Meitene ar klēpjdatoru. Foto no arhīva

Ambīcijas un realitāte: kādu algu vēlas jaunieši un cik saņem

106
(atjaunots 02:12 05.07.2019)
Jauniešiem Latvijā nav grūti sameklēt darbu, vienkārši daudziem trūkst reāla savas pieredzes un zināšanu vērtējuma, uzskata CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Septiņi no desmit jauniešiem Latvijā vēlas saņemt algu vismaz 800 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas, parādīja SEB bankas aptauja, vēsta TV3.  Šo pētījumu banka organizē jau ceturto gadu pēc kārtas. Aptaujā piedalījās divi tūkstoši cilvēku.

Gandrīz puse aptaujāto uzskata, ka viņu zināšanām un prasmēm atbilst atalgojums 800-1200 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Katrs ceturtais gaida, ka darba devējs samaksās vismaz 1200 eiro "uz rokas".

Realitāte ir daudz prozaiskāka. Lai arī vidējā alga valstī pieaug, jauniešu alga pēdējā gada laikā nav mainījusies. 40% jauniešu vidēji saņem 500-800 eiro mēnesī.

"Mēs neredzam aptaujas rezultātos, ka īpaši strauji augtu jauniešu atalgojums. Ja iepriekšējos gados bija novērota tendence, ka tas notiek, tagad tas īsti tā nebija. Man nav īsti tam skaidrojuma. Viens varētu būt tas, ka šie salīdzinoši vienkāršie darbi, ko jaunieši dara, viņus mēģina dažādā veidā digitalizēt, automatizēt, robotizēt," norāda "SEB Bankas" valdes loceklis Arnis Škapars.

Latvijā jaunieši sāk darba gaitas aptuveni 20 gadu vecumā. Līdz tam viņu galvenais iztikas avots ir stipendijas un vecāku vai radinieku dotā nauda.

Līdz aptuveni 23 gadiem trešdaļa jauniešu strādā un mācās vienlaikus. Pilnvērtīgu darbu Latvijā gandrīz visi jaunieši ir uzsākuši no 23 gadu vecuma.

Ambīcijas ir pārāk lielas

Latvijā jauniešu bezdarbs vēl joprojām ir visai augsts salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm (apmēram 12%), šobrīd jauniešiem darbu atrast nav grūti, uzskata "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.

Nereti problēmas rada tikai pašu jauniešu augstās ambīcijas.

"Dažiem jauniešiem, teiksim tā – trūkst šīs realitātes izpratnes par to, cik varbūt konkurētspējīgs ir atalgojums atbilstoši pieredzei un prasmēm, ko viņi var sniegt darba devējam. Tāpēc tas ir viens no iemesliem, kāpēc jaunieši tik ātri neatrod to darbu, jo ambīcijas ir pārāk lielas un darba devējs nav gatavs tik daudz ieguldīt darbiniekā," paskaidroja Brodiņš.

Tic savai profesijai

Pētījums liecina, ka jaunieši mērķtiecīgi izvēlas nākotnes profesiju un ir pārliecināti: izraudzītā izglītība būs konkurētspējīga arī nākotnē. Liels skaits respondentu atklāja, ka darbu sākuši specialitātē vai tai tuvā jomā.

Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš uzskata: tas nozīmē, ka jaunieši pabeigs iesākto.

Daudzdzīvokļu mājas ieejas durvis
© Sputnik / Кирилл Каллиников

"Diplomam joprojām ir ļoti liela nozīme. Un cilvēki skatās.

Ja mēs tiešām izsekojam līdz atalgojuma līmeņiem, tad tomēr augstākā izglītība ir ļoti svarīga, īpaši, ja mēs domājam par tādu ilgtermiņa karjeru," uzskata Krūmiņš.

Parādījusies arī jauna tendence – aizvien biežāk jaunieši vēlas veidot starptautisku karjeru. Viņi gaida, ka varēs strādāt starptautiskā tirgū un cer no darba dodies komandējumos uz ārzemēm.

Iepriekš vēstīts, ka Latvija ir kļuvusi par vienu no līderiem starp ES valstīm, kas visaktīvāk zaudē jauniešus. Runa ir par izglītotu darbinieku masveida imigrāciju zema līmeņa algas un salīdzinājumā ar Rietumeiropu sliktāku darba apstākļu rezultātā.

106
Pēc temata
Uz papīra algas pieaug: vai tas ietekmē Latvijas iedzīvotāju dzīvi
Tikai jāiedod 1000 eiro alga: Latvijā cenšas piecelt strādniekus no dīvāna
Pērkone: Latvijā ir līdz pat 10 tūkstošiem lielas algas, taču nevar atrast darbiniekus
Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav saņēmuši algas pielikumu
Bankas ABLV logo, foto no arhīva

Simtiem dosjē lappušu: pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu

23
(atjaunots 14:37 03.08.2020)
Gan likvidatoru, gan konsultantu darba temps norāda uz to, ka līdz nākamā gada beigām visas pārbaudes tiks pabeigtas, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Likvidējamās ABLV Bank ieplānotās kreditoru pārbaudes plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām, savukārt norēķinus – līdz 2022. gada beigām, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks, vēsta BNN.

Pēc viņa sacītā, līdz jūnija beigām vairāk nekā 14 tūkstoši bijušo bankas klientu pilnībā atguva savus noguldījumus, šobrīd notiek vēl vairāk nekā 3000 kontu pārbaude.

"Mēs tiešām ļoti strādājam, lai 2021. gada beigās pabeigtu visas pārbaudes un līdz 2022. gada beigām pabeigtu visus norēķinus ar kreditoriem. Protams, ar atrunu, ka tie ir no mūsu darba atkarīgie termiņi. Jautājumi, kuri nonāks tiesās, jau ir ārpus mūsu kontroles. Taču visi kreditori, kuri spēs iziet pārbaudes vai jau pirmajā līdzekļu iesaldēšanas stadijā, ja tāda būs, atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem trūkst atbilžu, līdzekļus saņems līdz 2022. gada beigām," sacīja Kovaļčuks.

Viņš uzskata, ka klientu pārbaudēs pats galvenais ir informācijas apjoms par katru no klientiem. "Ja mēs izdrukātu visu informāciju, kas par vienu lielo klientu kādam ir jāizlasa, jāizvērtē un galā jāizdara secinājumi, tad tās ir simtiem lapaspušu," pateica Kovaļčuks.

Viņš piebilda, ka informācijas izpētes procesā rodas jautājumi klientiem ar lūgumu kaut ko precizēt, paskaidrot. Ja atbildes tiek saņemtas ātri un precīzi, tad process notiek ātrāk. "Ja atbildes ir neprecīzas, nāk lēni vai nenāk vispār, tad, protams, viss notiek lēnāk," paskaidroja Kovaļčuks.

2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, tobrīd otro lielāko banku Latvijā, kura bija lielākā neatkarīgā privātā banka valstī, naudas atmazgāšanā, saiknē ar sakariem ar Ziemeļkorejas transakcijām un ierēdņu uzpirkšanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo to nenolēma neglābt nedz ECB, nedz Latvijas Banka. Fizisko personu noguldījumus līdz 100 tūkstošiem eiro sāka izmaksāt praktiski uzreiz, taču lielākiem – un juridisko personu noguldījumiem – tiek rīkota pārbaude pēc apstiprinātas metodoloģijas.

ABLV Bank turpina cieši sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā ar valsts iestādēm un amatpersonām, lai nodrošinātu caurspīdīgu un atvērtu likvidācijas procesu. Ernst & Young komanda turpina rīkot neatkarīgas kreditoru pārbaudes atbilstoši prasībām, kuras aprakstītas regulatora apstiprinātajā kreditoru pārbaudes metodoloģijā.

Savukārt Valsts policija 2019. gada oktobra sākumā paziņoja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē vairākus kriminālprocesus par ABLV Bank un tās darbinieku iespējamo lomu naudas atmazgāšanā.

23
Tagi:
Latvija, bankas
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā
Pēc temata
PNB, ABLV, Trasta komercbanka un Latvijas Krājbanka: kā Latvija atmaksāja ieguldījumus
Piektā daļa Latvijas uzņēmēju vēlas izvest savu naudu no valsts
Vairāk nekā miljards eiro? Cik "netīrās" naudas bija ABLV
Dievs, sargi Latviju no debiļiem: kā Krievijas pilsone Latvijā noformēja kontu bankā
ASV noliedz FKTK paziņojumus par ABLV kontu pārbaudes metodiku
Eiro naudaszīmes

Latvijas iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī krities par 9,8%

13
(atjaunots 13:17 01.08.2020)
Latvijas IKP šī gada otrajā ceturksnī krities par 9,8%, Eiropas Savienībā – par 14,4%. Lejupslīde ir lielākā kopš 1995. gada.

RĪGA, 1. augusts – Sputnik. Latvijas iekšzemes kopprodukta apjoms otrajā ceturksnī pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 9,8 %, salīdzinot ar pagājušā gada analoģisku periodu, liecina dati Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vietnē.

Lejupslīde ražojošajās nozarēs sastādīja 3,8%, pakalpojumu nozarēs – 11%, tostarp mazumtirdzniecībā – 1,1%.

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 7,5 %.

2020. gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzinošajās cenās sastādīja 6,211 miljardus eiro, pirmajā ceturksnī – 6,715 miljardus eiro.

Kopumā Eiropas Savienības valstu IKP otrajā ceturksnī, pēc pirmā vērtējuma, krities par rekordlielu summu – par 14,4% gada izteiksmē, liecina Eurostat dati. Ceturkšņa izteiksmē rādītājs sarucis par 11,9%.

19 eirozonas valstu IKP, saskaņā ar pirmo vērtējumu, 2020. gada otrajā ceturksnī samazinājies par 12,1% ceturkšņa izteiksmē un par 15% - gada izteiksmē.

Eurostat atzīmēja, ka visu rādītāju lejupslīde ir lielākā kopš statistikas apkopošanas sākuma – 1995. gada.

Tādējādi dati par pirmo ceturksni un provizoriskais vērtējums par otro ceturksni liecina, ka Eiropas ekonomikā sākusies recesija. 2020. gada pirmajā ceturksnī 19 eirozonas valstu IKP lejupslīde sastādījusi 3,6% ceturkšņa izteiksmē un 3,1% - gada izteiksmē. Pirmajā ceturksnī ES ekonomika saruka par 3,2% ceturkšņa izteiksmē un par 2,5% - gada izteiksmē.

13
Tagi:
Latvija, IKP
Pēc temata
Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro
Latvija izrādījusies starp ES valstīm ar vismazāko IKP
Panākumi Baltijai, neveiksme ES: eksperts novērtēja ekonomikas glābšanas plānu
Glāze ūdens. Foto no arhīva

Rīgā parādīsies jauna lietus ūdens attīrīšanas sistēma

0
(atjaunots 10:07 04.08.2020)
Līdz 2020. gada beigām tiks izstrādāts projekts lietus ūdens attīrīšanas jomā, kurš ļaus veikt ūdens kvalitātes monitoringu.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Tuvākajos gados Rīgā norisināsies jaunu risinājumu izstrāde un pārbaude lietus ūdens attīrīšanas jomā. Pēc speciālistu domām, jaunā sistēma palīdzēs nākotnē atrisināt ūdens kvalitātes monitoringu, kā arī sniegs operativitāti ārkārtas situāciju risināšanā, raksta BВ.lv ar atsauci uz Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu.

Pie projekta "Jaunu lietus ūdens attīrīšanas risinājumu testēšana bīstamu vielu un toksīnu ieplūdes ierobežošanai Baltijas jūrā" (CleanStormWater) līdz 2022. gada beigām strādās Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta eksperti. Projekts paredz, ka galvaspilsētā un vēl dažās projekta izmēģinājumu teritorijās: Vīmsi (Igaunija), Lieto un Turku (Somija) pašvaldībās tiks izveidoti lokāli lietus ūdens attīrīšanas un testēšanas risinājumi, kuri nodrošinās lietus ūdens attīrīšanu un tā monitoringu pirms novirzīšanas Baltijas jūrā.

Projekta gaitā iegūtie dati, informācija un rezultāti tiks izmantoti plašākā mērogā, lai pakāpeniski uzlabotu ūdens attīrīšanas praksi pilsētās – centralizētās un decentralizētas lietus ūdens kolektoru sistēmās.

"Lai gan valstis Baltijas jūras reģionā ir veikušas pasākumus, lai samazinātu bīstamo vielu ieplūdi jūrā, tomēr dažādas piesārņojošas un bīstamas vielas joprojām izdalās vidē, tostarp caur lietus ūdens sistēmām. Starpsektoru sadarbība lietus ūdens pārvaldības jautājumos Baltijas Jūras reģiona valstīs, tajā skaitā Rīgas pilsētas pašvaldībā, ir aktuāls jautājums, lai nodrošinātu integrētu lietus ūdens pārvaldību. Projekta īstenošana sniegs ieguldījumu ceļā uz integrētu lietus ūdens pārvaldību, nodrošinot iespēju uzlabot esošo pilsētas lietus ūdens apsaimniekošanas sistēmu, kā arī veicinās ilgtspējīgu lietus ūdens attīrīšanas risinājumu un novatorisku monitoringa un e-uzraudzības risinājumu ieviešanu," pastāstīja Marija Beļajeva, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta galvenā projektu vadītāja.

Projektā CleanStormWater piedalās pieci partneri: Vīmsi pašvaldība (Igaunija), kura ir vadošais partneris, Tallinas Tehniskais institūts (Igaunija), Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, Turku Lietišķo zinātņu universitāte (Somija), Karaliskā tehniskā universitāte (Zviedrija) un divi asociētie partneri – Lieto un Turku pašvaldības (Somija).

Kopējā projekta vērtība ir 1,6 miljoni eiro. Rīgā tiks īstenoti pasākumi par kopējo summu 300 tūkstoši eiro, no kuriem 85% ir Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas atbalsts.

0
Tagi:
ūdens