Latvijas karavīrs

Viņam vēl ir par maz: aizsardzības ministrs sūdzas par līdzekļu trūkumu

101
(atjaunots 11:49 05.07.2019)
Latvija ir palielinājusi militāros izdevumus, neskatoties uz akūto līdzekļu trūkumu skolām un slimnīcām, taču aizsardzības ministrs joprojām sūdzas par to, ka naudas tik un tā pietrūkst, bet citas ministrijas vēl cenšoties atņemt līdzekļus aizsardzības budžetam.

RĪGA, 4. jūlijs — Sputnik. Lai arī valsts palielinājusi izdevumus aizsardzībai līdz NATO paredzētajiem 2% iekšzemes kopprodukta (IKP), naudas aizsardzībai joprojām nepietiek, intervijā LNT pauda aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!").

Viņš atklāja, ka līdzekļu pietrūkstot daudzām jomām, piemēram, gaisa un krasta aizsardzībai, karavīru nodrošinājumam utt.

Politiķis pauda pārliecību, ka koalīcijai būšot grūti vienoties par nākamā gada budžetu, jo visas partijas gribēšot demonstrēt, ka pilda savus priekšvēlēšanu solījumus, bet daļa no tiem izmaksāšot pārāk dārgi.

Atdodiet Valsts robežsardzi, un viss būs kārtībā

Aizsardzības ministrs komentēja arī konfliktsituāciju ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu (KPV LV) – iekšlietu ministrs uzskata, ka armija varētu iesaistīties Latvijas robežas apsargāšanā ar Krieviju un Baltkrieviju un palīdzēt ietaupīt IeM līdzekļus.

Pabriks ieteica kolēģiem atteikties no ieraduma skaudīgi ieskatīties citu ministriju maciņos – viņš pats nedomājot cīnīties par budžetu, pētot un norādot uz līdzekļiem citu ministriju budžetos.

Pabriks nolēmis neiedziļināties vārdu apmaiņā un oficiālā vēstulē esot piedāvājis Iekšlietu ministrijai nodot robežsardzi Aizsardzības ministrijas pārraudzībā. Politiķis gan piebilda, ka, pēc viņa domām, Ģirģens tam diezin vai piekritīs.

Aizsardzības ministrs skaidroja, ka viņa resors neesot pašpalīdzības kase, kur katrs nāk un paņem to, kas viņam vajadzīgs, AM esot pašai savi uzdevumi.

Apetīte aug

Iepriekš vēstīts, ka pērn Latvijas militārie izdevumi pirmo reizi sasniedza 2% IKP – NATO ieteikto līmeni. Tiklīdz tas bija paveikts, sākās runas par tālāku izdevumu audzēšanu.

ASV prezidents Donalds Tramps pat paziņoja, ka NATO valstīm jāpalielina militārie izdevumi līdz 4%. Sākotnēji Latvijas valdība pret šo ieceri izturējās vēsi, taču gada nogalē Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstīja kopīgu komunikē par nodomu panākt aizsardzības līdzekļu pieaugumu virs 2%.

Militāro izdevumu pieaugums notiek, aizbildinoties ar mītiskajiem "Krievijas draudiem", kuri, pēc Baltijas politiķu domām, attaisno viņu neveiksmes ekonomikā un sociālajā sfērā.

Taču agresīvā propaganda nedarbojas pilnā mērā: aptaujas liecina, ka lielākā daļa Baltijas iedzīvotāju iebilst pret aizsardzības budžetu pieaugumu – par prioritāti viņi uzskata veselības aprūpes un izglītības attīstību, kā arī cīņu ar nabadzību.

Krievija ārkārtīgi negatīvi uztver NATO budžeta palielināšanu, mācību mēroga un intensitātes pieaugumu pie Krievijas robežām un militārās infrastruktūras attīstību.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško uzsvēra: valsts vairākkārt uzsvērusi, ka nelolo nekādus uzbrukumu plānus nevienā pasaules režionā. Tomēr NATO neveselīgā aktivitāte pierobežas rajonos spiež Krieviju paplašināt militāro potenciālu kaimiņu reģionos.

101
Pēc temata
Paldies par 2% no IKP: ASV turpinās sadarbību ar Latviju
Baltijas valstu proamerikāniskais noskaņojums tuvina Eiropu katastrofai
Nav izvēles: Tramps komentēja NATO valstu aizsardzības izdevumu palielināšanu
ASV pieprasa Vācijai palielināt aizsardzības izdevumus "Krievijas iebiedēšanai"
Lielbritānija

Lielbritānija vēsta par spēcīgāko krīzi 300 gadu laikā

1
(atjaunots 08:23 27.11.2020)
Lielbritānijas Budžeta atbildības birojs prognozē, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Lielbritānijas ekonomika, kas pārdzīvo spēcīgu krīzi koronavīrusa pandēmijas rezultātā, vismaz divus gadus vēl neatgriezīsies 2019. gada līmenī, konstatēja valsts finanšu ministrs Rišijs Sunaks, vēsta RIA Novosti.

"Pat gadījumā, ja izaugsme atsāksies, mūsu ekonomika neatgriezīsies pirmskrīzes līmenī līdz 2022. gada ceturtajam ceturksnim. Un graujošā ietekme ekonomikā turpināsies. 2025. gadā ekonomikas izaugsme būs aptuveni par 3% zemāka nekā bija gaidīts pavasara budžetā," konstatēja ministrs, iepazīstinot parlamentu ar nākamā finanšu gada budžetu.

Londonas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Вильф

Lielbritānijas Budžeta atbildības biroja jaunā prognoze liecina, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%. Sunaks uzsvēra, ka tā ir nopietnākā lejupslīde valsts ekonomikā vairāk nekā 300 gadu laikā.

Eksperti uzskata, ka 2021. gadā ekonomika pamazām atjaunosies un IKP pieaugums sastādīs 5,5%, bet 2022. gadā pieaugums paātrināsies līdz 6,6%, 2023. gadā – 2,3%, 2024. gadā – 1,7%, 2025 gadā – 1,8%.

Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem, kopš pandēmijas sākuma pasaulē reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits tuvojas 59 miljoniem, vismaz 1,38 miljoni pacientu miruši. Džona Hopkinsa universitātes aplēses rāda, ka Lielbritānija ir viena no infekcijas visvairāk skartajām valstīm. Tur reģistrēti vairāk nekā pusotrs miljons Covid-19 gadījumu, vairāk nekā 55 tūkstoši pacientu miruši.

Patlaban Apvienotajā Karalistē noteikta karantīna. Decembra sākumā tās vietā stāsies stingra trīs līmeņu ierobežojumu sistēma.

1
Tagi:
ekonomiskā krīze, pandēmija, Lielbritānija
Pēc temata
Londonieši stāsta, kā gatavojas otrajai karantīnai
Totāla karantīna? Kas patlaban notiek Eiropas pilsētās
Lielbritānija aicina gatavoties jauniem iebraukšanas un darba noteikumiem
Eiropas Savienībai jābūt gatavai jaunām pandēmijām un ārkārtējām situācijām

"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

32
(atjaunots 16:24 25.11.2020)
Tik sarežģītā laikā radikālas nodokļu izmaiņas – tas ir teju noziegums, uzskata mazā biznesa īpašniece Stella Trusa, kurai pēc nodokļu pacelšanas nāksies slēgt firmu; tādu kā viņa būs daudz, brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Trešdien, 25. novembrī, Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – dēvē to par brāķi. LTRK uzskata, ka nodokļu izmaiņas sevišķi sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem, kuriem jau tā klājas smagi koronavīrusa krīzes dēļ, vēsta LTV.

Latvijā joprojām nav precīzas statistikas par to, cik uzņēmumu bankrotēja koronavīrusa krīzes dēļ. Lai arī valdība ir paplašinājusi un pagarinājusi atbalsta pasākumus, daudziem no tiem, kas vēl turas virs ūdens, klāsies smagi jaunā budžeta dēļ, kurš paredz nodokļa sloga pieaugumu mazajam biznesam.

"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums!  Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" paziņo SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.

Viņa jau šobrīd atrodas uz bankrota robežas. Viņas firma nodarbojas ar tranzītkravu kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu pacelšanu uzņēmums nepārdzīvos: pandēmijas dēļ tas jau tā ir pazaudējis pusi klientu, savukārt darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," saka Trusa.

Saskaņā ar viņas aprēķiniem, citas izejas neesot. Ja vēl pērn mēneša peļņa sastādīja aptuveni 1000 eiro, tad šobrīd tie ir vien 300 eiro uz diviem darbiniekiem.

"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram!" uzsver uzņēmēja.

LTRK prognozē, ka uzņēmējus, kuri var nokļūt šādā situācijā, būs daudz.

"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs.

Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās.

Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem. Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," pārliecināts LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmēji sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos tuvākajos mēnešos.

32
Tagi:
budžets
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
"Katrs dzīvo savā Latvijā": skolnieks un Latvijas lepnums uzrunāja Levita kungu
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā