Nav naudas – nav kravu: kā ASV iznīcina Latvijas tranzītu
(atjaunots 14:01 22.07.2019)
Bankas izskata visu Latvijas biznesu divās krasās – baltajā vai melnajā, ja pastāv kaut mazākās aizdomas par kompāniju sakariem ar austrumiem, sadarbība tiek pārtraukta.RĪGA, 22. jūlijs – Sputnik. Lielas rietumu un skandināvu bankas, kas strādā Latvijas tirgū, sākušas atteikties no biznesa klientiem ar ārzemju kapitāla dalību – viņiem ir vieglāk zaudēt labus klientus, nekā zaudēt miljardus kapitalizācijas kritumā skandālu dēļ. Daudzas bankas šodien baidās ienākt arī tranzīta nozarē, baidoties no iespējamās austrumu kaimiņa klātbūtnes, pastāstīja Dienas Bizness Rietumu bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.
Pēc viņa sacītā, pēc ABLV Bank skandāla un tam sekojošās tīrīšanas bankās situācija kreditēšanas jomā Latvijā ir kardināli mainījusies.
"Nevienam vairs nav noslēpums, ka pašreizējā vairāku lielo banku politika faktiski "izspiež" no tām daudzus biznesa klientus, pat ja iepriekš viņus te veiksmīgi kreditēja daudzu gadu garumā. Kā jau vairākkārt ir rakstījuši jūsu kolēģi žurnālisti, tas attiecas galvenokārt uz uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu. Tas ir, uz tiem uzņēmumiem, kuru līdzīpašnieki ir nevis Latvijas, bet jebkuru citu valstu, tostarp arī citu ES valstu pilsoņi," pastāstīja Jukšs.
Viņš paskaidroja, ka skandināvu bankas atsakās no sadarbības pat ar klientiem ar labu reputāciju, jo tām ir vienkāršāk pazaudēt daļu klientu, nekā pazaudēt miljardus akciju vērtības krituma rezultātā.
"Dažu šo banku akcionāri pēdējā gadā ir zaudējuši miljardiem eiro kapitalizācijas, jo to akciju vērtība pasaules tirgos ir kritusies. Tas bija saistīts arī ar notikumiem Baltijas valstīs. Rezultātā no galvenajiem birojiem tiek doti rīkojumi stingrāk kontrolēt klientus šajās valstīs, kuras daudzējādā ziņā bija problēmu avots," paskaidroja Jukšs.
Viņš piebilda, ka šodien ir izveidojusies situācija, kad viss bizness Latvijā tiek izskatīts divās krāsās – baltā vai melnā.
"Pat ja, tēlaini runājot, tiek pamanīta kāda viegli pelēkā nokrāsa, sadarbība ar šādu biznesu tūlīt tiek pārtraukta. Nostāja ir vienkārša – labāk zaudēt daļu labo klientu nekā miljardiem eiro kapitalizācijas," pateica eksperts.
Turklāt viņš novērtēja pieprasījumu biznesa finansēšanā Baltijas reģionā simtos miljonos eiro – kredīti ir nepieciešami mājokļu, biroju, viesnīcu būvniecības sektoram, uz eksportu orientētiem kokapstrādes, būvmateriālu, degvielas ražošanas projektiem un citiem.
Atsevišķi Jukšs izcēla tranzīta nozari, kura šodien ir saskārusies ar situāciju, kad bankas atsakās kreditēt kompānijas iespējamo sakaru dēļ ar KF, no kurienes Latvija joprojām saņem galveno kravu plūsmu.
"Ir projekti arī tranzīta nozarē, tostarp beramo, lejamo un ģenerālo kravu pārkraušanā. Šī ir tieši tā nozare, kas pašlaik baida rietumu bankas ar iespējamu "austrumu risku"," pateica Jukšs.
Atgādināsim, ka banku "tīrīšana" Latvijā sākās pēc skandāla ap ABLV Bank. 2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, otro lielāko banku Latvijā, lielāko neatkarīgo privāto banku valstī, par naudas atmazgāšanu un saikni ar transakcijām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, kā arī par ierēdņu uzpirkšanu. Banka pieņēma lēmumu pašlikvidēties, jo ne ECB, ne Latvijas Banka to neglāba.
Pēc tam banku sistēma Latvijā saskārās ar vērienīgām izmaiņām, kuru vidū galvenā bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajiem čaulas uzņēmumiem. Cīņa ar "netīro" naudu izvērsās tādā mērogā, ka skāra arī uzņēmumus, kas veica labi pārskatāmu darbību, maksā nodokļus un neizmanto ārzonas jurisdikciju. Pamatam tika izmantots tikai fakts, ka tie ir nerezidenti, tāpēc "aizdomīgi", tika slēgti šo uzņēmumu konti, noraidīti lūgumu atvērt jaunus kontus, tika pieprasīts milzums dokumentu, kas apstiprinātu naudas izcelsmi, tika iesaldēti aktīvi līdz izmeklēšanas beigām.
Latvijas bizness, publicisti un vairāki politiķi negatīvi vērtē Latvijas valdību par lēmumu slēgt ABLV Bank un "padzīt" nerezidentus no citām valsts finanšu un kredītiestādēm, lai arī šī sektora apkalpošana nesa vērā ņemamus ienākumus, daļa no kuriem ieplūda arī valsts budžetā nodokļu veidā.
Dīkstāves pabalsti: noziedzīga ekonomija
(atjaunots 14:09 27.10.2020)
Latvija izrādījusies paskopa dīkstāves pabalstu ziņā salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Bailēs par nākotni iedzīvotāji cenšas tērēt mazāk, tāpēc patēriņa tirgū vērojama lejupslīde.RĪGA, 27. oktobris — Sputnik, Jūlija Granta. Baltijas valstu ekonomisko rādītāju analīze salīdzinājumā ar kaimiņiem demonstrē vismaz divkāršu patēriņa tirgus lejupslīdi. Pie tā vainojami... dīkstāves pabalsti. Tā uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa. Izmaksas bija nenozīmīgas, cilvēki vispār nesagaidīja nekādu sociālo palīdzību. Bailes par nākotni lika pievērt naudas maciņus.
©
Foto : pixabay
Privātais patēriņš Latvijā saruka vairāk nekā par 20%, bet Igaunijā – mazāk nekā par 10%, Lietuvā – mazliet vairāk nekā par 5%. Latvija ieņem vidējo vietu iedzīvotāju skaita ziņā Baltijā, tomēr izrādījusies pati skopākā, sniedzot atbalstu krīzes apstākļos. Izmaksas nesasniedza ne 800 miljonus eiro. Lietuva izmaksāja vairāk nekā 1,4 miljardus, Igaunija – gandrīz 1,5 miljardus. Tā kā visas trīs valstis iekšzemes koppoduktu pārsvarā veido uz pakalpojumu sfēras rēķina, ekonomiku virs ūdens notur patēriņa tirgus. Lietuvā to aptvēra vislabāk: dīkstāves pabalstos tur izmaksāja divreiz vairāk nekā Latvijā, turklāt Lietuva piešķīra līdzekļus sociālajai palīdzībai, kas pārsniedza dīkstāves pabalstu apjomu.
Dombrovska darbības atbalsis
Krīzes laikā pieprasījums nekrītas tāpēc, ka samazinās cilvēku ienākumi, paskaidroja Bērziņa. Viņa akcentēja, ka pieprasījumu lielā mērā ietekmē patērētāju noskaņojumus, kuri izvēlas – tērēt naudu vai netērēt. Tāpat stāvokli ietekmē iepriekšējo krīžu pārvarēšanas pieredze.
2009. gada krīzes pieredze Latvijā ir tagadējā eirokomisāra Valda Dombrovska "veiksmes stāsts": siksnu pievilkšana un nekustamo īpašumu zaudēšana līdz ar tālāku emigrāciju.
©
Photo Valsts Kanceleja
Kopš tā laika emigrācijas iespējas ir būtiski sarukušas, hipotekāro kredītu skaits – samazinājies. Tauta atsaukusi atmiņā tikai siksnu savilkšanu un disciplinēti reaģēja. Tāpēc patērētāju pārliecības indeksa ziņā Igaunija un Lietuva 2020. gada martā kritās par 10%, bet Latvija – par 20%, pārsniedzot Eiropas vidējo rādītāju – 14%.
Uzņēmējdarbības atbalsta aspektā Kariņa valdība it kā izskatās tīri labi – šiem nolūkiem piešķirtas gandrīz tikpat lielas summas, kādas atvēlēja Lietuva, un vairāk nekā Igaunijā. Tomēr no 400 miljoniem eiro, kas iztērēti šiem mērķiem, lauvas tiesu dabūjusi nacionālā aviokompānija airBaltic. Izrādījās, ka tā nav piebarojama: aviopārvadājumi un tūrisms Latvija uzrādījuši lielāko kritumu pakalpojumu eksporta jomā. Jā, aviokompānija ir jāsaglabā, tomēr daudz vairāk vajadzīga resursu sadale. Piemēram, Igaunija steigšus finansēja valsts pasūtījumus infrastruktūras projektiem no krīzes budžeta. Latvijā tikai uzlēja asfaltu uz ceļiem, jo visam pārējam nevar ne konkursus organizēt, ne rezultātus apkopot.
Valsts palīdzība iedzīvotājiem – tas nav tikai maksātspējīgā pieprasījuma pašreizējo problēmu risinājums, runa ir arī par pamatu zem kājām nākotnē, uzsvēra Latvijas Bankas ekonomiste. Tāpēc ir īpaši svarīgi kritiski novērtēt paveikto un koriģēt politiku.
Krīzes pirmajā vilnī Latviju glāba pārtikas produktu (pirmās nepieciešamības preces) un elektronisko iekārtu, kā arī kokmateriāla eksports, ko Eiropa sāka pirkt mājokļu remontdarbiem apstākļos, kad citi tēriņi izrādījās neiespējami. Taču tā ir īstermiņa tendence. Nākotnē jāpieņem stratēģiski lēmumi, ņemot vērā kardinālās izmaiņas piegādes ķēdītēs.
©
Foto : Valsts ieņēmumu dienests
Skaidrs, ka Eiropa vēlas tās saīsināt, padarīt drošākas un izvietot vitāli svarīgu preču un farmaceitisko līdzekļu ražotnes savā teritorijā, nevis valstīs ar lētu darbaspēku. Latvija ir tuvāk nekā Ķīna (Šveice ir aizmirsta), tomēr darba spēks te ir mazliet lētāks nekā citās valstīs. LB speciāliste uzskata, ka atlicis tikai radīt investīcijām pievilcīgu vidi. Tiesa, diezin vai to veicinās Finanšu ministrijas nesenās iniciatīvas nodokļu jomā.
Un, visbeidzot, IT strauji dodas uz priekšu, jo bizness ir pievērsies jaunu tehnoloģiju un platformu ieviešanai. Iespējams, šajā ziņā palīdzēs arī emigranti no Baltkrievijas. Viņi jau apsolījuši Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai veselu 1000 darba vietu. Ņemot vērā 80 000 bezdarbnieku, tas nav daudz, tomēr labāk nekā nekas.
Tagi:
Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību
(atjaunots 15:26 23.10.2020)
Patlaban darbu Latvijā ir uzsākuši vismaz trīs uzņēmumi, viņi ir atvēruši bankas kontus, atraduši telpas un nokārtojuši formalitātes ar darbinieku pārvākšanos.RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Pēc pārrunām starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un baltkrievu IT kompānijām dažas no tām nolēma pilnībā vai daļēji pārcelt savu darbību uz Latviju, vēl ar 50 uzņēmumiem pārrunas turpinās, paziņoja LIAA Komunikācijas un informācijas departamentā.
Kopumā pašlaik lēmumu strādāt Latvijā pieņēma 17 kompānijas, reāli darbu uzsākuši vismaz trīs. Tās atvēra bankas kontus, atrada telpas un nokārtoja formalitātes ar darbinieku pārvākšanos. Pēc šo 17 uzņēmumu plāniem, tuvākajos mēnešos Latvijā būs izveidots vairāk nekā 1000 jaunu darbavietu. Vismaz puse no kompānijām agrāk strādāja Minskas Augsto tehnoloģiju parkā, vēsta grani.lv.
Sputnik / Владимир Федоренко
Atgādināsim, ka virkne valstu iesaistījās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri izskata iespēju pārcelties un pārcelt savu biznesu uz citām valstīm sakarā ar situāciju, kura izveidojusies Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām.
Piemeram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.
Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.
Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.
Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis parakstīja dekrētu, kura mērķis ir piesaistīt IT speciālistus no Baltkrievijas. Saskaņā ar dokumentu, līdz 180 dienām gadā tiks pagarināts Baltkrievijas pilsoņu pagaidu uzturēšanās termiņš Ukrainas teritorijā – tas skar uzņēmējus, augsti kvalificētus speciālistus, tai skaitā IT un inovāciju nozares speciālistus un viņu ģimenes locekļus.
Aizsardzība vai eksperimenti. Ko dara amerikāņu biolaboratorijas pie Krievijas robežām
(atjaunots 21:02 27.10.2020)
Krievijai jau sen dara raizes bioloģiskā drošība kaimiņvalstīs. Šaubas rada amerikāņu laboratoriju darbība Gruzijā, Kazahstānā, Tadžikistānā un Uzbekistānā. "Vašingtona, aizbildinoties ar epidemioloģisko palīdzību Šanhajas sadarbības organizācijai, savāc bioloģiskos datus," konstatēja Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs, tiekoties ar kolēģiem ŠSO. Ko īsti pēta amerikāņu laboratorijas? Par to portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.
No karadienesta civilajā darbā
Biolaboratorijas Vidusāzijā un Kaukāzā amerikāņi sāka veidot jau pēc PSRS sabrukuma. Neko nevajadzēja būvēt: liela daļa pētījumu centru atklāti uz padomju institūtu bāzes. No 50. gadiem to specialitāte bija infekcijas slimības, mēra, tīfa un holeras vakcīnas.
70. gados Maskavas un Vašingtonas bruņošanās sacensības papildināja bioloģiskā un ķīmiskā kara draudi. Klīda baumas, ka sociālistiskā bloka valstu laboratorijas izmēģina ieročus, ko padomju vara apņēmusies likt lietā pret Rietumiem. Nekādu prātīgu liecību tām nebija. Tomēr, kad PSRS sabruka, bija svarīgi nepieļaut noplūdes no pētnieciskajiem centriem.
Amerikāņi piedāvāja sadarbību. 90. gadu sākumā viņi palīdzēja Maskavai likvidēt ķīmisko, bioloģisko un kodolieroču krājumus bijušajās republikās. Senatori Sems Nans un Ričards Lugars izstrādāja speciālu "Draudu kopīgas likvidācijas programmu" un tās ietvaros modernizēja biolaboratorijas Vidusāzijā un Kaukāzā.
Pēc būtības, tie bija militāri objekti. Ar amerikāņu atbalstu tos pārveidoja par civiliem zinātniski pētnieciskajiem centriem. Tomēr epidemioloģiskā situācija Kazahstānā, Uzbekistānā, Tadžikistānā un Gruzijā vēl joprojām bija sarežģīta – nereti tika fiksēti holeras, hepatīta, tīfa uzliesmojumi.
Vašingtona piešķīra līdzekļus bīstamo slimību pētīšanai, taču ar noteikumu, ka laboratorijās varēs strādāt arī amerikāņu speciālisti. Reģionā savāktie štammi tika nogādāti rietumvalstu pētnieciskajos centros - amerikāņi skaidroja, ka Eiropā un ASV speciālistiem ir plašākas iespējas izpētīt vīrusu un radīt vakcīnu.
Uz Maskavas jautājumiem par to, kāpēc grantus laboratorijām piešķir no Pentagona un NATO budžetiem, amerikāņi atbildēja vienu un to pašu: pētījumu mērķis ir miermīlīgs.
Pēc Pentagona pasūtījuma
Īpaši aktuāla tēma kļuva 2018. gadā, kad Gruzijas bijušais valsts drošības ministrs Igors Giorgadze pastāstīja, ka pēc ārstēšanās Ričarda Lugara Sabiedriskās veselības aprūpes pētījumu centrā miruši desmitiem cilvēku. Viņš pieļāva, ka laboratorijā notikuši eksperimenti ar cilvēkiem.
Giorgadze pievērsa uzmanību arī augstajam bakterioloģiskās aizsardzības līmenim. Pēc viņa vārdiem, centra rīcībā ir iekārtas kaitīgu vielu izsmidzināšanai un lādiņi ar bioloģiski aktīvu materiālu.
"Kāpēc tādas lietas vajadzīgas iestādei, kuras mērķis ir iedzīvotāju aizsardzība?" taujāja bijušais ministrs. Pie tam, viņš piebilda, centra darbinieki neslēpa, ka pilda Pentagona pasūtījumus.
ASV paziņoja, ka Giorgadzes apsūdzības esot absurdas, un no jauna apliecināja, ka visi pētījumi notiek tikai ar miermīlīgiem mērķiem.
Tomēr Krievija necietīs bioloģiskos eksperimentus pie savām robežām, brīdināja Ārlietu ministrijas Bruņojuma neizplatīšanas un kontroles lietu departamenta vadītājs Vladimirs Jermakovs.
Lai gaisinātu šaubas, Gruzijas valdība uzaicināja Krievijas speciālistus apmeklēt objektus. Taču, ņemot vērā pērno krīzi Maskavas un Tbilisi attiecībās, vizīte nenotika.
Kazahstānas štammi
Maskavu satrauc arī bioloģiskās laboratorijas Kazahstānā. Kolektīvās drošības līguma organizācijas valstu ārlietu ministru apspriedē maijā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Krievija iebilst pret ASV biolaboratorijām pie valsts robežām.
Situāciju kritizēja arī Ķīna – tā pieprasīja no ASV slēgt visus Pentagona finansētos pētījumu objektus Vidusāzijā. Savukārt amerikāņi ieteica ĶTR neiejaukt reģiona valstis ASV un Ķīnas pretrunās.
Bioloģiskās laboratorijas tiek apspriestas arī ŠSO samitos. Lai arī organizācijas locekļi – Kazahstāna, Uzbekistāna un Tadžikistāna – apgalvoja, ka zinātniskie centri nav saistīti ar amerikāņu militārajiem pētījumiem, Krieviju un Ķīnu tas nepārliecināja. Izskanēja viedoklis, ka ŠSO locekļiem nāktos vērīgāk sekot tamlīdzīgai darbībai.
Drīz vien pēc izskanējušās kritikas Kazahstānas prezidents Kasims-Žomarts Tokajevs deva rīkojumu sagatavot likumu par bioloģisko drošību. Viņš uzsvēra, ka laboratorijas jāstrādā vietējiem, nevis ārvalstu speciālistiem. Valsts vadītājs nepaskaidroja, par kādiem centriem viņš runā, tomēr novērotāji precizēja: runa ir par Centrālo laboratoriju Almatā.
Tās specialitāte ir Kazahstānai raksturīgu vīrusu štammu pētījumi. Kopš 2016. gada tā strādā uz Kazahstānas Karantīnas un zoonozo infekciju zinātniskā centra bāzes, pakļauta Veselības ministrijai un tiek uzskatīta par republikas īpašumu, lai arī būvēta uz Pentagona rēķina. ASV šiem nolūkiem piešķīra 108 miljonus dolāru.
Bioloģiskā laboratorija Almatā jau vairākkārt radījusi bažas Kazahstānā. 2018. gadā valstī manāmi pieauga meningīta gadījumu skaits. Paklīda baumas, ka laboratorijā notikusi meningokoka infekcijas štamma noplūde. Žurnālisti un blogeri uzskatīja, ka amerikāņi tīšām pieļāvuši vīrusa izplatīšanos eksperimenta labad.
Kazahstānas Veselības ministrija apgalvoja, ka nekādas epidēmijas nav. "Kazahstānā ir 58 meningīta gadījumi, no tiem Almatā – 32. Relatīvie rādītāji no PVO viedokļa ir zemi," norādīja resors.
Stāvoklis ar koronavīrusu ir līdzīgs: internetā apgalvo, ka tas saistīts ar bioloģisko laboratoriju. Valdība noliedz konspiroloģiju un aicina neizplatīt paniku.
Sarežģīta epidemioloģija
Ārvalstu bioloģiskās laboratorijas ir arī Tadžikistānā. Viena no tām izveidota Dušanbē 2013. gadā uz Gastroenteroloģijas institūta bāzes. Projektu finansēja Merjē labdarības fonds (Francija), kas būvējis tādus pašus objektus Ķīnā, Mjanmā, Bangladešā un Āfrikas valstīs.
Frančiem parasti palīdzēja ANO un ASV Starptautiskās attīstības aģentūra (USAID). Investīcijas pārsniedza 3 miljonus dolāru. Arī Tadžikistānā sponsori skaidroja: tas esot nepieciešams sarežģītās epidemioloģiskās situācijas dēļ.
Vēl vienu laboratoriju 2019. gadā organizēja uz Republikas Tuberkulozes apkarošanas centra bāzes. Sponsori – USAID un Pentagons. Vietējie biologi ar ārvalstu kolēģu dalību tur pēta tuberkulozi, malāriju, hepatītu un holeru.
Pērn Tadžikistānas ziemeļos tika atklāts jauns objekts. Par to pieejama vien ierobežota informācija, finansējumu nodrošinājuši amerikāņi.
"Atdzimšana" amerikāņu stilā
ASV militāri bioloģiskajā programmā piedalās arī Uzbekistāna. 2018. gadā par to informēja Krievijas Bruņoto spēku Radiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības spēku komandieris ģenerālmajors Igors Kirilovs. Viņš paskaidroja, ka Uzbekistāna palīdz amerikāņiem savākt datus par patogēniem mikroorganismiem.
Krievijas militārpersonas izteikumi radīja izbrīnu Taškentā. "Atklāti sakot, neesam par to neko dzirdējuši," Kirilova teikto komentēja republikas Aizsardzības ministrija.
Tomēr Uzbekistānas valdība nenoliedza, ka 2007. gadā amerikāņi piešķīra grantu Virusoloģijas institūtam Taškentā. Par šiem līdzekļiem vietējie speciālisti kopā ar amerikāņiem sāka pētīt brucelozi, kuras uzliesmojumi reģionā tiek fiksēti diezgan bieži. Tomēr ASV palīdzība situāciju nemainīja – nākamajā gadā saslimstība pat pārsniedza agrāko gadu rādītājus.
Ilgus gadus amerikāņi turpināja pētījumus Uzbekistānai piederošajā salā Vozroždeņije salā Arāla jūrā. Padomju laikos tur bija bioķīmiskais poligons, kur izmēģināja bakterioloģiskos ieročus. 2000. gados ASV mēģināja sameklēt poligona glabātavās Sibīrijas mēra sporas. Tādu aktivitāti Vašingtona pamatoja ar vēlmi uzlabot ekoloģisko situāciju reģionā. Taču, gluži pretēji, Uzbekistānā tika reģistrēti Sibīrijas mēra gadījumi. Paklīda baumas par tīšu noplūdi, tomēr pagaidām nav pierādījumu tam, ka infekcija būtu saistīta ar Virusoloģijas institūtu.
Tagi: