Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš

Bērziņš un Strakšas pamet Latvijas Dzelzceļa valdi

34
(atjaunots 20:31 27.07.2019)
Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš un valdes loceklis Aivars Strakšas pieņēma lēmumu atstāt savus amatus, lai atrastu izeju no krīzes, kura izveidojās maija sākumā, kad satiksmes ministrs izteica viņiem neuzticību.

RĪGA, 26. jūlijs – Sputnik. VAS "Latvijas Dzelzceļš" prezidents Edvīns Bērziņš un viceprezidents Aivars Strakšas pēc ilgstošām pārrunām ar LDz padomi pieņēma lēmumu aiziet no kompānijas valdes, tiek ziņots dzelzceļu kompānijas mājaslapā.

"Mēs esam "Latvijas Dzelzceļa" un visas tranzīta nozares patrioti, un augstāk par savām profesionālajām ambīcijām vērtējam "Latvijas Dzelzceļa", visu Latvijas dzelzceļnieku  un valsts intereses. Šāds lēmums pieņemts, lai pēc iespējas ātrāk rastu izeju no krīzes, kas sākās maija sākumā," paziņoja Bērziņš.

Bērziņa un Strakša darba līgumi tiks lauzti 12. augustā.

Tāpat tiek ziņots, ka Ēriks Šmuksts un Ainis Stūrmanis turpinās darbu Latvijas Dzelzceļa valdē.

Pēc Latvijas Dzelzceļa padomes priekšsēdētāja Jāņa Langes sacītā, gan valde, gan padome uzskata, ka apstākļos, kad nav dialoga starp kompānijas vadību un Satiksmes ministriju, kura nosaka nozares politiku, visu cilvēku interesēs ir pielikt beigas šai nenoteiktībai un virzīties tālāk.

Lange norādīja, ka dzelzceļu kravu apgrozījums Latvijā ir ievērojami samazinājies dažu pēdējo mēnešu laikā, savukārt nesaprašanās, kura radās starp ministriju un Latvijas Dzelzceļa valdes locekļiem, varēja ietekmēt efektivitātes rādītājus vēl vairāk.

Uzņēmuma padome jau ir norīkojusi pagaidu valdes locekļus – Māri Kleinbergu un Andri Lubānu. Kompānijas valdei, pēc Langes sacītā, uzdots uzdevums stabilizēt dzelzceļu pārvadājumus un veikt Latvijas Dzelzceļa darbības biznesa modeļa novērtēšanu.

Latvijas Dzelzceļa padome uzsāks kompānijas valdes locekļu konkursa rīkošanas darbus.

Pagaidu valdes loceklis Kleinbergs iepriekš ieņēma valdes priekšsēdētāja un izpilddirektora posteni loģistikas pakalpojumu kompānijā Schenker, kā arī bijis Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs. Cits pagaidu valdes loceklis – Lubāns – bijis valdes priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs Latvijas Starptautisko autopārvadātāju asociācijā "Latvijas auto", strādājis Rīgas domes Satiksmes departamentā, 2014.-2017. gadā vadīja AS "Pasažieru vilciens", savukārt pirms tam – Autosatiksmes departamentu Satiksmes ministrijā.

Konflikts ar ministru

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) 7. maijā izteicis neuzticību Bērziņam un diviem Latvijas Dzelzceļa valdes locekļiem – Strakšam un Ainim Stūrmanim – un piedāvāja kompānijas padomei atstādināt viņu no amatiem, kā arī sniedza Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) informāciju par to, ka uzņēmumā pastāv potenciāla korupcija un tiek īstenotas dažādas korupcijas shēmas.

Ministrs paziņoja, ka galvenās pretenzija ir saistītas ar iespējamu konkurences sagrozīšanu, kas draud ar nopietnām sekām gan Latvijas Dzelzceļam, gan valstij. Konstatēti arī daži finansiāli apjomīgi saimniecības darījumi, tostarp mārketinga un reklāmas līgumi vairāku miljonu eiro apmērā, kuri raisa domas, ka uzņēmuma valde nerīkojās lietderīgi.

Atbildes kārtā uz ministra kritiku, Bērziņš un Strakšas vērsās Valsts policijā ar lūgumu iesākt kriminālprocesu par neslavas celšanu attiecībā pret satiksmes ministru Tāli Linkaitu. "Mēneša garumā publiski izplatot deklaratīvus apgalvojumus, kuriem trūkst jebkāda pierādījumu seguma, kā arī publiski sniedzot apzinātus, apkaunojošus izdomājumus, Linkaits būtiski grauj LDz vadības un visa LDz koncerna reputāciju, gan radot sabiedrībā aizdomas, ka es, mans kolēģis Aivars Strakšas un pārējās Linkaita norādītās amatpersonas personu grupā ir izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, gan būtiski kaitējot LDz koncerna kā uzticama partnera reputācijai reģionālajos un starptautiskajos tirgos," uzskata Bērziņš.

Viņš vērsās KNAB ar lūgumu sniegt informāciju par tā rīcībā esošiem faktiem par Bērziņa un Strakša korumpētām darbībām , un saņēma KNAB atbildi, ka tam nav šāda veida informācijas.

34
Pēc temata
Matīss: Latvija iegādājusies elektrovilcienus trīsreiz dārgāk, nekā Igaunija
Matiss: ja uzklausītu Rinkēviču, Latvijai būtu jāsamaksā KF 270 miljoni
"Eiropas Dzelzceļa līnijas": Latvijā Rail Baltica tiek īstenota saskaņā ar plānu
Līdz ar Bordāna nākšanu pie varas Latvija varētu atteikties no 350 miljoniem eiro no ES
Kafejnīca

Latvijā aug bezdarbs, bet varasiestādes dzen postā kafejnīcas: tūrisma nozare bailēs trīc

25
(atjaunots 15:27 11.07.2020)
Jaunu pasākumu ieviešanu, kuri ierobežo sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darbu Latvijā, tūrisma nozare uztvēra vairāk nekā nepriecīgi, gaidot jaunus triecienus.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Piektdien, 10. jūlijā, Ministru kabinets pieņēma lēmumu par sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darba laika saīsināšanu ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un novērst jaunus saslimšanas uzliesmojumus.

Kultūras, sporta, izklaides iestāžu, tai skaitā diskotēku, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un baznīcu darba laiks nedrīkst sākties agrāk par plkst. 6:00 un beigties vēlāk par plkst. 0:00, kinoseansi ārpustelpās var turpināties līdz plkst. 2:00.

Turklāt, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem ir jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kuri vienlaikus drīkst atrasties iestādē, apmeklētājiem redzamā vietā (pie ieejas un pie kases).

Tāpat līdz 1. septembrim plānots pagarināt ierobežojumus cilvēku skaitam, kuri drīkst vienlaikus atrasties sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Pie viena galdiņa iestādē varēs sēdēt ne vairāk par četriem cilvēkiem, ja viņi nav vienas mājsaimniecības locekļi, savukārt terasē – ne vairāk par 8 cilvēkiem.

Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele skaidroja šādus ierobežojumus ar to, ka, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) iegūto informāciju, viens no kontaktēšanas veidiem, kura rezultātā notiek inficēšanās, ir izklaides pasākumi, privāti pasākumi un sabiedriskās ēdināšanas vietas – bāri, kafejnīcas un klubi, vēsta Rus.lsm.lv.

Tūrisms šokā

Taču Rīgas Tūrisma attīstības biroju Viņķeles skaidrojumi nemierina.

Biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis uzsver, ka katram ierobežojumam būs ekonomiskas sekas. Šajā gadījumā – klientu skaita un apgrozījuma kritums.

Tikmēr Latvijā šobrīd tiek fiksēts augstākais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā, atzīmē Jenzis.

Pašos restorānos pret ierobežojumiem attiecās mierīgāk. Restorāna "Buržujs" vadītājs Gaitis Burba pastāstīja, ka jaunajiem ierobežojumiem nebūtu īpaši jāietekmē bizness, jo normāla viesu komplektācija restorānā ir 2-4 cilvēki. Vai līdz 8 cilvēkiem, ja ņem vērā terasi.

25
Tagi:
tūrisms, bezdarbs
Pēc temata
Trīs mēnešu laikā bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 22 tūkstošiem
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Cilvēki aizbrauc no Rīgas, lai dzīvotu un strādātu
Arodbiedrības: pēc robežu atvēršanas desmitiem tūkstošu cilvēku var pamest valsti
Aivars Lembergs

Lauzt ir vieglāk nekā celt: Lembergs pastāstīja, Latvija iznīcina Ventspils ostu

68
(atjaunots 10:24 11.07.2020)
Labā ziņa ir tāda, ka Latvijas varasiestādes nepalūdza amerikāņiem nomest kodolbumbu uz Ventspili, taču ir acīmredzami, ka valsts arī bez tā iznīcina ostu un pilsētu, paziņoja Aivars Lembergs.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits un tranzīta nozares pārstāvji tikšanās laikā Ventspilī apsprieda jauno Latvijas ostu pārvaldes stratēģiju. Linkaits aicināja trīs lielāko Latvijas ostu pārstāvjus strādāt pie jaunām sadarbības idejām un tranzīta pakalpojumu kvalitātes celšanas.

Ar savām darbībām Latvijas valsts iznīcina Ventspils ostu kopā ar pilsētu, paziņoja Sputnik Latvija bijušais Ventspils Brīvostas priekšsēdētājs, Ventspils mērs Aivars Lembergs.

"Sankcijas un absolūtais juceklis radīja apstākļus, kad klienti nesaprot, ar ko viņiem būs jākārto darīšanas un kas viņus sagaida, vai ar ostu vispār var noslēgt līgumus. Tie klienti, kuri varēja aiziet no Ventspils ostas, aizgāja uzreiz," konstatēja Lembergs.

Pēc viņa sacītā, šāda ir ostas īpašnieka – Latvijas valsts – mērķtiecīgā politika.

"Šajās darbībās nav nekādas loģikas, izņemot politisko – sodīt Ventspils iedzīvotājus par to, ka viņi nebalso par valdošo koalīciju, sodīt mani kā politiķi, kurš atrodas opozīcijā. Latvijas varasiestādes iznīcina ostu un Ventspils pilsētu – tas ir nepieļaujami, bet tas ir fakts. Ir arī labā ziņa – viņi nepalūdza amerikāņiem nomest kodolbumbu uz pilsētu," ironiski atzīmēja Lembergs.

Visas Latvijas varasiestāžu darbības ar sankcijām un pārvaldes izmaiņām ievieš nervozitāti un neizpratni – kas būs rīt, uzsvēra Ventspils mērs.

"Turklāt tas notiek ne tikai attiecībā uz Ventspils ostu, bet arī Rīgas un Liepājas ostām. Ir iedragāta visa Latvijas tranzīta nozare, tai skaitā dzelzceļš. Kā saka, lauzt ir vieglāk nekā celt," atgādināja krievu teicienu Lembergs.

ASV Finanšu ministrija pērnā gada decembrī iekļāva sankciju sarakstā Lembergu un četrus ar viņu saistītus uzņēmumus, tai skaitā Ventspils ostu. Nākamajā dienā Lembergs pameta ostas valdi, paziņojot, ka nevēlas traucēt tās darbam. Taču Latvijas valdība paziņoja par nepieciešamību pārvest Ventspils ostu valsts kontrolē, kā arī Rīgas ostu. Saeima operatīvi atbalstīja grozījumus, kuri ļāva veikt reorganizāciju ostu valdes struktūrā.

Uzreiz pēc nacionalizācijas Ventspils osta tika izslēgta no sankciju saraksta. Pēc 2020. gada pirmā ceturkšņa datiem, kravu iekraušana Ventspils ostā kritusies par 41%, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni.

Лембергс рассказал, как власти Латвии уничтожают порт Вентспилса
68
Tagi:
osta, ventspils, Aivars Lembergs
Pēc temata
Bijušais premjers par sankcijām pret Lembergu: kauns par Latviju
Sprūds pastāstīja, kādēļ Latvija joprojām dzīvo Padomju Savienībā
Tikai Latvijas pilsonis, vēlams – Lembergs: rīdzinieki par ideālu mēru
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins pastāstīja par savu attieksmi pret viņam pausto kritiku

0
(atjaunots 18:34 12.07.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, prātojot par viņam pausto aso kritiku, paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts, taču kritika kritikas labad viņu neinteresē, vēsta RIA Novosti.

"Vienmēr ir cilvēki, kuri domā citādāk, nekā tu, un viņiem liekas, ka viņiem ir labāki risinājumi, nekā tie, kurus piedāvā esošie varas pārstāvji, tai skaitā valsts vadītājs. Es, vispār, lai cik dīvaini tas nešķiet, uzskatu par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek deklarēts, vai tajā, kas tiek piedāvāts – ja kaut kas vispār tiek piedāvāts, izņemot kritiku, jo ja tā ir kritika kritikas labad, tad tas vienkārši nav interesanti, bet ja ir arī konstruktīvi piedāvājumi, tad, protams, ar prieku tajos ieklausos," sacīja viņš intervijā telekanālam "Rossija 1" atbildot uz jautājumu, kā viņš attiecas pret viņam pausto aso kritiku.

Putins atzīmēja, ka tas, ka viņš ieklausās piedāvājumos, nenozīmē, ka viņš "īstenos to, ko ir izdzirdējis". "Taču zināt viedokļu, vērtējumu un piedāvājumu dažādību – tas ir lietderīgi," nobeigumā sacīja viņš.

0
Tagi:
Putins, Krievija
Pēc temata
"Jauns strīdu raunds". National Interest ir pārliecināts par Putina raksta panākumiem
"Nevarēja atspēkot nevienu faktu": Krievijas vēstniecība ar godu atbildēja Latvijas ĀM
Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem Krievija Konstitūcijā