Degvielas cenu paaugstināšana. Foto no arhīva

Linkaits vēlas pacelt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, lai atrastu naudu ceļu remontam

93
(atjaunots 11:54 22.07.2019)
Autoceļu finansēšanas nolūkos Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits pieļauj iespēju palielināt akcīzi dīzeļdegvielai.

RĪGA, 22. jūlijs – Sputnik. Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits piedāvā paaugstināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, savukārt papildu līdzekļus no tās iekasēšanas novirzīt autoceļu finansēšanai, par to viņš paziņoja Latvijas Televīzijas radījuma "Rīta panorāma" ēterā.

"Neskrienot laikam pa priekšu, es domāju, ka viens no finansējuma avotiem varētu būt akcīzes nodokļa palielinājums dīzeļdegvielai. Par cik mēs ejam uz vairāk videi draudzīgāku sabiedrisko transportu un vispār transportu Latvijā, tas būtu, no vienas puses, sāpīgs risinājums, bet, no otras puses, tas dotu iespēju papildus finansēt ceļus," pateica Linkaits.

Pēc viņa sacītā, jautājums par akcīzes nodokļa palielinājumu tiks apspriests gaidāmās nodokļu sistēmas reformas ietvaros.

Patlaban akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai uz 1000 litriem Latvijā sastāda 372 eiro, no 2020. gada to plāno paaugstināt līdz 444 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma ekspertu secinājumiem, Latvijas autoceļi, ir vieni no sliktākajiem pasaulē. Tiek uzsvērts, ka pēdējo desmit gadu laikā situācija nav uzlabojusies. Skalā no viens līdz septiņi Latvijas autoceļiem ieliktas vien trīs balles, Latvija ieņēma 109. vietu pasaulē, savukārt ES valsts ierindojās trešajā pozīcijā no beigām, tā apdzen tikai Rumāniju un Maltu.

Biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) valdes priekšsēdētājs Bērziņš vēl 2018. gadā atzīmēja, ka situācija ir skumja jau kopš 2003. gada, kad tika likvidēts Valsts autoceļu fonds. Kopš tā laika nozarē vērojama nenoteiktība: pieņemtie lēmumi netiek īstenoti, notiek manipulācijas ar skaitļiem, cenšoties pierādīt, ka situācija uz ceļiem nav nemaz tik slikta, kā to raksturo nozares profesionāļi un uzskata Latvijas iedzīvotāji.

Bērziņš uzsvēra, ka atklāta nekānedarīšana nozarē atainojas ne tikai oficiālajos dokumentos, kas top pēc Saeimas un valdības sēdēm, bet arī solījumos Eiropas Savienībai, kas piešķir līdzekļus no eirofondiem.

Bērziņš vēstulē norādīja, ka 2013. gadā MK apstiprināja VASP. No 2014. līdz 2020.gadam autoceļu sakārtošanā bija plānots ieguldīt 1,517 miljardus eiro, taču pamatbudžeta faktiskais finansējums ir 662,3 miljoni eiro.

LCB norādīja, ka jūtamus uzlabojumus sagaidījuši tikai valsts galvenie ceļi, jo no 2014.-2019. gadā tajos ieguldīts 715,86 miljons eiro Eiropas fondu naudas. Ja 2014.gadā labā vai ļoti labā stāvoklī bija aptuveni 35% valsts galveno autoceļu, 2018.gadā – 65%. Sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī ir aptuveni 25% valsts galveno autoceļu, bet 10% ir apmierinošā stāvoklī.

93
Pēc temata
Šogad ieplānotie ceļu remontdarbi Rīgā
Mēģinājums pirms 2020. gada? Latvijā atkal palielinājušās degvielas cenas
Slēgs ceļu Jūrmalas virzienā: šosejas remontdarbi var kļūt par nopietnu problēmu
Ātrie nenokļūs, līdz skolai netiksi: ceļi Latvijā ir īsta katastrofa
Jo lielāks pieprasījums, jo dārgāka degviela: Latvijā ievērojami sadārdzinājies dīzelis
Rīgas osta

Mazāk ogļu, vairāk graudu: jaunajos apstākļos darbojas Latvijas ostas

27
(atjaunots 13:39 20.04.2021)
Rīgas ostas kravu apgrozījums 2021. gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 15,3%, Ventspils ostas – par 3,7%, Liepājas ostas – par 1,3%.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Latvijas ostu apgrozījums šī gada pirmajos trīs mēnešos samazinājās par 8,2%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, kopumā tika pārkrautas 11,15 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Visvairāk pārkrautas beramkravas — 4,98 miljoni tonnu (-13,6% salīdzinot ar pērno gadu), tai skaitā graudu un labības produkti - 1,564 miljoni tonnu (+22,1%), šķeldas - 632,6 tūkstoši tonnu (-8,6%), ķīmiskās beramkravas - 521,1 tūkstoši tonnu (-2,5%), ogļu - 200,6 tūkstoši tonnu (-85,1%).

Lejamkravas pārkrautas 3,111 miljonu tonnu (-5,6%) apmērā. Lielākā daļa no tām ir naftas produkti - 2,932 miljoni tonnu (-6,5%).

Ģenerālkravas 2021. gada pirmajā ceturksnī pārkrautas 3,059 miljoni tonnu (-0,9%) apmērā, tai skaitā konteineros 1,102 miljonu tonnu (-7%) apmērā, kokmateriāli - 1,06 miljoni tonnu (+11%) apmērā, ro-ro kravu - 802,7 tūkstoši tonnu (-2%) apmērā.

Pārkrauto kravu apmēra ziņā pirmo vietu ieņem Rīgas ostā, kur pārkrāva 5,393 miljonus tonnu kravu, kas ir par 15,3% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērnajā gadā.

Ventspils ostā šī gada pirmajā ceturksnī pārkrāva 3,585 miljonus tonnu kravu (-3,7%), Liepājas ostā - 1,564 miljonus tonnu (-1,3%).

Latvijas mazo ostu vidū lielākais kravas apgrozījums 2021. gada pirmajos trīs mēnešos bija Skultē – 316,7 tūkstoši tonnu (+26,3%). Mērsraga ostas kravas apgrozījums bija 143 tūkstoši tonnu (+12,5%), Salacgrīvas ostas – 127 tūkstoši tonnu (+66%).

2020. gadā Latvijas ostās tika pārkrauti 44,928 miljoni tonnu kravu, kas ir par 28% mazāk nekā 2019. gadā.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, premjerministrs Krišjānis Kariņš, uzstājoties Saeimā, atzīmēja, ka tranzīta un banku sektora darba modelis Latvijā ir novecojis un nevar sekmēt valsts labklājību.

"Šī te novecojusī doma, ka tranzīts mūs glābs – tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Nu kur tas mūs aizveda? Mēs vedam, vedām naftas produktus, akmeņogles, minerālvielas, beramkravas uz mūsu ostām. Šķērsojot mūsu teritoriju, /šīs kravas/ aiziet uz ostu un tiek sūtītas uz āru. Indivīdi varbūt no tā kļūst bagāti, bet valsts no tā diemžēl nekļūst bagāta," teica valdības vadītājs.

27
Tagi:
kravas, Kravu pārvadājumi, Rīgas brīvosta
Pēc temata
Pēc pusgada būs skaidrs, kas notiks ar kravu tranzītu Latvijā
Deputāts: bez kravu tranzīta Latvijai draud sociālā degradācija
Gaidāmi lieli zaudējumi: ko darīs Klaipēdas osta bez baltkrievu minerālmēsliem
Bijušais satiksmes ministrs: būtu labāk ostas likvidēt, vilcienus – sazāģēt
Naudas maks, foto no arhīva

Ierēdņi kļūst bagātāki, pārējie krīt nabadzībā: Latvijā palielinājusies sociālā plaisa

40
(atjaunots 08:28 20.04.2021)
Plaisa starp nabadzīgajiem un bagātajiem palielinās, un koronavīruss izgaismoja nevienlīdzības problēmu, kurai gadiem ilgi centās nepievērst uzmanību.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Covid-19 krīzes ietekme parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās, norāda Lauksaimniecības tirgus attīstības centra vadītāja Ingūna Gulbe, raksta ВВ.lv.

Ierēdņi kļūst bagātāki

"Covid-19 Latvijā sabiedrību ir vēl vairāk polarizējis, vēl vairāk bagātie ir nodalīti no nabadzīgajiem, plaisa ir palielinājusies nenormāli. Iepriekš visa politika, vismaz vārdos, tika vērsta uz tā saukto šķēru samazināšanu starp iedzīvotāju grupām. Tagadējā situācija mūs dzen drausmīgā atšķirībā," sacīja Gulbe.

Viņa uzsvēra, ka valsts pārvaldē strādājošo algas nav samazinājušās, savukārt izdevumi kļuvuši mazāki un pat daļēji kompensēti no darba devēja puses, tajā paša laikā iedzīvotāju ienākumi, kuri ir nodarbināti Covid-19 īpaši skartajās nozarēs (gaisa pārvadājumi, izmitināšanas pakalpojumi, kultūras un izklaides jomā), ieņēmumi ir samazinājušies.

Maize bagātajiem un nabagajiem

Tāpēc, pēc Gulbes vārdiem, radās polarizācija preču sortimentā - katram tirdzniecības tīklam ir viens lēts piens, viena lēta maize, milti, cukurs un tā tālāk. "Rezultāts tam ir tāds, ka parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās veikalos - mēs varam nopirkt baltmaizi un rupjmaizi, kas maksā mazāk par eiro kilogramā, lai arī vidusmēra cilvēka pirktā maize parasti maksā ap diviem eiro kilogramā. Ražotāji un tirgotāji saprot, ka ir daļa iedzīvotāju, kurai ir jāpiedāvā viena veida preces un daļai - cita veida preces," viņa paskaidroja.

"Es, kā pircējs, pilnīgi noteikti uzskatu, ka man nav jāpērk dārgais cukurs pa 1,15 eiro kilogramā, ja to var nopirkt par 50 centiem lētākā veikalā, jo tas ir viens un tas pats cukurs, nav nekādas kvalitātes atšķirības," piebilda Gulbe.

Viņa skaidroja, ka šādas lielas un mazas cenas parādās, jo galvenais mārketinga uzdevums ir, lai cilvēki "gandarījumu un prieku samaksā daudz", tāpēc par to, ka prece ir ļoti dārga, nav jāvaino ražotāji, jo ir iespēja iegādāties arī lētākus produktus. "Tā kopumā ir māka pārdot un māka arī iepirkties," norādīja eksperte.

Vienlaikus viņa paudusi cerību, ka pārtikas cenu kāpums šogad būs mērens, jo jāņem vērā pandēmijas ietekme uz iedzīvotāju ekonomiku un pirktspēju.

Iepriekš ziņots, ka līdzīgas problēmas pastāvējušas Eiropas Savienībā arī pirms pandēmijas. Pēc Eurostat datiem, 2019. gadā Eiropas Savienībā un nabadzības un sociālās atstumtības robežas bija 92,4 miljoni cilvēku, jeb 21,1% iedzīvotāju. Tagad situācija ir vēl ļaunāka.

40
Tagi:
nabadzība
Pēc temata
Vēl nav gana nabagi: cilvēki mazāk tic tagadnei, toties cer uz gaišo nākotni
Vairāk nekā 35% Latvijas mājsaimniecību nav uzkrājumu
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Priekš kam Latvijai iedzīvotāji? ES plāno pataisīt valsti par zaļu rezervātu
Mere

Naudu nodzēra, bērnam nopirka šokolādīti: iztērēja 500 eiro pabalstu

0
(atjaunots 08:44 21.04.2021)
Lielākā daļa vecāku iztērējuši valsts atvēlēto pabalstu ikdienas vajadzībām, tomēr bijuši arī izņēmumi.

RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Martā vecāki saņēma no valsts ārkārtas pabalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu, vēsta Press.lv.

Diskusijā par šo pasākumu skanēja arī bažas – vai tik vecāki to naudu nenodzers? Šie izteikumi radīja vispārēju sašutumu, tomēr sociālie darbinieki patiešām sāka gatavot pabalsta saņemšanai ģimenes, kas līdz šim nekad nav turējušas rokās tādu summu. Kad pabalsti bija izsniegti, dažādos reģionos tikai organizētas sabiedriskās aptaujas par to, kā vecāki iztērējuši vai plāno iztērēt minēto naudu.

Gandrīz puse aptaujāto pastāstīja, ka nopirks bērniem apģērbu, ceturtā daļa aptaujāto atzina, ka centīsies segt neparedzētus izdevumus, mazāk nekā ceturtā daļa vēlas izmantot naudu mājokļa labiekārtošanai vai remontam.

Citi pastāstīja, ka līdzekļus plāno iztērēt sporta inventāra iegādei, aizvest bērnu pie laba stomatologa, apmaksāt mājskolotājus, atlikt vasaras nometnes apmaksai, nākamajam mācību gadam un tā tālāk.

Daudzi vēlējās ar šīs summas palīdzību segt parādus, bet ģimenes, kur finanšu jautājums nav tik akūts, nolēmušas atlikt naudu bērna nākotnei, cita starpā – atvērt krājkontu vai ieguldīt mājokļa iegādē.

Tāpat 17% vecāku pastāstīja, ka naudu iztērēs tehnikas iegādei bērna tālmācībām, lai arī, kā jau atzīmēts ne vienu vien reizi, šos izdevumus jāsedz valstij.

Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice atzīmēja, ka nav saņēmusi ziņas par situācijām, kad vecāki būtu iztērējuši pabalstus ar bērnu vajadzībām nesaistītām lietām.

Tiesa, sociālā darbiniece, kas strādā ārpus Rīgas, sarunā ar portālu Jauns.lv pastāstīja, ka daļa vecāku tomēr izmantojuši pabalstu tam neparedzētām vajadzībām.

Viņa atklāja, ka runa ir par neformāliem signāliem no ģimenēm, piemēram, dažas dienas pēc atbalsta saņemšanas vecāki "uzsēdušies uz korķa". Protams, viņi nelielījās sociālajiem darbiniekiem, ka naudu nodzēruši, drīzāk gan centās šo faktu slēpt un uz tālruņa zvaniem neatbildēja.

Oficiāli neviena iestāde, neviens speciālists nav pārbaudījis, kā izmantoti piešķirtie 500 eiro, tāpēc ir grūti nosaukt precīzu ģimeņu skaitu, kurā nauda līdz bērniem nenonāca.

Sociālā darbiniece atzina, ka viņai nav datu par to, ka visa nauda tādās ģimenēs būtu nodzera – būtu pareizāk teikt, ka daži vecāki pabalstu izmantojuši savām vajadzībām. Viņai pašai bija zināmi vairāki gadījumi, kuros pieaugušie, pērkot sev alkoholu, nopirka bērnam šokolādīti vai citus sīkumus.

Pēc viņas vārdiem, lielās pilsētās neviens ārpus ģimenes neuzzinās, ka pabalsts iztērēts vecāku vajadzībām. Tomēr mazpilsētās un laukos situācija ir citāda.

Sociālā darbiniece pastāstīja: ja cilvēks ilgu laiku bijis bez darba un dzīvo gandrīz bez naudas, pēkšņi ierodas veikalā ar vairākām 50 eiro banknotēm, nav jābūt ģēnijam, lai aptvertu, kādu naudu viņš tērē.

Pie tam daudzām ģimenēm šis atbalsts bija ļoti vajadzīgs un tika iztērēts lietderīgi.

Viņa atzina, ka ļoti priecājas par bērniem, kam, pateicoties šim pabalstam, parādījušies jauni velosipēdi. Daudzas ģimenes apdomāja iespēju iegādāties jaunu tālruni, datoru, printeri vai citas iekārtas. Pēc sociālās darbinieces domām, tas viss būs ļoti noderīgs skolēniem.

0
Tagi:
pabalsts, bērni, valdība
Pēc temata
Vairāk nekā 25% Latvijas iedzīvotāju ar grūtībām sedz ikdienas izdevumus
Vairāk nekā 35% Latvijas mājsaimniecību nav uzkrājumu
Naudu no helikoptera neizmētās: Petraviča par pabalstu izmaksām pensionāriem
Sola pabalstu 500 eiro apmērā: Rīgā aktivizējušies viltus sociālā dienesta darbinieki