Bankas krātuve. Foto no arhīva.

FKTK vadītāja atzina, ka Latvijas bankas pārspīlēja ar nerezidentu noguldījumu tīrīšanu

85
(atjaunots 19:11 15.07.2019)
No Latvijas bankām aizgājuši 10 miljardi eiro, daudzām finanšu un kredītiestādēm tagad jāmaina savs darba modelis, un nav zināms, cik no tām "izdzīvos", paziņoja Kristīne Černaja-Mežmale.

RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. No Latvijas bankām aizgājuši apmēram 10 miljardi nerezidentu līdzekļu kopš brīža, kad sākās aktīva noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana, paziņoja pagaidu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Kristīne Černaja-Mežmale Latvijas Radio intervijā.

Pēc viņas sacītā, šī nauda aizgāja "kontrolēti", taču nevar sacīt, ka tā visa bijusi "slikta" vai "netīra". Dotajā brīdī Latvijas bankās atlikuši aptuveni 3,5 miljardi eiro, kuri pieder ārzemniekiem.

Komisijas pagaidu vadītāja uzsvēra, ka tik liela līdzekļu aizplūšana likusi bankām, kas bija saistītas ar nerezidentu biznesu, mainīt savu darba modeli. Černaja-Mežmale norādīja, ka pagaidām ir pāragri prognozēt, cik bankas izturēs konkurenci, un cik būs spiestas aiziet no tirgus.

Černaja-Mežmale paziņoja, ka viņas galvenais uzdevums FKTK pagaidu vadītāja amatā ir īstenot Moneyval ekspertu dotās rekomendācijas naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanā. Viņa norādīja, ka Latvijai izdevies uz mēnesi – no 31. jūlija līdz 31. augustam – pagarināt termiņu, līdz kuram jāīsteno Moneyval rekomendācijas.

Černaja-Mežmale uzsvēra, ka līdz vasaras beigām jāatrisina virkne ar normatīvo aktu izstrādi saistītu jautājumu, savukārt attiecībā uz FKTK – ar pārbaudēm bankās saistīti jautājumi.

"Tie darbi ir procesā. Ir saraksts ar jautājumiem, kam mums jāiet cauri. Tie ir gan regulējošās normas, gan ikdienas pārvaldība, gan atskaišu analizēšana. Dažādi uzdevumi, kas ir jāveic," nobeigumā sacīja komisijas pagaidu vadītāja.

Atgādināsim, ka banku "tīrīšana" Latvijā sākās pēc skandāla ap ABLV Bank. 2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, otro lielāko banku Latvijā, lielāko neatkarīgo privāto banku valstī, par naudas atmazgāšanu un saikni ar transakcijām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, kā arī par ierēdņu uzpirkšanu. Banka pieņēma lēmumu pašlikvidēties, jo ne ECB, ne Latvijas Banka to neglāba.

Pēc tam banku sistēma Latvijā saskārās ar vērienīgām izmaiņām, kuru vidū galvenā bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajiem čaulas uzņēmumiem. Cīņa ar "netīro" naudu izvērsās tādā mērogā, ka skāra arī uzņēmumus, kas veica labi pārskatāmu darbību, maksā nodokļus un neizmanto ārzonas jurisdikciju. Pamatam tika izmantots tikai fakts, ka tie ir nerezidenti, tāpēc "aizdomīgi", tika slēgti šo uzņēmumu konti, noraidīti lūgumu atvērt jaunus kontus, tika pieprasīts milzums dokumentu, kas apstiprinātu naudas izcelsmi, tika iesaldēti aktīvi līdz izmeklēšanas beigām.

Latvijas bizness, publicisti un vairāki politiķi negatīvi vērtē Latvijas valdību par lēmumu slēgt ABLV Bank un "padzīt" nerezidentus no citām valsts finanšu un kredītiestādēm, lai arī šī sektora apkalpošana nesa vērā ņemamus ienākumus, daļa no kuriem ieplūda arī valsts budžetā nodokļu veidā.

85
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (92)
Pēc temata
Kariņš: naudas atmazgātāji ērgļiem lido virs ES, bet Latvija palīdzēs tos apkarot
ASV atļāva Latvijai atņemt naudu aizdomīgiem nerezidentiem
Olafs Cers: nerezidenti saņems savu naudu un uz visiem laikiem pametīs Latviju
Latvijas kompānijas pamet vietējās bankas līdz ar nerezidentiem
Rasmusens: nerezidenti ir "jāpadzen", bet labie klienti bēg paši

2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām par 30%

39
(atjaunots 13:04 20.01.2021)
Latvijas ostās 2020. gadā zaudējuši gandrīz 80% ogļu kravu, kā arī 20% no naftas produktu pārkraušanas apjoma.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā pērn samazinājās par 41,9%, bet ostās tika pārkrauts par 28% kravu, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Dzelzceļš

Salīdzinājumā ar 2019. gadu dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā 2020. gadā samazinājās par 41,9% un sastādīja 24,113 miljonus tonnu.

Tostarp starptautisko pārvadājumu apjoms bija 22,047 miljoni tonnu (-44,6%), bet iekšzemes pārvadājumu apjoms palielinājās par 20,8%, līdz 2,066 miljoniem tonnu.

Tranzīta pārvadājumi sastādīja 19,028 miljonus tonnu (-47,4%), importa kravu apjoms - 2,695 miljonus tonnu (-18,9%), eksporta - 324 000 tonnu (+15,4%).

Dzelzceļa tranzītkravu pārvadājumi caur ostām pērn bija 15,31 miljons tonnu (-51,6%), sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju - 3,718 miljoni tonnu (-18,%).

2019. gadā kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 15,8%, salīdzinot ar 2018. gadu, un sastādīja 41,492 miljonus tonnu.

Ostas

Latvijas ostās 2020. gadā pārvadātais kravu apjoms salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājies par 28% un bija 44,928 miljoni tonnu.

Visvairāk pērn Latvijas ostās tika pārkrautas beramkravas - 21,205 miljoni tonnu (-39,3%), tai skaitā ogles - 3,449 miljoni tonnu (-79,6%), labība un tās produkti - 6,21 miljons tonnu (+12,8%), šķeldas - 2,061 miljoni tonnu (+0,5%%), ķīmiskās kravas - 1,833 miljoni tonnu (-21,6%).

Lejamkravas tika pārkrautas 11,687 miljonu tonnu (-19,9%) apmērā. Lielāko daļu no tiem veidoja naftas produkti - 10,968 miljoni tonnu (-20,2%).

Ģenerālkravas pērn pārkrautas 12,035 miljonu tonnu apmērā (-6,4%), tostarp konteineros pārkrautas 4,683 miljoni tonnu (-4,1%) apmērā, kokmateriāli - 3,784 miljoni tonnu (-8,1%), ro-ro kravas - 3,088 miljoni tonnu (-9,7%) apmērā.

Pēc kravas apgrozījuma pirmo vietu ieņēma Rīgas osta ar 23,68 miljoniem tonnu, kas ir par 27,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Ventspils ostas kravu apgrozījums 2020. gadā bija 12,902 miljoni tonnu, kas ir par 36,9% mazāk nekā gadu iepriekš, Liepājas ostas - 6,603 miljoni tonnu, kas ir par 10% mazāk nekā pērn.

39
Tagi:
Kravu pārvadājumi, kravas, osta, dzelzceļš
Pēc temata
Puškovs: Krievijai nav jānovirza savas kravas caur Latviju
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Krievija atņems Latvijai 70% kravu plūsmu
Mihails Hazins

Ekonomists: ASV jaunā administrācija pat necentīsies saglabāt valsts varenību

39
(atjaunots 16:19 19.01.2021)
Ne Trampam, ne Baidenam nav nekādas konstruktīvas pozīcijas par to, kā rīkoties krīzes apstākļos, uzskata ekonomists Mihails Hazins.

RĪGA, 19. janvāris – Sputnik. Uzbrukums Kapitolijam parādīja, ka ASV iestājas jauna ēra, kurā vairs noteikti nebūs "tāpat kā agrāk", radiostacijas "Govorit Moskva" ēterā konstatēja ekonomists Mihails Hazins.

"ASV jaunā administrācija pat nepūlēsies saglabāt Savienoto Valstu varenību. Vienīgais, kas tai ir vajadzīgs, ir vispasaules dolāru sistēma, kas ļauj iekasēt no visiem nodevas," Hazina viedokli citēja Sputnik Baltkrievija.

Viņš atgādināja, ka sākotnēji amerikāņu sistēmas pamatā bija globālā konservatīvā projekta idejas. Tomēr vispirms varu ASV pārtvēra liberāļi, pēc tam 1913. gadā radīja modeli ar Federālo rezervju sistēmu pamatā, un 1944. gadā pacēla vispasaules līmenī Rietumu darba dalīšanas sistēmu.

"Ne Trampam, ne Baidena nav ne jausmas, ko darīt krīzes apstākļos. Paši Baidens un Tramps ir veidojušies pirms 1975. gada, bet visi viņu padotie – jau pēc tam, kad visu sistēmu, arī ekonomiku jau pārtvēra baņķieri. Un cilvēki nesaprot, kā darīt kaut ko atšķirīgu no šī liberālā modeļa," uzskata eksperts.

Pēc Hazina domām, ASV jaunā vadība jau tagad cenšas likvidēt vecos – konservatīvos un arhetipiskos fundamentus, jo tie nepieļauj straujas kustības. Taču bez straujām kustībām vairs nav iespējams saglabāt status quo.

39
Tagi:
ASV
Pēc temata
Bizness sarauj saites ar Trampu: Ņujorka atteikusies pat no slidotavām
Impīčments Trampam un Baidena inaugurācija: kas notiek Vašingtonā
Demokrāti iznīcina Ameriku. Pasaulei nāktos gatavoties
Politologs: situācijā ar Navaļniju Rietumiem nav tiesību mācīt Krieviju
Džo Baidens

Mediji ziņo: Baidens vēlas pagarināt līgumu NEW START uz pieciem gadiem

0
(atjaunots 12:01 22.01.2021)
Informācijas avoti ziņo presei, ka ASV prezidenta lēmums pagarināt līgumu saistīts ar tuvojošos tā beigu termiņu – 5. februāri.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. ASV prezidenta Džo Baidena administrācija apņēmusies par pieciem gadiem pagarināt Līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu, vēsta The Washington Post, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem.

"Prezidents Baidens cenšas panākt vienīgā spēku saglabājušā līguma ar Krieviju pagarināšanu par pieciem gadiem, kas ierobežo divus lielākos kodolarsenālus pasaulē, tikai dažas dienas pirms tā termiņa beigām," mediju citēja RIA Novosti.

Informācijas avots atzīmēja, ka lēmums pagarināt līgumu saistīts ar tuvojošos tā beigu termiņu – 5. februāri.

Iepriekš Krievijas ĀM ziņoja, ka Maskava uzskata par lietderīgu pagarināt līgumu NEW START ar Savienotajām Valstīm uz maksimālo paredzēto p8iecu gadu termiņu. Diplomātu viedokli resors publicēja oficiālajā vietnē pēc ASV jaunā līdera inaugurācijas sākuma.

Pirmdien Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja: situāciju abu valstu attiecībās bruņojuma jomā ir "absolūti nenormāla". Viņš uzsvēra, ka Maskavas viedoklis šajā jautājumā ir nemainīgs, bet ĀM gaida amerikāņu partneru konkrētus piedāvājumus.

Krievijas un ASV līgums NEW START stājās spēkā 2011. gada 5. februārī. Saskaņā ar vienošanos, tās dalībnieki samazina savus kodolarsenālus tā, lai septiņus gadus pēc parakstīšanas un nākotnē bruņojuma kopējais skaits nepārsniegtu 700 starpkontinentālās ballistiskās raķetes, ballistiskās raķetes uz zemūdenēm un smagajiem bumbvedējiem, kā arī 1550 lādiņus un 800 izvērstas un neizvērstas starta iekārtas. Šobrīd tas ir vienīgais līgums bruņojuma ierobežošanas sfērā, kas saglabājies spēkā starp Krieviju un ASV.

Vienošanās termiņš beidzas 5. februārī, un Donalda Trampa administrācija vairākkārt apgalvoja, ka pašreizējā redakcijā tas neatbilst amerikāņu interesēm. Republikānis pieprasīja izstrādāt jaunu dokumentu ar Ķīnas dalību. Pie tam Vašingtona pieļāva līguma pagarināšanas varbūtību, tomēr izvirzīja papildu noteikumus, kas, cita starpā, skāra verifikācijas režīmu. Savukārt Krievija ierosināja parakstīt līgumu bez jebkādiem noteikumiem un kopā ar ASV iesaldēt esošos kodolarsenālus, bet Tramps šo piedāvājumu noraidīja.

Decembrī Krievija brīvprātīgi iekļāva hiperskaņas sistēmu "Avangard" Līgumā par stratēģisko uzbrukuma bruņojumu.

0
Tagi:
Džo Baidens, NEW START līgums, Krievija, ASV
Pēc temata
Lavrovs par tiesībām, ASV nekaunību, New START un Navaļniju
Milzīgs konfrontācijas līmenis pasaulē: KF politiķis pastāstīja par savaldīšanas faktoru
Krievijas ĀM komentēja ASV izteikumus par līgumu NEW START