Jūras tirdzniecības osta Ustjluga

Eksperts paskaidroja, rusofobija Baltijā palīdzēja infrastruktūras attīstībai Krievijā

72
(atjaunots 15:05 23.07.2019)
Sākumā Maskava sāka būvēt ostas un dzelzceļus "apdrošināšanas" kārtā pret Krieviju vērstām Baltijas republiku iniciatīvām. Taču Krievijas projektu vērienīgums rezultātā nostiprināja KF ekonomisko ietekmi, uzskata eksperts Oļegs Fiļins.

RĪGA, 23. jūlijs – Sputnik. Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pret Krieviju vērstā politika mudinājusi Krieviju attīstīt savu infrastruktūru Baltijas jūras reģionā, Oļega Fiļina viedokli RuBaltic.ru rakstam publicēja Sputnik Lietuva.

Pēc viņa sacītā, pateicoties Baltijas valstu rusofobiem, Krievijas reģioni saņēma lielas investīcijas un tagad tur ir jaunākās jūras ostas, dzelzceļi un tilti, kuri atņem tranzītu Baltijas valstīm.

"Ustjlugas ostu netālu no Sanktpēterburgas vispār var attiecināt pie Krievijas lielākajiem infrastruktūras projektiem. Tās dēļ Baltija ik gadu zaudē ap 80 miljoniem tonnu tranzīta," teikts rakstā.

Tāpat tika atklāta vēl viena Krievijas jūras osta – Primorska, kura ir alternatīva Latvijas Ventspilij.

Saskaņā ar Fiļina vērtējumu, pēc šīs Krievijas ostas palaišanas Baltijas republika ik gadu zaudē vairāk nekā 50 miljonus tonnu kravu apgrozījuma.

Turklāt Kaļiņingradas apgabala drošības nodrošināšanas nolūkos Maskava organizējusi sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādi Kaļiņingradas gāzes krātuvē pa jūru.

"SDG infrastruktūras potenciāls Kaļiņingradas apgabalā sastāda aptuveni 3,7 miljardus kubikmetru gadā. Kaļiņingradas apgabala gubernators Antons Aļihanovs nosauca SDG piegādi apgabalā par "apdrošināšanu" no "atsevišķu nestabilo politiķu nejaušu emocionālo uzliesmojumu efekta"," raksta eksperts.

Tostarp katru gadu sarūk Baltijas cerības piedalīties transporta projektā "Jaunais Zīda ceļš", jo KF piedāvā Ķīnai un partneriem Eiropā izdevīgākus nosacījumus un drošāku infrastruktūru.

"Izņemot kravas no Ķīnas, RŽD (kompānija "Rossijskie žeļeznije dorogi" – Sputnik.) atņem Baltijas ostām un dzelzceļiem tranzītu citos virzienos, piemēram, ogļu transportēšanu uz Turciju un Tālajiem Austrumiem un Baltkrievijas naftas produktu eksportu," norādīts rakstā.

Par vēl vienu Maskavas sasniegumu var uzskatīt Baltkrievijas AES būvniecību.

Jānorāda, ka projektu kritizē Viļņa, kura nonākusi enerģētiskā atkarībā no ES, slēdzot Ignalinas AES. Pēc Fiļina domām tagad Lietuvas varas neveiksmīgi cenšas traucēt kaimiņvalstij iegūt savu enerģijas ģenerāciju.

"Baltijas republikas ir gatavas tērēt miljoniem dolāru un riskēt ar elektroenerģijas piegāžu drošību tikai dēļ tā, lai izstātos no enerģijas loka BRELL. <…> Tikmēr Krievija nostiprina Kaļiņingradas apgabala enerģētisko drošību. <…> Pateicoties jaunajiem uzņēmumiem reģionā jau ir izveidojies enerģijas pārpalikums, kas ļaus novirzīt daļu elektroenerģijas eksportam," stāsta raksta autors.

Fiļins uzskata, ka Maskava sākusi būvēt infrastruktūru Baltijas jūras krastā, lai nodrošinātu savu pilsoņu drošību, taču Krievijas projektu kvalitāte un mērogs izgājuši ārpus "apdrošināšanas" rāmjiem.

"Rezultātā vien desmit gadu laikā valsts uzbūvējusi vairāk nekā desmit lielus uzņēmumus, kuri palielinājuši Krievijas ekonomisko ietekmi un gandrīz apturējuši tranzītu caur Baltiju," nobeigumā sacīja eksperts.

72
Pēc temata
Latvija ir zaudējusi: Krievijas ogles un Ķīnas tranzīts aiziet uz Somiju
Latvijas tranzīta beigu sākums: pārvadātājus šausmina jaunais tarifs
Glābjam tranzītu: Latvija cer uz degvielu no Baltkrievijas
Tranzīts, dialogs un ekonomikas izaugsme: Lukjanovs par to, kāpēc nāksies rēķināties ar KF
Jurkāns: Latvija spiegs, ja KF ieviesīs sankcijas tranzīta nozarē
Konteineru termināls Rīgas brīvosta

Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma

1
(atjaunots 09:06 29.09.2020)
Satiksmes ministrija apgalvo, ka ostu reforma neskars biznesu, un neredz jēgu rīkot papildu ekonomisko analīzi; uzņēmēji atbildes kārtā sūrojas, ka viņus ignorē un ka ierēdņi neko nesaprot biznesā.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Rīgas ostas uzņēmumi pauduši asus iebildumus pret ostu reformu, vēsta "Nekā personīga".

Lai gan satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņo, ka visas puses ir uzklausītas un iebildumi ir ņemti vērā, uzņēmēju teiktais liecina par pretējo.

Kur slēpjas patiesība

Japāņu kompānijas Mitsui & Co aktīvu apjoms tiek lēsts 108 miljardu dolāru apmērā – tie ir aptuveni 10 Latvijas gada budžeti. Uzņēmums nodarbojas ar ķīmisko rūpniecību, metāla pārstrādi, kravu pārvadājumiem. Pirms septiņiem gadiem Mitsui & Co meitasuzņēmums Singapūrā iegādājās uzņēmumu "Rīgas universālais termināls". Šobrīd tas ir lielākais stividors galvaspilsētā – katra sestā krava Rīgā tiek apkalpota šeit.

Akcionāri vēlētos ieguldīt līdzekļus uzņēmuma attīstībā, tašu šos plānus nākas apturēt ostu reformas dēļ.

"Rīgas universālā termināla" valdes loceklis, izpilddirektors Jānis Kasalis skaidro, ka izmaiņas likumdošanā ikvienam investoram liek nogaidīt.

"Šo gadu mēs tikai vērosim tālāk, viņš tiks pieņemts, mēs analizēsim. Paies vēl viens gads, tātad divus gadus jau mēs būsim kopā zaudējuši no kaut kādām investīcijām. Es domāju, tā uz lietām skatās jebkurš investors, un mums ir plāni ieguldīt Latvijā vēl arī citos terminālos. Bet šajā brīdī mēs, protams, vērojam, kā tas viss notiks, mēs izsakām savu viedokli par to, kā mēs to redzam, bet izteikt viedokli un būt uzklausītam un to ņemt vērā, tās ir divas dažādas lietas.

Mēs uzskatām, ka viedoklis, ko mēs esam teikuši, viņš vienkārši nav ņemts vērā," sūrojas Kasalis.

Uz jautājumu par to, kā ir iznācis tā, ka uzņēmēji saka, ka viņos neieklausās, bet Satiksmes ministrija apgalvo, ka viņos ieklausās, ministrs Tālis Linkaits atbildēja izvairīgi: "Taisnība, droši vien ir kaut kur pa vidu."

Dialogs ar biznesu

Pēc ministrijas domām, reforma izmainīs tikai ostu "juridisko rāmi" un neietekmēs biznesu. Uzņēmēji ir pārliecināti par pretējo – viņi uzskata, ka reforma skars viņu biznesu, kurā ministrijas ierēdņi neko nesaprot.

"Mēs nesaprotam neko, ja tā godīgi jāsaka. Neviens arī tā mums saprotamā valodā nav spējis izskaidrot, kādi būs ieguvumi šeit no šīs reformas. Kas tad īsti mainīsies.

Ja nu ir vajadzīga valsts kontrole pār ostu, tā jau ir. Brīvostas valdē agrāk bija četri pārstāvji no pašvaldības un četri valsts, šobrīd ir tikai četri valsts pārstāvji. Tā ka valsts pilnībā kontrolē ostu. Ieguvumus – mēs pagaidām neesam tā īsti viņus atraduši," saka "KST terminals" padomes priekšsēdētājs Aigars Ķimenis.

Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās valsts izveidos kapitālsabiedrības. Satiksmes ministrija sola iecelt to valdēs profesionāļus uz konkursu bāzes. Ostās strādājošie uzņēmēji redz citu slēptu iemeslu: kapitālsabiedrību mērķis ir iegūt peļņu, un tas nozīmē, ka ostas pakalpojumi sadārdzināsies. Ja ostu valdēs nebūs biznesa un pašvaldību pārstāvju, tās nespēs ietekmēt situāciju ostā. Noteikumus diktēs valsts.

Biedrības "Rīgas brīvostas padome" pārstāvis, zvērināts advokāts Lauris Liepa uzstāj, ka ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem ir jāuztur dialogs, taču šobrīd platforma šādam dialogam nav paredzēta, jo nav skaidrs, uz kāda pamata un kādā formātā tiks ņemtas vērā biznesa intereses.

"Mums vajag kaut kādu valstisku skatījumu uz visu kopējo tranzīta nozari, kas saistās gan ar tarifiem, gan atļaujām, gan būvatļaujām un saskaņošanām, visiem infrastruktūras objektiem, kā arī pašas infrastruktūras būves. Ja to kāds var izstāstīt loģiski un pierādīt, ka šo te pārveidojot par kapitālsabiedrību, tas būs efektīvāk," paziņoja Ķimenis.

Šobrīd uz šiem jautājumiem skaidru atbildi biznesmeņi nedzird.

Maurs var aiziet

Jaunais modelis paredz ostu zemes nodošanu no pašvaldības pārvaldījuma jaunajiem valsts uzņēmumiem. Pašvaldības, sevišķi Liepāja, ir pret.

"90. gadu sākumā, kad armija aizgāja, osta bija faktiski izpostīta, tur nebija pilnīgi nekā tur bija nodrupušas piestātnes, kuģi un kuģu vraki un vecas zemūdenes. Visu ostas atjaunošanas darbu uzņēmās Liepājas pašvaldību. Šobrīd valsts faktiski saka: moris savu ir padarījis, moris var iet, tagad mēs paši saimniekosim," saka biedrības "Liepājas ostas nomnieku asociācija" pārstāvis, zvērināts advokāts Ainars Kreics.

Klaipēdas jūras osta, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Александров

Ministrija atbildes kārtā atsaucas uz astoņus gadus vecu Pasaules Bankas pētījumu, kurā Latvijas ostas kritizē par nespēju piesaistīt kravas ar augstu pievienoto vērtību un sadarbību pārsvarā tikai ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī uz ESAO rekomendācijām un advokātu biroja "Kronbergs Čukste LEVIN" analīzi, kura kļuva par pamatu reformas plānam.

"Šeit tātad vienīgais, kas tiek mainīts, tas ir brīvostas juridiskais statuss. Ir veikts gan Pasaules Bankas pētījums 2012. gadā. Kas kādā veidā ir jādara. Ir veikts speciāli pasūtīts juridiskais pētījumus, par to kādi ir riski. Un tie pamatā tiešām ir juridiskie jautājumi par valsts atbalsta pasākumiem. Par konkurences pasākumiem, par to, kā mainās īpašuma attiecības starp valsti un pašvaldību zemju jautājumi. Tādas lietas, bet nav un nav paredzēts mainīt nevienus tieši ekonomiskos jautājumus par nodokļiem, par nomas līgumiem un tamlīdzīgi. Līdz ar to mēs neredzam, ka būtu vēl nepieciešams papildus pētīt, kādus ekonomiskos aspektus," paziņoja Linkaits.

Premjers gaida

Uzņēmēji atzīmē, ka advokātu biroja analīze ir nepilnīga un tajā pašā ir norādīta rekomendācija sarīkot dziļāku pētījumu. Savukārt ministrijai nav skaidra biznesa plāna, nav izdevīguma un izmaksu analīzes, nav pilna finanšu un juridiskā vērtējuma.

Kā norāda Ārvalstu investoru padomes Transporta un infrastruktūras darba grupas pārstāve Ginta Krūkle, ekonomisks pamatojums reformai tā arī netika sniegts. Pie normālas šādu pārveidojumu sagatavošanas sākumā notiek plānošana un novērtējums, un pēc tam jau tiek rakstīts likumprojekts, taču šajā gadījumā sākumā tika sagatavots likumprojekts, bet tā steidzīgumu izskaidroja ar Ministru kabineta nospraustajiem termiņiem.

"Bet jautājums, vai tajā brīdī, kad jau ir pieņemts konceptuāls lēmums, ka mēs darām, ir kaut kāda jēga veikt kaut kādu ekonomisko izvērtējumu," vaicā Krūkle.

Uz doto brīdi reformas plāns nav gatavs. No pirmdienas, 28. septembra, Satiksmes ministrija sāka apkopot biznesmeņu rekomendācijas.

"Mēs nekur nesteidzamies. Mēs nevēlamies sagraut valdību. Ne arī mainīt spēles noteikumus ostās Latvijā. Līdz ar to ļoti lēnām, ļoti uzmanīgi, soli pa solim ejam uz priekšu," paziņoja Linkaits.

"Piedāvājumam būtu jābūt tādam, par ko Ārvalstu investoru padome teiks – jā, šī ir laba lieta. Tas ir tas, ko es jebkurā gadījumā sagaidītu. Bet es neesmu dzirdējis vēl no ministra. Es gaidu," paziņoja premjers Krišjānis Kariņš, kurš vada Ostu, tranzīta un loģistikas padomi.

"Ja mēs runājam tikai par to, ka kaut kur kaut kas mainīsies, es domāju, ka mūsu reakcija būs samazinātas investīcijas. Un mēs pārskatīsim, ko mēs darām. Mēs esam liels tirgus spēlētājs, mums ir iespēja tā vai citādi pielāgoties situācijas izmaiņām. Bet mēs esam vienmēr redzējuši savu attīstību 10, 20 un līdz pat 50 gadiem uz priekšu šeit, Rīgā, kas nozīmē, ka izejot no situācijas var sanākt vienkārši koriģēs savu attieksmi pret notiekošo, respektīvi, tas galvenais, kā var koriģēt attieksmi, var veikt vai neveikt investīcijas," atzīmēja Kasalis.

Viņš paziņoja, ka, situācijai pasliktinoties, to izjutīs visa valsts.

Kopš ostu reformas sākuma neoficiāli ir skanējuši pieņēmumi, ka Satiksmes ministrija gatavojas izlikt Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu akcijas biržā. Tālis Linkaits noraidīja šo informāciju, paziņojot, ka esošā Ministru kabineta darba periodā pilna vai daļēja ostu privatizācija nenotiks.

1
Tagi:
investīcijas, osta
Pēc temata
Jārunā arī "nīstamajā krievu valodā": Urbanovičs par Rīgas ostas problēmām
Ministrs: Latvija tikai pagājušajā gadā saprata, ka Krievija atņems kravas
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Liepājas panorāma, foto no arhīva

Lietuvas tūristi izglāba vasaru Liepājā

9
(atjaunots 14:25 28.09.2020)
Tūrisma bizness Latvijas galvaspilsētā ir cietis Covid-19 pandēmijas dēļ, toties Liepājā tūristu plūsma ir tikai pieaugusi.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Šī gada tūrisma sezona Liepājā un Kurzemē izrādījusies negaidīti veiksmīga, pateicoties Lietuvas tūristiem un rīdziniekiem, raksta LSM.lv.

Tūrisma sezona Liepājā sākās jūnijā, uzreiz pēc ārkārtējās situācijas režīma atcelšanas. Sākumā viesu plūsma bija visnotaļ neliela, taču jūlijā dambis plīsa – tik daudz tūristu Liepājā sen nav bijis.

"Jūlijs un augusts Liepājā, kā saka paši uzņēmēji, bija labākā vasara piecu gadu laikā. Cilvēku – un mēs paši to redzējām ielās un restorānos, kafejnīcās, viesnīcās bija neiedomājami daudz. Tostarp, protams, daudz viesu no Lietuvas, kā arī rīdzinieku, Latvijas iedzīvotāju, kuri gadiem ilgi nav ceļojuši apkārt valstij," pastāstīja Liepājas Tūrisma informācijas reģionālā biroja vadītāja Inta Šoriņa.

Jaunais restorāns Liepājā, kura atklāšana aizkavējās ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas dēļ, beigās aizvadīja veiksmīgu pirmo sezonu, pateicoties apmeklētājiem no Lietuvas.

"Ļoti labi gāja! Protams, lielākā daļa klientu bija lietuvieši. Tas nav noslēpums, Liepājā visur tā bija – gan viesnīcās, gan restorānos, praktiski visur bija lietuvieši. Lietuvieši faktiski "izvilka" mums šo vasaru. Taču tagad, sākot no 3. septembra, sācies straujš kritums, var teikt, ka par 50%," pastāstīja restorāna īpašniece.

"Karostas glābšanas biedrībā", kas strādā tūristu vidū populārajā Kara pilsētiņas virssardzē, vasaras sākumā uztraucās, ka sezona būs neveiksmīga, taču bailes nepiepildījās.

"Varu pateikt, ka tūristu bija vairāk, nekā jebkad ir bijis. Un, protams, tie visi bija Latvijas tūristi un lietuvieši, ļoti daudz lietuviešu, pīķa brīžos mums tur bija vairāk nekā 200 tūristu vienlaikus. Mēs strādājām ne tikai uz 100%, bet dažkārt uz 150% un 200%, strādājām dažkārt dienu un nakti, taču mēs visi sapratām, ka tā būs vien dažas nedēļas, ir jāiztur. Nu, tā, protams, arī bija - kolīdz augusts beidzās, tad vairāk vai mazāk viss kaut kā arī beidzās," stāsta biedrības vadītāja Monta Krafte.

Lai atbalstītu uzņēmējus un piesaistītu tūristus, Liepājas dome sarīkoja projektu konkursu un piešķīra finansējumu to īstenošanai. Pateicoties konkursam, Karostas virssardze atrada jaunus sadarbības ceļus ar citiem uzņēmējiem, piedāvāja tūristiem jaunus maršrutus un pasākumus, piemēram, ar lieliem panākumiem notikušo ar nosaukumu "Karostas vasara".

Rezultātā Liepājā tūrisma sezona pagāja daudz veiksmīgāk nekā galvaspilsētā.

"Šī vasara Liepājā, salīdzinot ar Rīgu… Vispār nevar salīdzināt! Visi sabiedriskās ēdināšanas nozares, restorānu biznesa pārstāvji no Rīgas, ar kuriem ir gadījies runāt, atzīmēja, ka slikti viss ir gājis. Liepājā gāja ļoti labi, Kuldīgā labi un vispār Kurzemē gāja neslikti. Tāda īpašība, man liekas, ir pirmo gadu. Arī mūsu piegādātāji teica, ka visi ir šokā – tā, kā gāja Kurzemē, nav bijis nekad. Savukārt Rīgā gan bija slikti, gan arī tagad turpinās. Jā, vairāk vai mazāk var teikt, ka lietuviešu dēļ. Domāju, ka lietuvieši mums bija vismaz 60% apmeklētāju," pastāstīja kāda restorāna īpašniece.

Viens no izskaidrojumiem – Rīgas iedzīvotāji vēlējās atpūsties ārpus galvaspilsētas robežām, tādēļ arī brauca uz reģioniem, pirmām kārtām izvēloties Kurzemi.

"Atpūtu bieži saista ar skaistu pludmali, un mums Liepājā tā ir. Tādēļ tūristu plūsma rietumu piekrastē arī bija nesalīdzināmi augstāka, nekā viesu skaits citos reģionos. Taču mēs dzirdējām, ka Vidzemē, Latgalē un Zemgalē arī neslikti gājis. Domāju, ka rīdzinieki ļoti gribēja izrauties no galvaspilsētas. Un ar lietuviešiem bijis tāpat – Kauņas un Viļņas iedzīvotāji meklēja iespējas aizbraukt no lielas pilsētas uz jūru," pastāstīja Šoriņa.

Tūristu plūsma no Lietuva strauji apstājās pēc 3. septembra, kad pārplīsa "Baltijas burbulis". Tomēr Liepājā arī tagad ir visai daudz viesu – Latvijas iedzīvotāji steidz izbaudīt septembrim neierasto siltumu.

9
Tagi:
Lietuva, tūrisms, Liepāja, Latvija
Pēc temata
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Viņķele: mēs izvēlējāmies starp tūrisma biznesu un visu Latviju
Latvijā aug bezdarbs, bet varasiestādes dzen postā kafejnīcas: tūrisma nozare bailēs trīc
Pasaules tūrisma diena