Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju netiek galā ar neparedzētiem izdevumiem
(atjaunots 12:33 31.07.2019)
Kaut arī Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvi stabili aug, Latvijas iedzīvotāji finanšu ziņā joprojām jūtas mazāk droši, nekā kaimiņi.Kaut arī Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvi stabili aug, Latvijas iedzīvotāji finanšu ziņā joprojām jūtas mazāk droši, nekā kaimiņi.RĪGA, 31. jūlijs – Sputnik. Kaut arī nabadzības līmenis Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā, iedzīvotāju uzkrājumi pastāvīgi pieaug. Taču Latvijas iedzīvotāji ļoti konservatīvi pārvalda savus aktīvus un glabā tos galvenokārt depozītu noguldījumos, vēsta lsm.lv.
Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, šī gada pirmā ceturkšņa beigās Latvijas mājsaimniecību noguldījumi bankās pārsniedza 7 miljardus eiro, tas ir lielākais apjoms pēdējo gadu laikā. Taču, salīdzinot ar citiem īpašumiem, finanšu aktīvu apjoms joprojām paliek salīdzinoši neliels.
Turklāt vairāk nekā puse Latvijas mājsaimniecību nespētu uzņemties neparedzētas finanšu saistības, liecina Eurostat dati.
Nauda zem matrača
Līdz ar Latvijas mājsaimniecību ienākumu izaugsmi palielinās arī to uzkrājumi. Taču visbiežāk Latvijas iedzīvotāji nogulda tās bankās ar ļoti zemiem, pat simboliskiem, procentiem. Šāds uzkrājuma veids maz atšķiras no naudas glabāšanas zem matrača, starpība vien tajā, ka nauda ir bankas kontā.
Latvijas iedzīvotāji joprojām nesteidz ieguldīt uzkrājumus citu veidu aktīvos, kuros ir lielāks risks, taču kuri spēj nest lielāku peļņu.
©
Foto : pixabay / fantareis
Saskaņā ar Eiropas Centrālās Bankas 2013.-2015. gadā veikto mājsaimniecību finanšu un patēriņa pētījumu, 80% Latvijas mājsaimniecību bija viena vai otra veida finanšu aktīvi, piemēram, noguldījumi bankās vai akcijas. Šī rādītāja ziņā Latvijas atpaliek no citām eiro zonas valstīm – piemēram, Somijā finanšu aktīvi ir visām mājsaimniecībām, un arī Igaunijā nav īpaši attālinājušies no ziemeļu kaimiņiem.
Viena aktīva vidēja vērtība arī nav liela – ap 400 eiro, tādēļ nav brīnums, ka tie sastāda tikai 8,1% no visiem Latvijas mājsaimniecību aktīviem, bet pārējais ir nekustamie īpašumi, transportlīdzekļi un tml. Vidēji vienai mājsaimniecībai 2015. gadā finanšu aktīvos bija 10,6 tūkstoši eiro.
Bankas noguldījumi veido 48,5% visu mājsaimniecību finanšu aktīvu. Vēl gandrīz ceturtdaļa aktīvu (23%) it citiem cilvēkiem aizdoti līdzekļi, tātad Latvijas iedzīvotāji aktīvi aizņemas naudu viens no otra. Vēl 7,3% ir noguldījumi privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā.
Parādi jāatmaksā
Saskaņā ar ECB pētījumu parādi ir aptuveni trešdaļai Latvijas mājsaimniecību, tātad mazāk nekā vidēji eiro zonā. To apjoms kopīgajā fonā arī ir neliels – vidēji 7,2 tūkstoši eiro. Tas ir saistīts ar to, ka lielākā daļa parādu neskar nekustamo īpašumu un tie ir salīdzinoši nelieli.
Hipotekārie kredīti bija 17% Latvijas mājsaimniecībām, to vidējā vērtība sastādīja 26 tūkstošus eiro, kas arī ir salīdzinoši maz. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka pētījums tika veikts 2015. gadā, kad tirgus vēl nebija ticis cauri krīzei. Bankas izsniedza kredītus ļoti piesardzīgi, un arī paši iedzīvotāji nesteidzās uzņemties jaunas parādsaistības, bet gan centās segt esošās.
Saskaņā ar Eurostat datiem, Latvijas iedzīvotāju finanšu stabilitāte, salīdzinot ar krīzes gadiem, ir pieaugusi. Taču arī pērn 55% iedzīvotāju nebija spējīgi uzņemties neparedzētas finanšu saistības. Šis rādītājs ir zemāks, nekā 2008. gadā, kad trekno gadu beigās Latvijas iedzīvotāji bija noskaņoti optimistiskāki par savu finanšu stabilitāti. Vissliktākais šis rādītājs bijis 2011. gadā, kad četri no pieciem Latvijas iedzīvotājiem atzina, ka nespētu uzņemties neparedzētas finanšu saistības.
Gan igauņi, gan lietuvieši finanšu ziņā jūtas stabilāki: Lietuvā ar neparedzētiem izdevumiem netiktu galā 48% iedzīvotāju, Igaunijā – 34%.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, kaut arī kopš 2000. gada sākuma ievērojami pieauguši gan Latvijas iedzīvotāju ienākumi, gan viņu pirktspēja, kopumā Latvijas mājsaimniecības joprojām ir un paliek nabadzīgākās eiro zonā.
Arvien vairāk cilvēku vēlēsies aiziet ēnā: ekonomiste izvērtēja FM nodokļu piedāvājumus
(atjaunots 19:15 13.08.2020)
Visvairāk no reformas cietīs Latvijas iedzīvotāji, kuri saņem nelielas algas un strādā alternatīvajos nodokļu režīmos, – tieši tie, kuri jau tā visvairāk cietuši koronavīrusa krīzes dēļ, atzīmēja Swedbank Latvijas filiāles galvenā ekonomiste.RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Finanšu ministrijas piedāvātās nodokļu izmaiņas var izraisīt neapmierinātību sabiedrībā un mudināt ēnu ekonomikas izaugsmi, uzskata Swedbank Latvijas filiāles galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija, vēsta tvnet.lv.
Viņa uzskata par pareizu izmaiņu galveno mērķi – novērst to cilvēku sociālo neaizsargātību, kuri strādā alternatīvajos nodokļu režīmos, taču uzskata, ka piedāvātais risinājums nozīmē ievērojamu nodokļu sloga pieaugumu šādiem cilvēkiem samērā īsā periodā.
Pēc viņas sacītā, sociālā un ienākumu nodokļu sadalīšanas dēļ obligātās medicīniskās apdrošināšanas iemaksas izveidošanai nodokļa slogs vispārējā nodokļu režīmā zināmā mērā kļūst regresīvs, tādēļ visvairāk zaudēs zemo un vidējo algu saņēmēji.
"Kopumā piedāvātās izmaiņas var izraisīt sabiedrības neapmierinātību un daudziem var palielināt vēlmi pāriet ēnu ekonomikā. It īpaši ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzi, kas vairāk un smagāk skārusi tieši zemāk apmaksātos darbiniekus un alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošos," uzsvēra Zorgenfreija.
Ekonomiste šaubās, ka piedāvātais sociālā un ienākumu nodokļu daļu sadalījums par labu medicīniskajai apdrošināšanai nodrošinās veselības aprūpei nepieciešamo naudu.
"Veselības finansēšanai no šī vingrinājuma "iezīmētie" līdzekļi ir salīdzinoši neliela daļa no kopējā veselības aprūpei nepieciešamā ikgadējā finansējuma. Tas savukārt nozīmē, ka tāpat katru gadu no jauna būs jācīnās par finansējuma apmēru. Tātad ar šīm izmaiņām netiek atrisināts jautājums par nepieciešamību celt finansējumu veselības aprūpei," paziņoja Zorgenfreija.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Finanšu ministrija piedāvā ieviest nodokļu izmaiņas trīs posmos, no kuriem pirmais ir ieplānots jau uz nākamo gadu: uz sociālā un ienākumu nodokļu rēķina izcelt speciālu obligātās medicīniskās apdrošināšanas maksājumu.
Oktobrī notiks pensiju indeksācija: kas un cik saņems
(atjaunots 09:09 13.08.2020)
Latvijas Labklājības ministrija pastāstīja, kā šogad tiks indeksētas pensijas un kas kādu pielikumu saņems.RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Šī gada 1. oktobrī tiks indeksētas pensijas vai to daļa līdz 454 eiro, paziņoja Labklājības ministrija savā mājaslapā. Pirms gada tika indeksētas pensijas un pabalsti līdz 420 eiro.
Ja pensija ir augstāka par 454 eiro, tiks indeksēta tikai tā pensijas daļa, kas ir zem šīs robežas. Palielinājums būs atkarīgs no pensijas apmēra un piemērotā indeksa, kurš savukārt veidojas no faktisko patērētāju cenu indeksa un 50% vidējās algas apdrošināšanas iemaksām Latvijā par pagājušo gadu. Šogad izdienas pensijām, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pabalstiem tiek piemērots indekss 1,0380.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Izņēmumu sastāda politiski represētie, cilvēki ar pirmo invaliditātes grupu un Černobiļas AES avārijas seku likvidatori, kuriem pensija tiks indeksēta pilnā apjomā.
Līdzīgi kā iepriekš, šogad vecuma pensijas indeksācijā tika pielietoti dažādi indeksi, kuri ir atkarīgi no uzkrātā apdrošināšanas stāža. Piemēram, ja vecuma pensija sastāda 350 eiro, tad cilvēkam ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem no oktobra tā sastādīs 363,30 eiro, ja apdrošināšanas stāžs sastāda no 30 līdz 39 gadiem – 365,61 eiro, ar stāžu no 40 līdz 44 gadiem – 367,92 eiro.
Pārrēķins joprojām tiks veikts automātiski: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir visi nepieciešamie dati, tādēļ visi, kam pienākas pensija, no 1. oktobra saņems to indeksētā veidā.
Politologs: Lietuva jau pieķerta revolūcijai Baltkrievijā paredzēto CIP līdzekļu izzagšanā
(atjaunots 09:37 14.08.2020)
Polija un Lietuva jau ilgus gadus aktīvi iejaucas Baltkrievijas iekšējās lietās, konstatēja ekonomists, politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Baltijas valstis un Polija izstrādājušas plānu krīzes noregulēšanai Baltkrievijā. Tas sastāv no trim posmiem. Ziņas par plānu atklāja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. "Mēs aicinām Baltkrievijas valdību steidzami mazināt eskalāciju un pārtraukt rupja spēka pielietošanu pret savu tautu. Otrkārt, mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes steidzami atbrīvot visus aizturētos protesta akciju dalībniekus un pielikt punktu viņu vajāšanai. Treškārt, mēs ceram, ka Baltkrievijas valdība beidzot sāks dialogu ar saviem pilsoņiem," paziņoja Nausēda.
Viņš brīdināja, ka pret Baltkrieviju, iespējams, tiks vērstas sankcijas ES un nacionālajā līmenī, ja šī starpniecības iniciatīva cietīs neveiksmi.
"Tikai Krievijai ir aizliegts iejaukties citu valstu lietās. Visiem pārējiem – ja tās ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis, ASV sabiedrotie, vai it īpaši, ja tās ir pašas ASV, - ir tiesības līst citu valstu iekšpolitikā un pat organizēt provokācijas un rīkot masu nekārtības. To mēs redzam Baltkrievijā," teica Nosovičs intervijā Sputnik Lietuva, komentējot Nausēdas plānu.
Nosovičs atzīmēja, ka Polija ļoti aktīvi piedalās masveida protestu organizācijā Baltkrievijā – Polijas valsts mediji pat izveidojuši veselu Telegram kanālu tīklu, ar kuru starpniecību tiek koordinēti protesti kaimiņvalstī. Tieši tāpat rīkojas Lietuva jau pēdējos 20 gadus. Eksperts atgādināja, ka agrāk vairākas reizes izcēlušies skandāli – Lietuvas valsts drošības dienesti pieķerti nadas izzagšanā, ko piešķīrusi ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde baltkrievu aģentu vajadzībām ar mērķi gatavot "krāsaino revolūciju" Baltkrievijā pret Lukašenko.
"Lietuva ir organizējusi veselu infrastruktūru baltkrievu opozīcijas ražošanai – tā ir Eiropas humanitārās universitātes darbība Viļņā, nekomerciālo organizāciju darbība, kas padzītas no Minskas par mēģinājumiem organizēt masu nekārtības. Lietuvas acīs iejaukšanās Baltkrievijas lietās ir absolūta norma," konstatēja Nosovičs.
Viņš atzīmēja, ka pēdējos gados bija ļoti labi saskatāms, ka Lietuvas valdība cieši sadarbojas ar Baltkrievijas opozīciju jautājumā par pretestību BelAES ekspluatācijas sākumam.
Носович: Литва и Польша активно вмешиваются во внутренние дела Беларуси