Biroju ēka. Foto no arhīva

Ja klienti no Krievijas, ieteicams pašlikvidēties: bizness Latvijā nezina, izdzīvot

126
(atjaunots 10:32 30.07.2019)
Tīrīšana, ko Latvijas bankas organizējušas pēc ASV pretenzijām, spiež dažus uzņēmumus aiziet no tirgus un atlaist cilvēkus no darba.

RĪGA, 30. jūlijs — Sputnik. Banku nozares reforma, ko uzsākušas Latvijas varasiestādes pēc ASV Finanšu ministrijas struktūras FinCen pretenzijām, turpina "pļaut" vietējos uzņēmumus. Kontu slēgšana bez iemeslu skaidrojuma un neizpildāmas prasības atklāt kotraģentu beneficiārus – tādas ir galvenās grūtības, ar ko nākas saskarties biznesam, vēsta avīze Dienas Bizness.

Kontu slēgšana un pārbaudes

Banku ieviestie jaunie noteikumi rada grūtības lielajiem uzņēmumiem, mazajiem draud slēgšana – nebūt ne visiem ir konti vairākās bankās, un vienīgā konta slēgšana vienkārši atņem tiem iespēju turpināt darbību, pastāstīja Igors Rozanovs, poligrāfijas uzņēmuma PNB Print valdes priekšsēdētājs. Arī šis uzņēmums saskāries ar konta slēgšanu Swedbank.

Pēc Rozanova domām, bankai, iespējams, nav paticis kompānijas gala beneficiārs, bankas PNB bijušais īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs, kurš nesen pārdevis savas akcijas.

"Taču varbūt viņiem nepatika tas, ka kompānijai ir pasūtītāji Krievijā, un to skaits ir visai liels – 30%. Tagad iedomāsimies, ka ar tādu pašu situāciju saskarsies uzņēmums, kam konts bankā ir vienīgais?" teica Rozanovs.

Viņš norādīja, ka šis piemērs uzskatāmi ilustrē nacionālo banku nepieciešamību Latvijā, jo visas Swedbank mērogā nodaļas Baltijā ir tikai filiāles, un pat tad, ja tās slēgs visu klientu kontus, tas bankai nebūs kritisks zaudējums.

"Taču Latvijas mērogā Swedbank aizņem pusi banku tirgus. Un konta slēgšana pie viņiem rada ķēdes reakciju citās bankās. To reakcija var būt tāda: ahā, ja jau jums tur slēdza kontu, tad mēs katram gadījumam neko jums neatvērsim. Ko darīt tādā gadījumā? Pašlikvidēties?" bija neizpratnē Rozanovs.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas varasiestādes neaizstāv biznesu, neviens nevaicā, kāpēc iedzīvotāji glabā naudu Swedbank, bet banka nevēlas strādāt ar Latvijas uzņēmumiem.

Grūtības biznesam jaunajos apstākļos sagādā arī partneru obligātās pārbaudes no naudas atmazgāšanas viedokļa.

"Iedomājieties, ka. piemēram, es zvanu lielākajām izdevniecībām Dānijā un saku: pastāstiet man par saviem beneficiāriem. Pirmais ko man teiks: "Kāpēc mums būtu tas jāatklāj?"" atzīmēja Rozanovs.

Pie tam, pēc viņa domām, patlaban biznesam ir ļoti liela slodze nelegālo līdzekļu legalizācijas risku vērtējuma jomā.

"Ja šī problēma atzīta par svarīgu valsts līmenī, tad radiet ministriju atmazgāšanas apkarošanai un tur lai skaidro, kurš ir tīrs, kurš – ne. Bet bankas vienkārši lai tehniski sūta viņiem visu informāciju. Tad es – uzņēmējs un bankas klients – ieradīšos šajā ministrijā, vienā kabinetā pierādīšu, ka esmu balts un pūkains, un man vairs nebūs problēmu ar bankām. Bet tagad es ierodos vienā bankā, man turp jānes kaudze dokumentu, ierodos otrā – tur tāda pati aina," atzīmēja Rozanovs.

Ekonomiku cīņa

Viņš paskaidroja, ka Latvijas eksporta uzņēmumi nav vitāli nozīmīgi tirgos, kuros tie strādā, viņiem vienmēr var atrast aizstājēju citās valstīs.

"Tagad jau rit sacensības nacionālo ekonomiku līmenī, kur apstākļi ir labāki, turp iet pasūtījumu plūsma. (..) Un ekonomiku sacensībās virsroku gūst kapitāls: kam tas lielāks, tas arī uzvarējis. Piemēram, brīvprātīgie pensiju uzkrājumi Latvijas pensiju fondos veido aptuveni 4 miljardus eiro, Zviedrijā – aptuveni 400 miljardus. Tāpēc Zviedrija var atļauties lielas investīcijas un uz mēroga rēķina var nolikt uz lāpstiņām jebkuru vietējo konkurentu," paskaidroja uzņēmējs.

Rozanovs uzsvēra: tas, kas pašreiz notiek Latvijā, pārsvarā ir neizdevīgi valsts ekonomikai.

"Bizness vienmēr rīkosies, ņemot vērā pārdošanas attīstības loģiku, peļņu. Birokrātu loģika ir citāda, tā drīzāk vērsta uz viņu varas un ietekmes paplašināšanu. Es neidealizēju biznesu, tam neapšaubāmi vajadzīga sabiedriskā kontrole, svarīgs līdzsvars starp sabiedrības un kapitāla interesēm. Cits jautājums, cik lielā mērā pašreizējā birokrātija adekvāti izprot un aizsargā sabiedrības intereses. Pēc būtības, bizness vienmēr būs situācijas ķīlnieks, tā stāvoklis ir trausls, tam var kaut ko atņemt. Un noteikti atņems, ja jau var atņemt," ir pārliecināts Rozanovs.

Iepriekš vēstīts, ka pēc skandāla ap ABLV Bank, kuru ASV Finanšu ministrijas struktūra FinCEN apsūdzēja par naudas atmazgāšanu un ierēdņu uzpirkšanu, valdība ierosināja izmaiņas banku sektora regulēšanā. Tika izstrādāts pasākumu plāns tirgus atveseļošanai, kas paredz čaulas uzņēmumu apkalpošanas aizliegšanu Latvijas bankās. Jau esošajiem klientiem sniegts pārejas periods kontu slēgšanai. Bankām, kas apkalpo nerezidentus, nāksies samazināt viņu daļu aptuveni līdz 5%, tiem, kuri nespēs īsā laikā pārveidot biznesu, nāksies tirgu pamest.

Tāpat Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas ekspertu padome Moneyval ieviesusi Latvijai pastiprinātas kontroles režīmu, jo valsts saņēmusi zemus vērtējumus virknē kritēriju šajā jomā. Tostarp, Moneyval speciālisti uzskata, ka Latvijas varasiestāžu darbības ir neefektīvas patieso labuma guvēju noteikšanas jautājumos un masveida iznīcināšanas ieroču finansēšanas izplatīšanas novēršanā.

Pēc tam Starptautiskais bankas informācijas apmaiņas tīkls SWIFT, kurš nodrošina norēķinus dažādu valstu banku starpā, atzina Latviju par augsta riska valsti. Tagad Latvijas uzņēmumu piekļuve atsevišķiem starptautiskiem norēķiniem tiks apgrūtināta.

Latvijas uzņēmēji, publicisti un daži politiķi kritizē Latvijas varasiestādes par lēmumu slēgt ABLV banku un "izdzīt" nerezidentus no citām valsts finanšu un kredītiestādēm, kaut gan šī sektora apkalpošana nesa vērā ņemamu peļņu, daļa no kuras nodokļu veidā papildināja arī valsts budžetu.

126
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (92)
Pēc temata
FKTK vadītāja atzina, ka Latvijas bankas pārspīlēja ar nerezidentu noguldījumu tīrīšanu
Jurkāns: tagad Latvijas valdībai jāatmazgā reputācija, nevis nauda
Desmit miljardi triju gadu laikā: Latvija sekmīgi padzen nerezidentu naudu
ASV atļāva Latvijai atņemt naudu aizdomīgiem nerezidentiem
Vecrīga

Kam vajadzīgs airBaltic, ja nebūs tūristu? Latvija grauj vēl vienu ekonomikas sektoru

22
(atjaunots 13:58 29.09.2020)
Tūrisma nozares zaudējumi ir milzīgi, taču valdība uz doto brīdi ir izmaksājusi tikai 10 miljonus eiro atbalsta kārtā, savukārt pēc decembra naudas vispār nebūs.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Latvijas valdībai steidzami jāizstrādā tūrisma nozares atbalsta pasākumi, kura cieš lielas grūtības koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ. Ar piešķirto finansējumu nepietiek, un pēc iziešanas no pandēmijas Latvija var palikt bez vēl vienas svarīgas ekonomikas nozares, uzskata politiķi Vjačeslavs Dombrovskis un Nils Ušakovs.

Abi komentēja tūrisma sektora stāvokli pēc raidījuma "de facto" iznākšanas Latvijas Televīzijā.

Naudas nav

Raidījumā teikts, ka daļa tūrisma sektora uzņēmumu un viesnīcu jau ir slēgti, savukārt tie, kas vēl ir palikuši, cerēja noturēties vismaz līdz nākamā gada pavasarim, kad nozarē parasti sākas kustība. Taču atbildīgās ministrijas liek noprast, ka ir jāpārkvalificējas – tieša naudas atbalsta vairs nebūs.

Dīkstāves pabalsti, kurus līdz vasaras vidum varēja saņemt tūrisma kompānijas, šobrīd ir aizstātas ar subsīdijām 30% apmērā no pērnā gada sociālajām iemaksām. Līdz šim tās tika izmaksātas 414 uzņēmumiem par kopējo summu gandrīz 10 miljonu eiro apmērā. Taču decembrī programma beigsies.

"Tā jau nav abstrakta nauda.  Tā ir nauda, kas ir aizņemta. Un cik tad ilgi sabiedrība var gaidīt, kamēr kāda nozare nestrādā, un aizņemties, aizņemties, aizņemties, un šo parādu likt uz visu pārējo sabiedrību. (…) Līdz ar to ir jāskatās uz pārkvalifikāciju," sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko arī norādīja, ka valsts nevar uzturēt nozari divus, trīs gadus.

Nav tūristu – nav airBaltic

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot situāciju tūrisma sektorā Latvijā, pārmet varasiestādēm bezdarbību.

"Es uzskatu, ka premjeram nekavējoties jāieslēdz vienā telpā kopā trīs ministri - finanšu, satiksmes un ekonomikas ministru. Pēdējais no tiem atbild par tūrismu. Un nekādā gadījumā nedrīkst viņus izlaist, pirms viņi nav vienojušies par tūrisma nozares nākotni," uzrakstīja Dombrovskis savā Facebook lapā.

Viņš atzīmēja, ka valdība jau ir piešķīrusi vairāku miljonu finanšu atbalstu nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic, bet ja nebūs tūristu, tad kompānijai nebūs ko pārvadāt.

"Galu galā, ja tūrisma nozari vajag "pārkvalificēt", tad nav īsti skaidrs, kāpēc valdība piešķīra AirBaltic vairāk nekā 280 miljonus eiro jaunu lidmašīnu iegādei. Ja reiz mēs izsvītrojam tūrismu, tad ko un uz kurieni šīs lidmašīnas pārvadās? Ja reiz mēs svītrojam laukā tūrismu, tad svītrojam arī jaunās lidmašīnas! Ja atstājam jaunās lidmašīnas, tad steidzami jārisina jautājums par atbalstu tūrisma nozarei," uzskata deputāts.

Tā vietā, atzīmēja viņš, nākamajā valdības sēdē no Ekonomikas ministrijas galvenais jautājums ir "valsts vienotā tēla" izstrāde.

"Ministrija pamatoti norāda, ka "Valsts tēla veidošanas pamatā ir jābūt skaidrai izpratnei par to, kurp valsts virzās un ko vēlas sasniegt." Šā "vienotā tēla" izveidei ministrijai nākamā gadā ir nepieciešami 1,4 miljoni eiro, un vēl 367 tūkstoši eiro 2022.gadā. Tajā skaitā visdažādākajām informatīvajām kampaņām - piemēram, 100 tūkstoši eiro, lai šo kopējo tēlu izskaidrotu Latvijas iedzīvotājiem. Un vēl 5 jaunas štata vietas ierēdņiem, protams.

Es, protams, pilnīgi piekrītu tam, ka ir nepieciešama "skaidra izpratne par to, kurp valsts virzās un ko vēlas sasniegt". Es nezinu, vai uz to var atbildēt divu gadu laikā, iztērējot 1.7 miljonus eiro. Bet būtu jauki PIRMS visa šī vienoties par atbildi uz jautājumu - valstij ir vajadzīga tūrisma nozarē, jā vai nē?" beigās raksta Dombrovskis.

Piebeidza tranzītu un bankas, nākamais būs tūrisms

Bijušais Rīgas mērs, esošais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs arī komentēja situāciju tūrismā. Viņaprāt, naudas nozares atbalstam piešķirt kritiski par maz.

"2009. gadā tūristu skaits Rīgā bija 600 tūkstoši, pērn – ap 3 miljoniem. Ir uzceltas viesnīcas, restorāni, desmitiem tūkstošu darbavietu, 4% no IKP. Pa šo laiku uzņēmēji un strādājošie nodokļos ir samaksājuši simtiem miljonu eiro. Tagad nozarēm un cilvēkiem ir nepieciešama valdības palīdzība, lai pārziemotu un izdzīvotu līdz pandēmijas beigām. Valdība palīdzēja - krīzes laikā, nozarei piešķīra apmēram 10 miljonus eiro," uzrakstīja Ušakovs savā Facebook lapā.

Viņš atzīmēja, ka ES grasās piešķirt Latvijai krīzes pārvarēšanai aptuveni 4,5 miljardus eiro, no kuriem aptuveni puse pat nav jāatgriež.

"Vai jūs zināt, kam viņi nesen ierosināja tērēt apmēram 50 miljonus eiro no šīs Eiropas naudas? Jaunai radio un televīzijas ēkas celtniecībai! Un visai nozarei tika piešķirti 10 miljoni. Latvijas valdība, nevis ES un neviens cits, bet tikai Latvijas politiķi ar savām rokām iznīcināja ražošanas nozari, sākot no VEF līdz cukuram, tad bankas ar tranzītu. Tagad viņi vēro vēl vienas nozares bojāeju," secina politiķis.

22
Tagi:
tūristi, Nils Ušakovs, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Ekonomists: jauna robežu slēgšana var kļūt fatāla priekš Eiropas Savienības
Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ
Nīcā un Pāvilostā sūdzas par lietuviešu tūristu huligāniskajām izdarībām
lidosta

Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas

13
(atjaunots 09:57 29.09.2020)
Paliekot bez darba, vieni Latvijas emigranti cenšas apmaksāt rēķinus no uzkrājumiem, savukārt citi pako čemodānus un brauc mājās; emigrācija no Latvijas uz Lielbritāniju arī nav apstājusies, taču iebraucējiem nākas rēķināties ar jaunajām reālijām.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Daudzi Latvijas emigranti Lielbritānijā saskārušies ar vairāku mēnešu ilgstošām grūtībām Covid-19 pandēmijas dēļ. Koronavīruss ir paralizējis tieši tās nozares, kurās viņi strādā visbiežāk – viesnīcu bizness, sabiedriskā ēdināšana, pakalpojumu nozare un pat celtniecību. Kamēr vieni tērē savus ietaupījumus rēķinu apmaksai, citi pako mantas un brauc mājās, vēsta TV3.

"Darbinieki tiek atlaisti vai samazināts darbs uz pusslodzi vai ceturtdaļu slodzi. Jo mazāk strādā, jo mazāk nopelni. Cilvēkiem nav pilnas algas. Saņem par pusi mazāk, bet ir jāveic visi maksājumi, ir jādzīvo. Ir valsts pabalstu programma, bet tā jau pavisam drīz beigsies. Tad es nezinu, kas notiks tālāk," pastāstīja Mančestras iedzīvotāja Lija Baha-Kaufmane.

Īpaši grūti klājas tiem, kas līdz šim paļāvās uz nepastāvīgiem darbiem, ko piedāvā aģentūras, vai noslēdza tā saucamos nulles stundu līgumus ar negarantētu darba apjomu. Uz britu pabalstiem nedrīkst pretendēt arī pašnodarbinātie Latvijas emigranti, kuru vidū ir Regbijas pilsētas iedzīvotāja Aiga.

"Mūsu ģimene šajā pandēmijas laikā zaudēja aptuveni 10 tūkstošus britu mārciņas, kas bija mūsu ģimenes iekrājums. Tiešām ļoti nepatīkama situācija. Mans vīrs vairs nevarēja celtniecībā strādāt, viņam nācās sēdēt mājās bez algas. Man nācās pārstrukturizēties, aizgāju uz citu jomu. Protams, mazāk kvalificēts. Strādāju ļoti lielas darba stundas, lai varētu ģimenei nodrošināt pārtiku. Mūsu ģimene palika pilnīgi bez ienākumiem," pastāstīja Aiga.

Izrādās, koronavīrusa krīze iestūma reemigrāciju uz Latviju, saka Lija Baha-Kaufmane.

"Daudzi tautieši pārceļas atpakaļ uz Latviju, meklējot darbu tur vai arī pārceļas uz citām valstīm – Nīderlandi vai Vāciju. Es to varu novērot pēc mūsu pārvadātāju darba par to, ka ģimenes piesaka busiņus iedzīves pārvešanai, un cilvēki pārceļas uz Latviju ar ģimenēm," pastāstīja viņa.

Vēl viens no reemigrācijas iemesliem ir plānveida medicīnas nepieejamība Lielbritānijā koronavīrusa dēļ. Savukārt privātas britu klīnikas Latvijas valstspiederīgie nevar atļauties.

"Dakteri ārstē mūs pa telefonu, līdz ar to ir ļoti daudz ielaistu slimību. Cilvēki dodas uz Latviju, lai ārstētu savas kaites. Zobārsti ciet. Arī bērniem ir grūti saņemt kaut kādu palīdzību. Zinu, ka cilvēki ar kuņģa slimībām nevar saņemt palīdzību, tikai pa telefonu. Ja vien nemirsti nost, tad ir neiespējamā misija," sūrojas latviete.

Taču arī emigrācija no Latvijas uz Lielbritāniju nav apstājusies, atzīmē kadru aģentūras Amber Staff vadītājs Miks Vizbulis.

"Daļa cilvēku grib vēl paspēt pirms Brexit un jaunajiem noteikumiem, kas stāsies spēkā ar 1. janvāri, paspēt un uzsākt savas darba gaitas Lielbritānijā, lai pēc tam tas nebūtu grūti ar visiem ierobežojumiem un sarežģījumiem, kas mūs sagaida ar janvāri," saka Vizbulis.

Šobrīd vairums Latvijas valstspiederīgo, kas tikko ir ieradušies Lielbritānijā, ir spiesti uzsākt darbu fabrikās un noliktavās.

Grūtības ar darbu Lielbritānijā paredz arī tie Latvijas valstspiederīgie, kuri tur mācās. Parasti paralēli studijām viņi strādā restorānos, bāros, viesnīcās, taču tagad šis sektors ir apstājies, un daļa Latvijas studentu Lielbritānijā ir spiesti strādāt pārtikas ražošanas fabrikās.

13
Tagi:
reemigrācija, koronavīruss
Pēc temata
Vai nāksies palikt Latvijā? Ierēdņiem samazinājuši komandējumu izmaksas
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim
Latvijā atklāts 21 jauns Covid-19 gadījums, stacionēti četri cilvēki
Pietiek pīpēt: latviešus sadusmoja Ašeradena paziņojumi par algu kāpumu

Cik bīstama ir vakcīna: ASV pieprasa atbildi, Eiropa skaita peļņu

0
(atjaunots 17:46 29.09.2020)
Ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas.

AstraZeneca vakcīnas problēmas, kuru izstrādā Lielbritānijas un Zviedrijas farmakoloģiskā kompānija ar tādu pašu nosaukumu sadarbībā ar Oksfordas Universitāti, uzņem apgriezienus, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

ASV ne vien neatjaunoja pirms pāris nedēļām savā teritorijā iesaldētos izmēģinājumus, bet arī vadošajiem amerikāņu medijiem arvien biežāk rodas jautājumi saistībā ar preparāta drošību. Skaļāk par citiem uzstājās telekanāls CNN.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kā zināms, AstraZeneca klīniskie izmēģinājumi tika apturēti divas reizes – jūlijā un septembrī: pārim brīvprātīgo parādījās neparasti neiroloģiska rakstura simptomi. Abi gadījumi tika atzīti par nesaistīties ar cilvēkiem ievadīto vakcīnu, un izmēģinājumi vairumā valstu, tai skaitā Lielbritānijā, tiek turpināti.

Taču amerikāņu zinātnieki un ASV veselības aprūpes sistēmas speciālisti izrādījušies vērīgāki un atklāja nopietnas neatbilstības atskaitēs par blaknēm.

Jūlija incidentu AstraZeneca izskaidroja ar iepriekš nediagnosticēto izkaisītās sklerozes gadījumu. Savukārt Oksfordas Universitātes portālā tas tiek aprakstīts kā "neizskaidrojami neiroloģiski simptomi".

Otrā – septembra – stāsta gadījumā kompānija publiski paziņoja, ka sievietei-brīvprātīgajai parādījās "neizskaidrojama slimība". Taču iekšējā dokumentācijā šis gadījums figurē kā šķērsvirziena mielīts (reta neiroloģiska saslimšana).

Rezultātā amerikāņi tagad uzdod absolūti loģiskus jautājumus par šādas neatbilstības iemesliem. AstraZeneca jau bez tā saņēma nopietnas pretenzijas par sava darba pie vakcīnas caurspīdīgumu, savukārt jaunatklātās pretrunas tagad tikai vēl vairāk iedragā uzticību preparātam un tā drošumam.

Turklāt pamatā stāv vispārēja rakstura temats par veselības traucējumiem, kas parādījušies vakcīnas izmēģinātājiem. Kā šajā sakarā tieši izteicās viens no Amerikas profesoriem-imunologiem: tas, ka abām saslimšanām ir neiroloģiska daba, "šokē".

Iespējams, AstraZeneca vienkārši nav paveicies, un runa patiešām ir par neveiksmīgām sakritībām, kuras nekādā veidā nav saistītas ar izstrādājamo vakcīnu. Taču veselais saprāts pieprasa kaut vai izskaidrot šo lietu – un ir jāpaslavē Amerikas atbildīgie dienesti, kuri nesāka slēpt galvu smiltīs un iesaldēja izmēģinājumus savā valstī.

Te drīzāk pārsteidz viņu Eiropas kolēģu pozīcija, kuri izvēlējās neņemt vērā visas šīs dīvainības un atļāva turpināt testus.

Lai gan Eiropas Savienības varasiestāžu un pašas kompānijas mierīgumam tik slidenā lietā, kurš draud izvērsties milzu nepatikšanās (ja vakcīna patiešām nav droša), ir vienkāršs izskaidrojums.

Pirms dažām dienām informācijas aģentūra Reuters ar atsauci uz ES oficiālo pārstāvi paziņoja, ka AstraZeneca ir saņēmusi daļēju imunitāti vakcīnas darījuma ietvaros ar Eiropas Savienību.

Vienošanās tika noslēgta jau augustā, taču dažas tā delikātās detaļas tapa zināmas tikai tagad.

Lieta ir tajā, ka farmakoloģijas kompānija piegādās ES preparātu par samērā zemu cenu, toties apmaiņā pret to tā nenesīs finanšu atbildību (virs noteikta limita) par tā pielietošanas blaknēm. Precīzi darījuma apmēri netiek izpausti, taču ir zināms, ka Eiropa maksās AstraZeneca 2,5 eiro par vienu dozu. Francijas farmakoloģijas ražotājs Sanofi, kurš izstrādā savu preparātu sadarbībā ar koncernu GlaxoSmithKline, pārdeva to Eiropai – par 10 eiro – un imunitāte tam netika piešķirta.

Jāsaka, abas kompānijas jau ir saņēmušas neatgriežamus avansa maksājumus no ES. AstraZeneca šāds maksājums sastādīja 336 miljonus eiro 400 miljonu dozu nodrošināšanai, savukārt Sanofi – 324 miljonus par 300 miljoniem dozu.

Tādējādi, ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada ievērojamā daudzumā gadījumu kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas. Kompensācijas cietušajiem maksās nacionālās valdības, jeb, precīzāk sakot, attiecīgo valstu nodokļu maksātāji.

Tāpat nevar neiespaidot Eiropas elites likme uz divām vakcīnām ar tik dažādām pieejām to izstrādē. Skaidrs, ka tas sniedz daudz iespēju sociālām un politiskām manipulācijām. Būs interesanti pavērot, kādas ES valstis kādus preparātus saņems, kā arī kā tie tiks sadalīti pašās valstīs atkarībā no rajonu labklājības un cilvēku stāvokļa sabiedrībā, kuri tajos dzīvo.

Kaut kas saka priekšā, ka īpašiem eiropiešiem, kuru veselība nekādā gadījumā nedrīkst tikt apdraudēta ar apšaubāmu medikamentu, vienmēr būs pa rokai Sanofi preparāts, par kuru Francijas kompānijai nāksies atbildēt pašai, tātad pārliecība par tā drošību un efektivitāti ir daudz lielāka.

Šajā fonā gandrīz eksotiski izskatās Krievijas reālijas, kur daudzi pazīstami un augstākā līmeņa pilsoņi kļuvuši par pašmāju vakcīnas izmēģinājumu dalībniekiem. Savukārt pasaules mediji pat apgalvoja, ka Krievijas elites pārstāvji daudzus mēnešus tika potēti ar klīniskos pētījumus neizgājušu preparātu.

Kā tas saskan ar viņu pašu uzbrukumiem Sputnik V sakarā ar tā iespējamo nedrošumu, atliek vienīgi minēt.

Laikam Rietumiem vienkārši ir lemts attiecībā pret Krieviju vienmēr zemapziņā vadīties pēc principa "kas katram sāp".

0
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Pēc temata
Krievijā startēja vakcīnas pret Covid-19 trešā pēcreģistrācijas pētījumu fāze
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams