Meitene ar klēpjdatoru. Foto no arhīva

Ambīcijas un realitāte: kādu algu vēlas jaunieši un cik saņem

103
(atjaunots 02:12 05.07.2019)
Jauniešiem Latvijā nav grūti sameklēt darbu, vienkārši daudziem trūkst reāla savas pieredzes un zināšanu vērtējuma, uzskata CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Septiņi no desmit jauniešiem Latvijā vēlas saņemt algu vismaz 800 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas, parādīja SEB bankas aptauja, vēsta TV3.  Šo pētījumu banka organizē jau ceturto gadu pēc kārtas. Aptaujā piedalījās divi tūkstoši cilvēku.

Gandrīz puse aptaujāto uzskata, ka viņu zināšanām un prasmēm atbilst atalgojums 800-1200 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Katrs ceturtais gaida, ka darba devējs samaksās vismaz 1200 eiro "uz rokas".

Realitāte ir daudz prozaiskāka. Lai arī vidējā alga valstī pieaug, jauniešu alga pēdējā gada laikā nav mainījusies. 40% jauniešu vidēji saņem 500-800 eiro mēnesī.

"Mēs neredzam aptaujas rezultātos, ka īpaši strauji augtu jauniešu atalgojums. Ja iepriekšējos gados bija novērota tendence, ka tas notiek, tagad tas īsti tā nebija. Man nav īsti tam skaidrojuma. Viens varētu būt tas, ka šie salīdzinoši vienkāršie darbi, ko jaunieši dara, viņus mēģina dažādā veidā digitalizēt, automatizēt, robotizēt," norāda "SEB Bankas" valdes loceklis Arnis Škapars.

Latvijā jaunieši sāk darba gaitas aptuveni 20 gadu vecumā. Līdz tam viņu galvenais iztikas avots ir stipendijas un vecāku vai radinieku dotā nauda.

Līdz aptuveni 23 gadiem trešdaļa jauniešu strādā un mācās vienlaikus. Pilnvērtīgu darbu Latvijā gandrīz visi jaunieši ir uzsākuši no 23 gadu vecuma.

Ambīcijas ir pārāk lielas

Latvijā jauniešu bezdarbs vēl joprojām ir visai augsts salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm (apmēram 12%), šobrīd jauniešiem darbu atrast nav grūti, uzskata "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.

Nereti problēmas rada tikai pašu jauniešu augstās ambīcijas.

"Dažiem jauniešiem, teiksim tā – trūkst šīs realitātes izpratnes par to, cik varbūt konkurētspējīgs ir atalgojums atbilstoši pieredzei un prasmēm, ko viņi var sniegt darba devējam. Tāpēc tas ir viens no iemesliem, kāpēc jaunieši tik ātri neatrod to darbu, jo ambīcijas ir pārāk lielas un darba devējs nav gatavs tik daudz ieguldīt darbiniekā," paskaidroja Brodiņš.

Tic savai profesijai

Pētījums liecina, ka jaunieši mērķtiecīgi izvēlas nākotnes profesiju un ir pārliecināti: izraudzītā izglītība būs konkurētspējīga arī nākotnē. Liels skaits respondentu atklāja, ka darbu sākuši specialitātē vai tai tuvā jomā.

Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš uzskata: tas nozīmē, ka jaunieši pabeigs iesākto.

Daudzdzīvokļu mājas ieejas durvis
© Sputnik / Кирилл Каллиников

"Diplomam joprojām ir ļoti liela nozīme. Un cilvēki skatās.

Ja mēs tiešām izsekojam līdz atalgojuma līmeņiem, tad tomēr augstākā izglītība ir ļoti svarīga, īpaši, ja mēs domājam par tādu ilgtermiņa karjeru," uzskata Krūmiņš.

Parādījusies arī jauna tendence – aizvien biežāk jaunieši vēlas veidot starptautisku karjeru. Viņi gaida, ka varēs strādāt starptautiskā tirgū un cer no darba dodies komandējumos uz ārzemēm.

Iepriekš vēstīts, ka Latvija ir kļuvusi par vienu no līderiem starp ES valstīm, kas visaktīvāk zaudē jauniešus. Runa ir par izglītotu darbinieku masveida imigrāciju zema līmeņa algas un salīdzinājumā ar Rietumeiropu sliktāku darba apstākļu rezultātā.

103
Pēc temata
Uz papīra algas pieaug: vai tas ietekmē Latvijas iedzīvotāju dzīvi
Tikai jāiedod 1000 eiro alga: Latvijā cenšas piecelt strādniekus no dīvāna
Pērkone: Latvijā ir līdz pat 10 tūkstošiem lielas algas, taču nevar atrast darbiniekus
Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav saņēmuši algas pielikumu
Naudas skaitīšana, foto no arhīva

Vidējā alga Latvijā pirmajā ceturksnī 812 eiro pēc nodokļu nomaksas

7
(atjaunots 14:30 28.05.2020)
Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga par pilnu likmi valstī veidoja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, "uz rokas" – 812 eiro.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga Latvijā sastādīja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb par 6,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta BNN.

Šī gada janvārī vidējā alga bruto pieauga par 7% salīdzinājumā ar šo periodu pērn un sasniedza 1101 eiro mēnesī, februārī – 7,8% (1085 eiro), bet martā – par 5% (1113 eiro).

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, 2020. gada pirmajā ceturksnī alga bruto samazinājusies par 1,2%.

Vidējā alga pamata darba vietā pēc nodokļu nomaksas 2020. gada pirmajā ceturksnī sastādīja 812 eiro. Gada laikā tā palielinājusies par 6,3%, bet salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni tā sarukusi par 0,8%.

Uz rokas saņemtās algas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu, sastādīja 4,3%.

2020. gada pirmajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas sabiedriskajā sektorā tikai par 4 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju – 1104 eiro pret 1100. Valsts sektorā, kurā iekļautas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētās un finansētās kapitālsabiedrības, vidējā alga pieaugusi līdz 1061 eiro, jeb par 7,8%.

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, vidējā alga privātajā sektorā ir mazliet pieaugusi (+0,4%), bet sabiedriskajā sektorā sarukusi par 4,5%, ņemot vērā piemaksu un prēmiju samazināšanos.

Koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes rezultātā vidējā alga viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas sektorā 2020. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar datiem par šo periodu pērn, kritusies par 3%, bet šī gada martā, salīdzinājumā ar 2019. gada martu un 2020. gada februāri, - sarukusi par 21%.

Salīdzinājumā ar februāri vidējā alga martā sarukusi arī daiļrades, izklaides un atpūtas jomā (-1,1%), kā arī izglītībā (-0,9%).

Gada laikā visvairāk pieaugusi vidējā alga citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un saimniecības priekšmetu remonts, ķīmiskās tīrītavas, frizētavas, apbedīšanas pakalpojumi utt. Šajās nozarēs vidējā alga pieaugusi par 12,8%. savukārt veselības aprūpes un sociālās aprūpes jomās vidējā alga pieaugusi par 11,5%.

Latvijas reģionu starpā ātrākais algu pieaugums pirmajā ceturksnī (gada izteiksmē) bija vērojams Rīgas rajonā – 10,2%. Citos reģionos, neskaitot Latgali, gada pieaugums fiksēts 5,6-5,9% apmērā. Latgalē, kur vidējā alga ir viszemākā (747 eiro), gada pieaugums sastādījis 4,9%.

7
Tagi:
Latvija, alga
Pēc temata
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Lidsabiedrība airBaltic lūdz savus darbiniekus pasēdēt gadu bez algas
Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji un skolotāji Latvijā saņem aptuveni vienādu algu
Zviedrijas karogs, foto no arhīva

"Ārkārtējā situācija ir kaitniecība": LOSP vadītājs iesaka paskatīties uz Zviedriju

29
(atjaunots 23:02 27.05.2020)
Latvijas Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis uzskata, ka ārkārtējās situācijas režīms Latvijā ieviests pēc lielo kompāniju pasūtījuma, lai izputinātu mazos un vidējos uzņēmējus un padzītu tos no tirgus.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Nebija vajadzības ieviest tik stingrus ierobežojumus Latvijā koronavīrusa dēļ, ir pārliecināts Latvijas Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis. To apliecina statistika, viņš atzīmēja sarunā ar Neatkarīgā.

Kā piemēru viņš minēja Zviedriju, kur salīdzinājumā ar aizvadīto gadu mirstība nav pieaugusi, lai arī valsts nav ieviesusi stingrus ierobežojumus pandēmijas dēļ.

(Jāpiebilst, ka martā mirušo skaits Zviedrijā salīdzinājumā ar aizvadīto gadu nebija pārlieks, tomēr aprīlī bija redzams kopējās mirstības vispārējs pieaugums visu iemeslu dēļ). 

"Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija ir kaitniecība. Tā sagrāva mazos uzņēmējus Latvijā. Ieguvēji no šīs situācijas būs lielie, globālie pārtikas ražotāji, kam būs vieglāk pārdzīvot krīzi un kas pārņems mazo un vidējo uzņēmumu nišu.

Es uzskatu, ka viss, kas notiek, tiek darīts pēc pasūtījuma, ar mērķi sagraut mazo un vidējo uzņēmējdarbību.

Cilvēki būs spiesti meklēt darbu, un, ja neatradīs to Latvijā, tad dosies prom," prognozēja G. Vilnītis.

Viņš uzsvēra, ka lauksaimniecībā dzīve nav apstājusies arī ārkārtējās situācijas periodā, jo laukus vajag apsēt sējas laikā, vienalga, ir pandēmija vai nav.

Tomēr lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi izjuta sāpīgas ierobežojumu sekas – pietrūka darba roku, jo darbinieki ārkārtējās situācijas apstākļos atteicās strādāt. Tāpēc uzņēmējiem radās papildu izdevumi un grūtības.

29
Tagi:
Zviedrija, ārkārtējā situācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Imunologs nosauca Covid-19 epidēmijas beigu nosacījumu katrā valstī
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
ES veselības un pārtikas drošības komisāre uzslavējusi Baltijas valstis
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Igaunija atceļ ārkārtējās situācijas režīmu valstī
Zviedru prettanku granātmetējs Carl Gustaf AB

Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4

12
(atjaunots 15:05 28.05.2020)
Daļu vecā bruņojuma savu valstu armijās Igaunija un Latvija aizvietos ar zviedru granātmetējiem Carl-Gustav M4.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4 Zviedrijas kompānijā Saab. Piegādes tiks veiktas laikā no 2021. līdz 2024. gadam, liecina informācija ražotāja vietnē.

Pasūtījumi veikti saskaņā ar 2019. gada jūnijā parakstīto vienošanos. Tā ļauj Zviedrijai, Latvijai un Igaunijai pasūtīt granātmetējus Carl-Gustaf M4 desmit gadu periodā.

"Jaunās paaudzes prettanku granātmetēji Carl-Gustaf M4 noteikti ir liels solis uz priekšu karavīriem, kuri mācījušies tos izmantot un strādājuši ar iepriekšējām versijām, M2. Īpaši tas attiecas uz pārvietošanos ar granātmetējiem," norādīja Igaunijas Aizsardzības pētījumu centra pārstāvis Ramils Lips.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas kopīgais iepirkums nodrošinās vērā ņemamu līdzekļu ekonomiju un tas ir teicams kooperācijas piemērs.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks apgalvoja, ka prettanku granātmetēju kopīgais iepirkums ļaus palielināt operatīvo savietojamību un atvieglos mācības ar sabiedrotajiem.

"Jauno "Carl Gustaf" prettanku ieroču pasūtījums ir turpinājums jau pirms vairākiem gadiem iedibinātajai sadarbībai ar Skandināvijas partneriem. Šie ieroči atbilst Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, ir nodrošinājuši sekmīgu uzdevumu izpildi mācībās, kā arī paplašina mūsu ekipējuma savietojamību ar ģeogrāfiski tuvāko sabiedroto valstu arsenālu. Tādēļ lēmums modernizēt jau esošo ieroču klāstu ir likumsakarīgs," norādīja Artis Pabriks.

Jaunajiem ieročiem ir piemērota agrāko modifikāciju munīcija, tāpēc tās piegādes nav nepieciešamas.

12
Tagi:
Latvija, Igaunija, bruņojums
Pēc temata
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Latvija slepeni iegādājās prettanku ieroci Zviedrijā