DUS

Degvielas tirgotāji lūdz valdību glābt valsti no izputēšanas

228
(atjaunots 22:35 15.07.2019)
Degvielas akcīzes palielināšanās rezultātā Latvija izputēs, bet Lietuva kļūs bagāta, pievilinot visus naftas produktu pircējus no Latvijas.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. 2018. gadā cenu vidējo starpību Latvijā un Lietuvā bija iespējams izskaidrot ar degvielas akcīzes likmi. Tolaik šī starpība sasniedza 4 centus par litru.

Taču no 2020.gada 1.janvāra degvielas akcīze Latvijā atkal pieaugs. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA) aplēsa, ka degvielas cenu starpība Lietuvā un Latvijā sasniegs 10 centus par litru, vēsta Tvnet.lv.

Šī iemesla dēļ Latvija vairs nebūs pievilcīga naftas produktu pircējiem, un visi klienti brauks pēc benzīna uz Lietuvu.

LDTA ir noraizējusies un vērsusies pie premjerministra Krišjāņa Kariņa, finanšu ministra Jāņa Reira un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas ar lūgumu atlikt akcīzes stāšanos spēkā.

LDTA uzsvēra: jau patlaban degvielas tirdzniecība zaudē konkurētspēju ar Lietuvu.

LDTA izpilddirektore Ieva Ligere atklāja, ka naftas produktu akcīzes politika ļoti negatīvi ietekmē un ietekmēs arī nākotnē degvielas realizācijas apjomus, jo samazinās konkurētspēja ar Igauniju un Lietuvu. Tas bija jūtams jau pēc akcīzes palielināšanās 2018.gadā, kad naftas produktu realizācijas apjoms jūtami saruka.

Latvija ir zaudējusi

2017.gadā automašīnu degvielas realizācijas kopapjoms pieauga par 5,17%, bet 2018.gadā – tikai par 1,19%. Nav ne mazāko šaubu par to, ka tas saistīts ar akcīzes pieaugumu, jo Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati liecina, ka reģistrēto automašīnu skaits Latvijā tikai pieaug, bet valsts ekonomiskā attīstība iet uz priekšu.

Tātad trieciens degvielas tirgotājiem Latvijā jau ir izdarīts. Viņi sajuta klientu plūsmas pārorientēšanos no Latvijas uz Lietuvu, it īpaši kravu pārvadājumu segmentā un pie Lietuvas robežas. 2017.gadā Lietuvā realizācijai tika nodoti 292 920 m3 benzīna, bet 2018.gadā – jau 310 208 m3. Tātad pieaugums ir 5,9%, bet Latvijā benzīna realizācija kritusies par 4%.

Līdzīga situācija ir dīzeļdegvielas tirdzniecībā. Tā realizācija Lietuvā pērn pieauga par 6,21%, bet Latvijā – tikai par 2,49%.

Ligere uzsvēra: ja degvielas akcīze pieaugs no 2020.gada, Latvija zaudēs klientus – ne tikai igauņus, kuro brauks pēc degvielas uz Lietuvu, bet arī pati savus pilsoņus.

2018.gada sākumā pēc akcīzes pieauguma Latvijas degvielas tirdzniecības apgrozījums saruka par 30-40%. Tiesa, Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības vadītājs Sergejs Semjonovs paskaidroja, ka Latvijas valdība cerējusi uz pretēju efektu – ka cenu uzskrūvēšana ienesīs valsts kasē aptuveni 32 miljonus eiro.

Semjonovs atzīmēja: valdība tika brīdināta par to, ka jaunā akcīze nenesīs valstij peļņu, un galu galā gaidāmi tikai zaudējumi aptuveni 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr valdība brīdinājumu neuzklausīja un gatavojas no jauna kāpt uz vecā grābekļa.

Vēl vairāk, pērn Ligere uzsvēra, ka degvielas cenu pieaugums skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju, par tos, kam nav personīgā transporta, jo līdz ar naftas produktu cenas pieaugumu noteikti augs arī preču un pakalpojumu cenas.

228
Pēc temata
Dīzeļdegvielas un benzīna cenas Rīgā nepielūdzami pieaug
Jo lielāks pieprasījums, jo dārgāka degviela: Latvijā ievērojami sadārdzinājies dīzelis
Latvijas eksperiments: jo nabagāka valsts, jo augstākas cenas
Sirmgalvis parkā, foto no arhīva

Bāzes un koeficientu kāpums: tagad Latvijā tiks aprēķināta minimālā pensija

10
(atjaunots 16:25 27.09.2020)
Cik turpmāk sastādīs minimālā vecuma pensija un kādus tās aprēķināšanas principus valdība ir apstiprinājusi.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Valdība ir ņēmusi vērā Labklājības ministrijas piedāvājumu un konceptuāli vienojās par minimālo ienākumu, tostarp minimālās vecuma pensijas, palielināšanu – no nākamā gada tā sastādīs 149,60 eiro, raksta Neatkarīgā.

Vislielākā minimālā pensija ir paredzēta pensionāriem ar lielu darba stāžu – viņi saņems vairāk nekā 220 eiro mēnesī, tikmēr šobrīd "lielākais minimums" sastāda 136 eiro. Šāds pensijas pielikums var šķist ievērojams, ja neņem vērā, ka, lai saņemtu šādu minimumu, cilvēkam ir jānostrādā vairāk nekā 40 gadus, turklāt oficiāli.

Minimālā pensija no 149 līdz 220 eiro

Šonedēļ valdība atbalstīja informatīvu paziņojumu, kurā tiek apkopoti piedāvājumi par valsts izdevumiem un ienākumiem 2021. gadā un budžeta rāmjiem tuvākajiem trim gadiem. Šajā paziņojumā nospraustas arī Labklājības ministrijas iniciatīvas par minimālo ienākumu rādītāja palielināšanu. No 2021. gada 1. janvāra plānots paaugstināt minimālās vecuma un invaliditātes pensijas, sociālā nodrošinājuma pabalstu sirmgalvjiem un cilvēkiem ar invaliditāti. Saskaņā ar ministrijas aprēķiniem, izmaiņas izmaksās 70,7 miljonus eiro.

Minimālo pensiju varēs saņemt, ja būs vismaz 15 gadu darba stāžs. To aprēķina pēc bāzes, kurai tiek piemērots koeficients atkarībā no stāža. Jo lielāks stāžs, jo lielāka minimālā pensija.

No nākamā gada valdība vēlas paaugstināt minimālās pensijas aprēķina bāzi līdz 136 eiro tagadējo 80 eiro vietā. (Personām ar invaliditāti bāze kļūs vēl lielāka – to pacels līdz 163 eiro esošo 122,69 eiro vietā).

Tas nozīmē, ka minimālā pensija Latvijā būs ne zemāka par 149,6 eiro, savukārt lielākā minimālā pensija sastādīs 220 eiro.

Paredzēta koeficientu celšana

Šobrīd pastāv četras stāža grupas: no 15 līdz 20 gadiem, no 21 līdz 30 gadiem, no 31 līdz 40 gadiem un no 41 un vairāk gadiem. Nākotnē Labklājības ministrija vēlētos ņemt vērā katru stāža gadu, savukārt koeficientus palielināt.

Šobrīd, nosakot minimālo vecuma pensiju, bāzei tiek piemērots koeficients 1,1. No 2025. gada to pacels līdz 1,2, savukārt par katru gadu, kurš pārsniedz minimālo stāžu, plāno palielināt pensijas apmēru par 2% no bāzes. Tā ir Labklājības ministrijas atbilde uz kritiku, saskaņā ar kuru minimālās pensijas aprēķināšana ir netaisnīga, sevišķi cilvēkiem ar nelielu stāžu un tiem, kam stāžs pārsniedz 40 gadus.

Iepriekš Satversmes tiesa uzdeva politiķiem izstrādāt pabalstu apmēra aprēķina metodoloģiju. Labklājības ministrija piedāvā noteikt, ka vecuma pensijas aprēķina bāzei būs jāsastāda 25% no tekošā mājsaimniecību ienākumu mediānas uz vienu patērētāju (šobrīd tie ir 136 eiro), savukārt personām invaliditāti kopš bērnības – 30% no ienākumu mediānas valstī (šobrīd tie ir 163 eiro).

Minimumu saņem tūkstošiem

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, Latvijā minimālo vecuma pensiju saņem vairāk nekā 30 tūkstoši pensionāru, nākamgad to skaits sastādīs 31 373 cilvēkus.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas aprēķiniem, minimālo pensiju saņēmēju skaits tuvākajos gados samazināsies – par 100 cilvēkiem gadā. Minimālās vecuma pensijas palielināšanai budžetā vajadzēs piešķirt vairāk nekā 22 miljonus eiro.

Tie, kas nevar pretendēt uz vecuma pensiju, saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, un arī to valdība vēlas palielināt. Tā apmērs arī tiks aprēķināts no ienākumu mediānas un sastādīs 20% no tās – 109 eiro. Tāds pats ir paredzēts garantētais minimālo ienākumu līmenis.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saņem 1677 pensijas vecuma cilvēki. Tuvākajos gados to skaits nedaudz pieaugs, prognozē ministrija.

10
Tagi:
pensionāri, pensija, Latvija
Pēc temata
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
Zagļu vidū Latvijas veikalos pieaudzis pensionāru skaits
Bezdarbnieku armija, tukša kase un sirmgalvji bez pensijām: kas sagaida Latviju
Latvija stāv grūtas izvēles priekšā: demogrāfija pret pensiju
Lietuvas parlamenta ēka. Foto no arhīva

Eksperts norādījis Lietuvai: prasībās par sankcijām pret KF trūkst loģikas

18
(atjaunots 15:59 26.09.2020)
Lietuvai vispirms pašai jāaptver, ko tā vēlas, pirms pieprasīt no Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju.

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. Lietuvas parlamenta deputāti aicināja Eiropas Savienību ieviest sankciju mehānismu pret Krieviju tā saucamā "Magņitska saraksta" formātā, ņemot vērā incidentu ar blogeri Alekseju Navaļniju, un iekļaut tajā gan atsevišķas personas, gan sankcijas pret konkrētām nozarēm ekonomikā, informēja Sputnik Lietuva.

Lietuvai vajadzētu konkretizēt, par kādām tieši sankcijām ir runa, sarunā ar Sputnik Latvija ieteica Krievijas valdības Finanšu universitātes un Nacionālās enerģētiskās drošības fonda eksperts Staņislavs Mitrahovičs.

""Magņitska sarakstā" bija paredzēts iekļaut konkrētas personas, kas apsūdzētas sakarā ar paša Magņitska nāvi, tās nebija ekonomiska rakstura sankcijas. Toties sektorālās sankcijas, ko ieviesa ASV un ES, attiecās uz ekonomiku. Tāpēc Lietuvas deputātiem vajadzētu aptvert, ko viņi vēlas," akcentēja Mitrahovičs.

Ja runa ir par pasākumiem pret Krievijas politiķiem un specdienestu pārstāvjiem, Brisele šādu ieceri varētu atbalstīt, uzskata eksperts.

"Taču, ja, pēc Lietuvas domām, jāievieš sankcijas pret Krievijas rūpniecību un tirdzniecību, tas diezin vai izdosies. Visas svarīgākās sankcijas pret Krieviju ES ieviesa 2014. gadā, un kopš tā laika nekādi jauni vērienīgi ierobežojumi nav bijuši," norādīja Mitrahovičs.

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputāti aicināja pārvērtēt attiecības ar Krieviju un "turpināt tās izolāciju", ņemot vērā incidentu ar Navaļniju. Eiropas diplomātijas vadītājs Žozeps Borels norādīja, ka Brisele apņēmusies izveidot globālu sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem pasaulē un piešķirt tam Navaļnija vārdu.

Maskava uzskata ES pozīciju par atklātu un tiešu iejaukšanos KF iekšējās lietās. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova akcentēja, ka runas par Navaļnija vārda piešķiršanu sankciju režīmam izskatās kā atklāts mēģinājums piešķirt ES jaunajiem ierobežojumiem nepārprotami Krievijai nedraudzīgu vektoru.

Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņa pašsajūta strauji pasliktinājās lidmašīnā. Divas dienas vēlāk viņš tika pārvests uz klīniku Charite Berlīnē. Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka blogeris it kā esot bijis saindēts ar vielu no kaujas indīgo vielu grupas "Novičok". Maskava lūdza Berlīni dokumentāli apstiprināt savus paziņojumus, atzīmējot, ka, saskaņā ar izmeklējumiem Krievijā, indes Navaļnija analīzēs netika atrastas.

18
Tagi:
Navaļnijs, sankcijas, Krievija, Lietuva
Pēc temata
Die Welt: Krievija neievainojama sankciju priekšā
ES komentēja Krievijas lēmumu noteikt atbildes sankcijas
ASV Kongresā ziņo: sankciju apstiprināšana pret Krieviju ir problemātiska
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
Latvijas un Igaunijas robeža, foto no arhīva

Igaunija vienkāršo iebraukšanas kārtību no Latvijas

0
(atjaunots 23:05 27.09.2020)
Igaunijas valdība no pirmdienas, 28. septembra, mīkstina nosacījumus cilvēkiem, kuri iebrauc Igaunijā no Latvijas, Lietuvas un Somijas, taču tikai pamatotos gadījumos.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Lai vienkāršotu pārvietošanos vienotā ekonomiskajā telpā, Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu mīkstināt pašizolācijas nosacījumus pamatotos gadījumos iebraucējiem no Latvijas, Lietuvas un Somijas, raksta Postimees.ee. Grozījumi stājas spēkā šodien, 28. septembrī.

Saskaņā ar līdzšinējiem noteikumiem, tiem, kas iebrauca Igaunijā no Latvijas, Lietuvas un Somija, bija jāievēro 14 dienu pašizolācija gadījumā, ja Covid-19 saslimstība tajās sastāda virs 25 gadījumiem uz 100 tūkstošiem cilvēku pēdējo 14 dienu laikā.

Savukārt piektdien, 25. septembrī, Igaunijas valdības apstiprinātais grozījums ļauj noteiktos gadījumos pārvietoties starp šīm valstīm bez ierobežojumiem, pat ja inficēšanās rādītājs tajās pārsniedz 25 gadījumus uz 100 000.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka vakar Latvijā tika ziņots par 22 jauniem koronavīrusa inficēšanās gadījumiem, tika veikti 1660 testi.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, 5 no 22 gadījumiem cilvēki inficējās no iepriekš zināmiem avotiem, trīs atgriezās no ārzemēm (Nīderlande un Grieķija), vēl 14 gadījumi tiek izmeklēti.

Kopš pandēmijas sākuma Latvijā reģistrēti 1676 koronavīrusa gadījumi, veikti 310 832 testi, 1304 inficētie izveseļojās, 36 – nomira.

0
Tagi:
koronavīruss, robeža, Igaunija, Latvija
Pēc temata
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka