Naudas krājumi. Foto no arhīva

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju netiek galā ar neparedzētiem izdevumiem

31
(atjaunots 12:33 31.07.2019)
Kaut arī Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvi stabili aug, Latvijas iedzīvotāji finanšu ziņā joprojām jūtas mazāk droši, nekā kaimiņi.Kaut arī Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvi stabili aug, Latvijas iedzīvotāji finanšu ziņā joprojām jūtas mazāk droši, nekā kaimiņi.

RĪGA, 31. jūlijs – Sputnik. Kaut arī nabadzības līmenis Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā, iedzīvotāju uzkrājumi pastāvīgi pieaug. Taču Latvijas iedzīvotāji ļoti konservatīvi pārvalda savus aktīvus un glabā tos galvenokārt depozītu noguldījumos, vēsta lsm.lv.

Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, šī gada pirmā ceturkšņa beigās Latvijas mājsaimniecību noguldījumi bankās pārsniedza 7 miljardus eiro, tas ir lielākais apjoms pēdējo gadu laikā. Taču, salīdzinot ar citiem īpašumiem, finanšu aktīvu apjoms joprojām paliek salīdzinoši neliels.

Turklāt vairāk nekā puse Latvijas mājsaimniecību nespētu uzņemties neparedzētas finanšu saistības, liecina Eurostat dati.

Nauda zem matrača

Līdz ar Latvijas mājsaimniecību ienākumu izaugsmi palielinās arī to uzkrājumi. Taču visbiežāk Latvijas iedzīvotāji nogulda tās bankās ar ļoti zemiem, pat simboliskiem, procentiem. Šāds uzkrājuma veids maz atšķiras no naudas glabāšanas zem matrača, starpība vien tajā, ka nauda ir bankas kontā.

Latvijas iedzīvotāji joprojām nesteidz ieguldīt uzkrājumus citu veidu aktīvos, kuros ir lielāks risks, taču kuri spēj nest lielāku peļņu.

Saskaņā ar Eiropas Centrālās Bankas 2013.-2015. gadā veikto mājsaimniecību finanšu un patēriņa pētījumu, 80% Latvijas mājsaimniecību bija viena vai otra veida finanšu aktīvi, piemēram, noguldījumi bankās vai akcijas. Šī rādītāja ziņā Latvijas atpaliek no citām eiro zonas valstīm – piemēram, Somijā finanšu aktīvi ir visām mājsaimniecībām, un arī Igaunijā nav īpaši attālinājušies no ziemeļu kaimiņiem.

Viena aktīva vidēja vērtība arī nav liela – ap 400 eiro, tādēļ nav brīnums, ka tie sastāda tikai 8,1% no visiem Latvijas mājsaimniecību aktīviem, bet pārējais ir nekustamie īpašumi, transportlīdzekļi un tml. Vidēji vienai mājsaimniecībai 2015. gadā finanšu aktīvos bija 10,6 tūkstoši eiro.

Bankas noguldījumi veido 48,5% visu mājsaimniecību finanšu aktīvu. Vēl gandrīz ceturtdaļa aktīvu (23%) it citiem cilvēkiem aizdoti līdzekļi, tātad Latvijas iedzīvotāji aktīvi aizņemas naudu viens no otra. Vēl 7,3% ir noguldījumi privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā.

Parādi jāatmaksā

Saskaņā ar ECB pētījumu parādi ir aptuveni trešdaļai Latvijas mājsaimniecību, tātad mazāk nekā vidēji eiro zonā. To apjoms kopīgajā fonā arī ir neliels – vidēji 7,2 tūkstoši eiro. Tas ir saistīts ar to, ka lielākā daļa parādu neskar nekustamo īpašumu un tie ir salīdzinoši nelieli.

Hipotekārie kredīti bija 17% Latvijas mājsaimniecībām, to vidējā vērtība sastādīja 26 tūkstošus eiro, kas arī ir salīdzinoši maz. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka pētījums tika veikts 2015. gadā, kad tirgus vēl nebija ticis cauri krīzei. Bankas izsniedza kredītus ļoti piesardzīgi, un arī paši iedzīvotāji nesteidzās uzņemties jaunas parādsaistības, bet gan centās segt esošās.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Latvijas iedzīvotāju finanšu stabilitāte, salīdzinot ar krīzes gadiem, ir pieaugusi. Taču arī pērn 55% iedzīvotāju nebija spējīgi uzņemties neparedzētas finanšu saistības. Šis rādītājs ir zemāks, nekā 2008. gadā, kad trekno gadu beigās Latvijas iedzīvotāji bija noskaņoti optimistiskāki par savu finanšu stabilitāti. Vissliktākais šis rādītājs bijis 2011. gadā, kad četri no pieciem Latvijas iedzīvotājiem atzina, ka nespētu uzņemties neparedzētas finanšu saistības.

Gan igauņi, gan lietuvieši finanšu ziņā jūtas stabilāki: Lietuvā ar neparedzētiem izdevumiem netiktu galā 48% iedzīvotāju, Igaunijā – 34%.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, kaut arī kopš 2000. gada sākuma ievērojami pieauguši gan Latvijas iedzīvotāju ienākumi, gan viņu pirktspēja, kopumā Latvijas mājsaimniecības joprojām ir un paliek nabadzīgākās eiro zonā.

31
Pēc temata
Bagātāka Latvija nekļūs: ekonomiskā izaugsme kļūs divreiz lēnāka
Latvija izmirst: Ekonomikas ministrija iesaka atlikušajiem strādāt labāk
Latvijas finanšu sektoram ir nepieciešams kapitālremonts: Bondars par draudiem ekonomikai
Pensiju fondi pazaudējuši 100 miljonus eiro, neko neieguldot Latvijas ekonomikā
Ekonomiste: Latvija dara visu iespējamo, lai samazinātos nodokļu maksātāju skaits