Biroju ēka. Foto no arhīva

Ja klienti no Krievijas, ieteicams pašlikvidēties: bizness Latvijā nezina, izdzīvot

143
(atjaunots 10:32 30.07.2019)
Tīrīšana, ko Latvijas bankas organizējušas pēc ASV pretenzijām, spiež dažus uzņēmumus aiziet no tirgus un atlaist cilvēkus no darba.

RĪGA, 30. jūlijs — Sputnik. Banku nozares reforma, ko uzsākušas Latvijas varasiestādes pēc ASV Finanšu ministrijas struktūras FinCen pretenzijām, turpina "pļaut" vietējos uzņēmumus. Kontu slēgšana bez iemeslu skaidrojuma un neizpildāmas prasības atklāt kotraģentu beneficiārus – tādas ir galvenās grūtības, ar ko nākas saskarties biznesam, vēsta avīze Dienas Bizness.

Kontu slēgšana un pārbaudes

Banku ieviestie jaunie noteikumi rada grūtības lielajiem uzņēmumiem, mazajiem draud slēgšana – nebūt ne visiem ir konti vairākās bankās, un vienīgā konta slēgšana vienkārši atņem tiem iespēju turpināt darbību, pastāstīja Igors Rozanovs, poligrāfijas uzņēmuma PNB Print valdes priekšsēdētājs. Arī šis uzņēmums saskāries ar konta slēgšanu Swedbank.

Pēc Rozanova domām, bankai, iespējams, nav paticis kompānijas gala beneficiārs, bankas PNB bijušais īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs, kurš nesen pārdevis savas akcijas.

"Taču varbūt viņiem nepatika tas, ka kompānijai ir pasūtītāji Krievijā, un to skaits ir visai liels – 30%. Tagad iedomāsimies, ka ar tādu pašu situāciju saskarsies uzņēmums, kam konts bankā ir vienīgais?" teica Rozanovs.

Viņš norādīja, ka šis piemērs uzskatāmi ilustrē nacionālo banku nepieciešamību Latvijā, jo visas Swedbank mērogā nodaļas Baltijā ir tikai filiāles, un pat tad, ja tās slēgs visu klientu kontus, tas bankai nebūs kritisks zaudējums.

"Taču Latvijas mērogā Swedbank aizņem pusi banku tirgus. Un konta slēgšana pie viņiem rada ķēdes reakciju citās bankās. To reakcija var būt tāda: ahā, ja jau jums tur slēdza kontu, tad mēs katram gadījumam neko jums neatvērsim. Ko darīt tādā gadījumā? Pašlikvidēties?" bija neizpratnē Rozanovs.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas varasiestādes neaizstāv biznesu, neviens nevaicā, kāpēc iedzīvotāji glabā naudu Swedbank, bet banka nevēlas strādāt ar Latvijas uzņēmumiem.

Grūtības biznesam jaunajos apstākļos sagādā arī partneru obligātās pārbaudes no naudas atmazgāšanas viedokļa.

"Iedomājieties, ka. piemēram, es zvanu lielākajām izdevniecībām Dānijā un saku: pastāstiet man par saviem beneficiāriem. Pirmais ko man teiks: "Kāpēc mums būtu tas jāatklāj?"" atzīmēja Rozanovs.

Pie tam, pēc viņa domām, patlaban biznesam ir ļoti liela slodze nelegālo līdzekļu legalizācijas risku vērtējuma jomā.

"Ja šī problēma atzīta par svarīgu valsts līmenī, tad radiet ministriju atmazgāšanas apkarošanai un tur lai skaidro, kurš ir tīrs, kurš – ne. Bet bankas vienkārši lai tehniski sūta viņiem visu informāciju. Tad es – uzņēmējs un bankas klients – ieradīšos šajā ministrijā, vienā kabinetā pierādīšu, ka esmu balts un pūkains, un man vairs nebūs problēmu ar bankām. Bet tagad es ierodos vienā bankā, man turp jānes kaudze dokumentu, ierodos otrā – tur tāda pati aina," atzīmēja Rozanovs.

Ekonomiku cīņa

Viņš paskaidroja, ka Latvijas eksporta uzņēmumi nav vitāli nozīmīgi tirgos, kuros tie strādā, viņiem vienmēr var atrast aizstājēju citās valstīs.

"Tagad jau rit sacensības nacionālo ekonomiku līmenī, kur apstākļi ir labāki, turp iet pasūtījumu plūsma. (..) Un ekonomiku sacensībās virsroku gūst kapitāls: kam tas lielāks, tas arī uzvarējis. Piemēram, brīvprātīgie pensiju uzkrājumi Latvijas pensiju fondos veido aptuveni 4 miljardus eiro, Zviedrijā – aptuveni 400 miljardus. Tāpēc Zviedrija var atļauties lielas investīcijas un uz mēroga rēķina var nolikt uz lāpstiņām jebkuru vietējo konkurentu," paskaidroja uzņēmējs.

Rozanovs uzsvēra: tas, kas pašreiz notiek Latvijā, pārsvarā ir neizdevīgi valsts ekonomikai.

"Bizness vienmēr rīkosies, ņemot vērā pārdošanas attīstības loģiku, peļņu. Birokrātu loģika ir citāda, tā drīzāk vērsta uz viņu varas un ietekmes paplašināšanu. Es neidealizēju biznesu, tam neapšaubāmi vajadzīga sabiedriskā kontrole, svarīgs līdzsvars starp sabiedrības un kapitāla interesēm. Cits jautājums, cik lielā mērā pašreizējā birokrātija adekvāti izprot un aizsargā sabiedrības intereses. Pēc būtības, bizness vienmēr būs situācijas ķīlnieks, tā stāvoklis ir trausls, tam var kaut ko atņemt. Un noteikti atņems, ja jau var atņemt," ir pārliecināts Rozanovs.

Iepriekš vēstīts, ka pēc skandāla ap ABLV Bank, kuru ASV Finanšu ministrijas struktūra FinCEN apsūdzēja par naudas atmazgāšanu un ierēdņu uzpirkšanu, valdība ierosināja izmaiņas banku sektora regulēšanā. Tika izstrādāts pasākumu plāns tirgus atveseļošanai, kas paredz čaulas uzņēmumu apkalpošanas aizliegšanu Latvijas bankās. Jau esošajiem klientiem sniegts pārejas periods kontu slēgšanai. Bankām, kas apkalpo nerezidentus, nāksies samazināt viņu daļu aptuveni līdz 5%, tiem, kuri nespēs īsā laikā pārveidot biznesu, nāksies tirgu pamest.

Tāpat Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas ekspertu padome Moneyval ieviesusi Latvijai pastiprinātas kontroles režīmu, jo valsts saņēmusi zemus vērtējumus virknē kritēriju šajā jomā. Tostarp, Moneyval speciālisti uzskata, ka Latvijas varasiestāžu darbības ir neefektīvas patieso labuma guvēju noteikšanas jautājumos un masveida iznīcināšanas ieroču finansēšanas izplatīšanas novēršanā.

Pēc tam Starptautiskais bankas informācijas apmaiņas tīkls SWIFT, kurš nodrošina norēķinus dažādu valstu banku starpā, atzina Latviju par augsta riska valsti. Tagad Latvijas uzņēmumu piekļuve atsevišķiem starptautiskiem norēķiniem tiks apgrūtināta.

Latvijas uzņēmēji, publicisti un daži politiķi kritizē Latvijas varasiestādes par lēmumu slēgt ABLV banku un "izdzīt" nerezidentus no citām valsts finanšu un kredītiestādēm, kaut gan šī sektora apkalpošana nesa vērā ņemamu peļņu, daļa no kuras nodokļu veidā papildināja arī valsts budžetu.

143
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (92)
Pēc temata
FKTK vadītāja atzina, ka Latvijas bankas pārspīlēja ar nerezidentu noguldījumu tīrīšanu
Jurkāns: tagad Latvijas valdībai jāatmazgā reputācija, nevis nauda
Desmit miljardi triju gadu laikā: Latvija sekmīgi padzen nerezidentu naudu
ASV atļāva Latvijai atņemt naudu aizdomīgiem nerezidentiem
Alus veikals, foto no arhīva

Latvijā no 1. marta augs cigarešu un vodkas cenas

25
(atjaunots 15:29 28.02.2021)
Valsts ieņēmumu dienests aicina alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu apgrozījumā iesaistītos tirgotājus veikt inventarizāciju no 1. marta.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. No 1. marta Latvijā augs alkoholisko dzērienu cenas, ņemot vērā akcīzes likmju pieaugumu, atgādināja Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā vietnē.

No 1. marta akcīze alum sastādīs vismaz 15,20 eiro par 100 litriem (tagad – 14,40 eiro), vīnam akcīze pieaugs no 106 līdz 111 eiro par 100 litriem, pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem – no 1642 līdz 1724 par 100 litriem absolūtā alkohola (100% spirta).

VID novērtēja akcīzes likmju pieauguma iespējamo ietekmi uz alkoholisko dzērienu cenām mazumtirdzniecībā, - ieskaitot akcīzi un pievienotās vērtības nodokli (PVN), tā sastādīs 0,01 eiro alum (5%, 0,5 litra), vīnam (0,75 litra) – 0,05 eiro, bet degvīnam (40%, 0,5 litra) – 0,2 eiro.

Akcīzes nodokļa likmes pieaugums cigaretēm liks augt cenai par cigarešu paciņu par 0,12 eiro (paciņa maksā 3,50-3,60) vai 0,13 eiro (ja cigaretes maksā 3,30). Akcīzes nodokļa likme cigāriem un cigarillām pieaugs no 95,20 līdz 104,70 eiro (par 1000 gab.), tāpēc paciņa (10 gab.) tādu tabakas izstrādājumu tagad maksās par 0,11 eiro vairāk.

Akcīzes likmes tabakas izstrādājumiem pieaugs arī nākamajos divos gados.

25
Tagi:
akcīzes nodoklis, Latvija
Pēc temata
Latvijas alus darītāji raizējas par "akcīzes kara" iespējamību ar Lietuvu
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Finanšu ministrija pakāpeniski palielinās alkohola akcīzi
Neatkarīgā deputāte apsūdz politiķus tabakas lobēšanā
Augstspieduma līnijas, foto no arhīva

Būs Teksasā: Latvijai prognozē enerģētisko kolapsu

78
(atjaunots 11:52 28.02.2021)
Baltijas valstu valdības nekad neatzīs, ka lēmums atslēgties no BRELL bija kļūda, neatzīs, ka tas apdraud nacionālās energosistēmas un sadārdzina elektroenerģiju.

RĪGA, 28. februāris – Sputnik. Izstāšanās no BRELL Latvijai un Lietuvai būs pārliecinošs solis pretī enerģētiskajam kolapsam – to apstiprināja augstais janvāris, kad Baltijas valstis izvairījās no enerģētiskās krīzes, tikai pateicoties saslēgumiem ar Krieviju un Baltkrieviju.

Neatkarīgā enerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" publicētā atskaite liecina, ka janvārī elektroenerģijas padeve no Krievijas uz Baltijas valstīm gandrīz trīskāršojusies salīdzinājumā ar decembri, bet no Somijas saruka par 31%, no Zviedrijas – par 40%, stāsta Sputnik Lietuva.

"Tāpēc jau dalība BRELL ir laba, ka jebkādus enerģijas patēriņa pieaugumus Baltijas valstis var segt uz Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas rēķina. Gan Maskavai, gan Minskai ir jaudas proficīts, tas ļauj nepieciešamības gadījumā izstrādāt lielāku apjomu elektroenerģijas," sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja Krievijas valdības Finanšu universitātes eksperts, Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs.

Viņš atgādināja, ka tāda aina bija vērojama janvārī: Latvija un Lietuva patērē lielāku daudzumu enerģijas, pie tam Lietuvas-Zviedrijas enerģijas tilts strādā eksportam uz Zviedriju. Zviedriem šoziem bija vērojams būtisks enerģijas deficīts, un Latvija ar Lietuvu ne tikai pērk elektroenerģiju Krievijā, bet arī eksportē to uz Zviedriju, norādīja eksperts.

"Ja nebūtu plūsmas no Baltkrievijas un Krievijas, Baltijas valstis būtu tuvu energosistēmas kolapsam," konstatēja Juškovs.

Analītiķis paskaidroja, ka Latvija un Lietuva būtu spiestas iepirkt dārgāku enerģiju Polijā un iztērēt daudz vairāk naudas savas energosistēmas stabilizācijai nekā gadījumā, kad tās saņem enerģiju no Krievijas un Baltkrievijas. "Un Zviedrija būtu spiesta maksāt vairāk par elektroenerģiju, pie tam nav skaidrs, vai pietiku jaudas, lai to novirzītu turp," precizēja Juškovs.

"Tas kārtējo reizi rāda, ka izstāšanās no BRELL būs ne tikai dārgs prieks Baltijas valstīm, bet arī mazinās elektrosagādes drošību gan Baltijā, gan Zviedrijā, kas tagad faktiski saņem Krievijas enerģiju tranzītā caur Lietuvu," uzsvēra Sputnik sarunbiedrs.

Juškovs atzīmēja, ka politiķi nekad neatzīs, ka lēmums izstāties no BRELL būtu kļūdains, neatzīs, ka tas apdraud nacionālās energosistēmas un sadārdzina elektronerģiju. "Kolapsa vai pakāpeniskas atslēgšanas gadījumā, kā Teksasā, pārmetumi tiks adresēti enerģētiķiem, bet paši politiķi uzstās, ka lēmums bijis pareizs. Diemžēl viņi ņem vērā savus apsvērumus un neuzklausa speciālistus, bet par lēmumiem maksā vienkāršie patērētāji," secināja Juškovs.

Saskaņā ar "Elektrum Lietuva" datiem, janvārī elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena Lietuvā pieaugusi par 17%, Igaunijā – par 18%, Latvijā – par 19%. Maksa par elektrību Baltijas valstīs svārstījās no 11,09 līdz 121,63 eiro par megavatstundu.

Teksasas štatā ASV pēc anomālā sala februārī sākās plaši elektroenerģijas un ūdens padeves traucējumi. Varasiestādes lēsa, ka bez elektrības palikuši apmēram četri miljoni cilvēku, pie tam ekstremālie laika apstākļi sekmēja elektroenerģijas cenu "pasakainu" pieaugumu.

Līdz šim Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energotīkli strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju enerģētisko sistēmu tā saucamajā BRELL lokā. Baltijas valstis plāno līdz 2025. gadam atslēgties no BRELL un sinhronizēties ar Eiropas tīkliem caur diviem saslēgumiem ar Poliju. Krievija jau īstenojusi visus pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no savas energosistēmas, un pārliecinājusies par gatavību patstāvīgam darbam.

78
Tagi:
enerģētika, elektroenerģija, Latvija
Pēc temata
Eksperts: sals parādīja, ar ko Lietuva riskē pēc atslēgšanās no BRELL
Principa lieta. Cik Baltijai izmaksās "neatkarība" no Krievijas
Simtiem miljonu eiro "enerģētiskajai neatkarībai no Krievijas": Kariņš par EK lēmumu
Latvija iztērēs 405 miljonus eiro, lai sagatavotos atslēgšanai no BRELL
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, foto no arhīva

"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī

0
(atjaunots 16:30 01.03.2021)
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs izdomājis reklāmsaukli – tā pamatā ir nacionālistu atsauksmes pēc lielgabala zādzības un padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanas Jēkabpilī. Reklāmsaukli viņš izdomājis ne tikai labējiem, bet arī visai Latvijas valdībai.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kā zināms, Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts piemineklis – lielgabals, kas rotāja memoriālu.

Incidents pats par sevi rada sašutumu, ņemot vērā ļaundaru melno sirdzapziņu un jebkādu principu trūkumu, piedevām memoriālu aizsargā Krievijas un Latvijas starpvaldību līgums par pieminekļu aizsardzību. Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau ierosinājusi krimināllietu sakarā ar noziegumu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas ĀM protesta notu sakarā ar vandālisma aktu.

Policisti Latvijā apgalvo, ka centīgi izmeklē noziegumu. Cilvēki ir sašutuši. Tikai Nacionālās apvienības deputāti nespēj valdīt sajūsmu.

Jānis Iesalnieks un Jānis Dombrava savās lapās Twitter un Facebook atļāvās atbalstīt vandāļus, kuri tumsas aizsegā faktiski sagrāvuši memoriālu padomju artilēristiem. Iesalnieks attaisnoja noziedzniekus, Dombrava pat ierosināja pateikties par apņēmīgo rīcību.

Bijušais Rīgas mērs. Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook pauda savas domas par notiekošo. Viņš izmantoja ļaunu ironiju.

Pēc NA politiķu izteikumu motīviem Ušakovs izdomāja saukli, kas, pēc viņa domām, piemērots visai valdībai. Politiķis ironiski konstatēja, ka aicinājums "zodziet apņēmīgāk" ideāli iekļautos valdības koncepcijā.

Ušakovs pat ieteica uz Saeimas griestiem rakstīto "Viens likums - viena taisnība visiem" nomainīt pret "zodziet apņēmīgāk".

"Jēkabpilī apgānīts piemineklis padomju karavīriem, nozagts lielgabals no postamenta. Kas un kāpēc to izdarījis, politisku vai ekonomisku motīvu dēļ – tas ir atsevišķs jautājums. Toties nepārsteidza labējo politiķu reakcija. Mūsu visu iemīļotais Saeimas deputāts Jānis Dombrava teica, ka vajadzētu būt "apņēmīgākiem". Loģiski – zagt vajag apņēmīgāk. Uz tā mūsu labējās partijas turas. Var pat valdības ēkā uz griestiem uzrakstīt

"Zodziet apņēmīgāk!" agrākā "Viens likums - viena taisnība visiem" vietā," – Ušakovs konstatēja savā lapā.

Jāpiebilst, ka policijas centieni lielgabala meklējumos vēl nav vainagojušies panākumiem, lai arī pat pieejami videonovērošanas kameru ieraksti, kuros redzams, kā traktorā aizved lielgabalam līdzīgu objektu.

0
Tagi:
vandalisms, nacionālisms, Nils Ušakovs
Pēc temata
Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. Kā atbildēs Krievija?
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī