Eiro

Desmit miljardi triju gadu laikā: Latvija sekmīgi padzen nerezidentu naudu

48
(atjaunots 11:40 05.07.2019)
Regulators ir apmierināts, ka pirmo reizi ceturtdaļgadsimta laikā Latvijā vairs nav iespējams izcelt bankas, kas orientētos uz ārvalstu klientiem, jo visu prioritāte ir Latvijas tirgus, tam seko Rietumu tirgus.

RĪGA, 4. jūlijs — Sputnik. Ārvalstu kapitāla daļa Latvijas bankās ir sarukusi gandrīz divkārt viena gada laikā. Par to liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Komisijas atskaite par aizvadīto gadu publicēta FKTK mājaslapā.

Kopš 2016.gada FKTK ir pastiprinājusi komercbanku darbības kontroli un likusi tām stingrāk izvēlēties klientus, it īpaši ārvalstu klientus. Galu galā banku sektora daļa finanšu pakalpojumu sfērā sāka samazināties. Šī tendence bija vērojama arī 2018. gadā, kad bankām piederēja 79% finanšu sektora aktīvu (gadu iepriekš – 84%).

"Latvijas banku tagadne un, protams, nākotne ir pilnīgi cits klientu profils, tāpēc vairs nedalām Latvijas bankas iekšzemes un ārvalstu klientu bankās, jo tās visas orientējas vispirms uz Latvijas, tad uz EEZ un OECD valstu tirgiem.

Visas bankas dažu mēnešu laikā atteicās no Latvijā aizliegto čaulas kompāniju apkalpošanas. Trīs gadu periodā Latvijas finanšu sektoru pametuši aptuveni 10 miljardi eiro. Šādā veidā būtiski mazinot riskanto ātro transakciju biznesu, esam atbrīvojuši savu finanšu sistēmu un valsti no lieka reputācijas riska," konstatēja FKTK priekšsēdētājs Pēteris Putniņš.

Pārskatā atzīmēts, ka Latvijas bankās tagad dominē iekšzemes un ES valstu noguldījumi, kopā – jau 91%. Tāda situācija nav novērota pēdējo 25 gadu laikā.

"Banku darbības rezultāti turpmākajos pāris gados parādīs jauno biznesa stratēģiju rentabilitāti un spēju absorbēt pārmaiņu perioda radītās sekas. Šādā veidā iegūsim Latvijas ekonomikas lielumam un jaudai atbilstošu banku sektoru," informēja Putniņš.

Pārskatā atzīmēts, ka galvenais uzdevums bija atteikšanās no potenciāli augsta riska ārvalstu finanšu līdzekļu klātbūtnes Latvijā. To lielā mērā izdevies panākt: pēdējā gada laikā ārvalstu kapitāla daļa Latvijas bankās sarukusi gandrīz divkārt: no 39% 2017.gada beigās līdz 20% 2018. gadā. Iepriekš tas bija vēl lielāks – 2015.gadā tas sasniedza 54%.

Triju gadu laikā ārvalstu klientu maksājumi samazinājušies vairāk nekā 26 reizes, iekšējo ieguldījumu apjoms nemainīgi pieauga, bet līdz 2018.gadam sasniedza 13 miljardus eiro.

"Kopš 2016. gada, kad Latvija kļuva par OECD dalībvalsti, FKTK iniciētā un cieši kontrolētā procesā trīs gados ir notikusi vērienīgākā finanšu nozares biznesa pieejas reforma, lai mazinātu riskus saistībā ar iespējamiem finanšu noziegumiem.

Pārskata gada vidū sadarbībā ar ECB kolēģiem FKTK padomes akceptētā kontrolētā ABLV Bank pašlikvidācija ir Latvijā līdz šim nebijis risinājums bankas darbības izbeigšanai. Arī šī ir robežšķirtne ierastajā kārtībā, kā notika banku likvidācija Latvijā, nereti procesa gaitā bankas padarot maksātnespējīgas. Tas ir nozīmīgs mūsu komandas veikums – pašlikvidācijas procesa ievirzīšana konstruktīvās sliedēs, izskatot un papildinot bankas likvidatoru sagatavoto klientu pārbaudes metodoloģiju un saskaņojot to ar citām iestādēm.

Vērtējot 2018. gadu, mums var būt patiess gandarījums par vēsturisku pārmaiņu īstenošanu, un šis ir piemērots sākuma punkts Latvijas finanšu sektora starptautiskās reputācijas atjaunošanai.

Mūsu iestāde uzraugāmajā nozarē ir paveikusi savu darba daļu. Ceram, ka arī citas atbildīgās iestādes veiksmīgi veiks visus uzdevumus, lai starptautisko partneru vērtējums mūsu valsts finanšu noziegumu novēršanas sistēmai būtu pozitīvs," vērtēja Putniņš.

Jāpiebilst, ka likuma grozījumi, ko prezidents Vējonis izsludināja 28.jūnijā, paredz: Pēteris Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amata līdz šī gada 1.augustam un saņems kompensāciju 80% apmēra no gada algas. Saeima paskaidroja, ka FKTK vadības maiņa ir daļa no finanšu nozares kapitālā remonta, ko izsludinājusi valdība.

Taču tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka FKTK vadības nomaiņa ir rupja iejaukšanās iestādes darbībā, kam pēc likuma vajadzētu būt neatkarīgai.

48
Pēc temata
Bankas atbrīvojušās no nerezidentiem un ķersies pie latviešu kreditēšanas
ASV noliedz FKTK paziņojumus par ABLV kontu pārbaudes metodiku
Naudas maks. Foto no arhīva

Arvien vairāk cilvēku vēlēsies aiziet ēnā: ekonomiste izvērtēja FM nodokļu piedāvājumus

26
(atjaunots 19:15 13.08.2020)
Visvairāk no reformas cietīs Latvijas iedzīvotāji, kuri saņem nelielas algas un strādā alternatīvajos nodokļu režīmos, – tieši tie, kuri jau tā visvairāk cietuši koronavīrusa krīzes dēļ, atzīmēja Swedbank Latvijas filiāles galvenā ekonomiste.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Finanšu ministrijas piedāvātās nodokļu izmaiņas var izraisīt neapmierinātību sabiedrībā un mudināt ēnu ekonomikas izaugsmi, uzskata Swedbank Latvijas filiāles galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija, vēsta tvnet.lv.

Viņa uzskata par pareizu izmaiņu galveno mērķi – novērst to cilvēku sociālo neaizsargātību, kuri strādā alternatīvajos nodokļu režīmos, taču uzskata, ka piedāvātais risinājums nozīmē ievērojamu nodokļu sloga pieaugumu šādiem cilvēkiem samērā īsā periodā.

Pēc viņas sacītā, sociālā un ienākumu nodokļu sadalīšanas dēļ obligātās medicīniskās apdrošināšanas iemaksas izveidošanai nodokļa slogs vispārējā nodokļu režīmā zināmā mērā kļūst regresīvs, tādēļ visvairāk zaudēs zemo un vidējo algu saņēmēji.

"Kopumā piedāvātās izmaiņas var izraisīt sabiedrības neapmierinātību un daudziem var palielināt vēlmi pāriet ēnu ekonomikā. It īpaši ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzi, kas vairāk un smagāk skārusi tieši zemāk apmaksātos darbiniekus un alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošos," uzsvēra Zorgenfreija.

Ekonomiste šaubās, ka piedāvātais sociālā un ienākumu nodokļu daļu sadalījums par labu medicīniskajai apdrošināšanai nodrošinās veselības aprūpei nepieciešamo naudu.

"Veselības finansēšanai no šī vingrinājuma "iezīmētie" līdzekļi ir salīdzinoši neliela daļa no kopējā veselības aprūpei nepieciešamā ikgadējā finansējuma. Tas savukārt nozīmē, ka tāpat katru gadu no jauna būs jācīnās par finansējuma apmēru. Tātad ar šīm izmaiņām netiek atrisināts jautājums par nepieciešamību celt finansējumu veselības aprūpei," paziņoja Zorgenfreija.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Finanšu ministrija piedāvā ieviest nodokļu izmaiņas trīs posmos, no kuriem pirmais ir ieplānots jau uz nākamo gadu: uz sociālā un ienākumu nodokļu rēķina izcelt speciālu obligātās medicīniskās apdrošināšanas maksājumu.

26
Pēc temata
Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs
Obligātās sociālās iemaksas un jauns neapliekamais minimums: kā Latvijā mainīsies nodokļi
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, nepaliekamais minimums 350 eiro
Meli industriālos apmēros: Dombrovskis izanalizēja valdības lēmumus
Vecākā gadagājuma sievietes, foto no arhīva

Oktobrī notiks pensiju indeksācija: kas un cik saņems

36
(atjaunots 09:09 13.08.2020)
Latvijas Labklājības ministrija pastāstīja, kā šogad tiks indeksētas pensijas un kas kādu pielikumu saņems.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Šī gada 1. oktobrī tiks indeksētas pensijas vai to daļa līdz 454 eiro, paziņoja Labklājības ministrija savā mājaslapā. Pirms gada tika indeksētas pensijas un pabalsti līdz 420 eiro.

Ja pensija ir augstāka par 454 eiro, tiks indeksēta tikai tā pensijas daļa, kas ir zem šīs robežas. Palielinājums būs atkarīgs no pensijas apmēra un piemērotā indeksa, kurš savukārt veidojas no faktisko patērētāju cenu indeksa un 50% vidējās algas apdrošināšanas iemaksām Latvijā par pagājušo gadu. Šogad izdienas pensijām, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pabalstiem tiek piemērots indekss 1,0380.

Izņēmumu sastāda politiski represētie, cilvēki ar pirmo invaliditātes grupu un Černobiļas AES avārijas seku likvidatori, kuriem pensija tiks indeksēta pilnā apjomā.

Līdzīgi kā iepriekš, šogad vecuma pensijas indeksācijā tika pielietoti dažādi indeksi, kuri ir atkarīgi no uzkrātā apdrošināšanas stāža. Piemēram, ja vecuma pensija sastāda 350 eiro, tad cilvēkam ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem no oktobra tā sastādīs 363,30 eiro, ja apdrošināšanas stāžs sastāda no 30 līdz 39 gadiem – 365,61 eiro, ar stāžu no 40 līdz 44 gadiem – 367,92 eiro.

Pārrēķins joprojām tiks veikts automātiski: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir visi nepieciešamie dati, tādēļ visi, kam pienākas pensija, no 1. oktobra saņems to indeksētā veidā.

36
Tagi:
pensija
Pēc temata
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei
Iniciatīvas 200 miljonu vērtē: LM atbild sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiķiem
Sociologs: Latvijas iedzīvotāju skaits joprojām strauji sarūk
Marija Zaharova

Zaharova: domātās "Krievijas pēdas" nekārtībās Baltkrievijā ved pavisam citā virzienā

0
(atjaunots 09:26 14.08.2020)
Krievija ir ieinteresēta, lai situācija Baltkrievijā būtu stabila, un centieni sameklēt tā saucamās Krievijas pēdas nekārtību organizācijā ir nepamatoti – šīs pēdas ved pavisam citā virzienā, norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Maskava vērīgi seko situācijai Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām valstī un cer, ka stāvoklis normalizēsies pēc iespējas drīzāk, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

"Mums sagādā raizes ienākošā informācija par kārtības traucējumiem vairāku Baltkrievijas pilsētu ielās, - teica Zaharova. – No savas puses aicinām visas puses izturēties savaldīgāk un demonstrēt veselo saprātu. Apstiprinām, ka esam ieinteresēti, lai iekšpolitiskā situācija Baltkrievijā būtu stabila."

Diplomāte piebilda, ka Maskava atzīmē bezprecedenta spiedienu pret varasiestādēm Minskā no ārvalstīm. "Vērojami nepārprotami ārējas iejaukšanās mēģinājumi suverēnas valsts lietās ar mērķi sašķelt sabiedrību un destabilizēt situāciju," uzsvēra Zaharova.

Savā brīfingā ĀM oficiālā pārstāve skāra arī Krievijas un Baltkrievijas sadarbības jautājumus protesta akciju laikā aizturēto žurnālistu atbrīvošanas kontekstā. Viņa pauda cerību, ka izmeklēšanas un tiesību aizsardzības iestāžu sadarbība ļaus izprast arī situāciju ar 33 Krievijas pilsoņu aizturēšanu Baltkrievijā.

"Svarīgi atzīmēt, ka centieni sameklēt tā saucamās krievu pēdas nekārtību organizācijā valstī ir nepamatoti," teica Zaharova.

Diplomāte uzsvēra, ka Krievija ir bijusi un joprojām ir uzticams Baltkrievijas sabiedrotais un draugs. "Esam pārliecināti, ka mēģinājumi izraisīt nesaskaņas mūsu starpā ir lemti neveiksmei," viņa piezīmēja noslēgumā.

Захарова: рассчитываем, что обстановка в Беларуси скоро стабилизируется
0
Tagi:
Ārlietu ministrija, Krievija, protesti, Baltkrievija
Pēc temata
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa