Naftas urbšanas platforma

Miljardi jūras dzīlēs. Kāpēc Latvija nevar tikt pie savas naftas

273
(atjaunots 09:26 24.07.2019)
Patlaban lielākais tirgus dalībnieks, kas iegūst naftu Baltijas jūrā, ir Krievija. Latvijā ar naftas izlūkošanu un ieguvi nodarbojas tikai viena kompānija – SIA Baltic Oil Management – Gudenieku pagastā.

RĪGA, 24. jūlijs — Sputnik. Baltijas jūra gan nav tik bagāta ar naftas atradnēm kā, piemērām, Ziemeļjūra, taču interese par šīs izejvielas krājumiem valstīm tās krastos ir liela. Pirmkārt, runa ir par Zviedriju, Poliju, Krieviju, Lietuvu un Latviju. Laikraksts "BIZNES Segodņa" noskaidroja, kas un kā mūsdienās iegūst naftu Baltijā un kas notiek ar melno zeltu mūsu valstī.

Nafta sanaidojusi kaimiņus

Latvija, Lietuva un Igaunija neveic naftas ieguvi savās piekrastes teritorijās saviem spēkiem. Tallinai vispār nav izlūkotu krājumu, bet Rīga un Viļņa joprojām strīdas par to, kam īsti pieder lielā naftas atradne E24 pie valstu jūras robežas. Ogļūdeņražu krājumi tajā tiek vērtēti 8 miljonu tonnu apmērā, no tiem iespējams iegūt 2 –3 miljonus tonnu.

Baltijas jūra. Foto no arhīva
© Sputnik / Евгения Новоженина

Šīs atradnes dēļ vēl joprojām nav noslēgts Latvijas un Lietuvas jūras robežu līgums. Baltijas "māsas" ir vienīgas ES dalībvalstis, kas līdz šim nav vienojušās par skaidri fiksētu savstarpēju jūras robežu. Rīga un Viļņa nespēj parakstīt līgumu jau 20 gadus.

Jautājums par Latvijas un Lietuvas jūras robežu radās uzreiz pēc Padomju Savienības sabrukuma. 1993. gadā Latvija paziņoja par nodomu uzsākt naftas izpētes un ieguves darbus Baltijas jūras šelfa posmā. Lietuva negribēja palikt malā un izvirzīja pretenzijas uz šo iecirkni ar ogļūdeņražu nogulām.

1995. gada maijā Latvija ierosināja izvilkt robežu "pa vidu", bet Lietuva to noraidīja, jo šāda sadalījuma variants paredzēja, ka naftas atradne pilnībā nonāktu Latvijas jūras teritorijā. No savas puses Viļņa piedāvāja novilkt jūras robežu taisnā līnijā no abu valstu sauszemes robežas līdz saskarei ar Zviedrijas ekonomisko zonu. Taču Rīga turpināja aizstāvēt savas tiesības uz naftas atradni Baltijas jūrā.

1995. gada nogalē Latvijas valdība noslēdza vienošanos ar starptautisko konsorciju Amoco/Opab par naftas izlūkošanas veikšanu un naftas ieguvi reģionā. Naftas ieguves gadījumā, saskaņā ar līgumu, Latvijai pienācās 10% no ieguves. Vienošanās izpildes nosacījums bija teritoriālā strīda risināšana ar Lietuvu. Tomēr valstis tā arī nespēja vienoties par jūras robežu līdz līgumā noteiktajam termiņam.

Barels nekust ne no vietas

Pēc ilgstošām sarunām 1999. gada jūlijā Latvija un Lietuva parakstīja "Līgumu par jūras robežu, slēgtās ekonomiskās zonas un Baltijas jūras kontinentālā šelfa līnijas noteikšanu". Jaunais līguma projekts bija līdzīgs tam, ko iepriekš atbalstīja Lietuva – taisna līnija no divu valstu robežas līdz Zviedrijas ekonomiskajai zonai. Līgums reglamentēja arī dabas resursu izlūkošanu un ieguvi teritoriālajos ūdeņos.

Tomēr, lai gan dokuments skaidri apzīmēja Latvijas un Lietuvas jūras robežu, tas nenoskaidroja, kam pieder naftas nogulas tieši uz sadales līnijas. Šī iemesla dēļ dokumenta ratifikācija ir ievilkusies.

Kopš 1999. gada jautājums par jūras robežu ir iesaldēts. Latvija un Lietuva turas pie sava. Jautājums par teritoriālo ūdeņu sadali tiek regulāri apspriests starpvaldību darba grupas ietvaros, taču nekāds progress joprojām nav vērojams. Viens no kompromisiem, ko piedāvā Rīga, ir līgums par ekonomisko sadarbību šelfā un jūras robežu ratifikāciju vienā paketē. Tomēr Lietuvu tas neapmierina, tā vēlas panākt 1999.gadā Palangā parakstitā līguma ratifikāciju.

Kamēr mēs guļam

Kamēr Latvija un Lietuva stāv dīkā, starptautiskie naftas uzņēmumi nesēž rokas klēpī salikuši. Liela interese par starprobežu naftas iegulām ir zviedru gigantiem. Jau 2002. gadā Svenska Petroleum Exploration saņēma licences 90% E24 atradnes izstrādāšanai, bet sakarā ar jūras pierobežas strīdu ogļūdeņražu krājumu izlūkošanas darbi ieilgst.

2015. gadā Zviedrijas kompānija Gripen Oil & Gas AB saņēma četras licences Latvijas naftas ieguvei Baltijas jūrā, kuras iegulas atrodas netālu no Kaļiņingradas apgabala Krievijas kontinentālā šelfa. Potenciāli šīs atradnes var saturēt 20 –60 miljonus tonnu naftas.

Pašā Zviedrijā praktiski nav savu naftas un gāzes krājumu. Nelielas naftas atradnes atrastas Gotlandes salas un Baltijas jūras piekrastes teritorijā, taču melnā zelta ieguve šajās vietās ir ekonomiski nelietderīga.

Lotosa pozā

Vēl viens potenciālais pretendents uz "Lietuvas-Latvijas" naftu ir Polija. Tiesa, poļi cenšas skaļi nestāstīt par saviem nodomiem. Polijas kontinentālajā šelfā arī atrodas virkne naftas atradņu, tiesa, tās nav bagātas. Tāpēc uz Baltijas jūras piekrastes teritorijām Varšava lūkojas ar alkainu degsmi.

Naftas izpēte Baltijas ekonomiskajā zonā sākās 1975. gadā. Toreiz tika izveidota naftas kompānija Petrobaltic, kas tagad pazīstama kā Lotus Petrobaltic, un kurai ir monopols uz jēlnaftas ieguvi Baltijas jūras Polijas akvatorijā. Kompānija atklāja trīs naftas atradnes — B3 (1981. gadā), B8 (1983. gadā) un B24 (1996. gadā). 2000. gados tika atrastas vēl divas naftas gāzes atradnes B4 un B6. Bet šobrīd melnā zelta, tāpat kā dabasgāzes ieguve, tiek veikta tikai B3 un B8.

Naftas un gāzes atradne B8 atrodas 70 kilometrus uz ziemeļiem no Polijas piekrastes pilsētas Jastarņa. Tās krājumi tiek vērtēti 3,5 miljonu tonnu apmērā. Pirmo reizi melnais zelts no B8 urbumiem tika iegūts 2015. gadā. Trīs urbumus plānots ekspluatēt 10 gadus. Iegūtā nafta tiek transportēta 35 kilometru attālumā pa cauruļvadiem uz B3 atradni, kuras krājumi ir ievērojami pieticīgāki. No turienes ogļūdeņraži ar tankkuģiem tiek nogādāti uz kontinentu.

Ik gadu Lotos Petrobaltic izņem 250 tūkstošus tonnu jēlnaftas, kas padara B8 par trešo pēc iegūstamās naftas apjomiem starp visiem pārējiem Polijas naftas urbumiem gan jūrā, gan uz sauszemes. Drīz uzņēmums grasās nodot ekspluatācijā B4/B6 atradnes.

Lielākais spēlētājs, kurš šobrīd iegūst naftu Baltijas jūrā, ir Krievija. Tās pārziņā ir visbagātākā atradne Baltijā — D6 ("Kravcovskoje"). Tā tika atklāta jau 1983. gadā netālu no Kuršu līča, 22,5 kilometru attālumā no Kaļiņingradas apgabala. Zemes dzīlēs atrodas 21,5 miljoni tonnu melna zelta, no kuriem 9,1 miljons tonnu ir iegūstamie krājumi.

Citas Baltijas reģiona valstis — Vācija, Dānija un Somija — neveic naftas ieguvi Baltijā. Somija visus tai nepieciešamos ogļūdeņražus importē.

Un tomēr tā pastāv

Taču atgriezīsimies Latvijā. Par to, ka mūsu valstī ir nafta, zināms jau kopš 1960. gadiem – toreiz notika ģeoloģiskās izpētes darbi Astrīda Freimaņa vadībā, kas savulaik vadīja Latvijas ģeoloģijas departamentu. Viņš teica: naftas ieguves perspektīvā zona Latvijā ir neliela josla, kas no Kuldīgas iziet uz jūru, un mūsu naftas kvalitāte ir tuvu Brent markai, ko iegūst norvēģi Ziemeļjūrā. Šī nafta tiek uzskatīta par etalonu – pēc sava sastāva tā der naftas ķīmijas rūpniecībai, parfimērijas rūpniecībai un eļļu ražošanai.

Tolaik, kad padomju ģeologi pētīja Latvijas zemes dzīles, Kurzemē tika izurbti aptuveni 50 urbumi, no kuriem rūpnieciskai ieguvei bija derīga tikai viena. Pēc aprēķiniem, tur ir līdz miljonam barelu naftas. Ja runājam par jūras krājumiem, to meklējumi notika 1975. –1980. gadā. Tika atrastas 8 naftas un gāzes atradnes. Pēc dažām aplēsēm Baltijas jūras dibenā ir aptuveni 250 miljoni barelu naftas, kuru kopējā vērtība ir 6 miljardi dolāru.

2017. gadā Latvijas Ekonomikas ministrija izsludināja atklātu konkursu ogļūdeņražu izpētes un ieguves jomā teritoriālajos jūras ūdeņos, tajā varēja piedalīties gan Latvijas, gan ārvalstu juridiskās personas. Kā tenders tika piedāvāts Latvijas teritoriālo ūdeņu posms 31,62 kvadrātkilometru platībā Kurzemes krasta tuvumā, kas atzīts par perspektīvu naftas ieguves ziņā. Pēc Valsts ģeoloģijas dienesta vērtējuma ogļūdeņražu krājumi šeit tiek vērtēti 27 – 110 miljonu barelu apjomā. Paredzamie krājumi ir 58 miljoni barelu. Uzvarētājs - kompānija Baltic Oil Management (BOM) - saņēmusi licenci uz 30 gadiem, tai skaitā pētījumu veikšanai - līdz 10 gadiem.

Vārdu sakot, realitātē Latvijā ar naftas izlūkošanu un iegūšanu nodarbojas tikai viena, iepriekš minētā BOM kompānija - Gudenieku pagastā (Kuldīgas novads). Šajās vietās urbšanu uzsāka pazīstamais biznesmenis Pēteris Šmidre, viņa firmai Alina piederēja 983 metru dziļš urbums, 2009. gadā šo biznesu viņš nodevis saviem partneriem. Gudenieku urbšanas iekārta ir viena no lielākajām Baltijā. Tomēr nosaukt tur iegūstamos apjomus par rūpnieciskiem nevar.

273
Pēc temata
Latvijā nav gāzes un naftas, taču ir nepilsoņi: Vaikule stāsta savu viedokli par problēmu
Baltijas strēles rajonā notikusi naftas produktu noplūde
Liepājas panorāma, foto no arhīva

Lietuvas tūristi izglāba vasaru Liepājā

8
(atjaunots 14:25 28.09.2020)
Tūrisma bizness Latvijas galvaspilsētā ir cietis Covid-19 pandēmijas dēļ, toties Liepājā tūristu plūsma ir tikai pieaugusi.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Šī gada tūrisma sezona Liepājā un Kurzemē izrādījusies negaidīti veiksmīga, pateicoties Lietuvas tūristiem un rīdziniekiem, raksta LSM.lv.

Tūrisma sezona Liepājā sākās jūnijā, uzreiz pēc ārkārtējās situācijas režīma atcelšanas. Sākumā viesu plūsma bija visnotaļ neliela, taču jūlijā dambis plīsa – tik daudz tūristu Liepājā sen nav bijis.

"Jūlijs un augusts Liepājā, kā saka paši uzņēmēji, bija labākā vasara piecu gadu laikā. Cilvēku – un mēs paši to redzējām ielās un restorānos, kafejnīcās, viesnīcās bija neiedomājami daudz. Tostarp, protams, daudz viesu no Lietuvas, kā arī rīdzinieku, Latvijas iedzīvotāju, kuri gadiem ilgi nav ceļojuši apkārt valstij," pastāstīja Liepājas Tūrisma informācijas reģionālā biroja vadītāja Inta Šoriņa.

Jaunais restorāns Liepājā, kura atklāšana aizkavējās ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas dēļ, beigās aizvadīja veiksmīgu pirmo sezonu, pateicoties apmeklētājiem no Lietuvas.

"Ļoti labi gāja! Protams, lielākā daļa klientu bija lietuvieši. Tas nav noslēpums, Liepājā visur tā bija – gan viesnīcās, gan restorānos, praktiski visur bija lietuvieši. Lietuvieši faktiski "izvilka" mums šo vasaru. Taču tagad, sākot no 3. septembra, sācies straujš kritums, var teikt, ka par 50%," pastāstīja restorāna īpašniece.

"Karostas glābšanas biedrībā", kas strādā tūristu vidū populārajā Kara pilsētiņas virssardzē, vasaras sākumā uztraucās, ka sezona būs neveiksmīga, taču bailes nepiepildījās.

"Varu pateikt, ka tūristu bija vairāk, nekā jebkad ir bijis. Un, protams, tie visi bija Latvijas tūristi un lietuvieši, ļoti daudz lietuviešu, pīķa brīžos mums tur bija vairāk nekā 200 tūristu vienlaikus. Mēs strādājām ne tikai uz 100%, bet dažkārt uz 150% un 200%, strādājām dažkārt dienu un nakti, taču mēs visi sapratām, ka tā būs vien dažas nedēļas, ir jāiztur. Nu, tā, protams, arī bija - kolīdz augusts beidzās, tad vairāk vai mazāk viss kaut kā arī beidzās," stāsta biedrības vadītāja Monta Krafte.

Lai atbalstītu uzņēmējus un piesaistītu tūristus, Liepājas dome sarīkoja projektu konkursu un piešķīra finansējumu to īstenošanai. Pateicoties konkursam, Karostas virssardze atrada jaunus sadarbības ceļus ar citiem uzņēmējiem, piedāvāja tūristiem jaunus maršrutus un pasākumus, piemēram, ar lieliem panākumiem notikušo ar nosaukumu "Karostas vasara".

Rezultātā Liepājā tūrisma sezona pagāja daudz veiksmīgāk nekā galvaspilsētā.

"Šī vasara Liepājā, salīdzinot ar Rīgu… Vispār nevar salīdzināt! Visi sabiedriskās ēdināšanas nozares, restorānu biznesa pārstāvji no Rīgas, ar kuriem ir gadījies runāt, atzīmēja, ka slikti viss ir gājis. Liepājā gāja ļoti labi, Kuldīgā labi un vispār Kurzemē gāja neslikti. Tāda īpašība, man liekas, ir pirmo gadu. Arī mūsu piegādātāji teica, ka visi ir šokā – tā, kā gāja Kurzemē, nav bijis nekad. Savukārt Rīgā gan bija slikti, gan arī tagad turpinās. Jā, vairāk vai mazāk var teikt, ka lietuviešu dēļ. Domāju, ka lietuvieši mums bija vismaz 60% apmeklētāju," pastāstīja kāda restorāna īpašniece.

Viens no izskaidrojumiem – Rīgas iedzīvotāji vēlējās atpūsties ārpus galvaspilsētas robežām, tādēļ arī brauca uz reģioniem, pirmām kārtām izvēloties Kurzemi.

"Atpūtu bieži saista ar skaistu pludmali, un mums Liepājā tā ir. Tādēļ tūristu plūsma rietumu piekrastē arī bija nesalīdzināmi augstāka, nekā viesu skaits citos reģionos. Taču mēs dzirdējām, ka Vidzemē, Latgalē un Zemgalē arī neslikti gājis. Domāju, ka rīdzinieki ļoti gribēja izrauties no galvaspilsētas. Un ar lietuviešiem bijis tāpat – Kauņas un Viļņas iedzīvotāji meklēja iespējas aizbraukt no lielas pilsētas uz jūru," pastāstīja Šoriņa.

Tūristu plūsma no Lietuva strauji apstājās pēc 3. septembra, kad pārplīsa "Baltijas burbulis". Tomēr Liepājā arī tagad ir visai daudz viesu – Latvijas iedzīvotāji steidz izbaudīt septembrim neierasto siltumu.

8
Tagi:
Lietuva, tūrisms, Liepāja, Latvija
Pēc temata
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Viņķele: mēs izvēlējāmies starp tūrisma biznesu un visu Latviju
Latvijā aug bezdarbs, bet varasiestādes dzen postā kafejnīcas: tūrisma nozare bailēs trīc
Pasaules tūrisma diena
VID ēka, foto no arhīva

Atlaidi darbiniekus atgriez dīkstāves pabalstus: VID pastāstīja par attiecībām ar firmām

13
(atjaunots 10:51 28.09.2020)
Ja uzņēmums ir pārkāpis dīkstāves pabalstu piešķiršanas nosacījumus un neatgrieza tos, sods var sasniegt 1500 eiro.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Piešķirot nodokļu nomaksas atlikšanu, Valsts ieņēmumu dienests ņem vērā to, kā uzņēmumi līdz šim ir maksājuši nodokļus, pastāstīja iestādes vadītāja Ieva Jaunzeme telekanālam TV3.

"Visiem, kam bijusi ļoti laba, laba vai ciešama disciplīna, mēs esam pretimnākoši, savukārt tiem, kuri jau pirmskrīzes laikā nav rādījuši īpaši labu nodokļu nomaksas disciplīnu, mēs esam vai nu nogaidoši, vai atsakoši," pastāstīja Jaunzeme.

Tāpat VID turpina sekot līdzi firmu darbībai, kuras saņēmušas dīkstāves pabalstus. Visvairāk tos ir saņēmuši sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi un viesnīcas, kā arī mazumtirdzniecības darbinieki.

"Viens no šo [pabalstu saņemšanas] nosacījumiem bija saglabāt darba vietas. Tiem, kuri neilgi pēc tam atbrīvoja darbiniekus, ir pienākums atmaksāt [pabalstus], jo tā bija ar konkrētu mērķi mērķēta palīdzība," paziņoja Jaunzeme.

Ja uzņēmums ir pārkāpis dīkstāves pabalstu piešķiršanas nosacījumus un neatgrieza tos, sods var sasniegt 1500 eiro.

Ja runā par budžeta ienākumiem, šeit ir vērojamas zināmas grūtības, taču situācija nav tik slikta, kā tika gaidīts. 60% iemaksu budžetā nodrošina 1800 uzņēmumi. Kā pastāstīja Jaunzeme, 20% no tiem stāvolis ir uzlabojies, taču 50% lietām klājies sliktāk.

"Tendences nav tik sliktas, kā mēs, iespējams, gaidījām, bet tagad ir jau oktobris, un [nodokļu] ieņēmumi [valsts budžetā] atpaliek par 7-8% pievienotās vērtības nodoklī, bet darba spēka nodokļos mazākā mērā – tur varētu [atpalikt] būt 3-4%," paziņoja VID vadītāja.

Tai pašā laikā par kaut kādu lielu optimismu runāt nenākas, nobeigumā sacīja Jaunzeme.

13
Tagi:
sods, pabalsts, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Stingra režīma palīdzība. Dīkstāves pabalstus Latvijā iedeva cietumiem
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem
Ustjlugas osta

Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: KF izpilda uzdevumu un vai palīdzēs Baltkrievijai

0
(atjaunots 08:10 29.09.2020)
Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām, Krievijas minerālmēslu ražotāji paši ir spiesti izmantot Baltijas valstu ostu pakalpojumus.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Baltijas jūras Krievijas ostās šodien nepietiek jaudas, lai pieņemtu Baltkrievijas minerālmēslus. Krievijas ražotāji pagaidām paši ir spiesti izmantot kaimiņvalstu ostu pakalpojumus, paziņoja eksperti konferencē "Argus Minerālmēsli 2020: Krievija, NVS un Baltijas valstis".

SIA "Morstrojtehnologija" vadošā speciāliste Olga Gopkalo atzīmēja, ka pašmāju termināli Baltijas jūras ostās ir pilnībā noslogotas, runāt par iespējamo Baltkrievijas minerālmēslu pārvešanu varēs runāt tikai pēc tam, kad, piemēram, tiks pabeigta termināla "Uļtramar" būvniecība Ustjlugā.

Jaudas trūkuma dēļ arī Krievijas minerālmēslu ražotāju kompānijas turpina pārkraut daļu produkcijas Baltijas valstu un Somijas ostās, atzīmēja viņa.

Saskaņā ar analītiskā centra Portnews datiem, ostās 2019. gadā tika apkalpoti aptuveni 29 miljoni tonnu minerālmēslu, trešā daļa no tiem – kaimiņvalstu (Baltijas valstu) ostās.

Gopkalo atzīmēja, ka minerālmēslu eksporta apjomi cauri Krievijas ostām un to tranzīts aug vienādā pakāpē. Taču eksperte atzīmēja, ka minerālmēslu tranzīts pieaug nedaudz ātrāk. Tranzīta daļa minerālmēslu jūras eksportā saglabājas (33-34%).

Tranzīts cauri Baltijai pieaug uz šķidro minerālmēslu rēķina, savukārt sauso minerālmēslu tranzīts – uz Kotkas ostas rēķina. 2019. gadā sauso minerālmēslu eksports uz Somiju sastādīja 20%, uz Baltiju – 63%, savukārt šķidro minerālmēslu eksports uz Baltiju – 18%.

Dabisko monopolu problēmu institūta ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Savčuks arī piekrīt viedoklim par to, ka Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām.

"Uzbūvēt Krievijā minerālmēslu pārkraušanas terminālu ir sarežģīti, gandrīz neiespējami. Pieņemts lēmums pārtraukt kravu piegādes caur Baltijas ostām. Taču uz minerālmēsliem tas pagaidām neattiecas," sacīja eksperts.

Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas attiecībā pret viņu un vēl virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot tai skaitā Baltkrievijas kravu tranzīta pārorientēšanu uz Krieviju.

Baltkrievijas kompānijas ir svarīgākie Klaipēdas ostas partneri. Kravas no kaimiņu republikas veido aptuveni trešo daļu no visa ostas kravu apgrozījuma, pārsvarā tie ir minerālmēsli un naftas produkti.

0
Tagi:
kravas, Kravu pārvadājumi, tranzīts
Pēc temata
Kravu apgrozījums Liepājas ostā samazinājies gandrīz par 15%
Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena