Nav naudas – nav kravu: kā ASV iznīcina Latvijas tranzītu
(atjaunots 14:01 22.07.2019)
Bankas izskata visu Latvijas biznesu divās krasās – baltajā vai melnajā, ja pastāv kaut mazākās aizdomas par kompāniju sakariem ar austrumiem, sadarbība tiek pārtraukta.RĪGA, 22. jūlijs – Sputnik. Lielas rietumu un skandināvu bankas, kas strādā Latvijas tirgū, sākušas atteikties no biznesa klientiem ar ārzemju kapitāla dalību – viņiem ir vieglāk zaudēt labus klientus, nekā zaudēt miljardus kapitalizācijas kritumā skandālu dēļ. Daudzas bankas šodien baidās ienākt arī tranzīta nozarē, baidoties no iespējamās austrumu kaimiņa klātbūtnes, pastāstīja Dienas Bizness Rietumu bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.
Pēc viņa sacītā, pēc ABLV Bank skandāla un tam sekojošās tīrīšanas bankās situācija kreditēšanas jomā Latvijā ir kardināli mainījusies.
"Nevienam vairs nav noslēpums, ka pašreizējā vairāku lielo banku politika faktiski "izspiež" no tām daudzus biznesa klientus, pat ja iepriekš viņus te veiksmīgi kreditēja daudzu gadu garumā. Kā jau vairākkārt ir rakstījuši jūsu kolēģi žurnālisti, tas attiecas galvenokārt uz uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu. Tas ir, uz tiem uzņēmumiem, kuru līdzīpašnieki ir nevis Latvijas, bet jebkuru citu valstu, tostarp arī citu ES valstu pilsoņi," pastāstīja Jukšs.
Viņš paskaidroja, ka skandināvu bankas atsakās no sadarbības pat ar klientiem ar labu reputāciju, jo tām ir vienkāršāk pazaudēt daļu klientu, nekā pazaudēt miljardus akciju vērtības krituma rezultātā.
"Dažu šo banku akcionāri pēdējā gadā ir zaudējuši miljardiem eiro kapitalizācijas, jo to akciju vērtība pasaules tirgos ir kritusies. Tas bija saistīts arī ar notikumiem Baltijas valstīs. Rezultātā no galvenajiem birojiem tiek doti rīkojumi stingrāk kontrolēt klientus šajās valstīs, kuras daudzējādā ziņā bija problēmu avots," paskaidroja Jukšs.
Viņš piebilda, ka šodien ir izveidojusies situācija, kad viss bizness Latvijā tiek izskatīts divās krāsās – baltā vai melnā.
"Pat ja, tēlaini runājot, tiek pamanīta kāda viegli pelēkā nokrāsa, sadarbība ar šādu biznesu tūlīt tiek pārtraukta. Nostāja ir vienkārša – labāk zaudēt daļu labo klientu nekā miljardiem eiro kapitalizācijas," pateica eksperts.
Turklāt viņš novērtēja pieprasījumu biznesa finansēšanā Baltijas reģionā simtos miljonos eiro – kredīti ir nepieciešami mājokļu, biroju, viesnīcu būvniecības sektoram, uz eksportu orientētiem kokapstrādes, būvmateriālu, degvielas ražošanas projektiem un citiem.
Atsevišķi Jukšs izcēla tranzīta nozari, kura šodien ir saskārusies ar situāciju, kad bankas atsakās kreditēt kompānijas iespējamo sakaru dēļ ar KF, no kurienes Latvija joprojām saņem galveno kravu plūsmu.
"Ir projekti arī tranzīta nozarē, tostarp beramo, lejamo un ģenerālo kravu pārkraušanā. Šī ir tieši tā nozare, kas pašlaik baida rietumu bankas ar iespējamu "austrumu risku"," pateica Jukšs.
Atgādināsim, ka banku "tīrīšana" Latvijā sākās pēc skandāla ap ABLV Bank. 2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, otro lielāko banku Latvijā, lielāko neatkarīgo privāto banku valstī, par naudas atmazgāšanu un saikni ar transakcijām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, kā arī par ierēdņu uzpirkšanu. Banka pieņēma lēmumu pašlikvidēties, jo ne ECB, ne Latvijas Banka to neglāba.
Pēc tam banku sistēma Latvijā saskārās ar vērienīgām izmaiņām, kuru vidū galvenā bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajiem čaulas uzņēmumiem. Cīņa ar "netīro" naudu izvērsās tādā mērogā, ka skāra arī uzņēmumus, kas veica labi pārskatāmu darbību, maksā nodokļus un neizmanto ārzonas jurisdikciju. Pamatam tika izmantots tikai fakts, ka tie ir nerezidenti, tāpēc "aizdomīgi", tika slēgti šo uzņēmumu konti, noraidīti lūgumu atvērt jaunus kontus, tika pieprasīts milzums dokumentu, kas apstiprinātu naudas izcelsmi, tika iesaldēti aktīvi līdz izmeklēšanas beigām.
Latvijas bizness, publicisti un vairāki politiķi negatīvi vērtē Latvijas valdību par lēmumu slēgt ABLV Bank un "padzīt" nerezidentus no citām valsts finanšu un kredītiestādēm, lai arī šī sektora apkalpošana nesa vērā ņemamus ienākumus, daļa no kuriem ieplūda arī valsts budžetā nodokļu veidā.
Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.
Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.
"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.
Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.
"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.
Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.
Tagi:
Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai
(atjaunots 14:25 18.09.2020)
Baltkrievijas tranzītu iespējams pārorientēt uz Ustjlugu – osta var piedāvāt atbilstošus noteikumus, tomēr viss ir atkarīgs no tā, vai baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas.RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievija pārorientēs savas kravu plūsmas no Baltijas uz Krieviju, ja tai tiks piedāvāti līdzīgi noteikumi, valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko norādīja Krievijas valsts vadītājam Vladimiram Putinam tikšanās laikā Sočos. Viņš piezīmēja, ka Putins devis rīkojumu "visu aprēķināt" un organizēt pārrunas.
©
Foto : vk / Станислав Митрахович
Spriežot pēc agrākajiem izteikumiem, Baltkrievijas valdībai tranzīta jautājums nav prioritārs, svarīgāka ir politiskā aktivitāte, atzīmēja Integrācijas perspektīvu pētījumu centra direktors, portāla RuBaltic.Ru galvenais redaktors Sergejs Rekeda.
Eksperts atgādināja, ka pirms dažiem gadiem Krievija jau ir piedāvāja Baltkrievijai izdevīgus tranzīta noteikumus.
"Minska atteicās, sakot, ka ar to nepietiek. Toreiz godā bija tranzīta un ogļūdeņražu piegādes daudzveidības un diversifikācijas idejas," Rekeda atgādināja sarunā ar Sputnik Latvija.
Pēc viņa domām, patlaban iespējama pārorientācija drīzāk uz Ustjlugu nekā uz Kaļiņingradu – šī osta var piedāvāt piemērotus noteikumus.
"Tagad Krievija var piedāvāt Baltkrievijai izdevīgus finansiālos noteikumus, atliek politiskais jautājums – cik lielā mērā baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas un atteikties no Baltijas republiku ostām," konstatēja Rekeda.
Baltijas valstis ieviesa individuālās sankcijas pret virkni Baltkrievijas amatpersonu, ieskaitot valsts prezidentu. Lukašenko informēja, ka necīnīsies par to, lai viņu tur ielaistu, viņš risinās problēmu ekonomiski. Pēc viņa vārdiem, Baltkrievijai "būs mazliet neizdevīgi" pārorientēt kravas uz Krievijas ostām, taču ar Krieviju "var vienoties par tarifiem".
Baltkrievijā joprojām nerimst protesti pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarējis Lukašenko. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai" republikā. Ģenerālprokuratūra to kvalificēja kā valstiskuma apdraudējumu un ierosināja krimināllietu. Vairāki opozīcijas aktīvisti ir aizturēti.
Tagi:
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
(atjaunots 16:01 20.09.2020)
PVO uzskata, ka par Covid-19 gadījumu skaita pieauguma iemeslu Eiropā kļuva drošības pasākumu neievērošana un kontroles trūkums no varasiestāžu puses.RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Pasliktinošās epidemioloģiskās situācijas dēļ Eiropā sāk ieviest jaunus ierobežojošos pasākumus, raksta Gazeta.ru. Vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Hanss Klūge.
Pēc Klūges sacītā, iknedēļas saslimšanas gadījumu pieaugums šobrīd ir augstāks, nekā epidēmijas sākumā martā.
"Pagājušajā nedēļā šis rādītājs pārsniedza 300 000 pacientu," paziņoja viņš.
PVO birojā Belgradā nosauca saslimstības jauna uzliesmojuma Eiropā galvenos iemeslus. Saskaņā ar viņu datiem, pirmām kārtām tas ir saistīts ar Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu neievērošanu, raksta RIA Novosti. Tāpat, saskaņā ar PVO paziņojumu, ir nepieciešama kontroles pastiprināšana no varasiestāžu puses.
Viena no pirmajām jaunus ierobežojumus ieviesa Lielbritānija, kur no vīrusa jau ir miruši 41 773 cilvēki, kas dotajā brīdī ir augstākais rādītājs Eiropā.
Lielbritānijā aizliedza pulcēties kompānijās virs 6 cilvēkiem, sporta zāles ir slēgtas, universitātes pārgājušas pie tālmācībām. Plānots ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru mācību iestādēs cilvēki kustētos pa apli un viņu ceļi nešķērsotos.
Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos tiek ieviesti vēl stingrāki pasākumi, kur visi pabi, restorāni un izklaides iestādes strādās tikai līdz plkst. 22:00, savukārt komunikācija ārpus mājsaimniecībām būs aizliegta.
Vācijā Bavārijas kalnu slēpošanas kūrortā arī ieviesti strikti koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi. Covid-19 uzliesmojums tur izcēlies kāda inficētā ASV tūrista dēļ, šobrīd Minhenes prokuratūra uzsākusi pārbaudi attiecībā pret viņu.
©
Sputnik / Алекс Макнотон
Arī Diseldorfā tika pastiprināti drošības pasākumi, varasiestādes stingri uzrauga aizsargmasku režīma ievērošanu. Uz ielas un cilvēku masveida pulcēšanās vietās, tostarp kafejnīcās, obligāti jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.
Papildu koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi tika ieviesti arī Bavārijas Garmišā-Partenkirhenē. Bāri tiek slēgti plkst. 22:00, savukārt cilvēku skaits ballītēs nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Apmeklētāju skaits restorānos vienlaikus nedrīkst pārsniegt piecus cilvēkus.
Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs uzstāšanās laikā pilsoņu priekša paziņoja, ka ir jāpastiprina pasākumi sakarā ar otrā koronavīrusa viļņa sākšanos. Pēc viņa teiktā, priekšā gaidāmi sarežģīti rudens un ziemas mēneši, Covid-19 gadījumu skaits katru dienu pieaug.