Naudas krājumi. Foto no arhīva

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju netiek galā ar neparedzētiem izdevumiem

55
(atjaunots 12:33 31.07.2019)
Kaut arī Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvi stabili aug, Latvijas iedzīvotāji finanšu ziņā joprojām jūtas mazāk droši, nekā kaimiņi.Kaut arī Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvi stabili aug, Latvijas iedzīvotāji finanšu ziņā joprojām jūtas mazāk droši, nekā kaimiņi.

RĪGA, 31. jūlijs – Sputnik. Kaut arī nabadzības līmenis Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā, iedzīvotāju uzkrājumi pastāvīgi pieaug. Taču Latvijas iedzīvotāji ļoti konservatīvi pārvalda savus aktīvus un glabā tos galvenokārt depozītu noguldījumos, vēsta lsm.lv.

Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, šī gada pirmā ceturkšņa beigās Latvijas mājsaimniecību noguldījumi bankās pārsniedza 7 miljardus eiro, tas ir lielākais apjoms pēdējo gadu laikā. Taču, salīdzinot ar citiem īpašumiem, finanšu aktīvu apjoms joprojām paliek salīdzinoši neliels.

Turklāt vairāk nekā puse Latvijas mājsaimniecību nespētu uzņemties neparedzētas finanšu saistības, liecina Eurostat dati.

Nauda zem matrača

Līdz ar Latvijas mājsaimniecību ienākumu izaugsmi palielinās arī to uzkrājumi. Taču visbiežāk Latvijas iedzīvotāji nogulda tās bankās ar ļoti zemiem, pat simboliskiem, procentiem. Šāds uzkrājuma veids maz atšķiras no naudas glabāšanas zem matrača, starpība vien tajā, ka nauda ir bankas kontā.

Latvijas iedzīvotāji joprojām nesteidz ieguldīt uzkrājumus citu veidu aktīvos, kuros ir lielāks risks, taču kuri spēj nest lielāku peļņu.

Saskaņā ar Eiropas Centrālās Bankas 2013.-2015. gadā veikto mājsaimniecību finanšu un patēriņa pētījumu, 80% Latvijas mājsaimniecību bija viena vai otra veida finanšu aktīvi, piemēram, noguldījumi bankās vai akcijas. Šī rādītāja ziņā Latvijas atpaliek no citām eiro zonas valstīm – piemēram, Somijā finanšu aktīvi ir visām mājsaimniecībām, un arī Igaunijā nav īpaši attālinājušies no ziemeļu kaimiņiem.

Viena aktīva vidēja vērtība arī nav liela – ap 400 eiro, tādēļ nav brīnums, ka tie sastāda tikai 8,1% no visiem Latvijas mājsaimniecību aktīviem, bet pārējais ir nekustamie īpašumi, transportlīdzekļi un tml. Vidēji vienai mājsaimniecībai 2015. gadā finanšu aktīvos bija 10,6 tūkstoši eiro.

Bankas noguldījumi veido 48,5% visu mājsaimniecību finanšu aktīvu. Vēl gandrīz ceturtdaļa aktīvu (23%) it citiem cilvēkiem aizdoti līdzekļi, tātad Latvijas iedzīvotāji aktīvi aizņemas naudu viens no otra. Vēl 7,3% ir noguldījumi privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā.

Parādi jāatmaksā

Saskaņā ar ECB pētījumu parādi ir aptuveni trešdaļai Latvijas mājsaimniecību, tātad mazāk nekā vidēji eiro zonā. To apjoms kopīgajā fonā arī ir neliels – vidēji 7,2 tūkstoši eiro. Tas ir saistīts ar to, ka lielākā daļa parādu neskar nekustamo īpašumu un tie ir salīdzinoši nelieli.

Hipotekārie kredīti bija 17% Latvijas mājsaimniecībām, to vidējā vērtība sastādīja 26 tūkstošus eiro, kas arī ir salīdzinoši maz. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka pētījums tika veikts 2015. gadā, kad tirgus vēl nebija ticis cauri krīzei. Bankas izsniedza kredītus ļoti piesardzīgi, un arī paši iedzīvotāji nesteidzās uzņemties jaunas parādsaistības, bet gan centās segt esošās.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Latvijas iedzīvotāju finanšu stabilitāte, salīdzinot ar krīzes gadiem, ir pieaugusi. Taču arī pērn 55% iedzīvotāju nebija spējīgi uzņemties neparedzētas finanšu saistības. Šis rādītājs ir zemāks, nekā 2008. gadā, kad trekno gadu beigās Latvijas iedzīvotāji bija noskaņoti optimistiskāki par savu finanšu stabilitāti. Vissliktākais šis rādītājs bijis 2011. gadā, kad četri no pieciem Latvijas iedzīvotājiem atzina, ka nespētu uzņemties neparedzētas finanšu saistības.

Gan igauņi, gan lietuvieši finanšu ziņā jūtas stabilāki: Lietuvā ar neparedzētiem izdevumiem netiktu galā 48% iedzīvotāju, Igaunijā – 34%.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, kaut arī kopš 2000. gada sākuma ievērojami pieauguši gan Latvijas iedzīvotāju ienākumi, gan viņu pirktspēja, kopumā Latvijas mājsaimniecības joprojām ir un paliek nabadzīgākās eiro zonā.

55
Pēc temata
Bagātāka Latvija nekļūs: ekonomiskā izaugsme kļūs divreiz lēnāka
Latvija izmirst: Ekonomikas ministrija iesaka atlikušajiem strādāt labāk
Latvijas finanšu sektoram ir nepieciešams kapitālremonts: Bondars par draudiem ekonomikai
Pensiju fondi pazaudējuši 100 miljonus eiro, neko neieguldot Latvijas ekonomikā
Ekonomiste: Latvija dara visu iespējamo, lai samazinātos nodokļu maksātāju skaits
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

56
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

56
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē
Ustjlugas osta, foto no arhīva

Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai

18
(atjaunots 14:25 18.09.2020)
Baltkrievijas tranzītu iespējams pārorientēt uz Ustjlugu – osta var piedāvāt atbilstošus noteikumus, tomēr viss ir atkarīgs no tā, vai baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievija pārorientēs savas kravu plūsmas no Baltijas uz Krieviju, ja tai tiks piedāvāti līdzīgi noteikumi, valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko norādīja Krievijas valsts vadītājam Vladimiram Putinam tikšanās laikā Sočos. Viņš piezīmēja, ka Putins devis rīkojumu "visu aprēķināt" un organizēt pārrunas.

Spriežot pēc agrākajiem izteikumiem, Baltkrievijas valdībai tranzīta jautājums nav prioritārs, svarīgāka ir politiskā aktivitāte, atzīmēja Integrācijas perspektīvu pētījumu centra direktors, portāla RuBaltic.Ru galvenais redaktors Sergejs Rekeda.

Eksperts atgādināja, ka pirms dažiem gadiem Krievija jau ir piedāvāja Baltkrievijai izdevīgus tranzīta noteikumus.

"Minska atteicās, sakot, ka ar to nepietiek. Toreiz godā bija tranzīta un ogļūdeņražu piegādes daudzveidības un diversifikācijas idejas," Rekeda atgādināja sarunā ar Sputnik Latvija.

Pēc viņa domām, patlaban iespējama pārorientācija drīzāk uz Ustjlugu nekā uz Kaļiņingradu – šī osta var piedāvāt piemērotus noteikumus.

"Tagad Krievija var piedāvāt Baltkrievijai izdevīgus finansiālos noteikumus, atliek politiskais jautājums – cik lielā mērā baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas un atteikties no Baltijas republiku ostām," konstatēja Rekeda.

Baltijas valstis ieviesa individuālās sankcijas pret virkni Baltkrievijas amatpersonu, ieskaitot valsts prezidentu. Lukašenko informēja, ka necīnīsies par to, lai viņu tur ielaistu, viņš risinās problēmu ekonomiski. Pēc viņa vārdiem, Baltkrievijai "būs mazliet neizdevīgi" pārorientēt kravas uz Krievijas ostām, taču ar Krieviju "var vienoties par tarifiem".

Baltkrievijā joprojām nerimst protesti pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarējis Lukašenko. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai" republikā. Ģenerālprokuratūra to kvalificēja kā valstiskuma apdraudējumu un ierosināja krimināllietu. Vairāki opozīcijas aktīvisti ir aizturēti.

18
Tagi:
tranzīts, Krievija, Baltkrievija
Pēc temata
Kurss uz Krievijas ostām: kā Baltija palikusi bez Baltkrievijas naftas tranzīta
Latvijas Augstākā tiesa apglabājusi cerības par naftas tranzītu uz Baltkrieviju
Ventspils zaudējusi izredzes saņemt Baltkrievijas minerālmēslu tranzītu
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Aploksnes, foto no arhīva

CNN: Trampam adresētā sūtījumā tika atrasta spēcīga inde

0
(atjaunots 14:54 20.09.2020)
Visi sūtījumi pirms nonākšanas valsts vadītāja rokās iziet rūpīgu pārbaudi ārpus prezidenta rezidences.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. ASV prezidentam Donaldam Trampam paredzētajā sūtījumā atrada spēcīgu indi, paziņoja sestdien telekanāls CNN ar atsauci uz informācijas avotiem tiesībsargājošās iestādēs.

Runa ir par rīcinu – augu izcelsmes indi, kas ir nāvējoša nelielās devās. Tā klātbūtni apstiprināja divi testi.

Saskaņā ar telekanāla informāciju, sakarā ar incidentu uzsākta izmeklēšana, procesā iesaistīts FIB un Slepenais dienests, kurš apsargā valsts vadītāju.

Pašā Baltajā namā informāciju par "indigo sūtījumu" nekomentē.

Viss pasts, kas ir paredzēts ASV prezidentam, pirms nonākšanas uz valsts vadītāja galda, iziet rūpīgu pārbaudi. Pie tam, tas notiek ārpus Vašingtonas rezidences.

Rīcins jau ir figurējis ASV krimināllietās. 2011. gadā divi Džordžijas štata iedzīvotāji tika aizturēti sakara ar aizdomām par sazvērestību ar mērķi izplatīt indi vairāku pilsētu federālajās iestādēs. Rīcinu sūtīja 2013. gada arī bijušajam ASV prezidentam Barakam Obamam un vēl vienam senatoram-republikānim.

0
Tagi:
saindēšanās, Tramps, ASV