Nav naudas – nav kravu: kā ASV iznīcina Latvijas tranzītu
(atjaunots 14:01 22.07.2019)
Bankas izskata visu Latvijas biznesu divās krasās – baltajā vai melnajā, ja pastāv kaut mazākās aizdomas par kompāniju sakariem ar austrumiem, sadarbība tiek pārtraukta.RĪGA, 22. jūlijs – Sputnik. Lielas rietumu un skandināvu bankas, kas strādā Latvijas tirgū, sākušas atteikties no biznesa klientiem ar ārzemju kapitāla dalību – viņiem ir vieglāk zaudēt labus klientus, nekā zaudēt miljardus kapitalizācijas kritumā skandālu dēļ. Daudzas bankas šodien baidās ienākt arī tranzīta nozarē, baidoties no iespējamās austrumu kaimiņa klātbūtnes, pastāstīja Dienas Bizness Rietumu bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.
Pēc viņa sacītā, pēc ABLV Bank skandāla un tam sekojošās tīrīšanas bankās situācija kreditēšanas jomā Latvijā ir kardināli mainījusies.
"Nevienam vairs nav noslēpums, ka pašreizējā vairāku lielo banku politika faktiski "izspiež" no tām daudzus biznesa klientus, pat ja iepriekš viņus te veiksmīgi kreditēja daudzu gadu garumā. Kā jau vairākkārt ir rakstījuši jūsu kolēģi žurnālisti, tas attiecas galvenokārt uz uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu. Tas ir, uz tiem uzņēmumiem, kuru līdzīpašnieki ir nevis Latvijas, bet jebkuru citu valstu, tostarp arī citu ES valstu pilsoņi," pastāstīja Jukšs.
Viņš paskaidroja, ka skandināvu bankas atsakās no sadarbības pat ar klientiem ar labu reputāciju, jo tām ir vienkāršāk pazaudēt daļu klientu, nekā pazaudēt miljardus akciju vērtības krituma rezultātā.
"Dažu šo banku akcionāri pēdējā gadā ir zaudējuši miljardiem eiro kapitalizācijas, jo to akciju vērtība pasaules tirgos ir kritusies. Tas bija saistīts arī ar notikumiem Baltijas valstīs. Rezultātā no galvenajiem birojiem tiek doti rīkojumi stingrāk kontrolēt klientus šajās valstīs, kuras daudzējādā ziņā bija problēmu avots," paskaidroja Jukšs.
Viņš piebilda, ka šodien ir izveidojusies situācija, kad viss bizness Latvijā tiek izskatīts divās krāsās – baltā vai melnā.
"Pat ja, tēlaini runājot, tiek pamanīta kāda viegli pelēkā nokrāsa, sadarbība ar šādu biznesu tūlīt tiek pārtraukta. Nostāja ir vienkārša – labāk zaudēt daļu labo klientu nekā miljardiem eiro kapitalizācijas," pateica eksperts.
Turklāt viņš novērtēja pieprasījumu biznesa finansēšanā Baltijas reģionā simtos miljonos eiro – kredīti ir nepieciešami mājokļu, biroju, viesnīcu būvniecības sektoram, uz eksportu orientētiem kokapstrādes, būvmateriālu, degvielas ražošanas projektiem un citiem.
Atsevišķi Jukšs izcēla tranzīta nozari, kura šodien ir saskārusies ar situāciju, kad bankas atsakās kreditēt kompānijas iespējamo sakaru dēļ ar KF, no kurienes Latvija joprojām saņem galveno kravu plūsmu.
"Ir projekti arī tranzīta nozarē, tostarp beramo, lejamo un ģenerālo kravu pārkraušanā. Šī ir tieši tā nozare, kas pašlaik baida rietumu bankas ar iespējamu "austrumu risku"," pateica Jukšs.
Atgādināsim, ka banku "tīrīšana" Latvijā sākās pēc skandāla ap ABLV Bank. 2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, otro lielāko banku Latvijā, lielāko neatkarīgo privāto banku valstī, par naudas atmazgāšanu un saikni ar transakcijām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, kā arī par ierēdņu uzpirkšanu. Banka pieņēma lēmumu pašlikvidēties, jo ne ECB, ne Latvijas Banka to neglāba.
Pēc tam banku sistēma Latvijā saskārās ar vērienīgām izmaiņām, kuru vidū galvenā bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajiem čaulas uzņēmumiem. Cīņa ar "netīro" naudu izvērsās tādā mērogā, ka skāra arī uzņēmumus, kas veica labi pārskatāmu darbību, maksā nodokļus un neizmanto ārzonas jurisdikciju. Pamatam tika izmantots tikai fakts, ka tie ir nerezidenti, tāpēc "aizdomīgi", tika slēgti šo uzņēmumu konti, noraidīti lūgumu atvērt jaunus kontus, tika pieprasīts milzums dokumentu, kas apstiprinātu naudas izcelsmi, tika iesaldēti aktīvi līdz izmeklēšanas beigām.
Latvijas bizness, publicisti un vairāki politiķi negatīvi vērtē Latvijas valdību par lēmumu slēgt ABLV Bank un "padzīt" nerezidentus no citām valsts finanšu un kredītiestādēm, lai arī šī sektora apkalpošana nesa vērā ņemamus ienākumus, daļa no kuriem ieplūda arī valsts budžetā nodokļu veidā.
VID liks darba devējiem pamatot darbinieku zemās algas
(atjaunots 10:25 14.07.2020)
Valsts ieņēmumu dienests apņēmies nopietni ķerties klāt darba devējiem, kuri saviem darbiniekiem maksā algas "aploksnēs".RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno iesniegt grozījumus Valsts sociālās apdrošināšanas likumā, kuri palīdzēs cīnīties ar tā saucamajām "aplokšņu" algām, vēsta Lsm.lv. Saskaņā ar grozījumiem darba devējiem nāksies pamatot iemeslu, kura dēļ darbiniekiem tiek maksātas mazas algas.
Iepriekš nepamatoti zemas algas uzņēmumā bija spiesti pierādīt nodokļu dienesta darbinieki, atgādināja VID vadītāja Ieva Jaunzeme.
"Ja VID dati liecinās, ka vidējā alga nozarē ir lielāka nekā tā, kas tiek maksāta konkrētā uzņēmumā, darba devējam būs jāiesniedz pamatoti pierādījumi, kādā veidā viņš var nodarbināt strādājošos par algu, kas būtiski zemāka nekā nozares vidējā alga," skaidroja Jaunzeme.
Pēc viņas domām, grozījumi manāmi atvieglos darbu ar "aplokšņu algām".
VID direktora vietniece Natālija Filipoviča preses konferencē 13. jūlijā pastāstīja, ka konstatēts liels skaits problēmu gadījumos, kad uzņēmēji vērsās ar lūgumu izmaksāt dīkstāves pabalstu saviem darbiniekiem.
Piemēram, darbinieks nostrādājis uzņēmumā gadu, bet galu gala noskaidrojas, ka viņš strādājis nelegāli un saņēmis algu "aploksnē".
Tāpat VID saskāries ar virkni situāciju, kurās cilvēki saņēmuši mazāku dīkstāves pabalstu nekā plānoja. Šādās situācijās atkal iemesls meklējams "aplokšņu algās".
Vai, piemēram, darbinieks bez viņa ziņas reģistrēts kā valdes loceklis, vēl citā gadījumā darba devējs lūdzis padalīties dīkstāves pabalstā.
Iepriekš vēsltīts, ka "aplokšņu algas" sastāda 44,1% valsts ēnu ekonomikas struktūrā. Vidēji 2019. gadā uzņēmēji slēpuši no valsts 22,3% algu.
Informācijas slēpšanas par darbiniekiem (vidējais provents no kopējā darbinieku skaita, kas nodarbināti bez līguma) 2019. gadā Latvijā pieaudzis līdz 10,9% (+1,0%).
Tas lielā mērā saistīts ar darba spēka trūkumu Latvijā un tā nelegālo ievešanu no citām valstīm.
Iniciatīvas 200 miljonu vērtē: LM atbild sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiķiem
(atjaunots 09:45 14.07.2020)
Pretēji Petravičas vārdiem pēc Satversmes tiesas sprieduma, Labklājības ministrijas miljoniem eiro vērtajā piedāvājumu kompleksā nav pieminēta ne sociālā nodrošinājuma pabalsta grozīšana, ne vecuma pensijas aprēķina bāzes palielināšana. Kam sola palīdzību?RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. iniciatīvas vairāk nekā divsimt miljonu eiro apmērā – Labklājības ministrijas atbilde sociālās drošības sistēmas kritiķiem. Nākamā gada prioritāšu sarakstā ir pensiju piemaksas, ģimenes pabalsti un atbalsta pasākumi bērniem ar invaliditāti, vēsta Neatkarīgā.
Tomēr resors nav sniedzis ne valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, ne minimālās pensijas palielināšanas aprēķinu, lai arī labklājības ministre pēc Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas paziņoja, ka vēlas palielināt šo pabalstu līdz 109 eiro. Tiesa, no Satversmes tiesas sprieduma izriet, ka problēmu rada ne tikai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta zemais apmērs, bet sociālā drošība pašos pamatos.
Milzīgas summas
Labklājības ministrijas priekšlikumi par nākamajā gadā īstenojamajiem 18 nozares politikas prioritārajiem pasākumiem iesniegti Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram. Kopumā, pēc LM aprēķiniem, to īstenošanai nepieciešami 216 miljoni eiro. Tiesa, norāda resors, atsevišķi pasākumi paredz arī ienākumu kompensāciju, tāpēc kopējā pasākumu ietekme tiek lēsta aptuveni 90 miljonu eiro apmērā.
Labklājības ministre Ramona Petraviča uzreiz pēc Satversmes tiesas sprieduma paziņoja, ka ir apņēmības pilna gan pabalstu palielināt, gan celt vecuma pensijas aprēķina bāzi, kas nav mainīta 15 gadus. Tomēr minēto prioritāšu sarakstā nav ne vārda par minimālo pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un to palielināšanu.
Ministre iesniedza valdībā minimālā ienākumu līmeņa sistēmas pilnveides plānu. Līdzīgu projektu LM iesniedza Ministru kabinetā jau pērn un aicināja valdību minimālo pensiju palielināt līdz 99 eiro. Valdība iniciatīvu neatbalstīja.
Labklājības ministrijas speciālists Egils Zariņš paskaidroja, ka resora prioritāšu sarakstā patiešām nav iekļauts jautājums par minimālo pensiju un sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet ministrija to piedāvās atsevišķi. Tātad pašreizējās iniciatīvās paredzētajiem izdevumiem (216 miljoni eiro) pievienosies summa, kas nepieciešama minēto pabalstu palielinājumam aptuveni 30 miljonu eiro apmērā, rēķinot pēc pagājušā gada datiem.
Vai piešķirs naudu asistentiem
Prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts papildu finansējuma pieprasījums izmaiņām asistenta pakalpojumā personām ar invaliditāti. Asistenta pakalpojums pašvaldībā, ko finansē no valsts budžeta, tika ieviests 2013. gadā, lai sniegtu atbalstu nokļūšanai darba vietā, izglītības iestādē vai pakalpojumu saņemšanas vietā, tomēr pašlaik notiek diskusijas par šī pabalsta nākotni.
Labklājības ministrija piedāvā valdībai piecus pakalpojuma izmaiņu variantus. Viens no tiem paredz mainīt un paplašināt pakalpojumu bērniem ar invaliditāti un vienlaikus arī mainīt pakalpojuma piešķiršanas kārtību. Plānots arī paaugstināt asistenta atalgojumu. Lai to īstenotu, kopā nepieciešami 23,3 miljoni eiro.
Deviņus miljonis eiro plānots atvēlēt pensiju saņēmēju atbalstam un viņu ienākumu palielināšanai. No 2021. gada Labklājības ministrija piedāvā pakāpeniski nodrošināt piemaksas vecuma un invaliditātes pensijām, kuras piešķirtas laikā no 2012. gada. Arī šis jautājums jau vairākkārts apspriests Saeimā, bet līdz šim nav atrasti pietiekami līdzekļi. Labklājības ministrija arī rosina palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu pensijām no 300 līdz 350 eiro mēnesī (4200 eiro gadā).
Ģimenēm ar bērniem rosina piešķirt jaunu pabalstu 50 eiro apmērā par katru bērnu, taču šāda pabalsta kopējā ietekme uz valsts budžetu 2021. gadā plānota virs 30 miljoniem eiro. Vēl 15 miljoni eiro paredzēti dažādu sociālo pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, piemēram, tehnisko palīglīdzekļu saņēmēju rindas mazināšanai.
Robežu slēgt? Latvijas valdība vēlas atjaunot karantīnu
(atjaunots 17:46 14.07.2020)
Valdošās partija apsprieda pasākumus, ka, iespējams, tiks ieviesti Covid-19 atkārtotas izplatības gadījumā. Pārsvarā tie skars robežu šķērsošanas jautājumus.RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Koalīcijas sadarbības padome apsprieda jautājumus par Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem, ko jau tuvākajā laikā varētu pieņemt valdība. Cita starpā padome atbalstīja ierosinājumu ieviest stingrāku iebraucēju kontroli, pēc sēdes mediju pārstāvjiem pastāstīja premjerministrs Krišjānis Kariņš.
Valdība uzskata, ka atbraucēji un viņu nepietiekoši atbildīgā attieksme pret karantīnas pasākumiem var kļūt par vienu no iespējamās koronavīrusa atkārtotas izplatības galvenajiem iemesliem. Inficēto skaita jauns pieaugums var negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku, tātad būs nepieciešami stingrāki soļi infekcijas atkārtotas izplatības gadījumā.
Valdības vadītājs pastāstīja, ka valdību veidojošo partiju pārstāvji bija vienisprātis: jāpastiprina Latvijas ārējo robežu kontrole, lai identificētu visus atbraucējus. Turklāt tuvākajā laikā tiks apspriests jautājums par informācijas apmaiņu Baltijas valstu starpā par personām, kas šķērso ārējās robežas.
Pagaidām nav zināms, kādus pasākumus valdība plāno ar mērķi kontrolēt atbraucējus. Viens no iespējamajiem soļiem – obligātās anketēšanas atkārtota ieviešana robežas šķērsošanas punktos.
Patlaban nav skaidrs arī tas, pret kādu valstu pilsoņiem varētu ieviest stingrākus noteikumus robežu šķērsošanai, tomēr informācija par Covid-19 valstīs, kur infekcija izplatās īpaši aktīvi, ir piejama Slimību profilakses un kontroles centra vietnē, norādīja premjers. Koalīcijas padome vēl nav apspriedusi iespējamās sankcijas personām, kas neievēro karantīnas noteikumus pēc iebraukšanas valstī, tomēr Kariņš atzīmēja, ka, acīmredzot, nāksies noteikt sodu tādiem "Latvijā vēlamiem viesiem", kuri ignorē noteikumus.
Arī citu partiju pārstāvji padomes sēdē norādīja, ka lielāko risku saslimt ar Covid-19 rada personas, kas ierodas no ārzemēm, tāpēc atbalstīja stingrāku pasākumu ieviešanu. Piemēram, Nacionālās apvienības parstāvis Jānis Dombrava pauda pārliecību, ka Latvijas robežas atvērtas pāragri, tāpēc valstī iebraucis liels skaits personu, kuras par sevi nav sniegušas patiesu un pilnīgu informāciju, un atkal ievazāts Covid-19. Politiķis uzskata, ka ārvalstniekiem, kuri pēc ierašanās Latvijā neievēros 14 dienu pašizolācijas režīmu, ir jāatņem termiņuzturēšanās atļauja.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Konkrētāk par iebraucējiem izteicās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Viņa konstatēja, ka jaunie studenti no trešajām valstīm studijas Latvijas augstskolās var sākt attālināti. Pēc viņas domām, prasība var skart studentus, kam radušās grūtības, saņemot Latvijas vīzu Covid-19 radīto ierobežojumu rezultātā. Detalizētāku informāciju par to, kā gads sāksies ārvalstu stundentiem, ministre solīja sniegt vēlāk, kad sadarbībā ar augstskolām tiks izstrādāta studiju kārtība gan Latvijā jau esošajiem ārvalstu studentiem, gan tiem, kuri vēl tikai plāno ierasties.
Pie tam, pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles teiktā, pagaidām valdība neplāno no 1. septembra atkārtot tālmācību režīmu skolās. Viņa norādīja, ka situācija, protams, vēl var mainīties, un infekcijas straujas izplatības gadījumā skolas atkal ieviesīs tālmācības režīmu, tomēr šobrīd tāda lēmuma nav. Līdz šī mēneša beigām IZM plāno sagatavot detalizētu mācību procesa organizācijas plānu jaunajā mācību gadā.