Nav naudas – nav kravu: kā ASV iznīcina Latvijas tranzītu
(atjaunots 14:01 22.07.2019)
Bankas izskata visu Latvijas biznesu divās krasās – baltajā vai melnajā, ja pastāv kaut mazākās aizdomas par kompāniju sakariem ar austrumiem, sadarbība tiek pārtraukta.RĪGA, 22. jūlijs – Sputnik. Lielas rietumu un skandināvu bankas, kas strādā Latvijas tirgū, sākušas atteikties no biznesa klientiem ar ārzemju kapitāla dalību – viņiem ir vieglāk zaudēt labus klientus, nekā zaudēt miljardus kapitalizācijas kritumā skandālu dēļ. Daudzas bankas šodien baidās ienākt arī tranzīta nozarē, baidoties no iespējamās austrumu kaimiņa klātbūtnes, pastāstīja Dienas Bizness Rietumu bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.
Pēc viņa sacītā, pēc ABLV Bank skandāla un tam sekojošās tīrīšanas bankās situācija kreditēšanas jomā Latvijā ir kardināli mainījusies.
"Nevienam vairs nav noslēpums, ka pašreizējā vairāku lielo banku politika faktiski "izspiež" no tām daudzus biznesa klientus, pat ja iepriekš viņus te veiksmīgi kreditēja daudzu gadu garumā. Kā jau vairākkārt ir rakstījuši jūsu kolēģi žurnālisti, tas attiecas galvenokārt uz uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu. Tas ir, uz tiem uzņēmumiem, kuru līdzīpašnieki ir nevis Latvijas, bet jebkuru citu valstu, tostarp arī citu ES valstu pilsoņi," pastāstīja Jukšs.
Viņš paskaidroja, ka skandināvu bankas atsakās no sadarbības pat ar klientiem ar labu reputāciju, jo tām ir vienkāršāk pazaudēt daļu klientu, nekā pazaudēt miljardus akciju vērtības krituma rezultātā.
"Dažu šo banku akcionāri pēdējā gadā ir zaudējuši miljardiem eiro kapitalizācijas, jo to akciju vērtība pasaules tirgos ir kritusies. Tas bija saistīts arī ar notikumiem Baltijas valstīs. Rezultātā no galvenajiem birojiem tiek doti rīkojumi stingrāk kontrolēt klientus šajās valstīs, kuras daudzējādā ziņā bija problēmu avots," paskaidroja Jukšs.
Viņš piebilda, ka šodien ir izveidojusies situācija, kad viss bizness Latvijā tiek izskatīts divās krāsās – baltā vai melnā.
"Pat ja, tēlaini runājot, tiek pamanīta kāda viegli pelēkā nokrāsa, sadarbība ar šādu biznesu tūlīt tiek pārtraukta. Nostāja ir vienkārša – labāk zaudēt daļu labo klientu nekā miljardiem eiro kapitalizācijas," pateica eksperts.
Turklāt viņš novērtēja pieprasījumu biznesa finansēšanā Baltijas reģionā simtos miljonos eiro – kredīti ir nepieciešami mājokļu, biroju, viesnīcu būvniecības sektoram, uz eksportu orientētiem kokapstrādes, būvmateriālu, degvielas ražošanas projektiem un citiem.
Atsevišķi Jukšs izcēla tranzīta nozari, kura šodien ir saskārusies ar situāciju, kad bankas atsakās kreditēt kompānijas iespējamo sakaru dēļ ar KF, no kurienes Latvija joprojām saņem galveno kravu plūsmu.
"Ir projekti arī tranzīta nozarē, tostarp beramo, lejamo un ģenerālo kravu pārkraušanā. Šī ir tieši tā nozare, kas pašlaik baida rietumu bankas ar iespējamu "austrumu risku"," pateica Jukšs.
Atgādināsim, ka banku "tīrīšana" Latvijā sākās pēc skandāla ap ABLV Bank. 2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, otro lielāko banku Latvijā, lielāko neatkarīgo privāto banku valstī, par naudas atmazgāšanu un saikni ar transakcijām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, kā arī par ierēdņu uzpirkšanu. Banka pieņēma lēmumu pašlikvidēties, jo ne ECB, ne Latvijas Banka to neglāba.
Pēc tam banku sistēma Latvijā saskārās ar vērienīgām izmaiņām, kuru vidū galvenā bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajiem čaulas uzņēmumiem. Cīņa ar "netīro" naudu izvērsās tādā mērogā, ka skāra arī uzņēmumus, kas veica labi pārskatāmu darbību, maksā nodokļus un neizmanto ārzonas jurisdikciju. Pamatam tika izmantots tikai fakts, ka tie ir nerezidenti, tāpēc "aizdomīgi", tika slēgti šo uzņēmumu konti, noraidīti lūgumu atvērt jaunus kontus, tika pieprasīts milzums dokumentu, kas apstiprinātu naudas izcelsmi, tika iesaldēti aktīvi līdz izmeklēšanas beigām.
Latvijas bizness, publicisti un vairāki politiķi negatīvi vērtē Latvijas valdību par lēmumu slēgt ABLV Bank un "padzīt" nerezidentus no citām valsts finanšu un kredītiestādēm, lai arī šī sektora apkalpošana nesa vērā ņemamus ienākumus, daļa no kuriem ieplūda arī valsts budžetā nodokļu veidā.
"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": kā Saeima apstiprina budžetu
(atjaunots 16:53 24.11.2020)
Kā notiek 2021. gada budžeta izskatīšana, kādus lēmumus deputāti apstiprinājuši pirmajā dienā un uz cik ilgu laiku šis process var ievilkties.RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Pirmdien, 23. novembrī, Saeima sāka 2021. gada budžeta izskatīšanu noslēdzošajā lasījumā. Deputātiem ir jāapstiprina ne vien nākamā gada budžets un budžeta rāmjus tuvākajiem 3 gadiem, bet arī 28 ar to saistītus likumprojektus. Izskatīšana notiks vairākās plenārsēdēs līdz nedēļas beigām, bet, varbūt, arī ilgāk, vēsta lsm.lv.
Kā jau ne reizi vien atzīmējis Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars, budžeta projekta pamatā ir valdības redzējums par valsts izdevumiem un ienākumiem. Iepriekš komisija apsprieda visus projekta grozījumus sešu dienu garumā, savukārt pašā plenārsēdē uzstājās praktiski tikai opozīcijas deputāti. Viņu piedāvājumi atbalstu nesaņēma.
Tostarp, izskanēja aicinājumi valdības partijām skaidri atskaitīties par priekšvēlēšanu solījumu izpildi.
"Parādiet kaut vienu politisko partiju, kas savās vēlēšanu programmās solīja šādas nodokļu izmaiņas. Priekšvēlēšanu diskusijās neviens tādas nesolīja, bet šobrīd tas tiek virzīts. Tāpēc uzskatām, ka gan šai, gan nākamajām valdībām vajadzētu iedot pārskatāmu atskaiti, kas izdarīts no priekšvēlēšanu solījumiem, kolēģi. No šāda priekšlikuma nav ko baidīties!" uzskata ZZS deputāts Viktors Valainis.
Izskatot grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, deputāti noraidīja opozīcijas ierosinājumu iesaldēt valsts augstākās vadības algas nākamgad. Iepriekš pie Saeimas vērsās Prezidenta kanceleja ar aicinājumu 2021. gadā nepiemērot Egila Levita algai ikgadējo indeksāciju.
Tāpat Saeima atbalstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku vidējās algas palielināšanu par 21% nākamajā gadā, par 28% – 2022. gadā un par 37% – 2023. gadā.
Čeku loterijas likumu papildināja ar iespēju reģistrēt apmaksātus Internetā iegādāto preču un pakalpojumu rēķinus. Līdz šim piedalīties drīkstēja tikai čeki, kvītis un biļetes. Tāpat iedzīvotāju aktivitāti stimulēs ar nozaru čeku atrakcijām – nozarēs, kur ir augsts ēnu ekonomikas risks.
Opozīcija piedāvāja paredzēt Izglītības likumā sociālo atbalstu speciālās, pirmsskolas un sporta izglītības pedagogiem ar vismaz 25 gadu darba stāžu, ja viņi zaudē darbu skolu tīkla optimizācijas dēļ. Opozīcijas deputāti apgalvoja, ka šis ierosinājums neprasa daudz naudas, taču vairākums grozījumus noraidīja.
Pēc ilgām debatēm vēl uz gadu atlika piedāvājumu no nākamā gada līdzfinansēt bērnu izglītību privātskolās no pašvaldību līdzekļiem. Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja, ka šāda pieeja pastiprinās sabiedrības segregāciju.
Apstiprināti grozījumi Invaliditātes likumā, saskaņā ar kuriem, no nākamā gada jūlija paplašinās asistentu pakalpojumi bērniem ar invaliditāti. Bērniem, kuriem ir nepieciešama īpaša aprūpe, plānots nodrošināt to par valsts līdzekļiem. Runa ir par aptuveni 600 bērniem, kuri izjūt pārvietošanās grūtības, un aptuveni 1000 bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Tāpat vienkāršos šo pakalpojumu administrēšanu – katram to saņēmējam noteiks stundu skaitu, kuru viņš varēs izmantot pēc saviem uzskatiem. Asistentiem vairs nenāksies detalizēti atskaitīties par pakalpojumu sniegšanu, tā vietā asistents un pakalpojumu saņēmējs reizi mēnesī parakstīs pieņemšanas-nodošanas aktu. Tāpat asistenti saņems algas pielikumu.
Starp piedāvājumiem, kurus vairākums neatbalstīja, izrādījās arī Jūlijas Stepaņenko grozījumi par pusgada pārejas periodu nodokļu reformai. Deputāte tos pamatoja ar to, ka pretējā gadījumā pārmaiņas notiks pārāk strauji.
"Cilvēki labākajā gadījumā tikai budžeta debatēs, bet sliktākajā gadījumā no elektroniskās deklarēšanās sistēmas paziņojumiem uzzina, ka viņiem būs dramatiski jāpārkārto sava dzīve. Līdz 1. janvārim palicis mazāk nekā pusotrs mēnesis. Manuprāt, nav normāla situācija, ka šādas nodokļu izmaiņas tiek dzītas tādā nenormālā tempā.
Priekšlikums ir: vismaz iedodiet cilvēkiem laiku pusgadu sagatavoties, lai viņi vispār saprot, kādi nodokļi viņiem ir jāmaksā. Pažēlojiet arī grāmatvežus, kuriem šobrīd droši vien vispār nekādi Ziemassvētki un Jaunais gads nav prātā," paziņoja Stepaņenko.
Piedāvājumu vienalga noraidīja.
Pirmdien deputāti izskatīja aptuveni trešdaļu budžeta pavadošo likumprojektu, līdz pašam budžetam viņi vēl nav tikuši, tādēļ priekšā būs vēl daudz sēžu.
Plānots, ka Latvijas konsolidētā budžeta ienākumi nākamgad sastādīs 9,58 miljardus eiro, savukārt izdevumi – 10,76 miljardus eiro. Ienākumi, salīdzinājumā ar šo gadu, samazināsies par 328 miljoniem eiro, savukārt izdevumi pieaugs par 744 miljoniem eiro. Deficīts sasniegs 3,9%.
Tagi:
Fabrika "Dzintars" atsākusi ražošanu – kad veikalos parādīsies jaunā produkcija
(atjaunots 10:49 24.11.2020)
Jaunajam "Dzintara" īpašniekam Oļegam Osinovskim nav šaubu, ka "Dzintars" atgriezīsies tirgū un klienti gaida šo atgriešanos; kā šobrīd klājas lietām fabrikā un kad pirmās jaunās produkcijas partijas parādīsies veikalos.RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Kosmētikas fabrika "Dzintars", kura apturēja darbu pirms gada, atsākusi ražošanu testa režīmā, vēsta Neatkarīgā.
Tiesa atzina "Dzintaru" par maksātnespējīgu 2019. gada 12. novembrī. Uzņēmums apturēja ražošanu, pakāpeniski tika likvidēti arī tā firmas veikali. Šī gada augustā "Dzintara" aktīvus par 5,5 miljoniem eiro iegādājās SIA "Ritrem", kurš pieder "Skinest Group". Pēc darījuma noslēgšanas "Skinest Group" īpašnieks Oļegs Osinovskis apsolīja, ka atjaunos ražošanu oktobrī un jau novembrī jaunā produkcija parādīsies veikalu plauktos. Solījumi netika realizēti.
©
Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov
SIA "Dzintars Production" valdes locekle Anastasija Udalova pastāstīja, ka ražošana šobrīd ir uzsākta testa režīmā, un jauno produkciju nāksies pagaidīt.
"Uzņēmums strādā jau no pirmās dienas, lai nodrošinātu augstas kvalitātes produktu ražošanu, kas būs iemīļoti gan vietējā tirgū, gan konkurēs eksporta tirgos. Sagatavošanās procesā ir veikta iekārtu testēšana, izejvielu atlase atbilstoši augstākās kvalitātes kritērijiem un tirgus izpēte. Ir noslēgtas vairākas vienošanās ar sadarbības partneriem un izveidots produktu portfelis. Esam ņēmuši vērā gan ilggadējo un uzticīgo "Dzintars" produktu lietotāju vēlmes, gan radījuši jaunus produktus.
Ražošana pagaidām ir uzsākta testa režīmā, jauda tiks palielināta jau šī gada nogalē, bet produkcija veikalos būs nopērkama pavisam drīz – nākamā gada sākumā," pastāstīja Udalova.
"Cilvēki gan Latvijā, gan citviet gaida "Dzintara" atgriešanos, un tas notiks, par to nav šaubu. Uzņēmums ir labās rokās, un mums ir pietiekami daudz kapitāla, lai nodrošinātu, ka uzņēmums saņem visus tā attīstībai nepieciešamos ieguldījumus," paziņoja Oļegs Osinovskis.
Tikmēr joprojām turpinās tiesāšanās par "Dzintara" preču zīmēm. Lai arī "Skinest Group" nopirka kopumā 93 preču zīmes, 5 no tām jaunais īpašnieks nevar izmantot, kamēr notiek tiesvedības.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, bijušais "Dzintara" īpašnieks Iļja Gerčikovs vēl pirms kompānijas bankrotēšanas pārreģistrēja uz savu vārdu visus preču nosaukumus. Maksātnespējas administrators Jānis Ozoliņš nolēma, ka preču zīmes tika atsavinātas par labu Gerčikovam nepamatoti, tādēļ tiesā tika saņemta prasība atgriezt tās uzņēmumam. Pēc 7 dienām pēc bankrota paziņojuma iesniegšanas Iļja Gerčikovs piereģistrēja jaunu uzņēmumu SIA "Dzintars beauty".
Kāpēc Rietumus neapmierina situācijas noregulēšana Kalnu Karabahā
(atjaunots 17:27 24.11.2020)
Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses.Francijas ārlietu ministrs padalījās humanitārās misijas detaļās, kuru viņa valsts organizēja palīdzībai Kalnu Karabahas iedzīvotājiem. Runa ir par ķirurgu misijas un medicīniski ķirurģiskā aprīkojuma nosūtīšanu uz reģionu, raksta RIA Novosti materiālā Irina Alksnis.
Savukārt ASV vispār iztika ar 5 miljonu dolāru piešķiršanu Sarkanā Krusta Starptautiskajai komitejai un citām nevalstiskām organizācijām, kuras sniedz palīdzību nesenā konflikta saasinājuma dēļ cietušajiem cilvēkiem.
Acīmredzams Parīzes un Vašingtonas entuziasma trūkums saistībā ar Karabahas konflikta noregulēšanu – gan retorikā, gan rīcībā – apstiprina Sergeja Lavrova sacītā patiesīgumu, kurš pieminēja viņu "aizskartās pašcieņas" demonstrāciju.
To pašu sacīja arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, kurš ironiski atzīmēja, ka ASV un Francija "lai arī novēloti, taču arī izteica savu pozitīvo attieksmi" pret panākto vienošanos.
Un, tradicionāli, pavisam neizvēlējas vārdus situācijas aprakstīšanai Ankara. Turcijas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Rietumi NATO un ES personā 30 gadu laikā izrādījās joprojām nespējīgi izvirzīt "konkrētus un reālistiskus piedāvājumus" Karabahas konflikta atrisināšanai, kamēr Krievija un Turcija spēja "panākt savstarpēju sapratni".
Par to, ka vienošanās par Kalna Karabahu izrādījās sāpīgs zaudējums Rietumiem – sevišķi, ASV un Francijai, kuras kopā ar Krieviju ir šī konflikta mierīga noregulēšanas ceļu meklēšanas EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētājas, – sāka rakstīt uzreiz.
Ja tic The National Interest žurnālistiem, šoreiz Rietumiem pagadījās nogulēt vispār visu. Tiem kļuva par negaidītu notikumu gan karadarbību atjaunošanās, gan parakstītā vienošanās, kurš paredzēja Krievijas miernešu ievešanu reģionā. Izdevums uzvēla vainu par notikušo Amerikas izlūkdienestiem, kuri, saskaņā ar tā rīcībā esošo informāciju, pat nespēja iegūt informāciju par Putina un Erdogana pārrunām. Savukārt par rezultātu kļuva jūtams ASV pozīciju kritums reģionā.
Taču dzīvē situācija ir vēl sliktāka, jo pozīcija "izlūkdienesti slikti pastrādāja" ļauj piesegt daudz vērienīgāku ASV izgāšanās raksturu visā šajā stāstā.
Karabahas konflikta noregulēšana, neraugoties uz salīdzinoši lokālu konflikta raksturu, iezīmē principiāli jaunu izmaiņu posmu, kuras piedzīvo globālā politiskā sistēma. Šī nebija pirmā reize, kad Savienotās Valstis un Eiropa izrādījās nevajadzīgi un nevēlami partneri vienlaikus visām iesaistītajām pusēm.
Svarīgākais rietumu hegemonijas marķieris pēdējo 30 gadu laikā bija to visuresamība un visaptverošais pieprasījums. Jebkurā situācija, jebkurā konfliktā – pat lielā mērā iekšpolitiskos konfliktos visdažādākās valstīs – vienmēr atradās spēki, kuri apelēja uz Rietumiem, vērsās pie tiem pēc atbalsta, rēķinājās ar palīdzību un nereti saņēma to vienā vai otrā veidā.
Kā uzskatāmāko paraugu šādai pieejai var atsaukt atmiņā epizodi Krimā 2014. gada pavasarī, kad Ukrainas karavīri centās "ieņemt" Krievijas militāro objektu ar kliedzieniem "Amerika ir ar mums". Tas, protams, izskatās smieklīgi, bet tai pat laikā ļoti precīzi atspoguļo ievērojama cilvēku skaita, tai skaitā augstāko amatpersonu, domu gājienu uz visas planētas – no Baltkrievijas līdz Venecuēlai, no Sīrijas līdz Honkongai.
Turklāt šādu lietu kārtību Rietumi mērķtiecīgi atbalsta, kuri, protams, ir ieinteresēti turpināt būt "patiesība pēdējā instancē" un paturēt, ja ne kontrolpaketi, tad vismaz veto tiesības katrā pasaules problēmā un konfliktā. Tas, jāsaka, ir viens no to ģeopolitiskās dominēšanas pamatakmeņiem.
Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses. Tas vēl vairāk iespaido, jo pārrunu process noteikti nebija vienkāršs, kas atspoguļojās arī iesaistīto galvaspilsētu oficiālajos paziņojumos, kuri brīžiem savstarpēji bijā ļoti asi.
Taču tā vietā, lai pēc pasaulē ierastās tradīcijas iesaistītu ASV vai Eiropu savas pozīcijas pastiprināšanai, visi draudzīgi pieturējās pie pārliecības "paši savā starpā tiksim skaidrībā".
Un patiešām tika skaidrībā – jau post factum informējot Rietumus kopā ar pārējo pasauli par panākto un pat jau uzsākto vienošanu īstenošanas faktu.
Tādējādi tika nodarīts nopietns trieciens vēl vienam ASV ietekmes stūrakmenim un pretenzijām uz īpašo statusu pasaules sistēmā. Un prakse rāda, ka pēc pirmā mēģinājuma – turklāt tik veiksmīga – obligāti sekos citi.
Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka amerikāņi izvēlas norakstīt notikušo uz nejaušu savu izlūkdienestu izgāšanos. Tas ir vienkāršāk un ērtāk, nekā apzināties un vēl jo vairāk publiski atzīt, ka patiesībā konflikta noregulēšana Kalnu Karabahā nozīmē kārtējo tektonisko nobīdi pasaules politiskajā sistēmā, kura pakāpeniski atņem Savienotajām Valstīm un kopumā Rietumiem ekskluzīvo statusu tajā.