Naudas krājumi. Foto no arhīva

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju netiek galā ar neparedzētiem izdevumiem

53
(atjaunots 12:33 31.07.2019)
Kaut arī Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvi stabili aug, Latvijas iedzīvotāji finanšu ziņā joprojām jūtas mazāk droši, nekā kaimiņi.Kaut arī Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvi stabili aug, Latvijas iedzīvotāji finanšu ziņā joprojām jūtas mazāk droši, nekā kaimiņi.

RĪGA, 31. jūlijs – Sputnik. Kaut arī nabadzības līmenis Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā, iedzīvotāju uzkrājumi pastāvīgi pieaug. Taču Latvijas iedzīvotāji ļoti konservatīvi pārvalda savus aktīvus un glabā tos galvenokārt depozītu noguldījumos, vēsta lsm.lv.

Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, šī gada pirmā ceturkšņa beigās Latvijas mājsaimniecību noguldījumi bankās pārsniedza 7 miljardus eiro, tas ir lielākais apjoms pēdējo gadu laikā. Taču, salīdzinot ar citiem īpašumiem, finanšu aktīvu apjoms joprojām paliek salīdzinoši neliels.

Turklāt vairāk nekā puse Latvijas mājsaimniecību nespētu uzņemties neparedzētas finanšu saistības, liecina Eurostat dati.

Nauda zem matrača

Līdz ar Latvijas mājsaimniecību ienākumu izaugsmi palielinās arī to uzkrājumi. Taču visbiežāk Latvijas iedzīvotāji nogulda tās bankās ar ļoti zemiem, pat simboliskiem, procentiem. Šāds uzkrājuma veids maz atšķiras no naudas glabāšanas zem matrača, starpība vien tajā, ka nauda ir bankas kontā.

Latvijas iedzīvotāji joprojām nesteidz ieguldīt uzkrājumus citu veidu aktīvos, kuros ir lielāks risks, taču kuri spēj nest lielāku peļņu.

Saskaņā ar Eiropas Centrālās Bankas 2013.-2015. gadā veikto mājsaimniecību finanšu un patēriņa pētījumu, 80% Latvijas mājsaimniecību bija viena vai otra veida finanšu aktīvi, piemēram, noguldījumi bankās vai akcijas. Šī rādītāja ziņā Latvijas atpaliek no citām eiro zonas valstīm – piemēram, Somijā finanšu aktīvi ir visām mājsaimniecībām, un arī Igaunijā nav īpaši attālinājušies no ziemeļu kaimiņiem.

Viena aktīva vidēja vērtība arī nav liela – ap 400 eiro, tādēļ nav brīnums, ka tie sastāda tikai 8,1% no visiem Latvijas mājsaimniecību aktīviem, bet pārējais ir nekustamie īpašumi, transportlīdzekļi un tml. Vidēji vienai mājsaimniecībai 2015. gadā finanšu aktīvos bija 10,6 tūkstoši eiro.

Bankas noguldījumi veido 48,5% visu mājsaimniecību finanšu aktīvu. Vēl gandrīz ceturtdaļa aktīvu (23%) it citiem cilvēkiem aizdoti līdzekļi, tātad Latvijas iedzīvotāji aktīvi aizņemas naudu viens no otra. Vēl 7,3% ir noguldījumi privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā.

Parādi jāatmaksā

Saskaņā ar ECB pētījumu parādi ir aptuveni trešdaļai Latvijas mājsaimniecību, tātad mazāk nekā vidēji eiro zonā. To apjoms kopīgajā fonā arī ir neliels – vidēji 7,2 tūkstoši eiro. Tas ir saistīts ar to, ka lielākā daļa parādu neskar nekustamo īpašumu un tie ir salīdzinoši nelieli.

Hipotekārie kredīti bija 17% Latvijas mājsaimniecībām, to vidējā vērtība sastādīja 26 tūkstošus eiro, kas arī ir salīdzinoši maz. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka pētījums tika veikts 2015. gadā, kad tirgus vēl nebija ticis cauri krīzei. Bankas izsniedza kredītus ļoti piesardzīgi, un arī paši iedzīvotāji nesteidzās uzņemties jaunas parādsaistības, bet gan centās segt esošās.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Latvijas iedzīvotāju finanšu stabilitāte, salīdzinot ar krīzes gadiem, ir pieaugusi. Taču arī pērn 55% iedzīvotāju nebija spējīgi uzņemties neparedzētas finanšu saistības. Šis rādītājs ir zemāks, nekā 2008. gadā, kad trekno gadu beigās Latvijas iedzīvotāji bija noskaņoti optimistiskāki par savu finanšu stabilitāti. Vissliktākais šis rādītājs bijis 2011. gadā, kad četri no pieciem Latvijas iedzīvotājiem atzina, ka nespētu uzņemties neparedzētas finanšu saistības.

Gan igauņi, gan lietuvieši finanšu ziņā jūtas stabilāki: Lietuvā ar neparedzētiem izdevumiem netiktu galā 48% iedzīvotāju, Igaunijā – 34%.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, kaut arī kopš 2000. gada sākuma ievērojami pieauguši gan Latvijas iedzīvotāju ienākumi, gan viņu pirktspēja, kopumā Latvijas mājsaimniecības joprojām ir un paliek nabadzīgākās eiro zonā.

53
Pēc temata
Bagātāka Latvija nekļūs: ekonomiskā izaugsme kļūs divreiz lēnāka
Latvija izmirst: Ekonomikas ministrija iesaka atlikušajiem strādāt labāk
Latvijas finanšu sektoram ir nepieciešams kapitālremonts: Bondars par draudiem ekonomikai
Pensiju fondi pazaudējuši 100 miljonus eiro, neko neieguldot Latvijas ekonomikā
Ekonomiste: Latvija dara visu iespējamo, lai samazinātos nodokļu maksātāju skaits
Eiro

VID liks darba devējiem pamatot darbinieku zemās algas

14
(atjaunots 10:25 14.07.2020)
Valsts ieņēmumu dienests apņēmies nopietni ķerties klāt darba devējiem, kuri saviem darbiniekiem maksā algas "aploksnēs".

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno iesniegt grozījumus Valsts sociālās apdrošināšanas likumā, kuri palīdzēs cīnīties ar tā saucamajām "aplokšņu" algām, vēsta Lsm.lv. Saskaņā ar grozījumiem darba devējiem nāksies pamatot iemeslu, kura dēļ darbiniekiem tiek maksātas mazas algas.

Iepriekš nepamatoti zemas algas uzņēmumā bija spiesti pierādīt nodokļu dienesta darbinieki, atgādināja VID vadītāja Ieva Jaunzeme.

"Ja VID dati liecinās, ka vidējā alga nozarē ir lielāka nekā tā, kas tiek maksāta konkrētā uzņēmumā, darba devējam būs jāiesniedz pamatoti pierādījumi, kādā veidā viņš var nodarbināt strādājošos par algu, kas būtiski zemāka nekā nozares vidējā alga," skaidroja Jaunzeme.

Pēc viņas domām, grozījumi manāmi atvieglos darbu ar "aplokšņu algām".

VID direktora vietniece Natālija Filipoviča preses konferencē 13. jūlijā pastāstīja, ka konstatēts liels skaits problēmu gadījumos, kad uzņēmēji vērsās ar lūgumu izmaksāt dīkstāves pabalstu saviem darbiniekiem.

Piemēram, darbinieks nostrādājis uzņēmumā gadu, bet galu gala noskaidrojas, ka viņš strādājis nelegāli un saņēmis algu "aploksnē".

Tāpat VID saskāries ar virkni situāciju, kurās cilvēki saņēmuši mazāku dīkstāves pabalstu nekā plānoja. Šādās situācijās atkal iemesls meklējams "aplokšņu algās".

Vai, piemēram, darbinieks bez viņa ziņas reģistrēts kā valdes loceklis, vēl citā gadījumā darba devējs lūdzis padalīties dīkstāves pabalstā.

Iepriekš vēsltīts, ka "aplokšņu algas" sastāda 44,1% valsts ēnu ekonomikas struktūrā. Vidēji 2019. gadā uzņēmēji slēpuši no valsts 22,3% algu.

Informācijas slēpšanas par darbiniekiem (vidējais provents no kopējā darbinieku skaita, kas nodarbināti bez līguma) 2019. gadā Latvijā pieaudzis līdz 10,9% (+1,0%).

Tas lielā mērā saistīts ar darba spēka trūkumu Latvijā un tā nelegālo ievešanu no citām valstīm.

14
Tagi:
alga, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Ēnu ekonomikas līmenis valstī gada laikā gandrīz nav krities
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Par "negodīgu" dīkstāves pabalsta pieteikšanu VID piemēros 1500 eiro naudas sodu
Ramona Petraviča

Iniciatīvas 200 miljonu vērtē: LM atbild sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiķiem

15
(atjaunots 09:45 14.07.2020)
Pretēji Petravičas vārdiem pēc Satversmes tiesas sprieduma, Labklājības ministrijas miljoniem eiro vērtajā piedāvājumu kompleksā nav pieminēta ne sociālā nodrošinājuma pabalsta grozīšana, ne vecuma pensijas aprēķina bāzes palielināšana. Kam sola palīdzību?

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. iniciatīvas vairāk nekā divsimt miljonu eiro apmērā – Labklājības ministrijas atbilde sociālās drošības sistēmas kritiķiem. Nākamā gada prioritāšu sarakstā ir pensiju piemaksas, ģimenes pabalsti un atbalsta pasākumi bērniem ar invaliditāti, vēsta Neatkarīgā.

Tomēr resors nav sniedzis ne valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, ne minimālās pensijas palielināšanas aprēķinu, lai arī labklājības ministre pēc Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas paziņoja, ka vēlas palielināt šo pabalstu līdz 109 eiro. Tiesa, no Satversmes tiesas sprieduma izriet, ka problēmu rada ne tikai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta zemais apmērs, bet sociālā drošība pašos pamatos.

Milzīgas summas

Labklājības ministrijas priekšlikumi par nākamajā gadā īstenojamajiem 18 nozares politikas prioritārajiem pasākumiem iesniegti Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram. Kopumā, pēc LM aprēķiniem, to īstenošanai nepieciešami 216 miljoni eiro. Tiesa, norāda resors, atsevišķi pasākumi paredz arī ienākumu kompensāciju, tāpēc kopējā pasākumu ietekme tiek lēsta aptuveni 90 miljonu eiro apmērā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Labklājības ministre Ramona Petraviča uzreiz pēc Satversmes tiesas sprieduma paziņoja, ka ir apņēmības pilna gan pabalstu palielināt, gan celt vecuma pensijas aprēķina bāzi, kas nav mainīta 15 gadus. Tomēr minēto prioritāšu sarakstā nav ne vārda par minimālo pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un to palielināšanu.

Ministre iesniedza valdībā minimālā ienākumu līmeņa sistēmas pilnveides plānu. Līdzīgu projektu LM iesniedza Ministru kabinetā jau pērn un aicināja valdību minimālo pensiju palielināt līdz 99 eiro. Valdība iniciatīvu neatbalstīja.

Labklājības ministrijas speciālists Egils Zariņš paskaidroja, ka resora prioritāšu sarakstā patiešām nav iekļauts jautājums par minimālo pensiju un sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet ministrija to piedāvās atsevišķi. Tātad pašreizējās iniciatīvās paredzētajiem izdevumiem (216 miljoni eiro) pievienosies summa, kas nepieciešama minēto pabalstu palielinājumam aptuveni 30 miljonu eiro apmērā, rēķinot pēc pagājušā gada datiem.

Vai piešķirs naudu asistentiem

Prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts papildu finansējuma pieprasījums izmaiņām asistenta pakalpojumā personām ar invaliditāti. Asistenta pakalpojums pašvaldībā, ko finansē no valsts budžeta, tika ieviests 2013. gadā, lai sniegtu atbalstu nokļūšanai darba vietā, izglītības iestādē vai pakalpojumu saņemšanas vietā, tomēr pašlaik notiek diskusijas par šī pabalsta nākotni.

Labklājības ministrija piedāvā valdībai piecus pakalpojuma izmaiņu variantus. Viens no tiem paredz mainīt un paplašināt pakalpojumu bērniem ar invaliditāti un vienlaikus arī mainīt pakalpojuma piešķiršanas kārtību. Plānots arī paaugstināt asistenta atalgojumu. Lai to īstenotu, kopā nepieciešami 23,3 miljoni eiro.

Deviņus miljonis eiro plānots atvēlēt pensiju saņēmēju atbalstam un viņu ienākumu palielināšanai. No 2021. gada Labklājības ministrija piedāvā pakāpeniski nodrošināt piemaksas vecuma un invaliditātes pensijām, kuras piešķirtas laikā no 2012. gada. Arī šis jautājums jau vairākkārts apspriests Saeimā, bet līdz šim nav atrasti pietiekami līdzekļi. Labklājības ministrija arī rosina palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu pensijām no 300 līdz 350 eiro mēnesī (4200 eiro gadā).

Ģimenēm ar bērniem rosina piešķirt jaunu pabalstu 50 eiro apmērā par katru bērnu, taču šāda pabalsta kopējā ietekme uz valsts budžetu 2021. gadā plānota virs 30 miljoniem eiro. Vēl 15 miljoni eiro paredzēti dažādu sociālo pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, piemēram, tehnisko palīglīdzekļu saņēmēju rindas mazināšanai.

15
Tagi:
Ramona Petraviča, Satversmes tiesa, Labklājības ministrija
Pēc temata
Latvijas valdība plāno palielināt "bērnu" pabalstus
Šī gada pensiju indeksācija Latvijā: kam un kādā apmērā
Minimālais ienākumu līmenis Latvijā ir atzīts par Satversmei neatbilstošu
Deputāts: pēc tiesas verdikta labklājības ministrei derētu pamest savu amatu
 Covid-19

PVO nosaukusi četrus koronavīrusa izplatības scenārijus pasaulē

0
(atjaunots 12:35 14.07.2020)
Pasaules veselības organizācijas vadītājs konstatēja, ka koronavīrusa infekcija dažādās valstīs veidojas saskaņā ar četriem scenārijiem.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Koronavīrusa infekcijas attīstību dažādās valstīs iespējams aprakstīt saskaņā ar četriem scenārijiem, brīfingā pastāstīja Pasaules veselības organizācijas vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss, vēsta RIA Novosti.

Pirmajā grupā viņš iekļāva Dienvidaustrumāzijas, Klusā okeāna, Karību baseina un Āfrikas valstis, "kuras bija brīdinātas un informētas" par infekcijas uzliesmojumu. PVO vadītājs konstatēja, ka to līderi "saņēmuši situācijas kontroli savās rokas", tāpēc bija iespējams efektīvi informēt iedzīvotājus par nepieciešamību veikt drošības pasākumus.

"Eiropas scenārijā" bija plaši uzliesmojumi, ko izdevās kontrolēt, pateicoties varasiestāžu darbībām un iedzīvotāju reakcijai..

Trešais scenārijs veidojas valstīs, kurās valdība ieviesa ierobežojošus pasākumus, taču to vēlāka vājināšana noveda pie saslimstības pieauguma. Gebrejesuss pieļāva, ka "šīs valstis padodas, jo savu efektivitāti parādījušie pasākumi netiek ievēroti vai izpildīti". PVO vadītājs nenosauca valstis, kurās darbojas šis scenārijs.

Ceturtajā gadījumā, pie kura viņš pieskaita Ziemeļameriku un Dienvidameriku, Dienvidāziju un dažas Āfrikas valstis, bija vērojams straujš inficēto skaita pieaugums. Pēc viņa domām, par koronavīrusa pandēmijas epicentru uzskatāmas abas Amerikas.

PVO dati liecina, ka Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 13 miljonus. Pandēmija aiznesusi vairāk nekā 566 tūkstošu cilveku dzīvības.

0
Tagi:
Pasaules Veselības organizācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Padomju brīnums" līdzējis: Krievija pamatoja Covid-19 zemo mirstību bijušajā PSRS
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Jau sen pielietojam: akadēmiķis novērtēja "izrāvienu" Covid-19 ārstēšanā
Pasaulē iestājas jauna bīstama fāze: PVO vadītājs paudis viedokli par Covid-19