Latvijas karavīrs

Viņam vēl ir par maz: aizsardzības ministrs sūdzas par līdzekļu trūkumu

63
(atjaunots 11:49 05.07.2019)
Latvija ir palielinājusi militāros izdevumus, neskatoties uz akūto līdzekļu trūkumu skolām un slimnīcām, taču aizsardzības ministrs joprojām sūdzas par to, ka naudas tik un tā pietrūkst, bet citas ministrijas vēl cenšoties atņemt līdzekļus aizsardzības budžetam.

RĪGA, 4. jūlijs — Sputnik. Lai arī valsts palielinājusi izdevumus aizsardzībai līdz NATO paredzētajiem 2% iekšzemes kopprodukta (IKP), naudas aizsardzībai joprojām nepietiek, intervijā LNT pauda aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!").

Viņš atklāja, ka līdzekļu pietrūkstot daudzām jomām, piemēram, gaisa un krasta aizsardzībai, karavīru nodrošinājumam utt.

Politiķis pauda pārliecību, ka koalīcijai būšot grūti vienoties par nākamā gada budžetu, jo visas partijas gribēšot demonstrēt, ka pilda savus priekšvēlēšanu solījumus, bet daļa no tiem izmaksāšot pārāk dārgi.

Atdodiet Valsts robežsardzi, un viss būs kārtībā

Aizsardzības ministrs komentēja arī konfliktsituāciju ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu (KPV LV) – iekšlietu ministrs uzskata, ka armija varētu iesaistīties Latvijas robežas apsargāšanā ar Krieviju un Baltkrieviju un palīdzēt ietaupīt IeM līdzekļus.

Pabriks ieteica kolēģiem atteikties no ieraduma skaudīgi ieskatīties citu ministriju maciņos – viņš pats nedomājot cīnīties par budžetu, pētot un norādot uz līdzekļiem citu ministriju budžetos.

Pabriks nolēmis neiedziļināties vārdu apmaiņā un oficiālā vēstulē esot piedāvājis Iekšlietu ministrijai nodot robežsardzi Aizsardzības ministrijas pārraudzībā. Politiķis gan piebilda, ka, pēc viņa domām, Ģirģens tam diezin vai piekritīs.

Aizsardzības ministrs skaidroja, ka viņa resors neesot pašpalīdzības kase, kur katrs nāk un paņem to, kas viņam vajadzīgs, AM esot pašai savi uzdevumi.

Apetīte aug

Iepriekš vēstīts, ka pērn Latvijas militārie izdevumi pirmo reizi sasniedza 2% IKP – NATO ieteikto līmeni. Tiklīdz tas bija paveikts, sākās runas par tālāku izdevumu audzēšanu.

ASV prezidents Donalds Tramps pat paziņoja, ka NATO valstīm jāpalielina militārie izdevumi līdz 4%. Sākotnēji Latvijas valdība pret šo ieceri izturējās vēsi, taču gada nogalē Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstīja kopīgu komunikē par nodomu panākt aizsardzības līdzekļu pieaugumu virs 2%.

Militāro izdevumu pieaugums notiek, aizbildinoties ar mītiskajiem "Krievijas draudiem", kuri, pēc Baltijas politiķu domām, attaisno viņu neveiksmes ekonomikā un sociālajā sfērā.

Taču agresīvā propaganda nedarbojas pilnā mērā: aptaujas liecina, ka lielākā daļa Baltijas iedzīvotāju iebilst pret aizsardzības budžetu pieaugumu – par prioritāti viņi uzskata veselības aprūpes un izglītības attīstību, kā arī cīņu ar nabadzību.

Krievija ārkārtīgi negatīvi uztver NATO budžeta palielināšanu, mācību mēroga un intensitātes pieaugumu pie Krievijas robežām un militārās infrastruktūras attīstību.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško uzsvēra: valsts vairākkārt uzsvērusi, ka nelolo nekādus uzbrukumu plānus nevienā pasaules režionā. Tomēr NATO neveselīgā aktivitāte pierobežas rajonos spiež Krieviju paplašināt militāro potenciālu kaimiņu reģionos.

63
Pēc temata
Paldies par 2% no IKP: ASV turpinās sadarbību ar Latviju
Baltijas valstu proamerikāniskais noskaņojums tuvina Eiropu katastrofai
Nav izvēles: Tramps komentēja NATO valstu aizsardzības izdevumu palielināšanu
ASV pieprasa Vācijai palielināt aizsardzības izdevumus "Krievijas iebiedēšanai"