Ventspils brīvosta. Foto no arhīva

Nav naudas nav kravu: ASV iznīcina Latvijas tranzītu

351
(atjaunots 14:01 22.07.2019)
Bankas izskata visu Latvijas biznesu divās krasās – baltajā vai melnajā, ja pastāv kaut mazākās aizdomas par kompāniju sakariem ar austrumiem, sadarbība tiek pārtraukta.

RĪGA, 22. jūlijs – Sputnik. Lielas rietumu un skandināvu bankas, kas strādā Latvijas tirgū, sākušas atteikties no biznesa klientiem ar ārzemju kapitāla dalību – viņiem ir vieglāk zaudēt labus klientus, nekā zaudēt miljardus kapitalizācijas kritumā skandālu dēļ. Daudzas bankas šodien baidās ienākt arī tranzīta nozarē, baidoties no iespējamās austrumu kaimiņa klātbūtnes, pastāstīja Dienas Bizness Rietumu bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.

Pēc viņa sacītā, pēc ABLV Bank skandāla un tam sekojošās tīrīšanas bankās situācija kreditēšanas jomā Latvijā ir kardināli mainījusies.

"Nevienam vairs nav noslēpums, ka pašreizējā vairāku lielo banku politika faktiski "izspiež" no tām daudzus biznesa klientus, pat ja iepriekš viņus te veiksmīgi kreditēja daudzu gadu garumā. Kā jau vairākkārt ir rakstījuši jūsu kolēģi žurnālisti, tas attiecas galvenokārt uz uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu. Tas ir, uz tiem uzņēmumiem, kuru līdzīpašnieki ir nevis Latvijas, bet jebkuru citu valstu, tostarp arī citu ES valstu pilsoņi," pastāstīja Jukšs.

Viņš paskaidroja, ka skandināvu bankas atsakās no sadarbības pat ar klientiem ar labu reputāciju, jo tām ir vienkāršāk pazaudēt daļu klientu, nekā pazaudēt miljardus akciju vērtības krituma rezultātā.

"Dažu šo banku akcionāri pēdējā gadā ir zaudējuši miljardiem eiro kapitalizācijas, jo to akciju vērtība pasaules tirgos ir kritusies. Tas bija saistīts arī ar notikumiem Baltijas valstīs. Rezultātā no galvenajiem birojiem tiek doti rīkojumi stingrāk kontrolēt klientus šajās valstīs, kuras daudzējādā ziņā bija problēmu avots," paskaidroja Jukšs.

Viņš piebilda, ka šodien ir izveidojusies situācija, kad viss bizness Latvijā tiek izskatīts divās krāsās – baltā vai melnā.

"Pat ja, tēlaini runājot, tiek pamanīta kāda viegli pelēkā nokrāsa, sadarbība ar šādu biznesu tūlīt tiek pārtraukta. Nostāja ir vienkārša – labāk zaudēt daļu labo klientu nekā miljardiem eiro kapitalizācijas," pateica eksperts.

Turklāt viņš novērtēja pieprasījumu biznesa finansēšanā Baltijas reģionā simtos miljonos eiro – kredīti ir nepieciešami mājokļu, biroju, viesnīcu būvniecības sektoram, uz eksportu orientētiem kokapstrādes, būvmateriālu, degvielas ražošanas projektiem un citiem.

Atsevišķi Jukšs izcēla tranzīta nozari, kura šodien ir saskārusies ar situāciju, kad bankas atsakās kreditēt kompānijas iespējamo sakaru dēļ ar KF, no kurienes Latvija joprojām saņem galveno kravu plūsmu.

"Ir projekti arī tranzīta nozarē, tostarp beramo, lejamo un ģenerālo kravu pārkraušanā. Šī ir tieši tā nozare, kas pašlaik baida rietumu bankas ar iespējamu "austrumu risku"," pateica Jukšs.

Atgādināsim, ka banku "tīrīšana" Latvijā sākās pēc skandāla ap ABLV Bank. 2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, otro lielāko banku Latvijā, lielāko neatkarīgo privāto banku valstī, par naudas atmazgāšanu un saikni ar transakcijām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, kā arī par ierēdņu uzpirkšanu. Banka pieņēma lēmumu pašlikvidēties, jo ne ECB, ne Latvijas Banka to neglāba.

Pēc tam banku sistēma Latvijā saskārās ar vērienīgām izmaiņām, kuru vidū galvenā bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajiem čaulas uzņēmumiem. Cīņa ar "netīro" naudu izvērsās tādā mērogā, ka skāra arī uzņēmumus, kas veica labi pārskatāmu darbību, maksā nodokļus un neizmanto ārzonas jurisdikciju. Pamatam tika izmantots tikai fakts, ka tie ir nerezidenti, tāpēc "aizdomīgi", tika slēgti šo uzņēmumu konti, noraidīti lūgumu atvērt jaunus kontus, tika pieprasīts milzums dokumentu, kas apstiprinātu naudas izcelsmi, tika iesaldēti aktīvi līdz izmeklēšanas beigām.

Latvijas bizness, publicisti un vairāki politiķi negatīvi vērtē Latvijas valdību par lēmumu slēgt ABLV Bank un "padzīt" nerezidentus no citām valsts finanšu un kredītiestādēm, lai arī šī sektora apkalpošana nesa vērā ņemamus ienākumus, daļa no kuriem ieplūda arī valsts budžetā nodokļu veidā.

351
Pēc temata
Latvijas Bankas ekonomists: mēs nevaram attīstīties bez starptautiskā atbalsta
Kariņš palūdza skandināvu bankām palikt Latvijā
Iesaldēti rekordlielie 100 miljoni eiro: kā Latvija cīnās ar naudas atmazgāšanu
FKTK vadītāja atzina, ka Latvijas bankas pārspīlēja ar nerezidentu noguldījumu tīrīšanu
Kariņš: naudas atmazgātāji ērgļiem lido virs ES, bet Latvija palīdzēs tos apkarot
Naudas maks. Foto no arhīva

Arvien vairāk cilvēku vēlēsies aiziet ēnā: ekonomiste izvērtēja FM nodokļu piedāvājumus

28
(atjaunots 19:15 13.08.2020)
Visvairāk no reformas cietīs Latvijas iedzīvotāji, kuri saņem nelielas algas un strādā alternatīvajos nodokļu režīmos, – tieši tie, kuri jau tā visvairāk cietuši koronavīrusa krīzes dēļ, atzīmēja Swedbank Latvijas filiāles galvenā ekonomiste.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Finanšu ministrijas piedāvātās nodokļu izmaiņas var izraisīt neapmierinātību sabiedrībā un mudināt ēnu ekonomikas izaugsmi, uzskata Swedbank Latvijas filiāles galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija, vēsta tvnet.lv.

Viņa uzskata par pareizu izmaiņu galveno mērķi – novērst to cilvēku sociālo neaizsargātību, kuri strādā alternatīvajos nodokļu režīmos, taču uzskata, ka piedāvātais risinājums nozīmē ievērojamu nodokļu sloga pieaugumu šādiem cilvēkiem samērā īsā periodā.

Pēc viņas sacītā, sociālā un ienākumu nodokļu sadalīšanas dēļ obligātās medicīniskās apdrošināšanas iemaksas izveidošanai nodokļa slogs vispārējā nodokļu režīmā zināmā mērā kļūst regresīvs, tādēļ visvairāk zaudēs zemo un vidējo algu saņēmēji.

"Kopumā piedāvātās izmaiņas var izraisīt sabiedrības neapmierinātību un daudziem var palielināt vēlmi pāriet ēnu ekonomikā. It īpaši ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzi, kas vairāk un smagāk skārusi tieši zemāk apmaksātos darbiniekus un alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošos," uzsvēra Zorgenfreija.

Ekonomiste šaubās, ka piedāvātais sociālā un ienākumu nodokļu daļu sadalījums par labu medicīniskajai apdrošināšanai nodrošinās veselības aprūpei nepieciešamo naudu.

"Veselības finansēšanai no šī vingrinājuma "iezīmētie" līdzekļi ir salīdzinoši neliela daļa no kopējā veselības aprūpei nepieciešamā ikgadējā finansējuma. Tas savukārt nozīmē, ka tāpat katru gadu no jauna būs jācīnās par finansējuma apmēru. Tātad ar šīm izmaiņām netiek atrisināts jautājums par nepieciešamību celt finansējumu veselības aprūpei," paziņoja Zorgenfreija.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Finanšu ministrija piedāvā ieviest nodokļu izmaiņas trīs posmos, no kuriem pirmais ir ieplānots jau uz nākamo gadu: uz sociālā un ienākumu nodokļu rēķina izcelt speciālu obligātās medicīniskās apdrošināšanas maksājumu.

28
Pēc temata
Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs
Obligātās sociālās iemaksas un jauns neapliekamais minimums: kā Latvijā mainīsies nodokļi
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, nepaliekamais minimums 350 eiro
Meli industriālos apmēros: Dombrovskis izanalizēja valdības lēmumus
Vecākā gadagājuma sievietes, foto no arhīva

Oktobrī notiks pensiju indeksācija: kas un cik saņems

38
(atjaunots 09:09 13.08.2020)
Latvijas Labklājības ministrija pastāstīja, kā šogad tiks indeksētas pensijas un kas kādu pielikumu saņems.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Šī gada 1. oktobrī tiks indeksētas pensijas vai to daļa līdz 454 eiro, paziņoja Labklājības ministrija savā mājaslapā. Pirms gada tika indeksētas pensijas un pabalsti līdz 420 eiro.

Ja pensija ir augstāka par 454 eiro, tiks indeksēta tikai tā pensijas daļa, kas ir zem šīs robežas. Palielinājums būs atkarīgs no pensijas apmēra un piemērotā indeksa, kurš savukārt veidojas no faktisko patērētāju cenu indeksa un 50% vidējās algas apdrošināšanas iemaksām Latvijā par pagājušo gadu. Šogad izdienas pensijām, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pabalstiem tiek piemērots indekss 1,0380.

Izņēmumu sastāda politiski represētie, cilvēki ar pirmo invaliditātes grupu un Černobiļas AES avārijas seku likvidatori, kuriem pensija tiks indeksēta pilnā apjomā.

Līdzīgi kā iepriekš, šogad vecuma pensijas indeksācijā tika pielietoti dažādi indeksi, kuri ir atkarīgi no uzkrātā apdrošināšanas stāža. Piemēram, ja vecuma pensija sastāda 350 eiro, tad cilvēkam ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem no oktobra tā sastādīs 363,30 eiro, ja apdrošināšanas stāžs sastāda no 30 līdz 39 gadiem – 365,61 eiro, ar stāžu no 40 līdz 44 gadiem – 367,92 eiro.

Pārrēķins joprojām tiks veikts automātiski: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir visi nepieciešamie dati, tādēļ visi, kam pienākas pensija, no 1. oktobra saņems to indeksētā veidā.

38
Tagi:
pensija
Pēc temata
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei
Iniciatīvas 200 miljonu vērtē: LM atbild sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiķiem
Sociologs: Latvijas iedzīvotāju skaits joprojām strauji sarūk
Baltkrievija

Baltkrievijas IeM sniedza informāciju par protestiem valstī

0
(atjaunots 11:10 14.08.2020)
Protestu dalībnieki Baltkrievijā paši izprovocējuši vardarbību no kārtības sargu puses, nekāda ņirgāšanās par aizturētajiem nav pieļauta, informēja BR Iekšlietu ministrija.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas vadība nāca klajā ar informāciju par notiekošo valstī: resora vadītājs paskaidroja, kāpēc sākusies vardarbība, izkliedējot protesta akcijas. Viņa vietnieks noliedza, ka aizturētie tiktu piekauti, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Baltkrievijas iekšlietu ministrs Jurijs Karajevs telekanāla "ONT" ēterā atvainojās nejaušiem garāmgājējiem un ziņkārīgajiem, kuri aizturēti masu protesta akciju gaitā.

Viņš norādīja, ka 9. augustā milicija strādājusi bez spēka pielietošanas, "ar vēderiem izgrūda" protestētājus. Pie tam, pēc viņa vārdiem, daži cilvēki izgājuši ielās jau pirms vēlēšanu beigām, jo nolēmuši protestēt jau iepriekš. Nākamajā dienā, 10. augustā vardarbība sākās jau pret milicijas darbiniekiem, apliecināja Karajevs.

"Pie stellas ("Minska – varoņpilsēta" – red.), tā sakot, no valdošās augstienes, notika uzbrukumi speciālo uzdevumu milicijas vienībām," ministrs minēja piemēru.

Nākamajās dienās cilvēki sākuši būvēt barikādes un pielietot nogurdinašanas taktiku. Šī iemesla dēļ kārtības sargi bija spiesti pielietot spēku.

Karajevs atzina, ka dažkārt spēks "iespējams, pielietots kļūdaini", taču atgādināja, kāds haoss valda, izkliedējot protesta akciju.

"Atbildību par vardarbību vēlos uzņemties pats," teica ministrs un atvainojās mierīgajiem iedzīvotājiem, kuri aizturēti nejauši.

Viņš paskaidroja, ka miliči pūlas nodalīt akciju aktīvos dalībniekus no nejaušiem garāmgājējiem.

"Ja nejaušs cilvēks, viņš pēc iespējas ātrāk jāatlaiž, un iepriekšējā naktī gulēt negāja pat tie, kuri bija iesaistīti sabiedriskās kārtības sardzē, bet gan devās uz likumpārkāpumu izolācijas centru Okrestina (ielā – red.) un tur visu nakti centās noskaidrot situāciju. Tagad jau atlaisti vairāki simti cilvēku," konstatēja ministrs.

Savukārt Baltkrievijas iekšlietu ministra vietnieks Aleksandrs Barsukovs norādīja, ka nekāda ņirgāšanās par aizturētajiem Minskā nav pieļauta.

Ceturtdienas rītā protestu akcijās aizturēto cilvēku skaits sasniedza 6,7 tūkstošus. Naktī aizturētos sāka atbrīvot no īslaicīgās aizturēšanas izolatora Okrestina ielā, un pirmais, par ko sāka stāstīt brīvībā iznākušie cilvēki, bija ziņas par piekaušanu un ņirgāšanos. 10. augusta rītā aizturētais Sputnik Baltkrievija korespondents Jevgēņijs Oļeiņiks arī pastāstīja, ka ticis piekauts aizturēšanas laikā un milicijas nodaļā.

Barsukovs naktī apmeklēja Okrestina ielu un vēlāk, taujās par ņirgāšanos pār aizturētajiem, atbildēja: "Nekādas ņirgāšanās nebija."

Daudzi valsts iedzīvotāji vēl joprojām dežurē pie īslaicīgās aizturēšanas izolatora cerībā sameklēt aizturēto sarakstos savus pazudušos tuviniekus vai nodot viņiem ūdeni, produktus un veļu.

Masu protesta akcijas Baltkrievijā sākās 9. augustā pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvaru izcīnīja pašreizējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko – CVK informēja, ka viņš saņēmis 80,08% balsu. Līdz 13. augustam nesankcionētās akcijas tika stingri apspiestas, kārtības sargi izmantoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Ceturtdien, 13. augustā lielākā daļa akciju valstī aizritēja mierīgi, vardarbīgas metodes to izkliedēšanai netika pielietotas.

0
Tagi:
Iekšlietu ministrija, protesti, Baltkrievija
Pēc temata
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā
Rinkēvičs: Latvija atbalstīs sankcijas pret Baltkrievijas varasiestādēm
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Naktī Minskā notika protesta akcijas