Vīrietis birojā. Foto no arhīva

Darbinieki Latvijā lemti nabadzībai

106
(atjaunots 22:34 15.07.2019)
Latvijā ir zemākā minimālā alga Baltijas valstīs un iedzīvotājiem neizdevīgākā neapliekamā minimuma sistēma.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Lietuvā plānots ne tikai palielināt minimālo algu līdz 607 eiro, bet arī pacelt līdz 400 eiro neapliekamo minimumu, izdevumā Dienas Bizness raksta Ruta Kesnere, atsaucoties uz ekonomisu Daini Gašpuiti. Tātad nākamā gada budžets kļūs par nopietnu pārbaudījumu Latvijas valdībai.

Paradokss: minimālā alga ir lielāka nekā reālā

Jau tagad minimālā alga Igaunijā ir 540 eiro, bet neapliekamais minimums – 500 eiro. Latvijā minimālā alga ir 430 eiro līdz ar ļoti sarežģītu diferencēto neapliekamo minimumu, no kura lielāko labumu gūst strādājošie bez apgādājamiem. Taču arī mums ir savs prieciņš – alkohols ir lētāks nekā igauņiem.

Ja nopietni, tas nozīmē, ka Latvija būs Baltijas valsts ar viszemāko minimālo algu un nedraudzīgāko neapliekamā minimuma sistēmu, kas noteikti nemazina nevienlīdzību, bet padziļina strādājošo nabadzību.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 20% nodarbināto saņem minimālo algu – nedaudz virs 300 eiro pēc nodokļu nomaksas. Pēc būtības, viņi atrodas uz nabadzības sliekšņa. Drošī vien daļa no šiem cilvēkiem saņem algu arī aploksnē, taču ne jau visi 20%.

Bēdīgākais ir tas ka šiem cilvēkiem nevar palīdzēt, tikai palielinot neapliekamo minimum – ja tas pieaugs, piemēram, līdz 500 eiro kā Igaunijā, minimālās algas saņēmēji to nevarēs izmantot pilnā apmērā, jo minimālā alga valstī ir daudz zemāka par 500 eiro.

Jāpalielina minimālā alga, bet pret to iebilst darba devēji. Taču, ja pašreizējos Latvijas ekonomikas apstākļos uzņēmēji apgalvo, ka minimālā alga, piemēram, 500 vai 550 eiro bruto apmērā ir pārmēru liels slogs, tad, domāju, ir visas tiesības jautāt, vai šādam biznesam ir jēga pastāvēt, uzskata autore.

Tas nav normāli, ja strādājošs cilvēks, kas nodarbināts pilnas slodzes darbā, uz rokas saņem atalgojumu, kas ir vienāds ar Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto nabadzības riska slieksni. Tas jāaptver arī uzņēmējiem – nevar savu konkurētspēju balstīt uz nabadzības rēķina.

Priekš kam vispār strādāt?

Nesen intervijā rīta programmā "Doma laukums" Latvijas radio 4 ēterā labklājības ministre Ramona Petraviča paziņoja, ka tiesībsarga prasība noteikt garantēto minimālo ienākumu līmeni 360 eiro apmērā mēnesī ir nereāla un neizpildāma.

Politiķe skaidroja, ka garantēto minimumu Latvijā saņem 21 tūkstotis cilvēku. Vēl 160 tūkstoši strādā par minimālo algu.

Petraviča bija neizpratnē: kāpēc cilvēkam strādāt par minimālo algu, ja garantētais līmenis ir 360 eiro? Tas ir aptuveni tikpat liels kā minimālā alga. Tas mazina motivāciju iet strādāt, ir pārliecināta ministre.

Petraviča klāstīja, ka valsts finansiālo iespēju ietvaros garantētos minimālos ienākumus reāli ir palielināt līdz 99 eiro, pie tam tikai pakāpeniski.

Viņa atgādināja, ka panākta vienošanās ar Pašvaldību savienību no 2020.gada janvāra palielināt garantēto summu par 10 eiro, lai no tagadējiem 54 eiro garantētais minimums pieaugtu līdz 64 eiro, bet vēl pēc gada – līdz 99 eiro.

106
Pēc temata
Tiesībsargs pieprasa strauju minimālās algas pieaugumu
Tiesībsargs pieprasa palielināt minimālos ienākumus Latvijā un draud vērsties tiesā
Nodokļu reforma – kārtējais veids aptīrīt latviešus
Bez bērnu palīdzības es nevarētu izdzīvot: pensionāri Latvijā pieprasa palielināt pensijas
Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs ar budžeta projektu 2021. gadam

"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": Saeima apstiprina budžetu

13
(atjaunots 16:53 24.11.2020)
Kā notiek 2021. gada budžeta izskatīšana, kādus lēmumus deputāti apstiprinājuši pirmajā dienā un uz cik ilgu laiku šis process var ievilkties.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Pirmdien, 23. novembrī, Saeima sāka 2021. gada budžeta izskatīšanu noslēdzošajā lasījumā. Deputātiem ir jāapstiprina ne vien nākamā gada budžets un budžeta rāmjus tuvākajiem 3 gadiem, bet arī 28 ar to saistītus likumprojektus. Izskatīšana notiks vairākās plenārsēdēs līdz nedēļas beigām, bet, varbūt, arī ilgāk, vēsta lsm.lv.

Kā jau ne reizi vien atzīmējis Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars, budžeta projekta pamatā ir valdības redzējums par valsts izdevumiem un ienākumiem. Iepriekš komisija apsprieda visus projekta grozījumus sešu dienu garumā, savukārt pašā plenārsēdē uzstājās praktiski tikai opozīcijas deputāti. Viņu piedāvājumi atbalstu nesaņēma.

Tostarp, izskanēja aicinājumi valdības partijām skaidri atskaitīties par priekšvēlēšanu solījumu izpildi.

"Parādiet kaut vienu politisko partiju, kas savās vēlēšanu programmās solīja šādas nodokļu izmaiņas. Priekšvēlēšanu diskusijās neviens tādas nesolīja, bet šobrīd tas tiek virzīts. Tāpēc uzskatām, ka gan šai, gan nākamajām valdībām vajadzētu iedot pārskatāmu atskaiti, kas izdarīts no priekšvēlēšanu solījumiem, kolēģi. No šāda priekšlikuma nav ko baidīties!" uzskata ZZS deputāts Viktors Valainis.

Izskatot grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, deputāti noraidīja opozīcijas ierosinājumu iesaldēt valsts augstākās vadības algas nākamgad. Iepriekš pie Saeimas vērsās Prezidenta kanceleja ar aicinājumu 2021. gadā nepiemērot Egila Levita algai ikgadējo indeksāciju.

Tāpat Saeima atbalstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku vidējās algas palielināšanu par 21% nākamajā gadā, par 28% – 2022. gadā un par 37% – 2023. gadā.

Čeku loterijas likumu papildināja ar iespēju reģistrēt apmaksātus Internetā iegādāto preču un pakalpojumu rēķinus. Līdz šim piedalīties drīkstēja tikai čeki, kvītis un biļetes. Tāpat iedzīvotāju aktivitāti stimulēs ar nozaru čeku atrakcijām – nozarēs, kur ir augsts ēnu ekonomikas risks.

Opozīcija piedāvāja paredzēt Izglītības likumā sociālo atbalstu speciālās, pirmsskolas un sporta izglītības pedagogiem ar vismaz 25 gadu darba stāžu, ja viņi zaudē darbu skolu tīkla optimizācijas dēļ. Opozīcijas deputāti apgalvoja, ka šis ierosinājums neprasa daudz naudas, taču vairākums grozījumus noraidīja.

Pēc ilgām debatēm vēl uz gadu atlika piedāvājumu no nākamā gada līdzfinansēt bērnu izglītību privātskolās no pašvaldību līdzekļiem. Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja, ka šāda pieeja pastiprinās sabiedrības segregāciju.

Apstiprināti grozījumi Invaliditātes likumā, saskaņā ar kuriem, no nākamā gada jūlija paplašinās asistentu pakalpojumi bērniem ar invaliditāti. Bērniem, kuriem ir nepieciešama īpaša aprūpe, plānots nodrošināt to par valsts līdzekļiem. Runa ir par aptuveni 600 bērniem, kuri izjūt pārvietošanās grūtības, un aptuveni 1000 bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Tāpat vienkāršos šo pakalpojumu administrēšanu – katram to saņēmējam noteiks stundu skaitu, kuru viņš varēs izmantot pēc saviem uzskatiem. Asistentiem vairs nenāksies detalizēti atskaitīties par pakalpojumu sniegšanu, tā vietā asistents un pakalpojumu saņēmējs reizi mēnesī parakstīs pieņemšanas-nodošanas aktu. Tāpat asistenti saņems algas pielikumu.

Starp piedāvājumiem, kurus vairākums neatbalstīja, izrādījās arī Jūlijas Stepaņenko grozījumi par pusgada pārejas periodu nodokļu reformai. Deputāte tos pamatoja ar to, ka pretējā gadījumā pārmaiņas notiks pārāk strauji.

IQOS produkcija, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

"Cilvēki labākajā gadījumā tikai budžeta debatēs, bet sliktākajā gadījumā no elektroniskās deklarēšanās sistēmas paziņojumiem uzzina, ka viņiem būs dramatiski jāpārkārto sava dzīve. Līdz 1. janvārim palicis mazāk nekā pusotrs mēnesis. Manuprāt, nav normāla situācija, ka šādas nodokļu izmaiņas tiek dzītas tādā nenormālā tempā.

Priekšlikums ir: vismaz iedodiet cilvēkiem laiku pusgadu sagatavoties, lai viņi vispār saprot, kādi nodokļi viņiem ir jāmaksā. Pažēlojiet arī grāmatvežus, kuriem šobrīd droši vien vispār nekādi Ziemassvētki un Jaunais gads nav prātā," paziņoja Stepaņenko.

Piedāvājumu vienalga noraidīja.

Pirmdien deputāti izskatīja aptuveni trešdaļu budžeta pavadošo likumprojektu, līdz pašam budžetam viņi vēl nav tikuši, tādēļ priekšā būs vēl daudz sēžu.

Plānots, ka Latvijas konsolidētā budžeta ienākumi nākamgad sastādīs 9,58 miljardus eiro, savukārt izdevumi – 10,76 miljardus eiro. Ienākumi, salīdzinājumā ar šo gadu, samazināsies par 328 miljoniem eiro, savukārt izdevumi pieaugs par 744 miljoniem eiro. Deficīts sasniegs 3,9%.

13
Tagi:
budžets, Saeima
Pēc temata
FM bremzē pensijas pielikumu tiem, kuri aizgājuši pelnītā atpūtā pēc 2012. gada
Lai nebūtu jānogriež algas: Rīga meklē iespējas ietaupīt 20 miljonus eiro
Demokrātija iznīcina Eiropu. Vai Eiropa paspēs iznīcināt demokrātiju?
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Dzintars

Fabrika "Dzintars" atsākusi ražošanu kad veikalos parādīsies jaunā produkcija

33
(atjaunots 10:49 24.11.2020)
Jaunajam "Dzintara" īpašniekam Oļegam Osinovskim nav šaubu, ka "Dzintars" atgriezīsies tirgū un klienti gaida šo atgriešanos; kā šobrīd klājas lietām fabrikā un kad pirmās jaunās produkcijas partijas parādīsies veikalos.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Kosmētikas fabrika "Dzintars", kura apturēja darbu pirms gada, atsākusi ražošanu testa režīmā, vēsta Neatkarīgā.

Tiesa atzina "Dzintaru" par maksātnespējīgu 2019. gada 12. novembrī. Uzņēmums apturēja ražošanu, pakāpeniski tika likvidēti arī tā firmas veikali. Šī gada augustā "Dzintara" aktīvus par 5,5 miljoniem eiro iegādājās SIA "Ritrem", kurš pieder "Skinest Group". Pēc darījuma noslēgšanas "Skinest Group" īpašnieks Oļegs Osinovskis apsolīja, ka atjaunos ražošanu oktobrī un jau novembrī jaunā produkcija parādīsies veikalu plauktos. Solījumi netika realizēti.

SIA "Dzintars Production" valdes locekle Anastasija Udalova pastāstīja, ka ražošana šobrīd ir uzsākta testa režīmā, un jauno produkciju nāksies pagaidīt.

"Uzņēmums strādā jau no pirmās dienas, lai nodrošinātu augstas kvalitātes produktu ražošanu, kas būs iemīļoti gan vietējā tirgū, gan konkurēs eksporta tirgos. Sagatavošanās procesā ir veikta iekārtu testēšana, izejvielu atlase atbilstoši augstākās kvalitātes kritērijiem un tirgus izpēte. Ir noslēgtas vairākas vienošanās ar sadarbības partneriem un izveidots produktu portfelis. Esam ņēmuši vērā gan ilggadējo un uzticīgo "Dzintars" produktu lietotāju vēlmes, gan radījuši jaunus produktus.

Ražošana pagaidām ir uzsākta testa režīmā, jauda tiks palielināta jau šī gada nogalē, bet produkcija veikalos būs nopērkama pavisam drīz – nākamā gada sākumā," pastāstīja Udalova.

"Cilvēki gan Latvijā, gan citviet gaida "Dzintara" atgriešanos, un tas notiks, par to nav šaubu. Uzņēmums ir labās rokās, un mums ir pietiekami daudz kapitāla, lai nodrošinātu, ka uzņēmums saņem visus tā attīstībai nepieciešamos ieguldījumus," paziņoja Oļegs Osinovskis.

Tikmēr joprojām turpinās tiesāšanās par "Dzintara" preču zīmēm. Lai arī "Skinest Group" nopirka kopumā 93 preču zīmes, 5 no tām jaunais īpašnieks nevar izmantot, kamēr notiek tiesvedības.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, bijušais "Dzintara" īpašnieks Iļja Gerčikovs vēl pirms kompānijas bankrotēšanas pārreģistrēja uz savu vārdu visus preču nosaukumus. Maksātnespējas administrators Jānis Ozoliņš nolēma, ka preču zīmes tika atsavinātas par labu Gerčikovam nepamatoti, tādēļ tiesā tika saņemta prasība atgriezt tās uzņēmumam. Pēc 7 dienām pēc bankrota paziņojuma iesniegšanas Iļja Gerčikovs piereģistrēja jaunu uzņēmumu SIA "Dzintars beauty".

33
Pēc temata
Kas zināms par masveida kadru samazināšanu uzņēmumā "Dzintars"
Latvijā iet bojā kārtējais brends: Dzintars nav spējis pārliecināt kreditorus
Kāpēc Latvija glābj "Dzintaru"
"Dzintara" administrators tiesā cenšas atņemt Gerčikovam preču zīmes

Kāpēc Rietumus neapmierina situācijas noregulēšana Kalnu Karabahā

0
(atjaunots 17:27 24.11.2020)
Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses.

Francijas ārlietu ministrs padalījās humanitārās misijas detaļās, kuru viņa valsts organizēja palīdzībai Kalnu Karabahas iedzīvotājiem. Runa ir par ķirurgu misijas un medicīniski ķirurģiskā aprīkojuma nosūtīšanu uz reģionu, raksta RIA Novosti materiālā Irina Alksnis.

Savukārt ASV vispār iztika ar 5 miljonu dolāru piešķiršanu Sarkanā Krusta Starptautiskajai komitejai un citām nevalstiskām organizācijām, kuras sniedz palīdzību nesenā konflikta saasinājuma dēļ cietušajiem cilvēkiem.

Acīmredzams Parīzes un Vašingtonas entuziasma trūkums saistībā ar Karabahas konflikta noregulēšanu – gan retorikā, gan rīcībā – apstiprina Sergeja Lavrova sacītā patiesīgumu, kurš pieminēja viņu "aizskartās pašcieņas" demonstrāciju.

To pašu sacīja arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, kurš ironiski atzīmēja, ka ASV un Francija "lai arī novēloti, taču arī izteica savu pozitīvo attieksmi" pret panākto vienošanos.

Un, tradicionāli, pavisam neizvēlējas vārdus situācijas aprakstīšanai Ankara. Turcijas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Rietumi NATO un ES personā 30 gadu laikā izrādījās joprojām nespējīgi izvirzīt "konkrētus un reālistiskus piedāvājumus" Karabahas konflikta atrisināšanai, kamēr Krievija un Turcija spēja "panākt savstarpēju sapratni".

Par to, ka vienošanās par Kalna Karabahu izrādījās sāpīgs zaudējums Rietumiem – sevišķi, ASV un Francijai, kuras kopā ar Krieviju ir šī konflikta mierīga noregulēšanas ceļu meklēšanas EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētājas, – sāka rakstīt uzreiz.

Ja tic The National Interest žurnālistiem, šoreiz Rietumiem pagadījās nogulēt vispār visu. Tiem kļuva par negaidītu notikumu gan karadarbību atjaunošanās, gan parakstītā vienošanās, kurš paredzēja Krievijas miernešu ievešanu reģionā. Izdevums uzvēla vainu par notikušo Amerikas izlūkdienestiem, kuri, saskaņā ar tā rīcībā esošo informāciju, pat nespēja iegūt informāciju par Putina un Erdogana pārrunām. Savukārt par rezultātu kļuva jūtams ASV pozīciju kritums reģionā.

Taču dzīvē situācija ir vēl sliktāka, jo pozīcija "izlūkdienesti slikti pastrādāja" ļauj piesegt daudz vērienīgāku ASV izgāšanās raksturu visā šajā stāstā.

Karabahas konflikta noregulēšana, neraugoties uz salīdzinoši lokālu konflikta raksturu, iezīmē principiāli jaunu izmaiņu posmu, kuras piedzīvo globālā politiskā sistēma. Šī nebija pirmā reize, kad Savienotās Valstis un Eiropa izrādījās nevajadzīgi un nevēlami partneri vienlaikus visām iesaistītajām pusēm.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Svarīgākais rietumu hegemonijas marķieris pēdējo 30 gadu laikā bija to visuresamība un visaptverošais pieprasījums. Jebkurā situācija, jebkurā konfliktā – pat lielā mērā iekšpolitiskos konfliktos visdažādākās valstīs – vienmēr atradās spēki, kuri apelēja uz Rietumiem, vērsās pie tiem pēc atbalsta, rēķinājās ar palīdzību un nereti saņēma to vienā vai otrā veidā.

Kā uzskatāmāko paraugu šādai pieejai var atsaukt atmiņā epizodi Krimā 2014. gada pavasarī, kad Ukrainas karavīri centās "ieņemt" Krievijas militāro objektu ar kliedzieniem "Amerika ir ar mums". Tas, protams, izskatās smieklīgi, bet tai pat laikā ļoti precīzi atspoguļo ievērojama cilvēku skaita, tai skaitā augstāko amatpersonu, domu gājienu uz visas planētas – no Baltkrievijas līdz Venecuēlai, no Sīrijas līdz Honkongai.

Turklāt šādu lietu kārtību Rietumi mērķtiecīgi atbalsta, kuri, protams, ir ieinteresēti turpināt būt "patiesība pēdējā instancē" un paturēt, ja ne kontrolpaketi, tad vismaz veto tiesības katrā pasaules problēmā un konfliktā. Tas, jāsaka, ir viens no to ģeopolitiskās dominēšanas pamatakmeņiem.

Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses. Tas vēl vairāk iespaido, jo pārrunu process noteikti nebija vienkāršs, kas atspoguļojās arī iesaistīto galvaspilsētu oficiālajos paziņojumos, kuri brīžiem savstarpēji bijā ļoti asi.

Taču tā vietā, lai pēc pasaulē ierastās tradīcijas iesaistītu ASV vai Eiropu savas pozīcijas pastiprināšanai, visi draudzīgi pieturējās pie pārliecības "paši savā starpā tiksim skaidrībā".

Un patiešām tika skaidrībā – jau post factum informējot Rietumus kopā ar pārējo pasauli par panākto un pat jau uzsākto vienošanu īstenošanas faktu.

Tādējādi tika nodarīts nopietns trieciens vēl vienam ASV ietekmes stūrakmenim un pretenzijām uz īpašo statusu pasaules sistēmā. Un prakse rāda, ka pēc pirmā mēģinājuma – turklāt tik veiksmīga – obligāti sekos citi.

Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka amerikāņi izvēlas norakstīt notikušo uz nejaušu savu izlūkdienestu izgāšanos. Tas ir vienkāršāk un ērtāk, nekā apzināties un vēl jo vairāk publiski atzīt, ka patiesībā konflikta noregulēšana Kalnu Karabahā nozīmē kārtējo tektonisko nobīdi pasaules politiskajā sistēmā, kura pakāpeniski atņem Savienotajām Valstīm un kopumā Rietumiem ekskluzīvo statusu tajā.

0
Tagi:
Kalnu Karabaha, Rietumi
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Karabaha: Krievijas mierneši atmīnējuši Lačinas koridoru
Turcijas mierneši Karabahā: būt vai nebūt
No kara Karabahā varēja izvairīties: atklāta saruna ar Vladimiru Putinu
Karabaha pēc kara: degošas mājas, pamests bruņojums un mierneši