Degvielas cenu paaugstināšana. Foto no arhīva

Linkaits vēlas pacelt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, lai atrastu naudu ceļu remontam

90
(atjaunots 11:54 22.07.2019)
Autoceļu finansēšanas nolūkos Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits pieļauj iespēju palielināt akcīzi dīzeļdegvielai.

RĪGA, 22. jūlijs – Sputnik. Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits piedāvā paaugstināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, savukārt papildu līdzekļus no tās iekasēšanas novirzīt autoceļu finansēšanai, par to viņš paziņoja Latvijas Televīzijas radījuma "Rīta panorāma" ēterā.

"Neskrienot laikam pa priekšu, es domāju, ka viens no finansējuma avotiem varētu būt akcīzes nodokļa palielinājums dīzeļdegvielai. Par cik mēs ejam uz vairāk videi draudzīgāku sabiedrisko transportu un vispār transportu Latvijā, tas būtu, no vienas puses, sāpīgs risinājums, bet, no otras puses, tas dotu iespēju papildus finansēt ceļus," pateica Linkaits.

Pēc viņa sacītā, jautājums par akcīzes nodokļa palielinājumu tiks apspriests gaidāmās nodokļu sistēmas reformas ietvaros.

Patlaban akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai uz 1000 litriem Latvijā sastāda 372 eiro, no 2020. gada to plāno paaugstināt līdz 444 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma ekspertu secinājumiem, Latvijas autoceļi, ir vieni no sliktākajiem pasaulē. Tiek uzsvērts, ka pēdējo desmit gadu laikā situācija nav uzlabojusies. Skalā no viens līdz septiņi Latvijas autoceļiem ieliktas vien trīs balles, Latvija ieņēma 109. vietu pasaulē, savukārt ES valsts ierindojās trešajā pozīcijā no beigām, tā apdzen tikai Rumāniju un Maltu.

Biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) valdes priekšsēdētājs Bērziņš vēl 2018. gadā atzīmēja, ka situācija ir skumja jau kopš 2003. gada, kad tika likvidēts Valsts autoceļu fonds. Kopš tā laika nozarē vērojama nenoteiktība: pieņemtie lēmumi netiek īstenoti, notiek manipulācijas ar skaitļiem, cenšoties pierādīt, ka situācija uz ceļiem nav nemaz tik slikta, kā to raksturo nozares profesionāļi un uzskata Latvijas iedzīvotāji.

Bērziņš uzsvēra, ka atklāta nekānedarīšana nozarē atainojas ne tikai oficiālajos dokumentos, kas top pēc Saeimas un valdības sēdēm, bet arī solījumos Eiropas Savienībai, kas piešķir līdzekļus no eirofondiem.

Bērziņš vēstulē norādīja, ka 2013. gadā MK apstiprināja VASP. No 2014. līdz 2020.gadam autoceļu sakārtošanā bija plānots ieguldīt 1,517 miljardus eiro, taču pamatbudžeta faktiskais finansējums ir 662,3 miljoni eiro.

LCB norādīja, ka jūtamus uzlabojumus sagaidījuši tikai valsts galvenie ceļi, jo no 2014.-2019. gadā tajos ieguldīts 715,86 miljons eiro Eiropas fondu naudas. Ja 2014.gadā labā vai ļoti labā stāvoklī bija aptuveni 35% valsts galveno autoceļu, 2018.gadā – 65%. Sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī ir aptuveni 25% valsts galveno autoceļu, bet 10% ir apmierinošā stāvoklī.

90
Pēc temata
Šogad ieplānotie ceļu remontdarbi Rīgā
Mēģinājums pirms 2020. gada? Latvijā atkal palielinājušās degvielas cenas
Slēgs ceļu Jūrmalas virzienā: šosejas remontdarbi var kļūt par nopietnu problēmu
Ātrie nenokļūs, līdz skolai netiksi: ceļi Latvijā ir īsta katastrofa
Jo lielāks pieprasījums, jo dārgāka degviela: Latvijā ievērojami sadārdzinājies dīzelis
Eiro

Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā

9
(atjaunots 09:39 24.11.2020)
Neraugoties uz to, ka ažiotāža saistībā ar ziņām par prezidenta Egila Levita algas palielināšanu ietekmēja atteikšanos no šīs rīcības, 2021. gadā tomēr tiks paceltas algas virknei valsts amatpersonu.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Šobrīd notiek strīdi par to, vai ir pieņemami pandēmijas un krīzes periodā palielināt algas valsts amatpersonām. Tā, piemēram, 13. novembrī Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstīja Latvijas Valsts kancelejas finansējuma palielinājumu 2021. gadā.

Komisijas locekļi nolēma, ka Latvijas prezidenta alga varētu pieaugt līdz 6 260 eiro, savukārt viņa reprezentatīvie izdevumi – līdz 1 252 eiro. Lai gan sākumā 2021. gada valsts budžeta likumprojekts paredzēja, ka izdevumi prezidenta algai nepārsniegs 5 960 mēnesī, savukārt reprezentatīvie izdevumi nepārsniegs 1 192 eiro mēnesī.

Pēc sabiedrības rezonanses saistībā ar šo ziņu, kā arī kritikas no opozīcijas deputātu puses Prezidenta kanceleja steigšus uzrakstīja vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram ar aicinājumu nepiemērot 2021. gadā indeksāciju prezidenta algai.

Neskatoties uz Levita pieticību, 2021. gadā algas paaugstinājums tomēr skars vairākas valsts amatpersonas, raksta Press.lv. Algas paaugstinājums nākamgad paredzēts premjerministram, ministriem, tiesnešiem, prokuroriem un citiem valsts administrācijas darbiniekiem un iestāžu vadītājiem.

Savukārt Saeimas deputātu algas paliks esošajā līmenī, jo 2019. gadā algu paaugstinājums viņiem tika iesaldēts.

9
Tagi:
alga, budžets
Pēc temata
Atvainojos, ka aicināju uzticēties Levitam: Ozols sašutis par prezidenta algas pielikumu
Ģirģens piedāvā palielināt algas muitas darbiniekiem
Pelna vairāk nekā 1000 eiro: no kā atkarīga IT speciālista atalgojums
No slimnīcas mājup par 150 eiro: jauna problēma ar Covid-19 pacientiem
Ogļu pārkraušana Rīgas ostā, foto no arhīva

Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas

69
(atjaunots 16:39 23.11.2020)
Stividori centās nosūtīt Krievijai vēstuli ar lūgumu atbalstīt kravu plūsmu, taču Latvijas vēstniecība Krievijā to nesaskaņoja, uzskatot toni par pārāk lūdzošu; savukārt cita, Satiksmes ministrijas sagatavotā vēstule tika apstiprināta; par ko tajā tiek runāts.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Latvijas Satiksmes ministrija nosūtīja vēstuli Krievijas Transporta ministrijai ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjoma kritumu Latvijā, vēsta "Nekā personīga".

Kravu kļūst aizvien mazāk

Situācija Latvijas tranzīta nozarē turpina pasliktināties. Vislielākais kritums tiek atzīmēts ogļu iekraušanā, ko Krievija jau sen grasījās novirzīt uz savām ziemeļrietumu ostām.

Galvenais Latvijas ogļu terminālis atrodas Rīgā, Krievu salā. Oktobrī bija plānots pieņemt vidēji 118 vagonus ogļu dienā, tā vietā nāca tikai 39.

Kopumā Latvijas ostās bija jāienāk 850 vagoniem dienā, tā vietā vidējais rādītājs oktobrī sastādīja 724 vagonus. Saskaņā ar operatīvo informāciju, novembrī situācija nedaudz uzlabojusies, taču izdarīt galīgos secinājumus vēl ir pāragri.

Traucē birokrātija

Latvijas transporta nozares vadība turpina ar cerību skatīties Krievijas virzienā. Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas un Krievijas transporta grupas līdzpriekšsēdētājs Uldis Reimanis nosūtīja vēstuli savam kolēģim Jurijam Petrovam, Krievijas transporta ministra palīgam.

"Daudzu gadu garumā Latvijas un Krievijas dzelzceļu auglīgā sadarbība parādīja labu sinerģiju transporta nozarē. Latvijas ostas un termināli sevi pieteica kā uzticami un stabili partneri Krievijas Federācijas kravu pārvadātājiem," noradīts vēstulē.

Reimanis vērš Krievijas kolēģa uzmanību uz birokrātiskajām problēmām kravu noformēšanā, kas samazina to apjomu. Šobrīd shēma ir šāda: klienti veic pasūtījumu, šo sarakstu apstrādā RŽD apakšstruktūra – Firmas transporta apkalpošanas centrs, pēc tam seko saskaņošana Ekonomiskās attīstības ministrijā un Transporta ministrijā, un pēc tam atkal ir RŽD slēdziens.

Saskaņā ar vēstules autora apgalvojumu, oktobrī tādā veidā netika saskaņoti 94% pieteikto ogļu piegāžu – klienti vēlējās piegādāt Latvijas ostām vairāk nekā 4800 vagonus ar oglēm, taču saskaņoti tika vien 279 vagoni. Novembrī nav saskaņoti 100% no pieteiktā apjoma.

"Jebkurā gadījumā iepriekš starp Latvijas un Krievijas pusi bija panākta neformāla vienošanās par to, ka ar mērķi uzturēt vienoto dzelzceļa tīkla infrastruktūru un iespēju izmantot rezerves jaudas, Krievijas puse kravu plūsmu Latvijas ostu virzienā netraucēs," teikts vēstulē.

No Kaļiņingradas uz Sanktpēterburgu

Nesen "Latvijas Dzelzceļa" (LDz) vadība tikās ar Krievijas dzelzceļu kompānijas (RŽD) pārstāvjiem, lai apspriestu kravu piegāžu attīstību no Kaļiņingradas uz Sanktpēterburgu. LDz jau veica aprēķinus šajā projektā, taču Krievija ieteica RŽD nepiedalīties tajā.

""Latvijas Dzelzceļa" vadība ir bijusi Kaļiņingradā un runājusi ar Kaļiņingradas puses pārstāvjiem par iespējām pārvadājums uz Sanktpēterburgas virzienu veikt caur Latvijas teritoriju.

Mēs esam ieinteresēti tajā, lai šādi pārvadājumu būtu, lai mūsu infrastruktūra būtu noslogota, tāpēc darām visu iespējamo pa dažādiem kanāliem, lai šie plāni īstenojas. Tā ir mūsu kopējā, tā ir Latvijas valsts vajadzība nodrošināt "Latvijas Dzelzceļa" infrastruktūrai darbu. Un mēs esam ieinteresēti katrā kravas tonnā, kas varētu nākt cauri Latvijai vai uz Latviju," pastāstīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Jurij Borisovič, kā Transporta darba grupas līdzpriekšsēdētājs, lūdzu Jūsu sadarbību konkrētā jautājuma risināšanā," teikts vēstulē.

Kotletes atsevišķi

Bijušais Latvijas prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka šādas vēstules nepalīdzēs.

"Tā ir Krievijas politika. Krievijas politika tika veidota ne jau vakar un pagājušogad, bet apmēram gadu 15 atpakaļ. Un bija skaidrs, ka pamazām kravas caur Latviju ies arvien mazāk, mazāk un varbūt nemaz.

Ja mēs pazemosimies, mēs tiksim pazemoti vēl tālāk. Un nekāda pozitīva efekta tagad kādam, kas ir vājš un lūdzās, kaut kas tiks dots, tas nenotiks. Tā nav Krievijas stratēģija, tā nav Krievijas politika," uzskata Zatlers.

Satiksmes ministrijas vēstuli saskaņoja ar Latvijas ārlietu ministru un vēstniecību Krievijā. Nedz ministrs, nedz iestāde neuzskata, ka Latvijas pieeja ir divkosīga.

"Tomēr nodalīsim to politisko situāciju, kas ir Baltkrievijā, Krievijā, kas ir mūsu, teiksim, diskusijas ar Krieviju gan par vēsturi, gan par Krimu, gan par Ukrainu, kur mums ir domstarpības. Tāpat kā situācija, kas veidojās Baltkrievijā, kur arī mūsu pozīciju skaidra. Un no kaut kādiem praktiskiem Satiksmes ministriju līmenī risināmiem jautājumiem.

Es saprotu, ka brīžiem gribās katru vēstuli pozicionēt kā divas ārpolitikas. Nu nav divas ārpolitikas – mēs pieejam, teiksim, savās attiecībās ar Krieviju, no tā saucamā divu ceļu jeb divu pieeju principa – pirmais tur, kur mums ir principiāli jautājumi, tur ir arī principiāla nostāja. Tur, kur ir iespēja skatīties, kādā veidā sadarboties, tur, nepārkāpjot šos politiskos principus. Protams, ka saziņa bija, ir un būs.

Es domāju, ka mums ir jābūt tomēr pietiekami līdzsvarotiem. Nebrauksim pa grāvjiem. Vieni ir, kas saka, taisīsim ciet tagad pilnīgi visu ekonomisko sadarbību – tas vienkārši nav iespējams. Un otri saka – nē, ziniet, visa mūsu politiskā nostāja ir jāmet ārā, lai bizness rullē.

Es nesaprotu, kas mums dažreiz Latvijā ir, ka mums kaut kā ir grūti braukt pa ceļa vidu – būt samērīgiem, būt principiāliem principiālos jautājumos, būt praktiskajiem, bet nevis nēsāties no viena grāvja otrā," paudis Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Kliedzošs tonis

Saskaņā ar "Nekā personīga" rīcībā esošo informāciju, stividori sagatavoja arī citu vēstuli, kas adresēta Krievijai, taču tā neizgāja saskaņošanu Latvijas vēstniecībā Krievijā.

"Jā, ir bijuši dažādi projekti, ir bijis viens projekts, kuru es pats nesen redzēju. Ja jūs to redzētu, tad jūs tiešām varētu teikt, ka tonis ir ne tikai lūdzošs. Tur jau tonis bija vienkārši kliedzoši nepieņemams suverēnai valstij. Bet šo projektu negatavoju, cik es zinu, pat valsts pārvaldē," atzīmēja Rinkēvičs.

Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš atteicās komentēt projektus, kuri tika izbrāķēti.

"Tā kā cirkulē visādas idejas, ir daži uzņēmumi, kas un uzņēmēji, kas domā, ka joprojām pietiek ar politisku paklanīšanos, sabučošanos un bizness ritēs, tie cilvēki laikam ir aizķērušies 90. gadu sākumā," uzskata Latvijas ĀM vadītājs.

Bijušais prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka vienīgais iespējamais variants ir ciešāka integrācija ar Eiropas Savienības valstīm un kravu pārvadājumi no Somijas uz Poliju, Vāciju un tālāk.

"Un šis austrumu rietumu virziens, ja pagaidām ir. Iekonservēts, sauksim tā. Ne konflikts, bet iesaldēts konflikts. Un kad parādīsies iespēja, viņus varēs visu atjaunot. Jo tomēr mēs dzīvojam tirgus ekonomikā. Un pieprasījums – piedāvājums ir tas, kas dod mums vīziju, kur investēt un kā attīstīt savu transporta tīklu," paziņoja Zatlers.

Iepriekš Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits paskaidroja, kāpēc Latvija izrādījās nesagatavota Krievijas kravu aiziešanai.

69
Tagi:
Ārlietu ministrija, Krievija, Latvija, tranzīts, Kravu pārvadājumi
Pēc temata
Ideoloģiski nepareiza nozare: Latvija iznīcina tranzītu krievu dēļ
Ogļu no Krievijas tikpat kā nav: kravas Ventspils ostā sarukušas 1,7 reizes
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena
Krievijas ogļu iekraušanas samazināšanās liks Rīgas ostai samazināt investīciju apjomu
Rīgā noritēja akcija pret masku valkāšanu, foto no arhīva

Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās

0
(atjaunots 09:58 24.11.2020)
Cik Latvijas iedzīvotāju atbalsta stingrāku ārkārtējās situācijas režīma ierobežojumu ieviešanu Latvijā koronavīrusa izplatības dēļ.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Latvijā tiek apspriesta iespēja ieviest striktākus ierobežojumus ar mērķi apturēt jaunās koronavīrusa infekcijas izplatību. Kantar TNS aptauja Latvijas iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem liecina, ka vienota viedokļa sakarā ar šādu pasākumu nepieciešamību sabiedrībā nav. Rezultātus publicē Skaties.lv.

Jaunu ierobežojumu pretinieku tomēr izrādījās nedaudz vairāk. Gandrīz puse respondentu (48%) paziņoja ka nav vajadzības pastiprināt ārkārtējās situācijas režīmu, no tiem 20% ir stingri par to pārliecināti, vēl 28% drīzāk piekrīt tam, ka šādas nepieciešamības nav.

Vien nedaudz mazāk aptaujāto – 44%, – tieši pretēji, uzskata, ka valdībai ir jāievieš stingrāks epidemioloģiskais režīms, no tiem 19% paziņoja, ka tas noteikti ir nepieciešams, bet 25% drīzāk atbalsta šo variantu.

Katram desmitajam (8%) nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, otrais koronavīrusa vilnis Latvijā izrādījies krietni spēcīgāks par pirmo, un veselības aprūpes sistēmas resursi ātri izsīkst.

0
Tagi:
ārkārtējā situācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
Sejas maskas un nekādu ūdeļu: valdība pieņēmusi jaunus ierobežojumus
Ko mēs gaidām? Ieviesiet totālu lokdaunu! Ārsts aicināja Latvijas premjerministru rīkoties
Latvijas veselības aprūpes sistēmai draud sabrukums