Meitene ar klēpjdatoru. Foto no arhīva

Ambīcijas un realitāte: kādu algu vēlas jaunieši un cik saņem

52
(atjaunots 02:12 05.07.2019)
Jauniešiem Latvijā nav grūti sameklēt darbu, vienkārši daudziem trūkst reāla savas pieredzes un zināšanu vērtējuma, uzskata CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Septiņi no desmit jauniešiem Latvijā vēlas saņemt algu vismaz 800 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas, parādīja SEB bankas aptauja, vēsta TV3.  Šo pētījumu banka organizē jau ceturto gadu pēc kārtas. Aptaujā piedalījās divi tūkstoši cilvēku.

Gandrīz puse aptaujāto uzskata, ka viņu zināšanām un prasmēm atbilst atalgojums 800-1200 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Katrs ceturtais gaida, ka darba devējs samaksās vismaz 1200 eiro "uz rokas".

Realitāte ir daudz prozaiskāka. Lai arī vidējā alga valstī pieaug, jauniešu alga pēdējā gada laikā nav mainījusies. 40% jauniešu vidēji saņem 500-800 eiro mēnesī.

"Mēs neredzam aptaujas rezultātos, ka īpaši strauji augtu jauniešu atalgojums. Ja iepriekšējos gados bija novērota tendence, ka tas notiek, tagad tas īsti tā nebija. Man nav īsti tam skaidrojuma. Viens varētu būt tas, ka šie salīdzinoši vienkāršie darbi, ko jaunieši dara, viņus mēģina dažādā veidā digitalizēt, automatizēt, robotizēt," norāda "SEB Bankas" valdes loceklis Arnis Škapars.

Latvijā jaunieši sāk darba gaitas aptuveni 20 gadu vecumā. Līdz tam viņu galvenais iztikas avots ir stipendijas un vecāku vai radinieku dotā nauda.

Līdz aptuveni 23 gadiem trešdaļa jauniešu strādā un mācās vienlaikus. Pilnvērtīgu darbu Latvijā gandrīz visi jaunieši ir uzsākuši no 23 gadu vecuma.

Ambīcijas ir pārāk lielas

Latvijā jauniešu bezdarbs vēl joprojām ir visai augsts salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm (apmēram 12%), šobrīd jauniešiem darbu atrast nav grūti, uzskata "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.

Nereti problēmas rada tikai pašu jauniešu augstās ambīcijas.

"Dažiem jauniešiem, teiksim tā – trūkst šīs realitātes izpratnes par to, cik varbūt konkurētspējīgs ir atalgojums atbilstoši pieredzei un prasmēm, ko viņi var sniegt darba devējam. Tāpēc tas ir viens no iemesliem, kāpēc jaunieši tik ātri neatrod to darbu, jo ambīcijas ir pārāk lielas un darba devējs nav gatavs tik daudz ieguldīt darbiniekā," paskaidroja Brodiņš.

Tic savai profesijai

Pētījums liecina, ka jaunieši mērķtiecīgi izvēlas nākotnes profesiju un ir pārliecināti: izraudzītā izglītība būs konkurētspējīga arī nākotnē. Liels skaits respondentu atklāja, ka darbu sākuši specialitātē vai tai tuvā jomā.

Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš uzskata: tas nozīmē, ka jaunieši pabeigs iesākto.

Daudzdzīvokļu mājas ieejas durvis
© Sputnik / Кирилл Каллиников

"Diplomam joprojām ir ļoti liela nozīme. Un cilvēki skatās.

Ja mēs tiešām izsekojam līdz atalgojuma līmeņiem, tad tomēr augstākā izglītība ir ļoti svarīga, īpaši, ja mēs domājam par tādu ilgtermiņa karjeru," uzskata Krūmiņš.

Parādījusies arī jauna tendence – aizvien biežāk jaunieši vēlas veidot starptautisku karjeru. Viņi gaida, ka varēs strādāt starptautiskā tirgū un cer no darba dodies komandējumos uz ārzemēm.

Iepriekš vēstīts, ka Latvija ir kļuvusi par vienu no līderiem starp ES valstīm, kas visaktīvāk zaudē jauniešus. Runa ir par izglītotu darbinieku masveida imigrāciju zema līmeņa algas un salīdzinājumā ar Rietumeiropu sliktāku darba apstākļu rezultātā.

52
Pēc temata
Uz papīra algas pieaug: vai tas ietekmē Latvijas iedzīvotāju dzīvi
Tikai jāiedod 1000 eiro alga: Latvijā cenšas piecelt strādniekus no dīvāna
Pērkone: Latvijā ir līdz pat 10 tūkstošiem lielas algas, taču nevar atrast darbiniekus
Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav saņēmuši algas pielikumu