Meitene ar klēpjdatoru. Foto no arhīva

Ambīcijas un realitāte: kādu algu vēlas jaunieši un cik saņem

111
(atjaunots 02:12 05.07.2019)
Jauniešiem Latvijā nav grūti sameklēt darbu, vienkārši daudziem trūkst reāla savas pieredzes un zināšanu vērtējuma, uzskata CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Septiņi no desmit jauniešiem Latvijā vēlas saņemt algu vismaz 800 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas, parādīja SEB bankas aptauja, vēsta TV3.  Šo pētījumu banka organizē jau ceturto gadu pēc kārtas. Aptaujā piedalījās divi tūkstoši cilvēku.

Gandrīz puse aptaujāto uzskata, ka viņu zināšanām un prasmēm atbilst atalgojums 800-1200 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Katrs ceturtais gaida, ka darba devējs samaksās vismaz 1200 eiro "uz rokas".

Realitāte ir daudz prozaiskāka. Lai arī vidējā alga valstī pieaug, jauniešu alga pēdējā gada laikā nav mainījusies. 40% jauniešu vidēji saņem 500-800 eiro mēnesī.

"Mēs neredzam aptaujas rezultātos, ka īpaši strauji augtu jauniešu atalgojums. Ja iepriekšējos gados bija novērota tendence, ka tas notiek, tagad tas īsti tā nebija. Man nav īsti tam skaidrojuma. Viens varētu būt tas, ka šie salīdzinoši vienkāršie darbi, ko jaunieši dara, viņus mēģina dažādā veidā digitalizēt, automatizēt, robotizēt," norāda "SEB Bankas" valdes loceklis Arnis Škapars.

Latvijā jaunieši sāk darba gaitas aptuveni 20 gadu vecumā. Līdz tam viņu galvenais iztikas avots ir stipendijas un vecāku vai radinieku dotā nauda.

Līdz aptuveni 23 gadiem trešdaļa jauniešu strādā un mācās vienlaikus. Pilnvērtīgu darbu Latvijā gandrīz visi jaunieši ir uzsākuši no 23 gadu vecuma.

Ambīcijas ir pārāk lielas

Latvijā jauniešu bezdarbs vēl joprojām ir visai augsts salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm (apmēram 12%), šobrīd jauniešiem darbu atrast nav grūti, uzskata "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.

Nereti problēmas rada tikai pašu jauniešu augstās ambīcijas.

"Dažiem jauniešiem, teiksim tā – trūkst šīs realitātes izpratnes par to, cik varbūt konkurētspējīgs ir atalgojums atbilstoši pieredzei un prasmēm, ko viņi var sniegt darba devējam. Tāpēc tas ir viens no iemesliem, kāpēc jaunieši tik ātri neatrod to darbu, jo ambīcijas ir pārāk lielas un darba devējs nav gatavs tik daudz ieguldīt darbiniekā," paskaidroja Brodiņš.

Tic savai profesijai

Pētījums liecina, ka jaunieši mērķtiecīgi izvēlas nākotnes profesiju un ir pārliecināti: izraudzītā izglītība būs konkurētspējīga arī nākotnē. Liels skaits respondentu atklāja, ka darbu sākuši specialitātē vai tai tuvā jomā.

Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš uzskata: tas nozīmē, ka jaunieši pabeigs iesākto.

Daudzdzīvokļu mājas ieejas durvis
© Sputnik / Кирилл Каллиников

"Diplomam joprojām ir ļoti liela nozīme. Un cilvēki skatās.

Ja mēs tiešām izsekojam līdz atalgojuma līmeņiem, tad tomēr augstākā izglītība ir ļoti svarīga, īpaši, ja mēs domājam par tādu ilgtermiņa karjeru," uzskata Krūmiņš.

Parādījusies arī jauna tendence – aizvien biežāk jaunieši vēlas veidot starptautisku karjeru. Viņi gaida, ka varēs strādāt starptautiskā tirgū un cer no darba dodies komandējumos uz ārzemēm.

Iepriekš vēstīts, ka Latvija ir kļuvusi par vienu no līderiem starp ES valstīm, kas visaktīvāk zaudē jauniešus. Runa ir par izglītotu darbinieku masveida imigrāciju zema līmeņa algas un salīdzinājumā ar Rietumeiropu sliktāku darba apstākļu rezultātā.

111
Pēc temata
Uz papīra algas pieaug: vai tas ietekmē Latvijas iedzīvotāju dzīvi
Tikai jāiedod 1000 eiro alga: Latvijā cenšas piecelt strādniekus no dīvāna
Pērkone: Latvijā ir līdz pat 10 tūkstošiem lielas algas, taču nevar atrast darbiniekus
Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav saņēmuši algas pielikumu
Nauda, foto no arhīva

No 2021. gada Latvijā samazināsies sociālās iemaksas: jauni noteikumi

18
Likumdošanas grozījumi paredz, ka sociālo iemaksu apjoms tiks samazināts no tagadējiem 35,09% līdz 34,09% – par 0,5 procentpunktu darba devējiem un darbiniekiem.

RĪGA, 28. novembris — Sputnik. Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" grozījumus, kas paredz samazināt sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, kā arī nosaka minimālās iemaksas personām, kuru alga nesasniedz minimumu, arī pašnodarbinātajiem.

No 2021. gada 1. janvāra sociālo iemaksu apjoms tiks samazināts no tagadējiem 35,09% līdz 34,09% – par 0,5 procentpunktu darba devējiem un darbiniekiem. Tagad sociālo iemaksu likme darba devējam sastādīs 23,59%, darbiniekam – 10,5%.

Grozījumi paredz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālā apjoma ieviešanu no nākamā gada triju minimālo algu apmērā par ceturksni. Plānots, ka minimālā alga no 2021. gada sastādīs 500 eiro. Sociālo iemaksu minimālais izmērs sastādīs 170 eiro mēnesī vispārējā kārtībā apdrošinātiem darbiniekiem.

Minimālais sociālais nodoklis par ceturksni būs jāmaksā no trim minimālajām algām. Ja cilvēks strādā vairākās darba vietās vai paralēli strādā gan kā pašnodarbinātā persona, gan kā algots darbinieks, deklarētais ienākums tiks summēts. Ja tas nesasniedz trīs minimālās algas ceturksnī, starpību starp nomaksāto sociālo nodokli un minimālo nodokli segs darba devējs uz paša līdzekļu rēķina.

Ja cilvēks strādā vairākās darba vietās, darba devējiem būs jāmaksā obligātās minimālās sociālās iemaksas proporcionāli tam, cik daudz un par kādu atalgojumu cilvēks strādā katra darba devēja labā.

No 2021. gada jūlija pašnodarbināto personu pensiju apdrošināšanas iemaksu likme noteikta 10% apmērā no ienākuma tagadējo 5% vietā. Pašnodarbinātajām personām, kuru ikmēneša ienākums nesasniedz minimālo algu, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai sastādīs 10% no minimālās algas.

Tāpat no 1. jūlija mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji būs apdrošināti kā pašnodarbinātās personas, bet mikrouzņēmumu darbinieki – vispārējā kārtībā.

Grozījumi iezīmē personu grupu, uz kurām netiek attiecinātas sociālās apdrošināšanas minimālās obligātās iemaksas. Pie tās pieder pensijas vecumu sasniegušie vai vecuma pensiju saņēmēji, I un II grupas invalīdi, cilvēki ar bērniem vecumā līdz 3 gadiem vai bērniem-invalīdiem, sociālo uzņēmumu darbinieki vai asistenta pakalpojumu sniedzēji.

Minimālās iemaksas nebūs jāmaksā par sezonas lauksaimniecības darbiniekiem un ārvalstu darba devēja darbiniekiem.

Ja pašnodarbinātā persona prognozē, ka viņa ieņēmumi nesasniegs obligāto sociālo iemaksu minimālo objektu, 2021. gada otrajā pusgadā viņš varēs maksāt nodokli no faktiskā ienākuma. Šajā gadījumā pašnodarbinātajai personai būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā plānojamā ienākuma apstiprinājums par ceturksni.

18
Tagi:
Latvija, nodokļu reforma, nodokļi
Pēc temata
Sociālajai aizsardzībai Latvija tērē vismazāk ES
"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": kā Saeima apstiprina budžetu
Vismaz 170 eiro mēnesī: kuru var atbrīvot no minimālajām sociālajām iemaksām
"Šī vara ir sajukusi prātā!": juristi šokējusi saruna ar VID ierēdni
VID ēka, foto no arhīva

Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju

22
(atjaunots 22:16 27.11.2020)
Cilvēkiem, kuri vēl nav nomaksājuši nodokļu parādus par 2018. un 2019. gadu, ir atlikušas tikai dažas dienas. Pēc tam Valsts ieņēmumu dienests sāks aprēķināt naudas sodus.

RĪGA, 28. novembris — Sputnik. 2018. gadā īstenotās nodokļu reformas rezultātā vairāk nekā simt tūkstoši iedzīvotāju kļuva par nodokļu parādniekiem, pašiem to negribot. Līdz šim nodokļu parādu par 2018. un 2019. gadu nav samaksājis 42 461 iedzīvotājs. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aplēsēm, budžets nav saņēmis aptuveni 3 miljonus eiro, vēsta Neatkarīgā. Lai veicinātu parāda nomaksu, VID izsūtījis parādniekiem aicinājumu nodokli samaksāt līdz šī gada 1. decembrim, pretējā gadījumā draudot ar soda naudu.

Parādi pārsvarā parādījušies diferencētā neapliekamā minimālā ienākuma un tā sarežģītās aprēķinu sistēmas ieviešanas rezultātā. No 2018. gada Latvijā ir spēkā sekojošas ienākuma nodokļa (IIN) likmes: ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tiek piemērota 20% IIN likme, ienākumiem, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 62 800 eiro, ‒ 23% IIN likme, bet ienākumiem, kas pārsniedz 62 800 eiro, ‒ 31,4% IIN likme. Turklāt atkarībā no ienākumiem tiek diferencēts neapliekamais minimums. Ja kopš 2017. gada ienākumi nav mainījušies, tad IIN aprēķins ir skaidrs. Taču, ja nodokļa maksātājs strādā vairākās darbavietās, turklāt ar mainīgiem ienākumiem, tad nav iespējams aprēķināt precīzo ik mēnesi nodokļos iekasējamo summu.

Tiem, kuri, pašiem negribot, ir palikuši valstij parādā, bija obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija un nodokļa parāds jāsamaksā. Lai atvieglotu samaksas procesu, daļai iedzīvotāju samaksas termiņš tika pagarināts līdz 1. decembrim. Par nodokļu samaksas termiņa kavējumu tiek aprēķināta nokavējuma nauda — 0,05% par katru nokavēto dienu no laikā nenomaksātā pamatparāda.

Ja cilvēks samaksājis budžetā vairāk nekā vajadzētu, to iespējams atgūt. Šim nolūkam jāiesniedz gada ienākumu deklarāciju, jo pārmaksātā summa automātiski neatgriežas. VID par pārmaksu un iespēju atgūt naudu nevienu neinformē, toties par parāda esamību atgādina visiem pieejamiem līdzekļiem.

Lielākā daļa iedzīvotāju nodokļa parādu jau ir samaksājuši – maijā kopējais nodokļa parāds bija 8 miljoni eiro, bet līdz 20. novembrim, pēc VID datiem, nodokļu parāds bija 3 095 677 eiro.

22
Tagi:
sods, nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
"Šī vara ir sajukusi prātā!": juristi šokējusi saruna ar VID ierēdni
Zema alga – pamats aizdomām: kā VID atklāj nodokļu nemaksātājus
Loterija vairs neinteresē: VID atskaitījies par septembrī iesniegtajiem čekiem
Jaunie noteikumi: VID komunicēs ar nodokļu maksātājiem ar e-pasta starpniecību
Apgānīts piemineklis Obālē

"Beidzamie draņķi": Rossotrudņičestvo vadītājs izteicies par vandālismu Lietuvā

0
(atjaunots 15:03 28.11.2020)
Jevgēņijs Primakovs pieprasījis reālu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu pēc vandālisma aktiem un informēja par nodomu sazināties ar Lietuvas varasiestādēm.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Krievijas tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītājs Jevgēņijs Primakovs nosauca par "beidzamajiem draņķiem" cilvēkus, kuri nozaimojuši padomju karaspēku brāļu kapus Obāles apdzīvotajā vietā Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva. Savu viedokli viņš pauda publikācijā Facebook.

Trešdien Lietuvas kara vēstures asociācija "Aizmirstie karavīri" paziņoja, ka Rokišķu rajonā fiksēti apgānīti kapi. Kapavietu plāksnes aplietas ar krāsu, uzzīmēts kāškrusts. Informācija par apgānītājiem nav zināma.

Primakovs paziņoja, ka pieprasa reālu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu. Viņš paziņoja, ka nepieciešams atrast nevalstisku organizāciju Lietuvā, kas varētu kopt kapus, jo vietējās varasiestādes pieļauj ņirgāšanos par apbedītajiem.

"Mēs vērsīsimies pie Lietuvas varasiestādēm: vai mūsdienu Lietuvā ir pieļaujama kapu apgānīšana kā tāda, vai padomju karavīru kapiem pieļauts izņēmums un par tiem var ņirgāties?" vaicāja Rossotrudņičestvo vadītājs.

Tāpat Primakovs izsludinājis naudas balvu par informāciju par cilvēkiem, kas apgānījuši kapus.

"Ņemiet vērā – man būs vajadzīgas ne tikai ziņas, bet informācija, ko var pārbaudīt, un pierādījumi, lai nepriecētu blēžus un provokatorus. Aicinu pievienoties šai privātajai iniciatīvai visus interesentus, lai tā nebūtu tikai mana personiskā ideja, lai tā kļūtu par sabiedrisku iniciatīvu," piebilda politiķis.

Sirpja un āmura simbols, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Даничев

Arī iepriekš Lietuvā jau vairākkārt apgānītas padomju karavīru apbedījuma vietas un pieminekļi. Septembrī Krievijas Izmeklēšanas komiteja sāka pārbaudi jautājumā par padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanu brāļu kapos Žežmarē, Kauņas pagastā.

Iepriekš Sputnik Lietuva ziņoja, ka septembra sākumā vandāļi aplējuši ar sarkanu krāsu pieminekli sarkanarmiešiem vietējos kapos un aprakstījuši to ar aizvainojošiem uzrakstiem. Vēlāk piemineklis tika attīrīts.

0
Tagi:
Jevgēņijs Primakovs, brāļu kapi, Lietuva
Pēc temata
"Okupanti" latviski: vandāļi apzaimoja pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem
Tikai muļķi un nožēlojamie tipi iznīcina un apgāna Sarkanās armijas pieminekļus.
Apgānīts piemineklis padomju karavīriem Subātē
Plāksnītes pie padomju pieminekļiem Krievijas vēstniecība Lietuvā uzskata par nekrietnām