, bet pārējais ir nekustamie īpašumi, transportlīdzekļi un tml. Vidēji vienai mājsaimniecībai 2015. gadā finanšu aktīvos bija 10,6 tūkstoši eiro.
Bankas noguldījumi veido 48,5% visu mājsaimniecību finanšu aktīvu. Vēl gandrīz ceturtdaļa aktīvu (23%) it citiem cilvēkiem aizdoti līdzekļi, tātad Latvijas iedzīvotāji aktīvi aizņemas naudu viens no otra. Vēl 7,3% ir noguldījumi privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā.
Parādi jāatmaksā
Saskaņā ar ECB pētījumu parādi ir aptuveni trešdaļai Latvijas mājsaimniecību, tātad mazāk nekā vidēji eiro zonā. To apjoms kopīgajā fonā arī ir neliels – vidēji 7,2 tūkstoši eiro. Tas ir saistīts ar to, ka lielākā daļa parādu neskar nekustamo īpašumu un tie ir salīdzinoši nelieli.
Hipotekārie kredīti bija 17% Latvijas mājsaimniecībām, to vidējā vērtība sastādīja 26 tūkstošus eiro, kas arī ir salīdzinoši maz. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka pētījums tika veikts 2015. gadā, kad tirgus vēl nebija ticis cauri krīzei. Bankas izsniedza kredītus ļoti piesardzīgi, un arī paši iedzīvotāji nesteidzās uzņemties jaunas parādsaistības, bet gan centās segt esošās.
Saskaņā ar Eurostat datiem, Latvijas iedzīvotāju finanšu stabilitāte, salīdzinot ar krīzes gadiem, ir pieaugusi. Taču arī pērn 55% iedzīvotāju nebija spējīgi uzņemties neparedzētas finanšu saistības. Šis rādītājs ir zemāks, nekā 2008. gadā, kad trekno gadu beigās Latvijas iedzīvotāji bija noskaņoti optimistiskāki par savu finanšu stabilitāti. Vissliktākais šis rādītājs bijis 2011. gadā, kad četri no pieciem Latvijas iedzīvotājiem atzina, ka nespētu uzņemties neparedzētas finanšu saistības.
Gan igauņi, gan lietuvieši finanšu ziņā jūtas stabilāki: Lietuvā ar neparedzētiem izdevumiem netiktu galā 48% iedzīvotāju, Igaunijā – 34%.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, kaut arī kopš 2000. gada sākuma ievērojami pieauguši gan Latvijas iedzīvotāju ienākumi, gan viņu pirktspēja, kopumā Latvijas mājsaimniecības joprojām ir un paliek nabadzīgākās eiro zonā.
Kā mainījies darba tirgus Latvijā: patlaban pieprasītākās profesijas
(atjaunots 13:06 29.05.2020)
Pandēmija ir mainījusi situāciju Latvijas darba tirgū; vakanto vietu skaits ir manāmi sarucis, bet patlaban pieprasītākie ir celtniecības speciālisti un kravas automašīnu vadītāji – tālbraucēji.RĪGA, 29. maijs — Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvis Dainis Jukonis pastāstīja iknedēļas izdevumam "Vesti", ka maija sākumā bezdarbs valstī sastādīja 8% un salīdzinājumā ar martu, kad pandēmijas dēļ tika izsludināts ārkārtējās situācijas režīms, pieaudzis par 1,2%. Tāpat kā iepriekš augstākais tas ir Latgalē – 15,3%, zemākais – Rīgā (6,2%).
Tiesa, viss kļūst skaidrāks salīdzinājumā. Pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas galvaspilsētā bezdarbs pieaudzis visvairāk – par 1,5%, Latgalē – par 0,8%. Tas ir saprotams, jo Rīgā ir lielākais skaits nozaru, ko krīze skārusi īpaši sāpīgi: viesmīlības, tūrisma un restorānu bizness...
©
Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov
Vakanto vietu skaits darba biržā arī ir manāmi sarucis – gandrīz par 12 tūkstošiem – 5. maijā bija brīvas 14 980 vietas. Laiki, kad visur bija vajadzīgi operatori tirdzniecības tīklos (kasieri), ir palikuši pagātnē. Tagad pieprasītākā ir kravas automašīnas vadītāja profesija – darba biržā ir 980 vakances.
Tiesa, tālbraucēji bija pieprasīti arī pirms krīzes. Darbs ir smags, autovadītāji, tāpat kā viņu kolēģi lielākajā daļā Austrumeiropas valstu, saņem daudz mazāk nekā tālbraucēji rietumvalstīs.
Tranzīta pārvadājumu uzņēmuma vadītājs pastāstīja, ka pēdējos gados viņus glābuši šoferi no Pleskavas. Viņi ir gan profesionāli, gan atbildīgi. Taču pandēmijas dēļ viņi bija spiesti atgriezties mājās, kur nekavējoties nonāca karantīnā.
Pie tam jaunajos apstākļos tālbraucēju darbs ir vēl sarežģījies. Pārbaudes uz robežām ir pastiprinājušās, pieauguši sastrēgumi. Neizpaliek arī reisi uz Itāliju, Spāniju un Franciju, kur plosās koronavīruss. Kāds kravas mašīnas vadītājs pastāstīja, ka ceļā pa tukšu pilsētu Ziemeļitālijā bija sastopami tikai policisti. Viņi... aplaudējuši, lai paustu cieņu autovadītāja darbam: šī profesija tagad saistīta ar vēl lielāku risku.
Nemirstīgais Afoņa
Tālāk vakanto vietu sarakstā redzami celtniecības specialitāšu darbinieki: betonētāji, apdares meistari, akmeņkaļi, krāsotāji-apmetēji. Vajadzīgi arī santehniķi, elektriķi, metinātāji, atslēdznieki...
©
Flickr / Qwarzz
Jāpiebilst, ka vakanto vietu skaita (497) ziņā santehniķi ieņem ceturto vietu. Tomēr daudzi cilvēki, kam pēdējā laikā nācies saskarties ar šīs profesijas pārstāvjiem (mainījis cauruli vannas istabā, remontējis krānu vai tualeti utt.) var teikt, ka liela daļa īsto meistaru, acīmredzot, aizbraukuši uz ārzemēm. Te palikuši tikai tādi "speči" kā leģendārās filmas "Afoņa" galvenais varonis. Grib lielu naudu, bet kvalitāte klibo ar abām kājām. To var apstiprināt arī daudzu celtniecības firmu vadītāji.
Trūkst arī labu celtnieku. Ne velti šajā jomā aizvien lielāks ir uzaicinātā darbaspēka skaits. Starp citu, pirms pandēmijas valstī oficiāli bija vairāk nekā 15 tūkstoši strādnieku no citām valstīm...
Viesstrādnieki nepieviļ
Lielākais skaits viesstrādnieku nāk no Ukrainas. Tai seko Baltkrievija, Krievija, Uzbekistāna. 2017. gadā Pilsonības un migrācijas lietu departaments izsniedza 7500 īstermiņa ielūgumus viesstrādniekiem, bet pērn – 15 300.
Ielūgums darba devējam izmaksā 100-500 eiro. Pie tam uzaicinātā darbinieka alga nevar būt mazāka nekā vidējā valstī – 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Un nav svarīgi, ko viesstrādnieks dara – kārto zivis konservu bundžās vai ķieģeļus jaunbūvē. Izņēmums pieļauts tikai lauksaimniecības darbiniekiem – viņiem var maksāt ne vairāk kā 700 eiro bruto.
Tas nav daudz. Tomēr, spriežot pēc visa, lielākā daļa darbinieku ar noteikumiem ir apmierināti, citādi viņu skaits nepieaugtu.
Pie tam no bijušās PSRS valstīm uzaicinātie ar darbu tiek galā labi un teicami – to apliecina darbu vadītāji būvobjektos un lauksaimnieki...
Kas palicis bez darba
Turpināsim stāstu par to, kā pandēmija mainījusi darba tirgu. Šajā periodā liels skaits cilvēku zaudējuši darbu un reģistrējušies biržā.
Pirmo vietu viņu vidū ieņem pārdevēji-konsultanti (684), viņiem seko mazo veikaliņu pārdevēji (596), ir pavāri (563), oficianti (318), bārmeņi (207), pavāru palīgi (112).
Vienlaikus vairākās šajās profesijās ir vakantas vietas, piemēram, vajadzīgs 291 pavārs. Tikai gribētos zināt, vai kāds pēc elitāra restorāna, viesnīcas, pazīstamas kafejnīcas gribēs strādāt sociālās iestādes, skolas vai bērnudārza ēdnīcā?
Būvmateriālu veikali zeļ un plaukst
Pie tam pandēmijas rezultātā nav cietuši visi kā viens. Būvmateriālu veikalos (it īpaši nelielajos, kas atrodami dzīvojamajos masīvos) apgrozījums aug. Daudzi cilvēki, strādājot "attālināti", nolēmuši netērēt laiku velti un ķerties pie dzīvokļu un vasarnīcu remonta. Katram sīkumam nebrauksi pakaļ uz lielo tirdzniecības centru, un ir ļoti ērti, ja viss atrodams blakus – dzīvojamā masīva veikalā. Par to, ka darba apjoms pieaudzis, pastāstīja pārdevēji būvmateriālu veikalos Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā.
Pieaudzis apgrozījums arī nelielajos pārtikas veikalos provincē un aptiekās, it īpaši apdzīvotajās vietās netālu no Lietuvas robežas. Vietējie iedzīvotāji, kuri agrāk produktus pirka pie kaimiņiem, tagad pievērsušies pašmāju tirgotājiem. Jautājums tikai, vai tas ir uz ilgu laiku? Latvijas veikaliem un aptiekām šis ir īstais brīdis, lai papūlētos panākt, ka cilvēki arī pēc robežu atvēršanas pirktu nepieciešamo pašu mājās. Gan provincē, gan galvaspilsētā. Tomēr to var panākt nevis ar aizliegumiem un ierobežojumiem, bet gan ar veselīgu konkurenci.
Iespējams, pandēmija liks izdarīt kaut kādus secinājumus? Tostarp arī valstij, kas tikai vārdos apgalvo, ka šeit ir komfortabli apstākļi biznesam. No komfortabliem apstākļiem neviens nebēg uz citām valstīm un biznesu nepārceļ...
Tagi:
Vidējā alga Latvijā pirmajā ceturksnī – 812 eiro pēc nodokļu nomaksas
(atjaunots 14:30 28.05.2020)
Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga par pilnu likmi valstī veidoja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, "uz rokas" – 812 eiro.RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga Latvijā sastādīja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb par 6,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta BNN.
Šī gada janvārī vidējā alga bruto pieauga par 7% salīdzinājumā ar šo periodu pērn un sasniedza 1101 eiro mēnesī, februārī – 7,8% (1085 eiro), bet martā – par 5% (1113 eiro).
Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, 2020. gada pirmajā ceturksnī alga bruto samazinājusies par 1,2%.
Vidējā alga pamata darba vietā pēc nodokļu nomaksas 2020. gada pirmajā ceturksnī sastādīja 812 eiro. Gada laikā tā palielinājusies par 6,3%, bet salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni tā sarukusi par 0,8%.
Uz rokas saņemtās algas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu, sastādīja 4,3%.
2020. gada pirmajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas sabiedriskajā sektorā tikai par 4 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju – 1104 eiro pret 1100. Valsts sektorā, kurā iekļautas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētās un finansētās kapitālsabiedrības, vidējā alga pieaugusi līdz 1061 eiro, jeb par 7,8%.
Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, vidējā alga privātajā sektorā ir mazliet pieaugusi (+0,4%), bet sabiedriskajā sektorā sarukusi par 4,5%, ņemot vērā piemaksu un prēmiju samazināšanos.
Koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes rezultātā vidējā alga viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas sektorā 2020. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar datiem par šo periodu pērn, kritusies par 3%, bet šī gada martā, salīdzinājumā ar 2019. gada martu un 2020. gada februāri, - sarukusi par 21%.
Salīdzinājumā ar februāri vidējā alga martā sarukusi arī daiļrades, izklaides un atpūtas jomā (-1,1%), kā arī izglītībā (-0,9%).
Gada laikā visvairāk pieaugusi vidējā alga citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un saimniecības priekšmetu remonts, ķīmiskās tīrītavas, frizētavas, apbedīšanas pakalpojumi utt. Šajās nozarēs vidējā alga pieaugusi par 12,8%. savukārt veselības aprūpes un sociālās aprūpes jomās vidējā alga pieaugusi par 11,5%.
Latvijas reģionu starpā ātrākais algu pieaugums pirmajā ceturksnī (gada izteiksmē) bija vērojams Rīgas rajonā – 10,2%. Citos reģionos, neskaitot Latgali, gada pieaugums fiksēts 5,6-5,9% apmērā. Latgalē, kur vidējā alga ir viszemākā (747 eiro), gada pieaugums sastādījis 4,9%.
Tagi:
Pacientus vedīs tālāk un ilgāk: kas notiks ar neatliekamo medicīnisko palīdzību reģionos
(atjaunots 08:28 02.06.2020)
Veselības ministre Ilze Viņķele šaubās, vai ir jēga uzturēt diennakts uzņemšanas nodaļu darbu visās reģionālajās slimnīcās; ar ko tas var draudēt pacientiem un kad jāsāk gaidīt pārmaiņas.RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Reģionālās slimnīcas uztrauc Veselības ministrijas plāns samazināt dažās no tām esošo medicīniskās apkalpošanas līmeni, kas negatīvi ietekmēs pacientus, vēsta Neatkarīgā.
Iepriekš veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka sakarā ar koronavīrusa pandēmiju lielu nozīmi guva nozarē iepriekš atliktas reformas, tai skaitā slimnīcu līmeņa pārskatīšana un darbs pie jauna mediķu atalgojuma modeļa.
Jau ir veikts vērienīgs katras slimnīcas pakalpojumu apjoma novērtējums. Rezultātā plānots pārskatīt slimnīcu līmeni, koncentrējot sarežģītākos veselības aprūpes pakalpojumus Rīgas klīniskās universitātes slimnīcās, kā arī daudzprofilu reģionālajās slimnīcās.
Slimnīcām atņems dežūrārstus?
"No Veselības ministrijas izskan apgalvojumi, ka līmeņu pārskatīšana notiks, taču slimnīcas neslēgs un nesamazinās arī gultas vietu skaitu, bet šie apgalvojumi var maldināt," saka Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Viņš atgādināja, ka tuvākajā laikā, iespējams, tiks pārskatīta dežūrārstu darba nepieciešamība nakts stundās.
"Faktiski tas apdraud tieši neattiekamās un akūtās palīdzības saņemšanas iespējas iedzīvotājiem tuvāk savai dzīvesvietai 24 stundu režīmā. To var salīdzināt ar ugunsdzēsēju depo slēgšanu vai tā darba laika maiņu. Ugunsdzēsēju gadījumā, nepalīdzot nekavējoties, ēka nodegtu, to pašu varam attiecināt arī uz pacientu dzīvību un veselību. Neatliekamo vai akūto pakalpojumu gultas tiks pārprofilētas par aprūpes gultām, kurās pacienti saņemtu tikai hronisko slimību aprūpes pakalpojumus. Tā vairs nav neatliekamās palīdzības slimnīca," uzsvēra Kalējs.
Slimnīcu biedrība uzskata, ka šīs reformas pamatā ir ideja par noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu koncentrēšanu galvaspilsētā, taču tas var izraisīt vēl garākas pacientu rindas un pakalpojumu pieejamības kritumu.
Šobrīd slimnīcu uzņemšanas nodaļas veic akūto pacientu hospitalizēšanas funkciju, pacientu observāciju, akūtu pacientu ambulatoro aprūpi, kā arī traumpunktu funkciju diennakts režīmā. Kopumā dežurējošie speciālisti katru dienu pieņem no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem pacientu atkarībā no teritorijas, ko apkalpo slimnīca.
Nostalģija vai reāli draudi
"Latvijā ir 22 neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas punkti. Dažu novadu iedzīvotāji jau izjutuši pagātnē pieņemto politikas veidotāju lēmumu sekas, kad slimnīcas vārds ir saglabāts, piemēram, Bauskā, Aizkrauklē vai Saldū, taču neatliekamās palīdzības saņemšanai jādodas uz tuvāko cita līmeņa slimnīcu vairāku desmitu kilometru attālumā," apraksta situāciju Jevgēņijs Kalējs.
Viņš atgādina, ka iepriekš iedzīvotāji jau ir protestējuši pret slimnīcu reformu tuvākajā nākotnē. Kopš tā laika praktiski pastāvīgi skan uztraukumu raisoši paziņojumi, ka kādas slimnīcas līmeni var pazemināt, un līdz ar to samazināsies arī pacientu iespējas saņemt medicīnisko aprūpi.
"Medicīnā ir jēdziens “zelta stunda”, kuras laikā mediķiem ir daudz lielākas iespējas izglābt pacientu. Jāņem vērā, ka ātrās palīdzības brigādei šīs stundas laikā ne tikai jāierodas pie pacienta, bet pēc tam viņš jāievieto transportlīdzeklī un jānogādā līdz slimnīcai, kur būs iespējams nodrošināt visu nepieciešamo palīdzību, taču plānoto un jau ieviesto reformu dēļ pacientus nākas vest arvien tālāk un ilgāk," skaidro Kalējs.
Tādēļ Latvijas Slimnīcu biedrība aicina politiķus nesteigties ar reģionālo slimnīcu līmeņa pārskatīšanu.
Koronavīruss ir atklājis vājās vietas
Ministre Ilze Viņķele pārrunās ar pašvaldībām paziņoja, ka krīze ir izcēlusi veselības aprūpes sistēmas vājās vietas, kas ir jāizlabo. Visticamāk, runa ir par slimnīcu darba pārbaudes rezultātiem pandēmijas periodā (daudzas slimnīcas jau ir paudušas neapmierinātību, ka tik neparastā periodā tās kontrolē, nevis atbalsta).
Veselības inspekcija noskaidroja, ka nereti atsevišķi medicīniskie pakalpojumi izrādās pieejami "tikai uz papīra", savukārt slodze mēdz būt tik zema, ka dežūrārsti savā maiņā atpūšas.
Iestādē ziņo, ka reformas rezultātā nav plānots slēgt nevienu slimnīcu, samazināt gultasvietu skaitu vai samazināt speciālistu pieejamību, taču ir jārod risinājums, lai ieguldītie resursi tiktu izmantoti efektīvi un pacienti saņemtu vislabāko medicīnisko aprūpi. Tiesa, Viņķele neslēpj, ka ir radies jautājums, vai visās slimnīcās ir jāsaglabā diennakts uzņemšanas nodaļu darbs.
Ministrijā precizēja, ka, saskaņā ar plānu, kas tika apstiprināts janvārī, slimnīcu darbs tiks vērtēts līdz oktobrim, savukārt izmaiņas plānots ieviest tikai no nākamā gada 1. janvāra.